Paplašinātā meklēšana
Meklējam ni.
Atrasts vārdos (675):
- ni:1
- ni:2
- nira:1
- nirt:1
- niša:1
- nits:1
- lēni:1
- lini:1
- mini:1
- nieks:1
- nieze:1
- nikns:1
- niķis:1
- nimbs:1
- nimfa:1
- amīni:1
- eveni:1
- klāni:1
- pelni:1
- alnis:1
- cinis:1
- nianse:1
- nicība:1
- nicīgs:1
- niedra:1
- niedre:1
- niekot:1
- nieres:1
- nievas:1
- nievāt:1
- niezēt:1
- niknot:1
- niķība:1
- niķīgs:1
- nirējs:1
- nitrēt:1
- nivāls:1
- čigāni:1
- silāni:1
- taisni:1
- varāni:1
- apnika:1
- apnikt:1
- arnika:1
- asinis:1
- bēniņi:1
- brūnis:1
- cilnis:1
- cīnija:1
- cīniņš:1
- deniņi:1
- niansēt:1
- nicināt:1
- niecība:1
- niecīgs:1
- nieciņš:1
- nievīgs:1
- nigliņš:1
- nigrols:1
- nihroms:1
- niknums:1
- niķains:1
- niķelēt:1
- niķelis:1
- niobijs:1
- nipelis:1
- niriens:1
- niršana:1
- nirties:1
- nirvāna:1
- nitrāts:1
- nitrīds:1
- nitrīts:1
- nitrons:1
- nivelēt:1
- auksīni:1
- barhani:1
- barioni:1
- beduīni:1
- gruzīni:1
- hormoni:1
- leptoni:1
- lezgīni:1
- nesieni:1
- nukloni:1
- osetīni:1
- pektīni:1
- peptoni:1
- spirāni:1
- sterīni:1
- terpēni:1
- timpāni:1
- toksīni:1
- aceknis:1
- acotnis:1
- ādainis:1
- ādminis:1
- agonija:1
- aiznirt:1
- alksnis:1
- amonijs:1
- anilīns:1
- animāls:1
- apārnis:1
- apsnigt:1
- aronija:1
- atonija:1
- atsānis:1
- augonis:1
- avēnija:1
- bārenis:1
- belznis:1
- bionika:1
- bonitēt:1
- bridnis:1
- bubonis:1
- būcenis:1
- cēlonis:1
- celtnis:1
- cērtnis:1
- ciniķis:1
- cinisks:1
- cinisms:1
- cinnija:1
- cirknis:1
- cirtnis:1
- dalenis:1
- degsnis:1
- dieniņa:1
- dilonis:1
- dūksnis:1
- dūmenis:1
- niansēts:1
- nicīgums:1
- nicinošs:1
- niecināt:1
- niedolis:1
- niedrājs:1
- niezulis:1
- niknulis:1
- nikotīns:1
- niķelīns:1
- niķīgums:1
- niķoties:1
- nirpīles:1
- nistagms:1
- nišveida:1
- albumīni:1
- centieni:1
- drumlini:1
- gājputni:1
- halogēni:1
- hiperoni:1
- lecitīni:1
- mahagoni:1
- makaroni:1
- mokasīni:1
- mutagēni:1
- saponīni:1
- silikoni:1
- vitamīni:1
- abinieki:1
- ačgārnis:1
- ādinieks:1
- aizsnigt:1
- aizvēnis:1
- aktīnija:1
- aktīnijs:1
- algotnis:1
- amonizēt:1
- animisms:1
- apkniebt:1
- apmetnis:1
- apnicība:1
- apnicīgs:1
- apnikums:1
- apzarnis:1
- arsēniks:1
- astēnija:1
- atkniebt:1
- atkusnis:1
- ausainis:1
- baltenis:1
- balzenis:1
- bārmenis:1
- begonija:1
- belzenis:1
- bērnišķs:1
- berzenis:1
- biezenis:1
- bioniķis:1
- bītnieks:1
- bocmanis:1
- bodnieks:1
- bonitāte:1
- botānika:1
- bramanis:1
- brauniņš:1
- brīnišķs:1
- brūnināt:1
- būdnieks:1
- censonis:1
- cidonija:1
- cionisms:1
- cionists:1
- circenis:1
- cirksnis:1
- cirmenis:1
- čakārnis:1
- dafnijas:1
- darbonis:1
- dauzonis:1
- dēkainis:1
- dienišķs:1
- dīvainis:1
- divatnis:1
- divnieks:1
- dižmanis:1
- domīnija:1
- domnieks:1
- doronika:1
- dūkainis:1
- niecīgums:1
- niedraine:1
- niedrains:1
- niedriens:1
- niekoties:1
- nierveida:1
- nievājošs:1
- nievājums:1
- nievīgums:1
- nigrozīns:1
- nihilisms:1
- nihilists:1
- niknoties:1
- niktagini:1
- nirējpīle:1
- nitragīns:1
- nitrofils:1
- nitrolaka:1
- aborigēni:1
- globulīni:1
- iesalasni:1
- jāņubērni:1
- jaunputni:1
- oktobrēni:1
- pirmputni:1
- piroksēni:1
- ābecnieks:1
- aidinieks:1
- aizbāznis:1
- aizbīdnis:1
- aizgādnis:1
- aizmetnis:1
- aizsainis:1
- aizsniegt:1
- akmenisks:1
- albīnisms:1
- alpīnisms:1
- alpīnists:1
- alumīnijs:1
- amatnieks:1
- apavnieks:1
- apcirknis:1
- apnicināt:1
- apnikties:1
- apvārsnis:1
- apziednis:1
- arodnieks:1
- astēniķis:1
- astēnisks:1
- atradenis:1
- atraitnis:1
- audzēknis:1
- austrenis:1
- avīžnieks:1
- bajānists:1
- bārdainis:1
- bazūnists:1
- bērinieks:1
- bezsniega:1
- biezoknis:1
- bitenieks:1
- blandonis:1
- bonistika:1
- botāniķis:1
- botānisks:1
- botanizēt:1
- brahmanis:1
- brīvnieks:1
- bukinists:1
- burinieks:1
- burtnieks:1
- cēlonisks:1
- celtnieks:1
- ceļinieks:1
- ciemnieks:1
- cīkstonis:1
- ciniskums:1
- cirkonijs:1
- čečenieši:1
- čigānisks:1
- dabūtenis:1
- damaksnis:1
- dārznieks:1
- dēmonisks:1
- desinieks:1
- diatonika:1
- dīkdienis:1
- divskanis:1
- dravnieks:1
- drēbnieks:1
- dūdinieks:1
- niansējums:1
- niansētība:1
- niansēties:1
- nicinājums:1
- nicināšana:1
- niedrcālis:1
- niekabīlis:1
- niekkalbis:1
- nierakmeņi:1
- niķelējums:1
- nirējputni:1
- nišveidīgs:1
- nitrificēt:1
- nitrofoska:1
- nitrogrupa:1
- nitrokrāsa:1
- nivelējums:1
- nivelēties:1
- nivelieris:1
- bērnubērni:1
- brīnumaini:1
- dzegužlini:1
- mieturaini:1
- organogēni:1
- transurāni:1
- ūdensputni:1
- virsspārni:1
- aizbildnis:1
- aizkniedēt:1
- aizlaidnis:1
- akordnieks:1
- anglikānis:1
- animālists:1
- apakšnieks:1
- apakštonis:1
- apbrūnināt:1
- apgādnieks:1
- apkaunināt:1
- apknibināt:1
- aplamnieks:1
- apolonisks:1
- ārzemnieks:1
- astoņnieks:1
- astotnieks:1
- atjaunināt:1
- atklīdenis:1
- atknibināt:1
- atpūtnieks:1
- atzveltnis:1
- augstmanis:1
- aviolīnija:1
- babulnieks:1
- bagātnieks:1
- bagāžnieks:1
- ballinieks:1
- bandiniece:1
- bandinieks:1
- bandinieks:2
- bārddzinis:1
- bērnistaba:1
- bērnišķība:1
- bērnišķīgs:1
- bezdibenis:1
- bībelnieks:1
- bišudzenis:1
- briesmonis:1
- brīnišķīgs:1
- bruņinieks:1
- būdeļnieks:1
- bufetnieks:1
- būvniecība:1
- cekulainis:1
- cepurniece:1
- ceremonija:1
- ceturksnis:1
- cietoksnis:1
- cilpenisks:1
- četrinieks:1
- činavnieks:1
- daiļinieks:1
- dalībnieks:1
- daltoniķis:1
- daltonisms:1
- danceniski:1
- darbinieks:1
- darvinisms:1
- darvinists:1
- deviņnieks:1
- devītnieks:1
- diahronija:1
- diatonisks:1
- diatonisms:1
- dieninieks:1
- dienišķīgs:1
- divritenis:1
- dobermanis:1
- dominikāņi:1
- drakonisks:1
- drakonisms:1
- drošinieks:1
- dumpinieks:1
- niekvalodis:1
- nierveidīgs:1
- nikotīnaugi:1
- nikotīnisms:1
- nitrofurāns:1
- antinukloni:1
- klājdūrieni:1
- poliuretāni:1
- administrēt:1
- agrotehnika:1
- aizgrieznis:1
- aizslietnis:1
- amatniecība:1
- amonijmēsli:1
- anahronisks:1
- anahronisms:1
- anihilācija:1
- animistisks:1
- antagonisks:1
- antagonisms:1
- antagonists:1
- apgaitnieks:1
- aposelēnijs:1
- aptieķnieks:1
- ārrindnieks:1
- ārstniecība:1
- ārštatnieks:1
- asenizācija:1
- asenizators:1
- atgāzeniski:1
- atomtehnika:1
- atroceniski:1
- atsniegties:1
- atvēzenisks:1
- augstcilnis:1
- avīžniecība:1
- baltalksnis:1
- bezzemnieks:1
- biznesmenis:1
- brahmanisms:1
- bruņniecība:1
- bruņutornis:1
- bundzinieks:1
- burtniecība:1
- būvķermenis:1
- būvmehānika:1
- būvtehniķis:1
- celtniecība:1
- ceremoniāls:1
- ceremoniāls:2
- ciematnieks:1
- cietumnieks:1
- cionistisks:1
- citzemnieks:1
- dārzniecība:1
- dekolonizēt:1
- desantnieks:1
- desmitnieks:1
- desmitnieks:2
- diahronisks:1
- dibenistaba:1
- diedelnieks:1
- dievgosniņa:1
- divcīņnieks:1
- divkājainis:1
- divmājnieki:1
- divplāksnis:1
- divrindenis:1
- divskaldnis:1
- dominikānis:1
- dravniecība:1
- drosminieks:1
- dubultnieks:1
- nihilistisks:1
- nikotīnskābe:1
- nitrobenzols:1
- dzimumorgāni:1
- krustdūrieni:1
- mašīndūrieni:1
- polivitamīni:1
- puertorikāni:1
- sirdspilieni:1
- aeromehānika:1
- agrotehniķis:1
- agrotehnisks:1
- aizsniegties:1
- akordeonists:1
- amatniecisks:1
- amerikānisks:1
- amerikānisms:1
- amerikanizēt:1
- anilīnkrāsas:1
- antisanitārs:1
- apakšīrnieks:1
- apgādniecība:1
- apgaismnieks:1
- aprakstnieks:1
- apsaimniekot:1
- argentīnieši:1
- ārnovadnieks:1
- arodniecisks:1
- ārstniecisks:1
- ārvalstnieks:1
- atslēdznieks:1
- atturībnieks:1
- augļķermenis:1
- augšzemnieki:1
- austrumnieki:1
- avīžniecisks:1
- bambusniedre:1
- bērnišķīgums:1
- bezdarbnieks:1
- bezīpašnieka:1
- bezsaimnieka:1
- brīvmūrnieks:1
- brīvzemnieks:1
- bruņniecisks:1
- būvamatnieks:1
- būvgaldnieks:1
- celtniecisks:1
- cīruļputenis:1
- cukurniedres:1
- četrcīņnieks:1
- četrkājainis:1
- četrrindenis:1
- četrskaldnis:1
- daudzkārtnis:1
- degunkniebis:1
- deputātnieks:1
- determinisms:1
- determinists:1
- dezorganizēt:1
- dienestnieks:1
- dienvidnieki:1
- disharmonija:1
- divmastnieks:1
- dodekafonija:1
- dumpniecisks:1
- nitrifikācija:1
- nitroceluloze:1
- dzimumhormoni:1
- abolicionisms:1
- abolicionists:1
- aculiecinieks:1
- aizgādniecība:1
- aizknikšķināt:1
- aizsargvalnis:1
- animālistisks:1
- antikoloniāls:1
- antikomunisms:1
- antiļeņinisks:1
- apakšnomnieks:1
- apgriezenisks:1
- apvalkdūmenis:1
- arhitektonika:1
- arodskolnieks:1
- ārpagastnieks:1
- ārzemniecisks:1
- astrobotānika:1
- atgriezenisks:1
- atjaunināties:1
- automehāniķis:1
- badmintonists:1
- bezbiļetnieks:1
- bezmantinieku:1
- bezpersonisks:1
- bezvalstnieks:1
- bortmehāniķis:1
- būvinženieris:1
- būvstrādnieks:1
- cietumniecība:1
- dabzinātnieks:1
- dabzinātnisks:1
- daiļamatnieks:1
- daiļdārznieks:1
- daudzcīņnieks:1
- daudzskaldnis:1
- dievgaldnieks:1
- dievvārdnieks:1
- dīgļaizmetnis:1
- disharmonisks:1
- dodekafoniķis:1
- dodekafonisks:1
- dodekafonisms:1
- dodekafonists:1
- nitroglicerīns:1
- integrālrēķini:1
- skleroproteīni:1
- administrācija:1
- administratīvs:1
- administrators:1
- aizbildniecība:1
- aizgādniecisks:1
- aizknikšķēties:1
- aizstāvniecība:1
- amatnieciskums:1
- antagonistisks:1
- antihigiēnisks:1
- antizinātnisks:1
- antreprenieris:1
- apakšvirsnieks:1
- apgaismniecība:1
- arhitektonisks:1
- ārvalstniecība:1
- asinsradinieks:1
- autorūpniecība:1
- aviorūpniecība:1
- bezpajumtnieks:1
- bišsaimniecība:1
- bortinženieris:1
- brīvbandinieks:1
- bruņnieciskums:1
- būvgaldniecība:1
- cietumniecisks:1
- cittautībnieks:1
- cukurslimnieks:1
- dekolonizācija:1
- desmitcīņnieks:1
- dežūrvirsnieks:1
- dienvidrītenis:1
- dīķsaimniecība:1
- diloņslimnieks:1
- nitrobaktērijas:1
- skaidiņmakaroni:1
- abstrakcionisms:1
- abstrakcionists:1
- aizbildniecisks:1
- aizsargapmetnis:1
- akordstrādnieks:1
- amerikanizēties:1
- aneksionistisks:1
- apgaismniecisks:1
- asinsradniecība:1
- austrumniecisks:1
- benediktīnietis:1
- bezpavalstnieks:1
- bezpersoniskums:1
- bezvalstniecība:1
- brīvmākslinieks:1
- būvorganizācija:1
- dabaszinātnieks:1
- dabaszinātnisks:1
- daiļamatniecība:1
- daiļdārzniecība:1
- dezorganizācija:1
- dezorganizators:1
- dienvidniecisks:1
- dienvidrietenis:1
- antiamerikānisks:1
- antihumānistisks:1
- antikomunistisks:1
- arodorganizācija:1
- dubultbandinieks:1
- diferenciālrēķini:1
- bezmugurkaulnieki:1
- bezpavalstniecība:1
- daudzskaitlinieks:1
- akvareļglezniecība:1
- dezorganizatorisks:1
- divpadsmitskaldnis:1
- atskaņotājmākslinieks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- (Sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- (Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- (Iz)glābt stāvokli (arī situāciju) (At)rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
- Savā vaļā (Brīvi par dzīvniekiem).
- (Būt) stāvoklī (Būt) grūtniecības stāvoklī.
- (Sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (No)vīt (retāk ievīt) ligzdu (No)dibināt ģimeni.
- Vīt (arī novīt, retāk ievīt) ligzdu (No)dibināt ģimeni.
- (Pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (Pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
- Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- (Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- (Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- (Uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū.
- (Pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- Izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
- Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka.
- kilovatstunda 3,6 miljoni vatsekunžu.
- Diennakts aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes griešanās ap savu asi.
- Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
- Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
- amfībija Abinieks.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
- kurkulis Abinieku (varžu, krupju) olu kopa (ūdenī).
- Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu).
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- lēca Acs sastāvdaļa - caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis.
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- ādinieks Ādainis.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
- derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas. Īstā āda, derma.
- Īstā āda Ādas slānis starp virsādu un zemādu.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu.
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis. Valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
- ģermānis Ādminis.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
- palē Administratīva celtne (Francijā).
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos. Attiecīgā teritorija.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vaivadija (2).
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vojevodiste (2).
- pagasts Administratīvi teritoriāla vienība apriņķī (Latvijā no 1866. gada līdz 1949. gadam).
- mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs). Celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- kopsapulce Administratīvs orgāns (piemēram, kolhozā).
- arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
- Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
- sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
- gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
- Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
- Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
- negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli). Pārklāties ar zelmeni.
- spunde Aizbāznis (parasti mucai). Tapa.
- prapis Aizbāznis (parasti pudelēm).
- sprūdenis Aizbāznis. Arī tapa.
- aizšaujamais Aizbīdnis (2).
- šīberis Aizbīdnis (dūmvadam).
- patrons Aizbildnis, aizstāvis.
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- Laist uguni klāt Aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
- noiet Aiziet (uz kurieni, kur u. tml.).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aiziet Aizlidot (par putniem).
- aizceļot Aizlidot uz dienvidiem (par gājputniem).
- nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.).
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- Ietaisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
- (Ie)taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
- Taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
- aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu.
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- bruņas Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. tml.).
- aiztvert Aizsniegt un satvert.
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
- parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (parasti slūžām).
- novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu). Nolaupīt.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- akcionārs Akciju īpašnieks.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- akmeņains Akmenisks.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- ērkšķogas Akmeņlauzīšu dzimtas ogulāji ar ērkšķainiem zariem un lielām, ovālām ogām.
- ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
- Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
- Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
- akordnieks Akordstrādnieks.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- Skatuves kustības Aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam). Lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
- Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
- pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
- revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
- spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
- možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- kalpone Algota laukstrādniece.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
- algādzis Algotnis (2).
- kondotjers Algotņu karaspēka vadonis (no 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Itālijā).
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- kalps Algots laukstrādnieks
- Zāļu šņabis Alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- elksnis Alksnis.
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- kalnākāpējs Alpīnists.
- sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- Jūras kāposti Aļģes, kuras izmanto uzturā, ārstniecībā.
- narcise Amariļļu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
- klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, cel koka celtnes.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- Kuģa namdaris Amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves.
- ādminis Amatnieks, kas izstrādā ādas.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
- piegriezējs Amatnieks, kas piegriez [2] (1).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
- mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
- Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- arods Amats. Speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
- jenkijs Amerikānis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
- Briežraga sāls Amonija karbonāts.
- Briežraga sāls Amonija karbonāts.
- Amonija mēsli Amonijmēsli.
- jards Angļu garuma mērvienība - aptuveni 914 milimetri.
- čartisms Angļu strādnieku revolucionāra kustība 19. gadsimta pirmajā pusē.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- antagonisks Antagonistisks.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- haidamaks Antifeodālas kustības dalībnieks Ukrainas daļā, kas atradās Polijas varā (18. gadsimtā).
- antihumāns Antihumānistisks.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- kranioloģija Antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- unteroficieris Apakšvirsnieks.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- miksīnas Apaļmutu klases apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
- diktofons Aparāts runas Ieskaņošanai un (parasti palēninātai) reproducēšanai.
- aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
- Ugunsdzēsības aparāts Aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
- apārds Apārnis.
- laidenis Apārnis.
- svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs. Izvadītājs (2).
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- arods Apcirknis.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
- izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
- Maizes māte Apgādniece.
- Maizes māte Apgādniece.
- Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
- Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
- Maizes tēvs Apgādnieks.
- Maizes tēvs Apgādnieks. Arī darba devējs.
- apgādība Apgāds, apgādniecība.
- Apgaismošanas ķermenis Apgaismes ķermenis.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis.
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
- apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
- hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem).
- hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem).
- trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
- Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
- Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
- Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
- nokopt Apkopt (mājdzīvniekus).
- pakopt Apkopt (mājdzīvniekus).
- aplamis Aplamnieks.
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
- atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
- apiet Aplenkt. Nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- aplikācija Apliekamais (ārstniecībā).
- komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
- dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
- pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- tondo Apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāliešu renesanses mākslā).
- mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
- Dienesta suņi Apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- Mainīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- Mīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- Pārmīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- spalva Apmatojuma krāsa (dzīvniekiem, parasti zirgiem).
- spalva Apmatojums (zīdītājdzivniekiem).
- vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- Apsviest kūleni Apmest kūleni.
- apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- nopikot Apmētāt ar sniega pikām.
- pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- uzmetnis Apmetnis.
- Dusēt (arī atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
- Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
- Dusēt (arī atdusēties, gulēt) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
- klimstēt Apnicīgi riet.
- vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- klukstēt Apnicīgi runāt.
- apnikties Apnikt (1).
- apnicība Apnikums.
- apnika Apnikums.
- aplaizīt Apņemt (par liesmām, uguni).
- apmalot Apņemt ar līnija, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
- apskaut Apņemt, pārņemt (par uguni, ūdeni).
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- dibināt Apprecoties veidot (ģimeni).
- shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- Ieiet (arī iekāpt) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- Iekāpt (arī ieiet) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
- Sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
- solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
- saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
- aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem). Uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni). Nodzēst.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
- bārenis Apspiestie, ekspluatētie. Bārabērni (2).
- savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
- romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts. Fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli.
- iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
- pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni).
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām.
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot.
- klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija.
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
- pārdesmit Aptuveni divdesmit.
- pārsimt Aptuveni divi simti.
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
- pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
- Uz to pusi Aptuveni tā, gandrīz tā.
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis.
- dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim).
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- horizonts Apvārsnis (3).
- horizonts Apvārsnis (4).
- forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai). Figūra.
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
- apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni.
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
- konfederācija Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības).
- federācija Apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas.
- kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
- biedroties Apvienoties, organizēties.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
- pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
- Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
- Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
- dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
- sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
- nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
- pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- Siet izkapti Ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
- atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)..
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
- ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
- vainadziņš Ar emalju klātā zoba daļa. Zoba kronis.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
- nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
- frēzēt Ar frēzi (2) apstrādāt (augsni).
- gleznot Ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu).
- atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- Sisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- Izsisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- izboksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt.
- boksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri lasīt.
- izsprukt Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
- piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
- šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
- biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
- celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- Noņemt asinis Ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- karabinieris Ar karabīni bruņots strēlnieks. Izlases strēlnieks.
- arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
- atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
- izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
- pārkomandēt Ar komandu, rīkojumu u. tml. pārvietot (kādu uz kurieni, pie kā, kur).
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
- atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
- piezemēties Ar lēcienu, lēcienā sasniegt pamatu.
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
- uzķert Ar maņu orgāniem uztvert.
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
- izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
- pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur). Pārsviest (3).
- Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
- izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā). Ap. Aptuveni.
- iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis. Ne pilnīgi šķērsām.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms. Ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
- uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
- nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
- plānmatains Ar plāniem matiem (par galvu).
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- pārstiept Ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- Uzsisties uz augšu Ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
- papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
- plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
- plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- Plātīt rokas Ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
- (No)plātīt rokas Ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
- Noplātīt rokas Ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
- Paplest rokas Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
- rūsganmatains Ar rūsganiem matiem (par galvu).
- sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
- nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko nevēlamu) - par dzīvniekiem.
- Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
- Sist ritmu (arī takti) Ar sitieniem atveidot ritmu (takti).
- Sist takti (arī ritmu) Ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
- nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
- Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
- apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
- Samesties (ar) acīm Ar skatieniem sazināties.
- saskatīties Ar skatieniem sazināties.
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
- izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Ragavu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar ragavām.
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
- cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
- atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- šķaidīt Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
- attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
- bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
- pārsviest Ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
- svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
- Daļējs griezums Ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements.
- ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
- kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
- saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
- spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
- kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
- kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- notriekt Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
- pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties. Izcirsties.
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
- Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
- ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
- nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
- rullēt Ar veltni gludināt (parasti veļu).
- izrullēt Ar veltni izgludināt (parasti veļu).
- rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
- norullēt Ar veltni nogludināt (veļu).
- norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
- sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- vienasmens Ar vienu asmeni.
- vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpuma. Vienslīps.
- vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
- vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
- Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- Ar miesu un dvēseli Ar visu būtni.
- Ar miesu un dvēseli Ar visu būtni.
- nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
- Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
- Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
- Līdz sirds (arī dvēseles) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
- paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
- grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
- krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
- grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
- nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
- izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
- Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
- eksterjers Ārējais (dzīvnieka) izskats un ķermeņa daļu proporcijas.
- āda Ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks.
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- garoza Ārējais slānis (dažiem orgāniem).
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Ārējā dīgļlapa.
- ektoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- kaunums Ārējie dzimumorgāni. Ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
- orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- Sameklēt bērnu Ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- arodnieks Arodbiedrības biedrs, arodkustības dalībnieks.
- Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- arodorganizācija Arodbiedrības organizācija (kādā uzņēmumā, iestādē u. tml.). Arodbiedrība.
- arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
- arodskolēns Arodskolas audzēknis vai audzēkne.
- arodskolnieks Arodskolas audzēknis.
- benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
- toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- Melnais pīlādzis Aronija.
- uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
- griezt Arot šķelt (piemēram, augsni).
- ārvalstnieks Ārpagastnieks.
- arsēniks Arsēna oksīds, ko lieto medicīnā un tehnikā.
- ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna).
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
- zāles Ārstniecības augi, arī drogas.
- Zāļu tēja Ārstniecības augu tēja.
- Zāļu sieva Ārstniecības augu vācēja, tirgotāja.
- solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
- Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
- Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- Drogu preces Ārstniecības līdzekļi.
- Drogu preces Ārstniecības līdzekļi.
- Bišu mētra Ārstniecības melisa.
- hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
- kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
- Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
- inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas).
- irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums.
- procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
- Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
- Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- ārštatnieks Ārštata darbinieks.
- rijolēt Art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
- Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
- lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
- ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība.
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks.
- lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
- zandarts Asaru dzimtas plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem.
- asaris Asaru dzimtas zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
- skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai).
- durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
- adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
- sula Asinis. Arī limfa.
- Iekšējā asiņošana Asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
- hemoglobīns Asins krāsviela, ko satur sarkanie asinsķermenīši.
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
- hematoma Asinsizplūdums organisma dobumos vai audos.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
- vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
- Ārējā asiņošana Asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
- asinsspiediens Asiņu spiediens uz asinsvadu sieniņām.
- līmenis Aspekts (zinātniskajā analīzē).
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni. Asprātības.
- radze Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze (3).
- radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
- Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
- tritons Astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
- plostbārdis Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
- rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
- mīkstpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
- astotnieks Astoņnieks.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks (feodālismā, kapitālismā).
- stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- kanonisks Atbilstošs kanoniem [1] (1).
- iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
- tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
- palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
- izjūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku).
- nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku). Izjūgt.
- atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
- nomest Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznicinot (to).
- izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
- nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
- nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
- noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot).
- izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu. Izoperēt.
- izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
- nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
- dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
- piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
- timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
- govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
- reversibls Atgriezenisks. Arī apgriežams.
- atlaist Atgriezt, atskrūvēt vaļīgāk (piemēram, uzgriezni).
- pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
- atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
- reprodukcija Atjaunošanās, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
- atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.). Atspirdzināt (ķermeni, organismu).
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- atdzīvināt Atjaunot dzīvības procesus (organismā).
- reanimēt Atjaunot dzīvības procesus (organismā). Atdzīvināt.
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
- atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
- atkaru Atkareni.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- grozīties Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
- reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
- iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā).
- Nākt uz pēdām Atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
- Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
- atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- Spļaut acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- atknubināt Atknibināt.
- aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta). Darbība --> aptīrīt (1).
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- Laidens laiks Atkusnis.
- Laidens laiks Atkusnis.
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem).
- kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
- honorārs Atlīdzība par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
- hemosfēra Atmosfēras slānis 30-80 kilometru augstumā.
- pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
- iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
- Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
- Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
- ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
- Sarkanais Krusts Atrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- Izglābt stāvokli (arī situāciju) Atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
- Uzņemt pēdas Atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
- sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
- Pārmest tiltu Atrast, izveidot saikni (starp ko).
- atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
- atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
- pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
- nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- noklabināt Ātri, monotoni norunāt.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.). Mesties.
- iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
- aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
- atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
- nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
- naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
- mezgls Ātruma mērvienība - aptuveni 1852,2 metri stundā.
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
- konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
- ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
- atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
- kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- savrupsēta Atsevišķa zemnieku saimniecība.
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
- sastāvs Atsevišķo (administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika. Kukurznis.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
- rūpniecība Atsevišķs šīs tautas saimniecības nozares veids.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem). Arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- buferis Atsperīga ierīce trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
- morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
- Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni). Pārcelt.
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
- aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
- distance Attālums no starta līdz finišam. Sacīkšu ceļš.
- grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
- biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
- augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
- demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
- retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā. Cilvēks, kas pozē māksliniekam.
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- grebums Attiecīgā tehniķa.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
- Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
- Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
- Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam vai tā daļām).
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
- pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem. Laika posms, kad gavē (1).
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
- atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
- gleznot Atveidot (ko) glezniecības darbā.
- restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
- reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
- atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem. Būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
- Tikt uz pekām Atveseļoties. Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
- atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
- nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu Pelt, niecināt.
- izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
- Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
- Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
- atzveltnis Atzveltnes krēsls. Neliels dīvāns ar atzveltni.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
- pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- balstaudi Audi, kam organismā ir balsta funkcija.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
- epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
- piedēklis Audu izaugums uz kāda no auga orgāniem.
- seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
- autoplastika Audu transplantācija vienā un tai pašā organismā.
- homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
- šķērssiena Audu veidojums starp organisma daļām. Starpsiena (2).
- mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
- savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
- jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
- izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
- audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
- audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
- vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
- Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
- slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
- lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs.
- siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- Ārstniecības augi Augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
- mezofīti Augi, kas aug mēreni mitrā augsnē.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- lekns Auglīgs (par augsni).
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
- ķeraine Augļa dzelonis (augiem).
- serde Augļa sēklotne. Augļa vidusdaļa ar sēklotni.
- Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
- Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
- deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
- citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
- bumbiere Augļu koks ar iegareniem, augšdaļā paresninātiem augļiem.
- ābele Augļu koks ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem.
- granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību.
- budzis Augonis.
- trums Augonis.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni.
- lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni.
- Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
- Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Paaugt (1).
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- kļūt Augot sasniegt kādu attīstības pakāpi (par dzīvniekiem, augiem).
- paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izaugt.
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
- ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
- dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
- rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis.
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
- priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
- komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
- Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
- akadēmija Augstākā (piemēram, lauksaimniecības, mākslas, militārā) mācību iestāde.
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
- Pilsētas galva Augstākā administratīvā persona pilsētā.
- gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem).
- sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- akadēmija Augstākā valsts zinātniskās pētniecības iestāde.
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
- Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
- vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs. Šī ierēdņa tituls.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
- lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
- kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā).
- kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
- Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
- Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
- virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis (antagonistisku šķiru sabiedrībā). Dižciltīgie, augstmaņi.
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
- Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
- Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
- Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
- Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
- Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
- kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- Dzīves dārdzība Augsts cenu līmenis.
- Dzīves dārdzība Augsts cenu līmenis.
- maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis. Vēlēta muižniecības amatpersona.
- mandarīns Augsts ierēdnis (feodālajā Ķīnā).
- intendants Augsts pārvaldes ierēdnis (Francijā).
- darsonvalizācija Augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- elite Augstvērtīga (augu, to sēklu, kā arī dzīvnieku) grupa.
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
- margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
- Augšupejošā līnija Augšupējā līnija.
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
- slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām.
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
- uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
- lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
- ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
- Veģetatīvā pavairošana Augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
- karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
- ozolpaparde Augu dzimta, kurā ietilpst augi ar īsu, ložņājošu sakneni un (parasti) plīvuru.
- lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
- zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
- liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
- olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
- roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
- vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
- verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
- sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
- riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
- lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
- rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
- ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
- zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- lēcaste Augu kaitēklis - kolembolu kārtas kukainis.
- rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
- oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
- biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - radniecīgu ģinšu grupa.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola).
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
- laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
- Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- atauklēties Auklēt ilgi, līdz apnikumam.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- Aukstais galds Aukstie ēdieni.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- orientālisms Austrumniecisks kolorīts.
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
- automehāniķis Automobiļu mehāniķis.
- autorūpniecība Automobiļu rūpniecība.
- prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
- galva Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- Gaisa līnija Aviolīnija.
- Gaisa līnija Aviolīnija.
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs. Ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- Siltais avots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
- siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
- svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības.
- babulis Babulnieks.
- oforts Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
- Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
- Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
- Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
- polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
- bagāts Bagātnieks.
- plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēva dēls.
- Tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēvadēls.
- mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātes meita.
- Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
- Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
- Nedrīkstēt ne elpot Baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem).
- bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
- bakhante Bakhanāliju dalībniece.
- nitrobaktērijas Baktērijas, kas izraisa nitrifikāciju.
- pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
- spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
- balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
- baletdejotājs Baleta mākslinieks.
- dejotājs Baleta mākslinieks. Dalībnieks deju kolektīvā.
- ballinieks Balles [1] dalībnieks.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā.
- Atklāta balsošana Balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku).
- Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
- Krūkļu baltenis Baltenis, kura kāpuri parazitē uz krūkļiem.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
- barons Baltijas vācu muižnieks.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- balziens Balzenis.
- Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- bandīts Bandas [1] dalībnieks.
- bandiniece Bandinieka [1] sieva.
- gangsteris Bandīts, bandas dalībnieks (parasti anglosakšu zemēs).
- baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
- bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
- bārabērns Bārenis (1).
- bāriņš Bārenis (1).
- bāris Bārenis (1).
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
- Vitamīnu barība Barība, kas bagāta ar vitamīniem.
- piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
- ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
- papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
- guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
- kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
- pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
- distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos). Novājējums.
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
- taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
- ēdināt Barot (dzīvnieku).
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
- pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
- Ņemt priekšā Bārt. Asi kritizēt. Kaunināt.
- Ņemt priekšā Bārt. Asi kritizēt. Kaunināt.
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- draudze Baznīcas administratīvi teritoriālā pamatvienība. Kristīgo kopa.
- virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
- diecēze Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs - garīdznieka palīgs.
- kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
- leduspuķe Begonija.
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- belznis Belzenis (2).
- Bēniņu stāvs Bēniņi.
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- kapenieks Bērinieks.
- kapinieks Bērinieks.
- adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
- bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- bērnišķs Bērnišķīgs (1).
- bērnišķs Bērnišķīgs (2).
- bērns Bērnišķīgs. Tāds, kā bērnam.
- pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā.
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas. Nerātnis.
- mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
- Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus. Bārenis.
- pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- Dinamiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
- Statiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
- Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
- Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
- trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- spirants Berzenis.
- noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas).
- Sēru bērzs Bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem.
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties. Berzties (3).
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- vieglbetons Betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru.
- Savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
- varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
- varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
- Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
- Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
- Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
- Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
- bezsaimnieka Bezīpašnieka.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
- Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
- anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls, ko izmanto ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
- pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
- moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
- bezpersonīgs Bezpersonisks (1).
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
- sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
- Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- pirē Biezenis.
- džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
- biezums Biezoknis.
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
- klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
- apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
- bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
- Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
- Pusgarās bikses Bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
- kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
- magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
- zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
- sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
- ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
- fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
- organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- hidrobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī ūdens organismus.
- kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
- Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
- medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
- dzīve Bioloģiska (cilvēku vai dzīvnieku) eksistence.
- oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
- ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
- nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
- pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
- attīstība Bioloģiskās pārmaiņas dzīvā organismā no tā embrionālās stadijas līdz nobriedumam.
- adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
- dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- redze Bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu.
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- bioniķis Bionikas speciālists.
- Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
- domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
- Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
- bišsaimniecība Biškopības saimniecība.
- biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai. Attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
- Bišu peri Bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
- mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
- blandoņa Blandonis.
- ūdeņains Blāvs, nespodrs (par krāsu, tās toni).
- netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
- šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
- pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
- bleķis Blēņas, nieki.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
- Locītavas somiņa Blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
- biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- maita Bojā gājis dzīvnieks.
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā). Lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
- trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā). Traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
- lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
- reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās.
- klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
- svings Boksā - sānisks sitiens no distances.
- sparings Boksā - treniņa cīņa.
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
- Augu sistemātika Botānikas nozare, kas klasificē augus.
- pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
- algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes.
- karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
- ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
- dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
- Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
- mikoloģija Botānikas nozare, kas pētī sēnes.
- palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
- botāniķis Botānikas speciālists.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
- pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni). Šļakstināties, plunčāties.
- atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam. _biežāk_ Izbradāties.
- bramins Brahmanis.
- brahmanis Brahmanisma priesteris.
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni).
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
- auri Brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
- Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
- Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki.
- brišus Brienot (parasti pa ūdeni).
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
- monstrs Briesmonis, nezvērs.
- briesmeklis Briesmonis.
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
- muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
- Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna.
- pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu. Degunkniebis.
- brīnišķs Brīnišķīgs (1).
- brīnišķs Brīnišķīgs (2).
- Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
- Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
- ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā. Arī fenikss.
- atbristies Brist ilgi, līdz apnikumam.
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
- V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
- pionieris Brīvprātīgās bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
- kolektivizēt Brīvprātīgi apvienot (individuālo zemnieku saimniecības) kolektīvas (kooperatīvās) saimniecībās.
- oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
- Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
- Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
- trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli. Pikrīnskābe.
- jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
- pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- ķiršbrūns Brūni sarkans.
- rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani brūns.
- sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
- kavalieris Bruņinieks, dižciltīgais.
- paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
- kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
- komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks.
- kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
- Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
- Bruņu tornis Bruņutornis.
- Bruņu tornis Bruņutornis.
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
- kabūzis Būcenis.
- skabūzis Būcenis.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- būdeļnieks Būdnieks.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni. Uguns vārdi.
- jahtklubs Burāšanas un ledusburāšanas mācību un organizatoriskā darba centrs (parasti sporta biedrību sistēmā).
- lavēt Burāt pret vēju, ieturot kursu līkloču līnijā.
- motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
- zēģelnieks Burinieks.
- izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
- Gaišie burti Burti, ko veido smalkas līnijas.
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
- Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
- Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
- Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
- apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
- aizsargs Buržuāziskās Latvijas militāri fašistiskas organizācijas biedrs.
- mazpulki Buržuāziskās Latvijas nacionālistiska jaunatnes organizācija.
- opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
- ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
- atvērties Būt ar atveri (par dažiem orgāniem).
- peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
- noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml. Nogriezties.
- aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
- izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
- mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
- kost Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
- kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
- niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
- meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
- Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
- Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
- Būt uz grūtām kājām Būt grūtniecības stāvoklī.
- Būt uz grūtām kājām Būt grūtniecības stāvoklī.
- Būt mātes cerībās Būt grūtniecības stāvoklī.
- Būt (mātes) cerībās Būt grūtniecības stāvoklī.
- piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izvērst Būt izvirzītam (uz āru, sānis).
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- (Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
- Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
- Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
- Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
- Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
- Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
- spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
- sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
- niknoties Būt niknam, paust niknumu.
- aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
- atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
- aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- izvietot Būt novietotam, atrasties kādā secībā (organismā, tā daļās).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
- atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
- sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
- rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
- ietilpt Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
- mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
- mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- baidīt Būt par baiļu cēloni.
- biedēt Būt par baiļu cēloni. Baidīt.
- Prasīt (arī maksāt) upuri Būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai.
- pamudināt Būt par cēloni (kāda) darbībai.
- Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
- Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
- ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
- uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
- kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
- atļaut Būt par cēloni labvēlīgiem apstākļiem.
- bendēt Būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam.
- atsviest Būt par cēloni straujam regresam.
- miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
- saduļķot Būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas.
- saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
- noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
- nodzeltināt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) nodzeltē.
- izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
- kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
- apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
- vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
- iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
- raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
- pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
- nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
- pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
- Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- sasaldēt Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
- Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
- Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
- krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
- kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
- sariest Būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras).
- piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- midzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
- iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
- iemidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg. Izraisīt miegu.
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā).
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- (Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
- mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
- nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
- spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
- piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
- pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nobeigt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1). Reibināt (1).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2). Reibināt (2).
- paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa (2).
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
- pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
- mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
- raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
- noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
- mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
- pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
- pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
- nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
- nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
- kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
- rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
- limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
- izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
- nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
- nošķirt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
- pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
- mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
- pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
- pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
- piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
- rūsināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
- pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
- pieriest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
- paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
- pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- nosārtot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
- mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
- ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur).
- parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
- laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
- nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
- paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
- maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
- pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
- pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
- ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
- novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
- veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
- ņirbināt Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3). Kņudināt.
- pamest Būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur).
- pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē. Pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
- nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
- pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
- pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
- padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
- piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
- ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
- sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
- sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
- saraudzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst.
- saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (2).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (3).
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
- uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
- nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
- piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
- valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
- vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
- vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
- viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1).
- viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2).
- virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
- vizināt Būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo.
- līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
- noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
- nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
- nokveldināt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
- paildzināt Būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
- pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
- kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
- zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
- iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
- novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
- sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
- paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
- sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
- nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
- noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
- pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
- aizdzīt Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
- aprūsināt Būt par cēloni tam, ka aprūs.
- pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
- izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
- lauzt Būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
- izdzīt Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
- pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- Izlaist kā teļu Būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- gaiņāt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
- gainīt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
- atvest Būt par cēloni tam, ka Ierodas.
- iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
- novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
- izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
- iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
- izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
- velt Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- kaitēt Būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
- ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
- izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
- atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
- izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
- nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks).
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- (Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
- izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
- atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
- kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud. Arī kutināt.
- šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- liekt Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
- izkaltēt Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
- Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
- liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
- aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
- Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka nesadalās.
- atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
- aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka nomirst.
- ievest Būt par cēloni tam, ka nonāk (kur).
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
- aizdzīt Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
- pārraut Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
- pārtraukt Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
- izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
- veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
- radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
- lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
- ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas (kāda fizioloģiska norise).
- nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā.
- sēt Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
- izsist Būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas).
- ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (seja grumbas, rievas u. tml.).
- ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
- iezīmēt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).
- ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos).
- uzšūpot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi).
- bangot Būt par cēloni tam, ka rodas bangas.
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
- panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
- rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
- ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
- izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
- piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
- metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
- atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
- nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
- raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
- nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
- uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
- izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst. Saliedēt.
- (Sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
- piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
- uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- Mest ēnu Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
- izrūsināt Būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē.
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
- apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
- atdzīt Būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur).
- apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
- vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
- aizkvēpināt Būt par cēloni, ka aizkvēpst.
- apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
- apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
- apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (1). Apreibināt.
- apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (2). Apreibināt.
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
- apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
- atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
- aizklabināt Būt par cēloni, ka klab kādu brīdi.
- apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
- dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.). Atņem kustības spējas.
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
- darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
- dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
- čabēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
- čaukstēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
- atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
- cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
- apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
- Mest ēnu Būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
- pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
- pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
- darbināt Būt par enerģijas avotu (mehānismam, ierīcei).
- sastāvēt Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
- Iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
- Iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
- Iedzīt asins vilni vaigos (arī sejā), arī iedzīt asinis vaigos (arī sejā) Būt par nosarkšanas cēloni.
- Iedzīt asins vilni sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
- čumēt Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
- mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem. Ņudzēt (2), čumēt (2).
- konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
- atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
- Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
- nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
- pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma daļām).
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- Būt gaisā Būt saniknotam.
- aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
- mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
- slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
- ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
- rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
- puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
- nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
- sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
- mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
- gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
- reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
- sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
- pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
- slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
- piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
- nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
- kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
- izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
- dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
- reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
- urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
- dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
- lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
- sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to daļām.
- novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
- novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Aizvest (3).
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- atpalikt Būt vēlākam (par pulksteni).
- solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- pērkoņot Būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam.
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
- pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
- kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
- Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- Ieaugt ar stiprām (arī visām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
- piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu). Uzcelt (4).
- inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
- leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
- kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
- sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
- āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
- šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
- kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
- dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
- urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
- asinsvadi Cauruļveida vadi organismā, pa kuriem rit asinis.
- stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
- avots Cēlonis (kādam procesam, norisei).
- pamats Cēlonis, iemesls.
- dzinulis Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei).
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- atkarība Cēloniska sakarība.
- determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kāda parādību).
- kauzāls Cēlonisks.
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
- spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem). Smailēt (1).
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
- kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
- Saimniecības ēka Celtne, ko izmanto saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.
- ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām. Atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
- jahtklubs Celtne, kurā atrodas šāda organizācija.
- klubs Celtne, kurā darbojas šāda organizācija, iestāde.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
- būvniecība Celtniecība (1).
- celsme Celtniecība (1).
- būvniecība Celtniecība (2).
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks. Celtnieks.
- būvdarbi Celtniecības darbi (piemēram, darbi celtniecības objektā).
- Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
- hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
- būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
- celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
- konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
- tvērējceltnis Celtnis ar tvērēju (2).
- elektroceltnis Celtnis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
- portākeltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
- torņceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir tornis.
- Tilta celtnis Celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- ceļamkrāns Celtnis.
- krāns Celtnis.
- Ceļamais krāns Celtnis.
- Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
- būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli. Celtniecības materiāli.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
- būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
- ceļavīrs Ceļinieks.
- Ceļa vīrs Ceļinieks.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
- koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
- atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
- pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno.. lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
- orbīta Ceļš, pa kuru debess ķermenis kustas attiecībā pret kādu citu debess ķermeni.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
- karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
- kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- apcepināt Cepot apbrūnināt.
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi).
- pienaine Cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu.
- tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
- ceremoniāls Ceremonija (1).
- Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
- ciršus Cērtot, ar cirtieniem.
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
- samiegt Cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
- saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- Saritināties (arī savilkties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Savilkties (arī saritināties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- spiest Cieši, stingri apņemot, satverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz to).
- guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
- precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
- pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
- Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
- akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
- kaulaudi Cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā.
- čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem).
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
- rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
- cietums Ciets veidojums (organismā).
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
- cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
- cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
- Cik tālu acis sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- stiprinieks Cīkstonis (piemēram, cirkā).
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
- prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
- cilpisks Cilpenisks.
- pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
- nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
- pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
- uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
- virsaitis Cilts vadonis. Novada valdnieks. Arī kādas cilvēku grupas vadonis.
- vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
- Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
- akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Arī akts.
- pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves. Mirstīgās atliekas.
- temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
- darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
- pasaule Cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. Arī cilvēka atsevišķa darbības nozare.
- noosfēra Cilvēka prāta darbības un tehnikas sfēra.
- sodomija Cilvēka pretdabiska kopošanās ar dzīvnieku.
- kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
- garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
- maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kaitēkļus.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
- Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- gurns Cilvēka vai dzīvnieka kājas augšdaļa.
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
- gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
- stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
- slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
- Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
- Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
- blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā. Mežinieki (2).
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
- šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
- Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
- jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
- brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
- ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
- melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
- rūsganmatis Cilvēks ar rūsganiem matiem.
- sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
- atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku. Stiprinieks.
- sprogainis Cilvēks ar sprogainiem matiem.
- sproggalvis Cilvēks ar sprogainiem matiem. Sprogainis (2).
- zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
- saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
- Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
- drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
- Skrandu lācis Cilvēks noskrandušā apģērbā. Skrandainis.
- skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā. Skrandu lācis. Skrandainis.
- rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
- zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
- ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
- uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas. Uzmāka.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
- saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
- dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
- slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas. Bagātnieks.
- zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
- dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
- lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
- šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
- psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
- obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
- daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
- jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums. Jaunietis, jauniete.
- superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
- vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
- nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
- pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
- sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
- nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
- gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
- pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
- piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
- aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas. Parādnieks.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
- kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
- apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu. Apgādnieks (1).
- māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas. Mašīnstrādnieks.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
- ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
- atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
- komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- niknulis Cilvēks, kas bieži ir nikns.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu. Arī klaidonis.
- raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
- Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
- loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
- politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā. Politisks darbinieks.
- balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
- pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
- dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
- krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Krastinieks.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
- tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
- gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu). Apgādnieks.
- gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
- radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
- gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
- gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
- vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
- interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
- gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
- ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
- tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- Karātavu putns Cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā. Mežrūpniecības speciālists.
- saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
- klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
- novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
- dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
- pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
- Dzīvnieku kopējs Cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- ugunskūrējs Cilvēks, kas kur uguni.
- pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
- rijkuris Cilvēks, kas kurina rijas krāsni.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni. Sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni. Izpletņlēcējs.
- manipulators Cilvēks, kas manipulē.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
- niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
- atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
- pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
- vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu. Arī ormanis.
- mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
- dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
- važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
- daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
- dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
- ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
- kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
- filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
- filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
- uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
- komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju. Burvis. Zintnieks.
- mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
- mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
- sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
- Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
- Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
- Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
- Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
- Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
- Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
- novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
- ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
- vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu. Dziedonis.
- sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu. Siera rūpniecības speciālists.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
- tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas tirgojas ar precēm. Arī tirgotājs.
- ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
- ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot. Cilvēks, kas ved ūdeni.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
- organizators Cilvēks, kas organizē (1).
- organizators Cilvēks, kas organizē (2).
- organizators Cilvēks, kas organizē (3).
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
- pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
- respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
- ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
- brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko).
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
- dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā. Rotaļas dalībnieks.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- Sarunas (arī sarunu) biedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem. Sarunbiedrs.
- kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
- sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie Sīkgruntniecības.
- sīkzemnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības.
- babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
- apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu, - piegādātājs. Sagādnieks.
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
- ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā. Pavadonis (ceļotājiem).
- protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
- dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus. Kauslis. Arī klaidonis.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
- sacensonis Cilvēks, kas sacenšas. Arī sacensību dalībnieks.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus. Rakstnieks. Arī publicists.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
- Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
- strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.
- Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
- Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
- kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
- kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
- maniaks Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
- šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar Šizofrēniju.
- informators Cilvēks, kas sniedz informāciju. Informētājs.
- instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
- pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
- celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā. Celtniecības speciālists.
- grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
- transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transporta darbinieks.
- Transporta darbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transportdarbinieks.
- kūdrinieks Cilvēks, kas strādā kūdras rūpniecībā.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā. Lauksaimniecības speciālists.
- pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
- fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
- planierists Cilvēks, kas vada planieri.
- pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
- mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces. Cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
- vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
- asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
- gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
- ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni. Aplamnieks.
- Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
- Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
- censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
- smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
- miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
- miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma. Dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
- izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
- Medicīnas darbinieks Cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam.
- kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- aģents Cilvēks, tos darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā. Pilnvarotais, pārstāvis.
- zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
- pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
- rangs Cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
- zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
- kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas.
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- gorilla Cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Āfrikā).
- sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
- komunārs Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
- kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
- Krustot šķēpus (arī zobenus) Cīnīties ar šķēpiem (zobeniem).
- Krustot šķēpus (arī zobenus) Cīnīties ar šķēpiem (zobeniem).
- Krustot zobenus (arī šķēpus) Cīnīties ar zobeniem (šķēpiem).
- Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- cīnija Cinnija.
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
- tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
- divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
- cionists Cionisma piekritējs.
- tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
- dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
- Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
- Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
- Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
- Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
- klauns Cirka mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
- ligzda Cirknis.
- cirkons Cirkonija silikāts.
- pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
- Cīruļu putenis Cīruļputenis.
- Cīruļu putenis Cīruļputenis.
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
- apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Māņkājiņa.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas. Šī auga sēkla.
- ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
- Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem.
- uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
- vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
- Niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm.
- laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
- darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks. Krietns, centīgs strādnieks.
- piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
- latvānis Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
- lupstājs Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
- pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
- čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
- atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem).
- piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
- žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē. Klimatterapija.
- ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
- dabzinātnieks Dabaszinātnieks.
- naturālists Dabaszinātnieks.
- dabzinātnisks Dabaszinātnisks.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
- Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana, daiļruna.
- daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana.
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļruna.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
- Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
- rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana. Rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists.
- liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
- taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
- konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- kompanjons Dalībnieks (kapitālistiskā uzņēmumā).
- dziedonis Dalībnieks (korī, vokālā ansamblī).
- dziedātājs Dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
- loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
- jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
- kniedētājs Dalītājs --> kniedēt.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
- dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru.
- posms Daļa (dzelzceļa līnijai) starp divām stacijām, pieturām.
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Taukums (1). Arī speķis.
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis. Vidusposms (1).
- sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
- lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
- sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
- sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
- Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
- Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
- Feodālā zemes rente Daļa virsprodukta, ko rada tiešie ražotāji lauksaimniecībā un ko piesavinās feodāļi.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru.
- Lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
- Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas pārsniedz pusi.
- Lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- pusironisks Daļēji ironisks.
- paputēt Daļēji izjukt (par cerībām, plāniem u. tml.).
- Sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
- pusmehānisks Daļēji mehanizēts.
- pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni). Daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
- decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
- pusamatniecisks Daļēji saistīts ar amatniecību, rūpnieciski vāji attīstīts.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
- hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
- morfoģenēze Daļu rašanās un attīstība (organismam).
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
- Darba nams Darba kolonija, ieslodzījuma vieta pieradināšanai pie darba.
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
- apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
- Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
- Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
- bliete Darba rīks, mehānisms blietēšanai.
- meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
- izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
- internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
- ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu.
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
- harmonizācija Darbība --> harmonizēt.
- niršana Darbība --> nirt (1).
- pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
- darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
- kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
- galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1).
- galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (2).
- kolonizācija Darbība, process --> kolonizēt (1).
- kolonizācija Darbība, process --> kolonizēt (2).
- mašinizācija Darbība, process --> mašinizēt.
- miniaturizācija Darbība, process --> miniaturizēt.
- minimalizācija Darbība, process --> minimalizēt.
- modernizācija Darbība, process --> modernizēt.
- nicināšana Darbība, process --> nicināt.
- nitrifikācija Darbība, process --> nitrificēt.
- organizācija Darbība, process --> organizēt (1).
- organizācija Darbība, process --> organizēt (3).
- perforācija Darbība, process --> perforēt (2). Atvērums, caurums u. tml. (organisma daļā).
- polifonizācija Darbība, process --> polifonizēt.
- politehnizācija Darbība, process --> politehnizēt.
- reorganizācija Darbība, process --> reorganizēt.
- romanizācija Darbība, process --> romanizēt [1].
- romanizācija Darbība, process --> romanizēt [2].
- simfonizācija Darbība, process --> simfonizēt.
- šampanizācija Darbība, process --> šampanizēt.
- telefonizācija Darbība, process --> telefonizēt.
- tonizācija Darbība, process --> tonizēt.
- unifikācija Darbība, process --> unificēt.
- vitaminizācija Darbība, process --> vitaminizēt.
- vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
- sinhronizācija Darbība, process, arī rezultāts --> sinhronizēt.
- akcija Darbība, rīcība (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
- nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
- nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Infinitīvs.
- gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
- Šaurā vieta Darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai).
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
- aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
- aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs. Aktīva 2 (1) loceklis.
- piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu.
- dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
- pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju.
- apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli.
- darbonis Darbinieks (2).
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
- suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt.
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
- pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
- inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
- kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
- brošētājs Darbinieks, kas brošē.
- pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
- kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
- marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
- marķieris Darbinieks, kas uzliek marku [1] (2).
- pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
- laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt.
- kadri Darbinieks.
- apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
- personāls Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- nodarbināt Darbinot izmantot (mehānismu, ierīci).
- zvanīt Darbinot, piemēram, attiecīgu mehānismu, panākt, ka zvans (1) rada skaņas.
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
- pantogrāfs Darbmašīnas kopēšanas mehānisma daļa.
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
- manufaktūra Darbnīca, uzņēmums, kurā darbs organizēts šādā veidā.
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
- klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
- gaita Darbošanās (dzīvniekiem).
- pašdarbība Darbošanās ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
- iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
- kustēties Darboties (par mehānismiem).
- nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
- segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
- būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem). Būkšķēt.
- ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
- mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
- būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
- paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
- strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
- rūpēties Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
- izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem).
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
- kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
- Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
- māksla Darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
- ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
- Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
- blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- niknot Darīt niknu.
- ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
- mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
- niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
- nirējs Darītājs --> nirt.
- pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
- darvinists Darvinisma piekritējs.
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
- skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
- rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
- pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
- Tālu tikt Daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus.
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
- cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- biškrēsliņi Daudzgadīgi kurvjziežu dzimtas augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos.
- asinszāles Daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
- cīrulītis Daudzgadīgi magoņu dzimtas lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem.
- kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
- skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- saulesactiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos.
- māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
- skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Doronika.
- staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
- mārpuķīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sārtiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem.
- pienene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu.
- vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
- pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- melnsakne Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli.
- skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
- zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
- rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
- stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- zemzālīte Daudzgadīgs doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
- kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
- Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
- Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- mazpurenīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
- velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
- kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un brūni sārtiem ziediem.
- zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
- artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- doronika Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Skurbule.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
- naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
- mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
- kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
- kaķumētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām.
- spulgotne Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem.
- sveķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
- orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
- piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
- mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
- mētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
- retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
- platkājiņš Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām. Retējs.
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
- rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
- tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
- kalme Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
- apdziras Daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
- lucerna Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem.
- pērkonamoliņš Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
- gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
- pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
- oktaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes. Astoņskaldnis.
- četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes.
- tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes. Četrskaldnis.
- divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes. Piecskaldnis.
- sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
- prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
- prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
- poliedrs Daudzskaldnis.
- metazoji Daudzšūnu dzīvnieki.
- mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija. Dīgļa pūslis.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums. Vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
- Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
- pārsvars Daudzums, kas pārsniedz kā cita daudzumu.
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā).
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
- sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
- simbioze Dažādu sugu organismu ilgstoša kopdzīve.
- krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
- doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
- aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
- stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
- ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
- Ziemas (arī vasaras) miegs Dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
- ģenerālsekretārs Dažu komunistisko un strādnieku partiju vadītājs.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
- peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
- zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
- rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
- Radiālais ātrums Debess ķermeņa kustības ātruma projekcija uz skata līnijas.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
- Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
- traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
- kurēties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- kurties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
- lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
- sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
- izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
- stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi.
- Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
- Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
- nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
- gobelēns Dekoratīva sienas sega, kas austa šādā tehnikā.
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
- gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml.) aušanas tehnika.
- kaprifolija Dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
- lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
- zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni. Mazbērni.
- plakandēle Dēle, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
- āķītis Dem. --> āķis. Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
- jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
- kronītis Dem. --> kronis.
- ķermenītis Dem. --> ķermenis.
- lēnītēm Dem. --> lēni. Ļoti lēni.
- nieciņš Dem. --> nieks.
- ormanītis Dem. --> ormanis.
- palēnītēm Dem. --> palēni.
- pulkstenītis Dem. --> pulkstenis.
- staipeknītis Dem. --> staipeknis.
- stienītis Dem. --> stienis.
- taurenītis Dem. --> taurenis.
- tornītis Dem. --> tornis.
- valnītis Dem. --> valnis.
- vilnītis Dem. --> vilnis.
- zirnītis Dem. --> zirnis.
- plācenītis Dem.--> plācenis.
- demonstrants Demonstrācijas (1) dalībnieks.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
- cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
- vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
- streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
- nazis Detaļa griešanai (mehānismā, ierīcē).
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
- ass Detaļa, kas tur rotējošas mehānisma daļas.
- uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai. Stūrenis (3).
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
- determinists Determinisma piekritējs.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
- devītnieks Deviņnieks.
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi.
- dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks.
- diabētiķis Diabēta slimnieks. Cukurslimnieks.
- tilde Diakritiska zīme, tehniska rakstu zīme (~).
- diatonisms Diatonika.
- Likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
- Likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
- tēvs Dibinātājs, pamatlicējs. Arī vadītājs, organizators.
- piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
- politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
- Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
- korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža. Attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- dienišķīgs Dienišķs.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
- baklažāns Dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, violetiem augļiem.
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
- draudze Dievkalpojuma dalībnieki.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks.
- Zināmā mērā Diezgan (1). Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
- Dīgļa disks Dīgļaizmetnis.
- Dīgļa disks Dīgļaizmetnis.
- dienaszaglis Dīkdienis, slaists.
- Dienas zaglis Dīkdienis, slaists. Dienaszaglis.
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt šurp. Dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt prom. Dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
- rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
- Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
- Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
- Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
- Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- vicedirektors Direktora vietnieks.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
- skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos).
- Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- mērķis Distances, galapunkts (sporta sacensībās). Finišs (2).
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
- Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
- Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
- niansēts Divd. --> niansēt.
- nicinošs Divd. --> nicināt.
- nievājošs Divd. --> nievāt.
- organizēts Divd. --> organizēt (1).
- saniknots Divd. --> saniknot.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
- ķimenes Divgadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem.
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un dzeloņainām lapām.
- sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
- burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā.
- spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
- dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- divkājis Divkājainis.
- sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
- briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
- biplāns Divplāksnis.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
- trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros).
- kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē. Divskanis.
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
- kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- augstmanis Dižciltīgais. Bagātnieks. Arī augsts ierēdnis.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- klauģis Dobs stienis, ko izmanto tukšu vietu aizpildīšanai salikumā.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
- oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
- Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
- Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
- sinuss Dobums, iedobums (organismā).
- dodekafoniķis Dodekafonists.
- sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
- karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
- Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
- pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
- Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
- parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
- Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- avots Dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto pētniecības darbā.
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- dominikāņi Dominikas pamatiedzīvotāji.
- skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
- kurss Došanās virziens (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
- mielot Dot (viesim) ēst, dzert. Dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu. Cienāt.
- atsaukties Dot atbildes signālu (par sirēnām, zvaniem u. tml.).
- avansēt Dot avansu. Izsniegt naudu avansveidā. Apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
- barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
- barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
- atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
- ordinēt Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
- lēņot Dot par lēni.
- dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert. Dzirdīt.
- dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
- Apbērt ar zeltu Dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
- atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
- iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
- dāvāt Dot, sniegt. Ļaut izjust.
- dāvināt Dot, sniegt. Ļaut izjust. Dāvāt.
- vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
- pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
- pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- pazust Doties (kur), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēti, neievēroti, arī slepeni.
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
- rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni). Joņot.
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
- kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
- knupītis Drānā iesiets sainis (nešanai).
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
- prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
- skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- skroderis Drēbnieks.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- skolot Dresēt (dzīvnieku).
- apmācīt Dresēt, vingrināt (dzīvniekus).
- drošinieks Drosmīgs cilvēks. Drosminieks.
- drošsirdīgs Drošs (par dzīvniekiem).
- pāvacis Drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi.
- ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
- kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
- pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- duelants Dueļa dalībnieks.
- pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
- dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
- Somu duncis Duncis ar īsu un biezu asmeni.
- piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
- Kulaini cimdi Dūraini cimdi.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis - samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali.
- uts Dūrējutu kārtas kukainis.
- dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni. Šāda slēdzene.
- Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- Izgrūst caur zobiem Dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt.
- sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku).
- sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
- dvīnīši Dvīņi (aptuveni līdz skolas vecumam).
- Ķeizara cirtas Dzegužlini.
- Dzegužu lini Dzegužlini.
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
- vārsmošana Dzejas valodas ritmiska organizēšana.
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs).
- verlibrists Dzejnieks, kas raksta verlibrā.
- dziesminieks Dzejnieks.
- apsmiekls Dzēlīga, nicīga zobgalība. Izsmiekls.
- kodīgs Dzēlīgs, ļauni izsmejošs.
- dzelknis Dzelksnis (1).
- dzelksnis Dzelonis (3).
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani dzeltens.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- pikets Dzelzceļa līnijas garuma mērvienība (Padomju Savienībā - 100 metri).
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
- distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
- laktiņa Dzelzs stienis, uz kā (ar āmuru) kapiņa izkapti.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- atnest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
- atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem).
- nest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
- apbērnoties Dzemdēt (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
- radības Dzemdības (dzīvniekiem).
- izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība. Mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina.
- miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus.
- sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni. Arī lēni dzert.
- lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni). Ņemt (šķidrumu) - par mēli.
- sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
- ūdensdzese Dzesēšana, izmantojot ūdeni.
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- pūst Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
- nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
- vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- dziedātājs Dziedonis (1).
- šlāgerdziedonis Dziedonis, kas izpilda šlāgerus.
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
- popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
- piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- Galda dziesma Dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
- burtnieks Dziesminieks.
- dziesminieks Dziesmu komponists.
- mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- dzīle Dziļš (Zemes vai cita debess ķermeņa) slānis.
- kārta Dzimšu grupa (dzīvnieku sistemātikā).
- ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
- apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- dzimtniecisks Dzimtbūtniecisks.
- dzimtsbūtniecisks Dzimtbūtniecisks.
- dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
- dzimtsnomnieks Dzimtnomnieks.
- dzimtszemnieks Dzimtzemnieks.
- incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.
- maksts Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
- vagina Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem. Maksts.
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
- siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
- nodzirdīt Dzirdot nobarot (dzīvnieku).
- melderiene Dzirnavniece.
- melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
- dzirnavniece Dzirnavnieka sieva. Dzirnavu īpašniece.
- melderis Dzirnavnieks.
- sudmalnieks Dzirnavnieks.
- dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
- raidīt Dzīt (dzīvniekus).
- vākt Dzīt kopā (dzīvniekus).
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība.
- anatomija Dzīva organisma vai orgāna uzbūve.
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
- temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
- mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās Vieta (dzīvniekiem).
- Pārtikusi māja Dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
- nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
- guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
- transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
- reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana (organismā). Atdzīvināšana.
- transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
- Barības vielas Dzīviem organismiem nepieciešamo vielu pamatgrupas.
- kustonisks Dzīvniecisks (1).
- kustonisks Dzīvniecisks (2).
- šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns. No šāda gurna pagatavots ēdiens.
- degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
- bedre Dzīvnieka ala, midzenis.
- bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
- izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
- tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
- šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
- zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
- bērns Dzīvnieka mazulis.
- spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
- tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
- pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
- ķetna Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
- ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
- priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās). Attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
- vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
- kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
- sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
- bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav muguras stiegras (hordas).
- iedzīvotāji Dzīvnieki, kas dzīvo (noteiktā vietā).
- Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
- ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
- vienšūņi Dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
- nomirt Dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- ausainis Dzīvnieks ar garām ausīm.
- kuplastis Dzīvnieks ar kuplu asti.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
- raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu, apmatojumu.
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
- sprogainis Dzīvnieks ar sprogainu apmatojumu.
- tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- mazulis Dzīvnieks savas attīstības sākuma posmā.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordists (2).
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordnieks.
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
- sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
- mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
- vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki. Barvedis.
- dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
- spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
- tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
- četrkājis Dzīvnieks, kam ir četras kājas.
- krēpainis Dzīvnieks, kam ir krēpes.
- kuprainis Dzīvnieks, kam ir kupris (2).
- lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
- ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
- sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
- bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
- klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
- iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
- kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
- kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas dzīvniekus.
- ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
- ēdējs Dzīvnieks, kas ēd.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
- seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
- migrants Dzīvnieks, kas migrē.
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
- rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
- rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
- racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
- barvedis Dzīvnieks, kas vada baru.
- pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
- ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
- mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
- luteklis Dzīvnieks, ko lutina, lolo.
- medījums Dzīvnieks, ko medī. Nomedītais dzīvnieks.
- mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
- biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
- upurdzīvnieks Dzīvnieks, ko upurē (1).
- Krēslas dzīvnieks Dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- četrkājains Dzīvnieks.
- kustonis Dzīvnieks.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
- izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
- pārgājiens Dzīvnieku došanās uz citu uzturēšanās, barošanās u. tml. vietu.
- susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
- kopdzīve Dzīvnieku dzīvošana pāros.
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
- kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
- orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju. Kopiena (2).
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- līnija Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
- nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
- ālavība Dzīvnieku mātīšu neauglība.
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- mājoklis Dzīvnieku miteklis.
- gaļa Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
- klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
- apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
- zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- tēvs Dzīvnieku tēviņš.
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kura pārstāvjiem attīstās horda.
- Dzīvā daba Dzīvnieku un augu kopums.
- Dzīvā daba Dzīvnieku un augu kopums.
- Reliktu formas Dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- suga Dzīvnieku vai auga šķirne.
- izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
- tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
- Organiskās atliekas Dzīvnieku, augu atliekas.
- filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība.
- vide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums.
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
- namīpašnieks Dzīvojamās mājas īpašnieks.
- istabpriekša Dzīvojamās mājas lievenis.
- Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
- nodzīvot Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
- piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
- Komunālais dzīvoklis Dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
- mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem. Arī dzīvot trūcīgi.
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no svaiga (arī zila) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot, arī pārtikt no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- augt Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
- kolonija Dzīvu organismu kopa.
- cenoze Dzīvu organismu saistība ar ārējo vidi.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
- senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras. Senie ebreji.
- uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
- zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
- Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- Aunu beka Ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
- austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks.
- galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
- cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi). Ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos.
- ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas. Arī grūdenis (1).
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
- krustneši Eiropas krusta karu dalībnieki, kuru apģērbam bija krusta zīme.
- būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
- gaņģis Eja. Gaitenis.
- atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
- pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
- ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
- Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
- Gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) Eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
- dzīvot Eksistēt (par neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) - par augiem.
- spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
- ekskursants Ekskursijas dalībnieks.
- pikrīnskābe Eksplozīva, indīga viela - dzelteni kristāli.
- ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
- pirksts Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
- atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
- mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
- biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
- elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
- elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
- augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
- Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
- Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
- Infrasarkanie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums it aptuveni no 800 nanometriem līdz 5 centimetriem.
- Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
- elektromehāniķis Elektromehānikas speciālists.
- adapters Elektromehāniska ierīce skaņu ieraksta atskaņošanai.
- vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- lototrons Elektromehānisks laimes rats ložu sajaukšanai.
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
- mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
- sintezators Elektroniska iekārta skaņu ieguvei.
- rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
- reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
- video Elektroniskais attēls, ko rada ar videotehniku.
- skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
- kompjūters Elektroniskais skaitļotājs.
- terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
- standartprogramma Elektroniskās skaitļošanas mašīnas programma bieži sastopamas funkcijas veikšanai.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
- videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
- siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
- elektrotehniķis Elektrotehnikas speciālists.
- elektriķis Elektrotehniķis. Cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
- galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
- Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
- leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni. Šīs grupas elementārdaļiņas.
- barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni.
- nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
- Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
- žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
- mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
- majorāneļļa Eļļa, ko satur majorāni.
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst zemes pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis (dzīvniekiem).
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
- dzenvārpsta Enerģijas pārneses mehānisma daļa (mašīnām, motoriem).
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
- fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
- Literārs (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
- Literārais (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
- Mākslas (arī literatūras) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
- ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
- krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
- strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
- knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām).
- ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu).
- žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
- lupināt Ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos). Ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu. Ēst bez ēstgribas.
- krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
- gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
- neguss Etiopijas valdnieks. Etiopijas valdnieka tituls.
- degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
- samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
- klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
- nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
- luterietis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterānis.
- luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis, luterānis.
- luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis.
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
- Evolūcijas teorija Evolucionisms.
- Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
- līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- fabrikants Fabrikas īpašnieks.
- vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
- kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
- prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
- utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- antifašists Fašisma pretinieks.
- kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē).
- pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
- obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
- muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
- bajs Feodālis, bagātnieks, tirgotājs, lielsaimnieks (Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā, Kaukāzā).
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
- dzimtkungs Feodālis, no kura personīgi ir atkarīgi zemnieki.
- soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
- pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
- Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
- barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls. Arī kungs.
- Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
- Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
- reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- fermeris Fermas īpašnieks (kapitālistiskajās valstīs).
- papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- Konisks šķēlums Figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
- Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
- kanclers Finanšu ministrs (Anglijā). Valsts kases kanclers.
- pārfinierēt Finierēt vēlreiz, no jauna.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
- nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
- uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, ja tos plastiski deformē aukstā stāvoklī.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
- kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4).
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
- spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
- Patoloģiskā fizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
- patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patoloģiskā fizioloģija.
- ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām.
- konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- grūtniecība Fizioloģisks process sievietes organismā, kura rezultātā no apaugļotās olšūnas attīstās auglis.
- Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
- Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
- spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
- spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
- ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
- Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
- Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
- manierisms Formas pārspīlējums, pārsmalcinātība, samākslotība (mākslā). Manierība (2).
- deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- ostrakodi Fosili posmkāju grupas mikroorganismi.
- pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
- radiogrāfija Fotogrāfiska metode jonizējošā starojuma reģistrācijai.
- radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
- cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
- morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
- ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
- rokāde Frontes līnijai paralēls ceļš.
- funikulers Funikulieris.
- Gaisa tramvajs Funikulieris.
- nelabums Funkciju traucējums organismā. Arī slimība.
- pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
- nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā. Atmiršana.
- metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla. Metāla furnitūra.
- Stūra sitiens Futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- aizsardzība Futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - viena no komandas dalībnieku funkcijām.
- kvartāls Gada ceturksnis. Trīs mēnešu ilgs laikposms.
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- tēvs Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai arstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- lukturis Gaismas ķermenis (transportlīdzekļiem) ar spožu gaismu.
- meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
- glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
- Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
- Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilšu krāsa.
- Lašu (arī laša) krāsa Gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- Lašu (arī laša) krāsa Gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- Bērza piepe Gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
- koridors Gaitenis.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
- kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
- Ceļotāji (arī gāju) putni Gājputni.
- menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis. Garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
- upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- pingpongs Galda teniss.
- Operācijas galds Galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
- būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
- galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
- ēvelsols Galdnieka darbgalds.
- galdniecība Galdnieka darbnīca.
- modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
- veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus.
- tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai.
- spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
- ultramodernisms Galējs modernisms.
- galisks Galenisks (1).
- galisks Galenisks (2).
- maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- galvanizētājs Galvanizācijas (1) speciālists.
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
- pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
- deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
- pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī).
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija.
- pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
- pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā).
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (vielas, organisma) sastāva daļa.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
- pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
- virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
- maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
- pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
- šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors. Izdevniecības redakcijas vadītājs.
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- pamatvilciens Galvenajās līnijās, pamatos, arī galvenokārt.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, zināšanu minimums (kādā nozarē).
- organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums. Galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
- sēpija Galvkāju klases gliemis, kura organismā rodas brūns sekrēts.
- astoņkājis Galvkāju molusku klases jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem.
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
- rolmopsis Gaļas vai siļķu tītenis.
- skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
- borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
- grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- atganīties Ganīt ilgi, līdz apnikumam.
- noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
- pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
- pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- arkāns Gara virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai.
- jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
- reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
- pātarojumi Garas, apnicīgas runas. Apnicīgas pamācības.
- pātari Garas, pnicīgas runas. Apnicīgas pamācības.
- gardiena Gardienis.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos.
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
- vaga Garenisks padziļinājums zemē.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- riba Garens izcilnis (stumbram, sēklai, auglim).
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas nirējputns.
- kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku). Atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
- Skaitīt pātarus (kādam) Gari, apnicīgi pamācīt (kādu).
- Skaitīt pātarus (kādam) Gari, apnicīgi pamācīt (kādu).
- pātarot Gari, apnicīgi runāt. Apnicīgi pamācīt.
- garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi.
- sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
- pastorāts Garīdznieka muiža, garīdznieka māja.
- kapelāns Garīdznieks (bruņotajos spēkos).
- baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
- sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
- biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
- dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2). Katedrāles vecākais garīdznieks.
- melnsvārcis Garīdznieks.
- Dieva kalps Garīdznieks.
- Dvēseļu gans Garīdznieks.
- Dvēseļu gans Garīdznieks.
- Garīgais tēvs Garīdznieks.
- Dieva kalps Garīdznieks.
- Garīgais tēvs Garīdznieks.
- konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
- jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
- klēriķis Garīgā semināra audzēknis.
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
- veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
- bārda Garš apmatojums pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
- krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
- domino Garš apmetnis ar kapuci.
- toga Garš apmetnis līdz zemei. Arī mantija (1), talārs.
- talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
- Sveķu aile Garš, arsveķiem pildīts kanāls augu organismā.
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā). Arī cīpsla.
- pīķis Garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.).
- sutana Garš, talāram līdzīgs katoļu garīdznieka tērps.
- aršīna Garuma mērvienība - aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
- Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
- versts Garuma mērvienība - aptuveni 1067 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
- ass Garuma mērvienība - aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- colla Garuma mērvienība - aptuveni 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā).
- pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- olekts Garuma mērvienība - aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- jūdze Garuma mērvienība - aptuveni 7476 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā), aptuveni 1609 metri (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
- Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
- Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
- Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149600000 kilometru).
- konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana. Rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
- pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- Vilkt garu lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
- piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
- žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
- ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu.
- gaiss Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
- piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
- sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
- pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
- gestapovietis Gestapo ierēdnis.
- ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
- panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
- izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot.
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu, ap tiem gaisa ilūziju.
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
- Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
- Eļļas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- Eļļas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas. Gleznojums ar eļļas krāsām.
- krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos kātiņus (pasteļkrāsas). Pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pastelis (1).
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pasteļtehnika.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas.
- tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
- animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā.
- pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošās bedrītes.
- pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
- urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
- sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- kailgliemezis Gliemežu dzimtas dzīvnieks ar čaulas neietvertu ķermeni.
- gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā.
- pirmgliemji Gliemju apakštips, kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji. Šī apakštipa dzīvnieki.
- gliemene Gliemju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
- gliemezis Gliemju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
- galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
- siningija Gloksīnija.
- glīzdains Glūdains. Glums un lipīgs (par augsni).
- fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
- monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
- krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
- Tautas mākslinieks Goda nosaukums, ko piešķir izciliem mākslas darbiniekiem.
- Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Akadēmiskais teātris (arī koris) Goda nosaukums, ko piešķir teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
- Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks.
- modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
- skujiņa Govju mehanizētās slaukšanas agregāts.
- Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
- tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli. Šādā tehnikā darināts darbs.
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
- atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
- rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
- pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
- laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks. Grāmatu pārdevējs.
- bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
- Grāmatu māksla Grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
- pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- granula Graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku vai augu šūnās.
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
- graudniece Graudnieka sieva.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- bambuss Graudzāļu dzimtas kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos).
- rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne, šīs slimības bojāti graudi. Melnie graudi.
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
- ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
- matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
- urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
- sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
- sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
- Galeniskais grebums Grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
- ekipāža Grezni, viegli rati.
- radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
- gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
- parkets Grīdas seguma materiāls - plāni dēlīši. Ar šādu segumu veidota grīda.
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
- sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam. Senie grieķi.
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu). Ļoti skaists, harmonisks.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- rupjgrieznis Grieznis (kā) rupjapstrādei.
- stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
- virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
- pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu.
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
- uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
- nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
- Pasaules laiks Griničas meridiāna laiks.
- Pasaules laiks Griničas meridiāna laiks.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
- lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- gruporgs Grupas organizators (partijas, komjaunatnes, sabiedriskās organizācijās).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
- sūrdienis Grūtdienis.
- vārgdienis Grūtdienis.
- Pārnēsāta grūtniecība Grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
- Ar bērnu zem sirds Grūtniecības stāvoklī.
- gaidības Grūtniecības stāvoklis.
- aborts Grūtniecības stāvokļa priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- Dekrēta atvaļinājums Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.
- kartveļi Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas APSR pamatiedzīvotāji.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
- vicegubernators Gubernatora vietnieks.
- prātnieks Gudrs cilvēks. Gudrinieks.
- gudrinieks Gudrs dzīvnieks.
- Jūras gailis Gugatnis.
- Jūras gailis Gugatnis.
- izmesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām.
- izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām. Izmesties (3).
- šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni.
- slīperis Gulsnis.
- ritgultnis Gultnis ar lodītēm vai rullīšiem.
- starpgultnis Gultnis, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
- slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde.
- (Sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā Guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Ritināties (retāk vilkties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Vilkties (biežāk ritināties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem.
- Savilkties (biežāk saritināties) kamolā Guļot saliekties likumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Saritināties (retāk savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
- jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta.
- peonija Gundegu dzimtas daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām.
- saulpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
- peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
- silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Slābans.
- slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Slābs.
- kausēt Gurdināt. Būt par cēloni tam, ka gurst.
- ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem).
- cinkslis Gurns, ciska (dzīvniekiem).
- vaņģinieks Gūsteknis.
- medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
- Kāpt (arī tikt) uz augšu Gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
- Tikt (arī kāpt) uz augšu Gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
- rast Gūt, saņemt (no citiem, piemēram, palīdzību, izpratni).
- Ģenerālā līnija Ģenerāllīnija.
- Ģenerālā līnija Ģenerāllīnija.
- hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
- Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
- ģeobotāniķis Ģeobotānikas speciālists.
- repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
- atradne Ģeogrāfiskās izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- daudzstūris Ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija.
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
- sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas plaknes.
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- vapenis Ģerbonis.
- ģermānists Ģermānistikas speciālists.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu. Šīs cilšu grupas piederīgie.
- dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm). Vecāki un bērni.
- Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Piederīgais, arī radinieks.
- piederīgie Ģimenes locekļi attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Arī radinieki.
- Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
- Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- ģimnāzists Ģimnāzijas audzēknis.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
- heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
- karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
- melodija Harmonijas mācībā - augšējā balss.
- ģenerālbass Harmonijas mācība.
- Divrindu harmonikas Harmonikas ar divām taustiņu rindām.
- Divrindu harmonikas Harmonikas ar divām taustiņu rindām.
- Vienrindas harmonikas Harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
- ermonikas Harmonikas.
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- sabalsot Harmonizēt (ko) korim, vokālam ansamblim.
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- hedonists Hedonisma piekritējs.
- hēgelisms Hēgeļa filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas, virzieni.
- ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- heliotehniķis Heliotehnikas speciālists.
- emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti kādā citā šķidrumā.
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
- hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai.
- dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
- aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
- ūdensbūve Hidrotehniska būve.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
- hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
- Radiācijas higiēna Higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
- raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Kopvaloda, pamatvaloda.
- kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Pirmvaloda, pamatvaloda.
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
- deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- dzimumhormoni Hormoni, ko izdala dzimumdziedzeri.
- insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
- kronika Hronika (1).
- Laika grāmata Hronika (1).
- kronika Hronika (2).
- kronika Hronika (3).
- kronika Hronika (4).
- hronists Hronikas (1) autors.
- hronists Hronikas (2) autors.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un to blīvuma palielināšanās.
- sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
- Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
- Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
- sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.
- parodontoze Hroniska zobu un parodonta slimība.
- Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
- Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
- trahoma Hronisks, infekciozs acs konjunktīvas iekaisums.
- kronisks Hronisks.
- kronists Hronists (1).
- kronists Hronists (2).
- humānists Humānisma piekritējs. Cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms.
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
- asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
- intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
- kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
- deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
- pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
- autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
- antikomunisms Ideoloģija un politika, kas ir vērsta pret komunistisko teoriju un praksi.
- puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
- krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
- ievaislot Ieaudzēt (lauksaimniecības dzīvniekus).
- iestiprināties Ieaugt (organismā).
- kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
- imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
- imigrants Ieceļotājs ārvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) buržuāzisko valstu administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
- palaist Iedarbināt (piemēram, mehānismu, ierīci, mašīnu).
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku, panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
- virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka gāžas.
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- Ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
- izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml.).
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- Ietaisīt uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
- Ietaisīt (arī uztaisīt) uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
- Uztaisīt (arī ietaisīt) uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
- bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
- Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks. Bērns ar kundziskām manierēm.
- iebarot Iedot barību (dzīvniekam). Pabarot.
- oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
- Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- Aktīvā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
- Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
- instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
- dzīvotājs Iedzīvotājs. Iemītnieks.
- Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
- Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
- paķert Iegādāties, iegūt. Arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
- Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
- samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
- zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
- nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
- nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
- naturalizēties Iegūt pilsonību (par ārvalstnieku, bezvalstnieku).
- nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
- kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
- satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
- saņemt Iegūt, dabūt (ko izsniegtu, pasniegtu).
- vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem.
- izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
- izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
- aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml. Pajūgs.
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- ietvīkt Iekaist iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
- augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
- pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Plaušu karsonis.
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- detektors Iekārta maiņstrāvas taisngriešanai (parasti izmanto radiotehnikā).
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai.
- tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
- Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
- skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni.
- reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
- Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
- ieriest Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs).
- izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu). Ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
- radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
- siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
- termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo. Siltumcentrāle.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem ([]).
- iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
- ieskaitīt Iekļaut (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.).
- iekopties Iekopt saimniecību.
- apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
- papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties.
- Iekšējā asiņošana Iekšēja asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
- kamera Iekšējā doba daļa (augā). Dobums (organismā, orgānā).
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults.
- entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Iekšējā dīgļlapa.
- entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
- iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
- virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
- iekšas Iekšējie orgāni (dzīvniekiem).
- ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem).
- iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
- pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to).
- depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai.
- slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
- naidnieks Ienaidnieks (1).
- naidnieks Ienaidnieks (2).
- Nāvīgs ienaidnieks Ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
- ienirties Ienirt (1).
- noiet Ienirt (parasti dziļi).
- postenis Ieņemamais (parasti administratīvais) amats.
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
- izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni).
- Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
- Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
- saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- Literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē). Iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
- vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
- ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
- činavnieks Ierēdnis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
- sautētava Ierīce (dzīvnieka barības) sautēšanai.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
- slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
- lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai. Arī slazds.
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
- draga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena.
- aizlaidnis Ierīce dūmvada noslēgšanai (krāsnī, skurstenī). Aizbīdnis.
- multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
- rastrālis Ierīce līnijkopu veidošanai.
- starteris Ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai.
- tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- Sniega arkls Ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- Sniega arkls Ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- sniegmērs Ierīce sniega segas blīvuma mērīšanai.
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
- lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
- aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.). Aizbīdnis (1).
- spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
- pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
- rūceklis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni. Rūcenis (2).
- rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni. Rūceklis (2).
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
- dinamometrs Ierīce, ietaise mehāniskā spēka lieluma mērīšanai.
- elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
- aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
- Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
- rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
- signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu. Arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
- informators Ierīce, kas sniedz, pārraida informāciju.
- variometrs Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
- komutators Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- mērķēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču nomērķēšanai. Tēmēklis.
- tēmēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču notēmēšanai. Mērķēklis.
- izpletnis Ierīce, mehānisms, kas gaisā samazina (kā) krišanas ātrumu.
- kamertonis Ierīce, mehānisms, kas rada šim instrumentam līdzīgu skanējumu.
- detonators Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
- izpūtējs Ierīce, pa kuru (piemēram, gāze) izplūst (no mašīnas, mehānisma).
- līnija Ierinda (piemēram, pionieriem, skolēniem). Ierindā nostādīto (piemēram, pionieru, skolēnu) kopīga darbība.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
- apskalot Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem).
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- florete Ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni.
- rapieris Ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni. Florete.
- Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
- Nāves ierocis Ierocis, ar ko var nogalināt, iznicināt.
- apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
- sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- impulss Ierosas vilnis, kas ātri izplatās pa nervu šķiedru.
- iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai. Iekārdināt.
- pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašiniciatīva.
- ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
- iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
- saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
- iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iedarboties Iesākt darboties (par mehānismu, ierīci).
- iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem). Īsu brīdi dārdēt.
- iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā). Ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
- iemesties Iesākt dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
- iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
- iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
- iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
- ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
- ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknikšķēties.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- ieniezēties Iesākt niezēt un tūlīt.
- aizperēt Iesākt perēt. Perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
- iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
- ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu). Īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.). Īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu bridi radīt šāvienu troksni.
- ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot vārdu.
- iesnigt Iesākt snigt (par pirmo sniegu).
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
- iespurgties Iesākt spurgt (parasti par putniem).
- iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
- iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
- uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
- uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
- iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt. Īsu brīdi zilgani spīdēt.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis.
- iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
- pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
- ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
- piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
- akreditēties Iesniegt akreditēšanās rakstu.
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- interpelēt Iesniegt interpelāciju.
- atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata).
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
- reklamēt Iesniegt reklamāciju.
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
- iesliekties Iesniegties.
- iespiesties Iesniegties.
- ietiekties Iesniegties.
- lūgumraksts Iesniegums.
- lūgums Iesniegums.
- iegātnība Iespēja kļūt par iegātni.
- sasniedzamība Iespēja sasniegt (1).
- sasniedzamība Iespēja sasniegt (3).
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
- tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
- petits Iespiedburti, kuru augstums ir aptuveni 3 milimetri.
- spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids. Arī iespiedums [2] (1).
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko).
- tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
- lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
- dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
- ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
- ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
- dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
- Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
- atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, kuģiem vai lidaparātiem.
- Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
- filharmonija Iestāde, kas organizē koncertus.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
- Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
- Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
- Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
- Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
- aģentūra Iestāde, kas vāc informāciju un sniedz to (presei, radio, televīzijai).
- birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
- Atpūtas nams Iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
- kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
- ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
- mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
- popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
- kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
- iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija. Arī pasākums.
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums. Organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
- iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
- iekniedēt Iestiprināt (kniedi).
- iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
- iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē). Mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu. Piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- atieties Iet ilgi, līdz apnikumam.
- pekāt Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem).
- slāt Iet smagiem soļiem (par dzīvniekiem).
- klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
- dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
- šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakāt (2).
- šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakatot (2).
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
- kauss Ietaise, ierīce, mehānisma elements beramu, smeļamu u. tml. materiālu pacelšanai.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
- vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
- Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas), parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
- Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
- stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- nest Ietvert (sevī) kā organisku sastāvdaļu.
- uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām).
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Vakcinēt.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- nitrēt Ievadīt (organiskā savienojumā) nitrogrupu.
- iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
- iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- potēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot).
- pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
- Izdarīt poti Ievadīt poti organismā.
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- ievadskaņa Ievadtonis.
- Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
- brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
- arodkomiteja Ievēlēts arodorganizācijas vadības orgāns.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- Liels (arī plats, svarīgs) solis (uz priekšu), arī solis uz priekšu Ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā).
- Svarīgs (arī liels, plats) solis (uz priekšu) Ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā).
- ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku).
- ievest Ieviest (kādu jauninājumu).
- mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā).
- rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem).
- ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem).
- parādīties Ieviesties, arī tikt ieviestam (par augiem, dzīvniekiem).
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
- sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
- ievazāt Ievirzi līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
- ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni).
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
- tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla.
- nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem.
- morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
- prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājes.
- Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
- Organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
- horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm.
- starpslānis Iežu slānis, kas atrodas starp diviem citu iežu slāņiem.
- kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
- noņurkšķēt Īgni nomurmināt.
- atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
- aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
- ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
- norūkt Īgni, nelaipni noteikt, pateikt.
- parūkt Īgni, nelaipni parunāt. Pakurnēt.
- uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam).
- rūkt Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
- dienišķīgs Ikdienišķs, parasts.
- darbdienīgs Ikdienišķs, parasts. Pretstats: svētdienīgs.
- prozisks Ikdienišķs, parasts. Prozaisks (2).
- prozaisks Ikdienišķs, parasts. Prozisks (2).
- proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums. Arī ikdienība.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
- saiet Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
- izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
- klīst Ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem).
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko).
- knibināties Ilgāku laiku knibināt.
- krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
- izrēkties Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko) - par dzīvniekiem.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku). Ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
- noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
- sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku). Ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
- noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem). Ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem).
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem).
- izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku). Izdzirdīt (1).
- izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku). Izdzirdināt (1).
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt.
- nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem)
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
- izknibināties Ilgāku laiku, daudz knibināties.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
- izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
- izniknoties Ilgāku laiku, daudz niknoties.
- izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
- noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- izputināties Ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu).
- izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
- izrubināties Ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni).
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- ordinārs Ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs. Tāds, kas bieži atkārtojas. Apnicīgs, garlaicīgs.
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana. Skaļu, griezīgu balsu troksnis.
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- Piekladzināt (pilnas) ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- Piekladzināt pilnas ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- vankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvankšķēt.
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvekšķēt.
- knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
- knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
- knikšķināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
- knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
- vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu.
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- Burvju māksla Iluzionisms.
- Burvju māksla Iluzionisms.
- manipulators Iluzionists, kas galvenokārt izmanto roku kustības.
- mags Iluzionists.
- Burvju mākslinieks Iluzionists.
- Burvju mākslinieks Iluzionists.
- kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
- mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
- marīnisms Imperiālistiskas valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
- Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
- Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
- Koloniālais karaspēks Imperiālistisko valstu karaspēks koloniju, tautu apspiešanai.
- koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
- neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
- ķeizariene Impērijas valdniece. Šīs valdnieces tituls.
- ķeizars Impērijas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
- impresionists Impresionisma pārstāvis.
- Pasīvā imunitāte Imunitāte, ko organisms iegūst pēc antivielas ievadīšanas.
- Aktīvā imunitāte Imunitāte, ko rada pats organisms.
- sarkanādains Indiānis.
- bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
- klaburčūska Indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti (Amerikā).
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
- toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
- strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
- skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
- skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- Zemnieku saimniecība Individuāla lauksaimniecības produkcijas ražotāja saimniecība, kas balstās uz ražošanas līdzekļu individuālo īpašumu.
- automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību brīvprātīga apvienošanās kolektīvās (kooperatīvās) saimniecībās.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
- Iekšējā infekcija Infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
- izsēja Infekcijas izkliedēšanās (organismā).
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- toksikoinfekcija Inficēšanās ar toksīniem.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- mašīninformācija Informācija, ko glabā un izsniedz informācijas mašīna.
- papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana. Attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- Infrasarkanā gaisma Infrasarkanie stari.
- Infrasarkanā gaisma Infrasarkanie stari.
- pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašierosme.
- Kailā ēde Iniekcioza ādas slimība.
- piodermija Iniekcioza strutaina ādas slimība.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- kurvimetrs Instruments līku līniju garuma mērīšanai.
- spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
- knaibles Instruments zīmju iespiešanai vai izkniebšanai.
- adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
- intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
- sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība. Tās radītais troksnis.
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
- konvulsijas Intensīvi kloniskie krampji (ķermeņa daļā vai visā ķermenī).
- izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
- kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni).
- piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi).
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
- mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
- reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
- prīma Intervāls - nulle pustoņu vai viens pustonis.
- Palielinātā prīma Intervāls - viens pustonis.
- Mazā sekunda Intervāls - viens pustonis.
- decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni.
- mantzinis Inventāra pārzinis.
- inventūra Inventarizācija (tirdzniecībā).
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
- bortinženieris Inženieris - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
- būvinženieris Inženieris celtnieks.
- sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
- saspriegot Īpašā apstrādē, parasti ievērojami, palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
- maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos). Īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- ligzda Īpaša vieta olu dēšanai (mājputniem). Perēklis.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
- zizlis Īpašas formas, samērā īss, stienis (parasti norādīšanai uz ko, arī kā simbolizēšanai).
- katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļās. Dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
- Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
- Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
- Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
- iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem. Vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
- Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
- desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- organoleptika Īpašību noteikšana (produktiem, materiāliem u. tml.) ar maņu orgāniem.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- Hipnotiskais miegs Īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
- Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā).
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
- īpatnis Īpatnējs augs vai dzīvnieks.
- akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā). Izrunas nianse, pieskaņa.
- individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
- hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu. dzimumu sistēmas.
- pi Iracionāls skaitlis (3,14159...), kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
- irde Irdena kārta, slānis.
- palsens Irdens (parasti par sniegu, an smiltīm). Palss (3).
- palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm). Palsens (2).
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- avotkaļķis Irdens vai saistīts porains kalcīta iezis, kas veidojies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
- mītnieks Īrnieks.
- pašironija Ironija pašam par sevi.
- vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
- zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- panegiriks Ironisks slavinājums.
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
- pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
- dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gargt.
- grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1). Dārdiens (1).
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut [2] (1).
- iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
- klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
- klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
- krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
- kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
- parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
- plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
- plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
- plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
- plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (3).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (4).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
- skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt. Krakšķiens.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt. Skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt. Skrapstiens.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt. Kraukšķiens.
- skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
- sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt. Sprakšķiens.
- sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt. Sprakstiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt. Arī sprakšķiens.
- šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
- šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļupstēt.
- šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
- šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
- šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļakstēt.
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (1).
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (2).
- žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļurkstēt.
- žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņerkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņirkstēt.
- žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvadzēt.
- žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
- žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
- žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvīkstēt.
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Spraksts.
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Sprakšķis [1].
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam. Pukšķis.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot. Arī sprakšķis [1].
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
- šeihs Islama garīdznieks, teologs, tiesībnieks.
- musulmanis Islama piekritējs. Muhamedānis.
- muhamedānis Islama piekritējs. Musulmanis.
- intermēdija Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem.
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem. Intermēdija (1).
- autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
- pelerīne Īss apmetnis.
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažociņš.
- puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažoks.
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
- pusmētelis Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem.
- mantiļa Īss sieviešu apmetnis.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā. Koka plaisāšana stiprā salā.
- mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
- jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
- Gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
- Gultas vieta Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1), ritēt (3).
- ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1).
- risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Ritēt (3).
- nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
- nočakstināt Īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem).
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
- nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
- noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt.
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
- nospurgt Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- pazibināt Īsu brīdi zibināt (par zibeni).
- padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
- nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
- nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem). Nokaukties (1).
- nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- noķērkt Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
- nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu). Norēkties (4).
- noņerkstēt Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
- nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkt (1).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkties (1).
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- pašizārstēšanās Izārstēšanās bez medicīniskas palīdzības.
- uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu).
- pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem. Arī izvest.
- izstiepties Izaugt (garumā)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- uzplaukt Izaugt (par cilvēku). Sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu.
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
- paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to lažu).
- paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu). Paaugt (2).
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem).
- Sēžas (arī sēdes) tulzna Izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
- izbāznis Izbāzts dzīvnieks. Izbāzts priekšmets.
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
- sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pazust Izbeigt pastāvēt (par cilvēku, parasti etnisku, kopumu).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi.
- norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli). Nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
- izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
- cilme Izcelšanās (cilvēkam, dzīvniekiem, augiem).
- ciltskoks Izcelšanās, attīstības, radniecības grafisks attēlojums (dzīvniekiem, augiem).
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
- izcilnieks Izcili labs īpatnis, eksemplārs (parasti augs).
- paugurs Izcilnis (kā) virsmā.
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
- kumurs Izcilnis, nelīdzenums.
- izcēlums Izcilnis, paaugstinājums.
- cilnis Izcilnis.
- korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks.
- meistardziedonis Izcils dziedonis.
- Skaņu meistars Izcils komponists.
- Skaņu meistars Izcils komponists.
- maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
- šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā). Meistardarbs (1).
- imams Izcils musulmaņu zinātnieks.
- Vārda (mākslas) meistars Izcils rakstnieks, dzejnieks.
- Vārda (mākslas) meistars Izcils rakstnieks, dzejnieks.
- tribūns Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks. Ģēnijs.
- izkurtis Izčākstējis (par ledu, sniegu).
- grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
- izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
- iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
- izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
- izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām) - par orgāniem.
- izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu). Izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
- izsvīst Izdalīt daudz sviedru. Intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- izkārnīties Izdalīt no organisma izkārnījumus.
- dzirkstēt Izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
- izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- Pieliekt (arī palocīt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Nākt prettriecienā Izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
- Nākt pretuzbrukumā Izdarīt pretuzbrukumu (par pretinieku).
- Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) Izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
- dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- apgāds Izdevniecība.
- izdevējs Izdevniecības īpašnieks.
- kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
- izlēņot Izdot par lēni.
- izmalkot Izdzert lēni, pa malkam.
- izdzimums Izdzimtenis (2).
- iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem). Atskanēt šādam troksnim.
- izsaust Izgarot, izzust (par mitrumu, ūdeni).
- Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
- pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
- ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
- kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Kārot (1).
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- izslāpt Izkalst (par zemi, augsni).
- izkarst Izkalst karstumā (par augsni). Izsust (parasti par ziemājiem).
- ekskrementi Izkārnījumi (dzīvniekiem, arī cilvēkam).
- Vēdera izeja Izkārnījumu izvadīšana no organisma. Defekācija.
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- izsust Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- noēst Izkausēt (sniegu, ledu) - par sauli.
- klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.
- izsēt Izkliedēt (organisma).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- Tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
- izknubināt Izknibināt (1).
- izknubināt Izknibināt (2).
- izblusināt Izķert blusas (parasti mājdzīvniekiem).
- kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
- Sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu Izliekt mugura (parasti par dzīvniekiem).
- Sacelt (arī uzcelt, sasliet) kūkumu Izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- Uzcelt (arī sacelt, sasliet) kūkumu Izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
- sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
- karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- Nots karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- papildizloze Izloze, ko organizē papildus pamatizlozei.
- loterija Izloze, laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes.
- izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
- noliekt Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
- pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
- runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
- sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
- izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju). Būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
- iziet Izmantot (kādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā).
- balstīties Izmantot (materiālus, resursus) par pamatu (piemēram, darbībai, kā organizēšanai).
- patērēt Izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām).
- patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
- likt Izmantot darbā (darba dzīvnieku).
- nodarbināt Izmantot darbam (dzīvnieku).
- gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai.
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
- elektrificēt Izmantot elektrisko enerģiju (tautas saimniecībā, sadzīvē).
- Lietot (kāda) ieročus (pret viņu) Izmantot pretinieka paņēmienus.
- ņemt Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).
- palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
- jēlmīts Izmērcēts un ar taukvielām piesūcināts (par dzīvnieka ādu).
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
- nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
- parašutēt Izmest, nolaist no lidaparāta ar izpletni.
- ihtiozaurs Izmiris jūras rāpulis ar delfīniem un zivīm līdzīgu ķermeni.
- mastodonts Izmiris liels ziloņiem radniecīgs dzīvnieks.
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
- trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase. Šīs klases dzīvnieki.
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
- bruņuzivis Izmirušas zivis, kuru ķermenis klāts ar kaula bruņām.
- zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
- atņemt Iznīcināt (cilvēku), būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku).
- izskaust Iznīcināt (dzīvniekus).
- dragāt Iznīcināt (pretinieku karā).
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- saniekot Izniekot.
- izrentēt Iznomāt (parasti saimniecību, zemi).
- izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību).
- hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
- izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi. Asi izzobot. Dzēlīgi raksturot.
- Izgāzt (retāk izliet) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
- Izliet (biežāk izgāzt) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
- Izgāzt (retāk izliet) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
- pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
- ģeneralizēt Izplatīt (organismā).
- pārraidīt Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
- pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
- noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
- iradiēt Izplatīties organismā (par sāpēm).
- izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
- nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
- krist Izplatīties vertikāli (par zibeni).
- pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni).
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni). Pārsviesties (3).
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
- ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
- pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
- slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
- pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) - par uguni.
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
- skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām.
- nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu.
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
- aizsniegt Izplatoties sasniegt (par skaņām).
- pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
- atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp. Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
- aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei).
- aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt.
- krītširmis Izpletnis.
- parašuts Izpletnis.
- iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem.
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- patikt Izraisīt (dzīvniekam) pozitīvu emocionālu stāvokli.
- uzbudināt Izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu (2).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
- augt Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
- inficēt Izraisīt infekciju. Būt par infekcijas cēloni.
- kniest Izraisīt kņudēšanas, niezēšanas sajūtu.
- Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- spiest Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli.
- Reibināt prātu (arī galvu, sirdi) Izraisīt reiboni.
- Reibināt galvu (arī sirdi, prātu) Izraisīt reiboni.
- Reibināt sirdi (arī prātu, galvu) Izraisīt reiboni.
- reibināties Izraisīt sev reiboni (1).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
- dot Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- celt Izraisīt, radīt (piemēram, paniku, naidu).
- iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
- samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
- lipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
- pielipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
- apmargot Izrotāt (visapkārt malu ar izšuvumu, mežģīni u. tml.).
- tiš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
- cui Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- pi Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- puc Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
- paskats Izskats (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- dendijs Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks. Frants.
- grīnēt Izsmējīgi, nicīgi, arī īgni smīnēt.
- vīpsnīgs Izsmējīgs, ironisks, nievīgs.
- grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns.
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- izdot Izsniegt (ko no glabāšanas, atrašanās vietas).
- izmaksāt Izsniegt (naudas summu).
- diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
- izdalīt Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma).
- izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
- vairāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski paaugstina cenu.
- mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
- pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
- pinkas Izspūrušas, samudžinājušās apmatojuma, apspalvojuma šķipsnas (dzīvniekiem).
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
- sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
- bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
- bārstīties Izšķērdīgi, nesaimnieciski rīkoties Šķiesties.
- izšaut Izšķilt (uguni).
- izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
- krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
- Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
- izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni).
- izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas). Izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām). Izaugt (parasti taisni, uz augšu).
- izslieties Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
- garš Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām).
- aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
- Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
- Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- Valodas fineses Izteiksmes nianses valodā.
- lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu).
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
- izspiesties Iztikt (ar niecīgiem līdzekļiem).
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni. Ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
- izgaiņāt Iztrenkāt (dzīvniekus).
- delverība Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- apieties Izturēties (pret dzīvniekiem).
- lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
- Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- Skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- Skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini. Rīkoties muļķīgi.
- ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- posties Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem). Izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
- rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
- pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
- kaitavāt Izturēties untumaini. Būt ķildīgam. Ķildoties.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
- rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
- nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
- rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
- nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- nosusināt Iztvaicē lot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
- transpirēt Iztvaikot (šķidrumu, parasti ūdeni) - parasti par augiem, to daļām, kopumu.
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Parādīt (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) - par putniem, dažādiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem.
- nērst Izvadīt no organisma (ikrus, olas).
- urinēt Izvadīt urīnu no organisma.
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- sakomplektēt Izveidot (dzīvnieku) grupu.
- izvītņot Izveidot (iekšēju vītni).
- savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
- ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
- nonivelēt Izveidot (kam) vienādu līmeni.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- uztaisīt Izveidot (ligzdu) - par putniem.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
- ierīkot Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
- ietaisīt Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
- nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem. Būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
- sariest Izveidot auduma pamatni (aužamajos slāvos).
- uzriest Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
- sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
- iegūt Izveidot dzīves laikā (piemēram, fizioloģiskas īpašības) - par organismu, tā daļām.
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
- pārsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Izveidot pārāk niansēti, detalizēti.
- izsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām. Izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai.
- uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
- iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
- iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
- izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
- Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
- ģeogrāfija Izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei).
- izlīdzināt Izvietot gludi, līdzeni, vienādā biezumā.
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
- izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
- izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju.
- izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju.
- izvērst Izvirzīt (uz āru, sānis ķermeņa daļas).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- kļūt Izvirzīties (piemēram, ar spējām, sasniegumiem).
- atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
- izvilkt Izzīmēt, an izveidot (piemēram, līniju, apli).
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- pazust Izzust, izmirt (par dzīvnieku sugu, dzimtu u. tml.).
- apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
- atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- mikado Japānas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- jāšus Jāteniski.
- amazone Jātniece.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- raitnieks Jātnieks.
- kavalkāde Jātnieku grupa, rinda.
- Manēžas jāšana Jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā).
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- pārmaisīt Jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
- maisīt Jaukt un irdināt (augsni).
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
- Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- jaunatne Jaunā paaudze. Jauniešu kopums.
- grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
- policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
- Lejupējie radinieki Jaunāko paaudžu radinieki.
- Lejupējie radinieki Jaunāko paaudžu radinieki.
- attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
- jaunstrāvnieks Jaunās strāvas dalībnieks.
- Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis.
- jaunaudze Jauni (koku) stādījumi.
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
- atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
- jaunaudze Jaunie speciālisti, arī topošie speciālisti.
- rekrūtis Jauniesaucamais (feodālismā un agrā kapitālismā).
- pirmiesaucamais Jauniesaucamais.
- jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai (piemēram, buržuāziskās Latvijas armijā).
- jaunuzvedums Jauniestudējums.
- Tautu meita Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete (2).
- Tautu meita folkl Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete.
- meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
- jaunekle Jauniete.
- meitene Jauniete.
- panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
- hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
- Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis (2).
- Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
- zēns Jaunietis, jauneklis.
- tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
- bāleliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
- zeņķis Jaunietis.
- novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē). Novitāte.
- Jaunais pāris Jaunlaulātie. Līgava un līgavainis (kāzu dienā).
- Jaunais pāris Jaunlaulātie. Līgava un līgavainis (kāzu dienā).
- atnācējs Jauns iemītnieks, iedzīvotājs.
- izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
- metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
- jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- zemniekpuisis Jauns zemnieks.
- zvejniekpuisis Jauns zvejnieks.
- progresīvs Jauns, moderns. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- pants Jauns, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags.
- jaunsaimnieks Jaunsaimniecības īpašnieks.
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
- novitāte Jaunums (mākslā, zinātnē, ražošanā). Arī jauninājums.
- Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
- rēķins Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- alpa Jonis, brāzma.
- triecienjonizācija Jonizācija, kas rodas daļiņu sadursmē.
- rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas mērvienība.
- Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
- Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
- jonosfēra Jonizētie atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā.
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ragstarpe Josla starp dzīvnieka ragiem.
- loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
- vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
- sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
- taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim).
- mesija Jūdaismā - dieva apsolītais glābējs. Kristiānismā - Jēzus Kristus.
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
- sinagoga Jūdaisma reliģiska organizācija.
- čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne. Kore.
- Ziedu (arī papuves) mēnesis Jūnijs.
- Ziedu (arī papuves) mēnesis Jūnijs.
- Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
- laminārijas Jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), kuras izmanto uzturā un lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
- korsārs Jūras laupītājs. Jūras laupītāju kuģa kapteinis. Pirāts.
- valgums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Sedums.
- sedums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Valgums.
- Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
- akmeņplekste Jūras zivs, kurai ķermenis acu pusē ir brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem.
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
- rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
- rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
- Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
- advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- Admiralitātes lords Jūrlielu padomes loceklis. Jūrlietu ministrs.
- Jūras kāposti Jūrmalas krambe. Jūras aļģes, kuras izmanto uzturā, ārstniecībā.
- jūrmalietis Jūrmalnieks.
- jūrlietas Jūrniecība (1).
- jūrlietas Jūrniecība (2).
- jūrasbraucējs Jūrnieks.
- Jūras braucējs Jūrnieks.
- Jūra gājējs Jūrnieks. Jūras zvejnieks.
- Jūrā gājējs Jūrnieks. Jūras zvejnieks.
- bušlats Jūrnieku pusmētelis.
- jūrskolnieks Jūrskolas audzēknis.
- kursants Jūrskolas audzēknis.
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- kaist Just stipru karstumu. Būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām). Arī kvēlot. Degt.
- tvert Just, uztvert (ar maņu orgāniem).
- Krist pīšļos Justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- radiojutība Jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
- marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
- Kabatas pulkstenis Kabatā nēsājams pulkstenis.
- Kabatas pulkstenis Kabatā nēsājams pulkstenis.
- atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- desmitnieks Kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis.
- senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
- ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
- grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
- sēde Kāda kolektīva, organizācijas locekļu sapulcēšanās, sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
- flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu.
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- ekspropriācija Kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša privātīpašuma atsavināšana, ko izdara cita šķira vai slānis par labu sabiedrībai vai valstij.
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa.
- postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
- klērs Kādas baznīcas garīdzniecība.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību). Cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- rezidents Kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī.
- kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā).
- aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
- kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni).
- Kaitēkļu bioloģiskā apkarošana Kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
- Kaitēkļu bioloģiskā apkarošana Kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
- toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu.
- ļauns Kaitīgs (par dzīvniekiem, augiem).
- nelabs Kaitīgs (par dzīvniekiem).
- mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis). Dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
- kontrindicēts Kaitīgs organismam (par zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml.).
- mošķis Kaitīgs, nevēlams kukainis.
- kontrindikācija Kaitīgums (zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml.).
- Zāģēt nervus (kādam) Kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
- kaitētājs Kaitnieks.
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem.
- racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- Kājas nemetas pie zemes Kājas nesniedzas līdz zemei.
- musketieris Kājnieks (dažu valstu armijās 18. gadsimtā).
- infantērists Kājnieks.
- strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- infantērija Kājnieku karaspēks.
- pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem). Skausts.
- gepards Kaķu dzimtas dzīvnieks ar mazu galvu, slaidu ķermeni.
- mašīnkalējs Kalējs, kas darbus veic ar mehānismiem.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
- Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
- vidējkalne Kalniene, kuras augstums ir no 1000 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa.
- kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
- zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- plakankalns Kalns ar samērā plašu, līdzenu virsotni.
- nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
- Vasaras meita (arī kalpone) Kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
- Vasaras puisis (arī kalps) Kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- Gada puisis Kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu. Zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
- Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
- Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
- gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
- liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- reformāti Kalvinisma novirziena piekritēji.
- hugenots Kalvinisma piekritējs Dienvidfrancijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam.
- kalvinists Kalvinisma piekritējs.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
- izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
- skrituļkamaniņas Kamaniņas uz skrituļiem.
- kameransamblists Kameransambļa (1) dalībnieks.
- kamerdziedātājs Kamerdziedonis.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
- kamersimfonija Kamerstila simfonija.
- toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
- Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
- Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
- lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) bez kupra, ar garu apmatojumu.
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
- lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
- izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.).
- eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- kanārijs Kanārijputniņš.
- Kanāriju putniņš Kanārijputniņš.
- rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
- kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā. Kanna kafijas vārīšanai. Kafijas kanna.
- Kafijas kanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā. Kanna kafijas vārīšanai. Kafijkanna.
- Kafijas kanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā. Kanna kafijas vārīšanai. Kafijkanna.
- tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai. Arī kanna tējas pasniegšanai galdā.
- klerks Kantorists, rakstvedis, piemēram, tirdzniecības uzņēmumā (dažās kapitālistiskajās valstīs).
- kapelāns Kapelas [2] (1) garīdznieks.
- Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
- Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
- Kapitālā celtniecība Kapitālceltniecība.
- Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
- sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
- Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
- namsaimnieks Kapitālistiska īres nama vai namu īpašnieks.
- pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
- depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
- kartelizācija Kapitālistiskajās valstīs - (parasti rūpniecības uzņēmumu) apvienošana kartelī.
- klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- kartelēt Kapitālistiskajās valstīs - apvienot karteli (parasti rūpniecības uzņēmumus).
- parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
- Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
- paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
- buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
- militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
- kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
- Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus). Kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
- apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
- uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
- izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni).
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
- medene Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
- ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- Kāpostu tauriņš Kāpostu baltenis.
- Kāpostu tauriņš Kāpostu baltenis.
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
- tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
- kāpurnieks Kāpurķēžu traktors. Kāpurķēdnieks, kāpurkēžnieks.
- kāpurķēdnieks Kāpurķēžu traktors. Kāpurnieks.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
- sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918.gada līdz 1946.gadam).
- trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
- iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
- kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
- tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
- kreiseris Karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- rangs Karakuģu iedalījuma pakāpe pēc to tonnāžas, tehniskā raksturojuma un bruņojuma.
- konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
- vicekaralis Karaļa (1) vietnieks.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- kanclers Karaļa kancelejas un arhīva priekšnieks.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
- junkurs Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
- Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
- loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku. Šāds karaspēka novietojums.
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
- karvedis Karavadonis.
- sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
- lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
- janičārs Karavīrs sultānu laika Turcijas izlases kājnieku karaspēka daļās.
- strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
- Kara gūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Karagūsteknis.
- prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem. Prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju. Granātmetējnieks.
- Vecākais komandējošais sastāvs Karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
- bukse Kārba riteņa ass gultnim.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām).
- karnevālietis Karnevāla dalībnieks.
- dakstiņi Kārniņi.
- Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
- Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
- Divvasaru karpas Karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās divus gadus.
- Trīsvasaru karpas Karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās trīs gadus.
- Vienvasaras karpas Karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu gadu.
- izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
- karpa Karpu dzimtas ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- kaze Karpu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
- karūsa Karpu dzimtas zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
- pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
- sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
- iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- horizonts Kārta, slānis augsnē.
- virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
- glaukonīts Kārtains kāliju, magniju, dzelzi un ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa).
- apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.
- anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums. Nekārtība, stihiskums, haoss.
- Grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
- nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai). Pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
- sabors Kārtu pārstāvniecības orgāns (dažās dienvidslāvu zemēs).
- Jaunie kartupeļi Kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
- Miltaini kartupeļi Kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- Kartupeļu biezputra Kartupeļu biezenis.
- Kartupeļu biezputra Kartupeļu biezenis.
- šķiedenis Kartupeļu biezenis.
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- kārumlaiža Kārumnieks.
- kārzobis Kārumnieks.
- laiža Kārumnieks.
- podlaiža Kārumnieks.
- sudrabkarūsa Karūsa, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
- knosīties Kasīties. Arī knibināties.
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
- rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
- Sistemātiskais katalogs Katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
- tempfieši Kātoju garīgā bruņniecības ordeņa locekļi (no 12. gadsimta līdz 14. gadsimtam).
- Katoļu baznīca Katolicisma starptautiska organizācija.
- Vācu ordenis Katoliska vācu bruņinieku apvienība (no 1198. gada līdz 1525. gadam).
- kongregācija Katoļa organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
- kardināls Katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta.
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- tabernākuls Katoļu baznīcas altāra niša hostijas glabāšanai.
- inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai ar baznīcas pretiniekiem (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs.
- ministrants Katoļu garīdznieka palīgs dievkalpojumā.
- ksendzs Katoļu garīdznieks (parasti Polijā).
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- abats Katoļu klostera priekšnieks.
- ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
- kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
- metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- paja Katra dalībnieka ieguldījums kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā, kam ir vairāki īpašnieki.
- Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
- Ordeņa (arī medaļas) lente Katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- Ordeņa lente Katram ordenim noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa vietā.
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku.
- sakaukties Kaucot sazināties (par dzīvniekiem).
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- falanga Kaujas ierinda (kājniekiem).
- ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
- kaujniecisks Kaujiniecisks.
- kaujnieciskums Kaujinieciskums.
- nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
- nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
- žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem).
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
- kauliņauglis Kaulenis.
- Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
- Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
- Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
- Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
- ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni.
- kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns.
- ķildīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
- nesaticīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
- ķildnieks Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks.
- Sprandu lauzējs Kauslis. Arī cīkstonis.
- Augstas lietas Kaut kas grūti sasniedzams.
- kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
- plēsties Kauties (par dzīvniekiem).
- plūkties Kauties (par dzīvniekiem).
- sisties Kauties (par dzīvniekiem).
- liemenis Kautķermenis.
- dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
- bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
- saiga Kazām radniecīgs vēršu dzimtam dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu.
- Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras jaunajam pārim rīko sabiedriskās organizācijas.
- Sabiedriskās kāzas Kāzas, kuras rīko jaunajam pārim sabiedriskās organizācijas.
- vedējs Kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi.
- panāksnieks Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
- trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus.
- kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
- krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
- kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
- dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
- montāžists Kinofilmas montāžas tehnikas speciālists.
- kinovaronis Kinofilmas varonis.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
- apašs Klaidonis (Francijā).
- apkārtstaigulis Klaidonis.
- blandonis Klaidonis.
- klaidoņa Klaidonis.
- klaiņa Klaidonis.
- klīdoņa Klaidonis.
- vagabunds Klaidonis.
- vazaņķis Klaidonis.
- klenderis Klaidonis. Arī apkārtklīstošs dzērājs.
- klejonis Klaidonis. Arī klejotājs (1).
- pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
- pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- mēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu.
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
- sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
- klaunāde Klaunu māksla. Uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
- gaitnieks Klaušinieks.
- otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājinieks.
- kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājnieks (3).
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- klaviertehnika Klavierspēles tehnika.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
- klētnieks Klēts pārzinis.
- klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm). Skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- Relatīvā nāve Klīniskā nāve.
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis.
- klupšus Klūpot, ar klupieniem.
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- švīgas Kluss, parasti šalcošs, troksnis.
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties.
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt. Klusu skanēt (par runātāja balsi).
- dudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) sarunāties.
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
- rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
- piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- uzpūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas (par putniem).
- tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
- kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Krist (7).
- krist Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
- kristies Kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokristies (1).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
- Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
- dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
- piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
- pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
- uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
- uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (piemēram, par augsni, gaisu, arī platību u. tml.).
- uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām). Izplūst (6).
- pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
- bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
- atslābt Kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.).
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni). Samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
- ieniknoties Kļūt niknam.
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Kāpt tronī Kļūt par valdnieku.
- (Uz)kāpt tronī Kļūt par valdnieku.
- Uzkāpt tronī Kļūt par valdnieku.
- pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
- pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
- Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
- apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
- blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām). Briest.
- izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
- pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
- paresnināties Kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem).
- nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
- atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
- piesilt Kļūt siltam (par telpu, apkārtni, vidi). Pilnīgi sasilt.
- mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
- nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
- paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
- sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi). Arī pārplūst.
- piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
- noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- podzolēties Kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni).
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
- rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
- piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
- pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
- pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
- treknēt Kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem).
- sabiezēt Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- liesēt Kļūt vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apslābt Kļūt vājākam (par uguni, liesmām, gaismu).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- noliesēt Kļūt vājam, liesam (par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- panīkt Kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem).
- novājēt Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
- plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- noslīdēt Kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- saplakt Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni). Kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem).
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- pieredzēt Kļūt, piemēram, par nozīmīga notikuma aculiecinieku vai dalībnieku. Sagaidīt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- pieknābāties Knābājot pilnīgi paēst (par putniem).
- knubināt Knibināt.
- knubināties Knibināties.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost.
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
- atknibināt Knibinot atdalīt.
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu). _imperf._ Knibināt vaļā.
- izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- sakniebt Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- atkniebt Kniebjot atdalīt. Nokniebt.
- iekniebt Kniebjot daļēji atšķelt.
- pārkniebt Kniebjot ievainot.
- izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt.
- iekniebt Kniebjot izraisīt sāpes.
- izkniebt Kniebjot izveidot (kur robus, zīmes u. tml.).
- izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
- pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kniebjot pārdalīt.
- iekniebties Kniebjot satvert (ar nagiem, spīlēm u. tml.).
- sakniebt Kniebjot savainot.
- aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt. Kniedējot salabot.
- kniedētājs Kniedēšanas aparāts.
- pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
- kniepe Kniepadata (1).
- spraudīte Kniepadata (1).
- kniesēt Kniest.
- kniezēt Kniest.
- kniukš Knikš.
- knikstēt Knikšķēt.
- knirkstēt Knikšķēt.
- kniukšķēt Knikšķēt.
- kniukstēt Knikšķēt.
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties. Knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- kniukstoņa Knikšķoņa.
- plakankode Kode, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis.
- atomtehnika Kodoltehnika.
- Parādīt garu degunu Kodu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- stimbens Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
- stuburs Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
- kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
- kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē).
- pildiņš Koka konstrukcijas elements - dēļu, finiera plāksne, ko iemontē konstrukcijas rāmī.
- oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
- šķērskoks Koka stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai. Barjera (1).
- maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
- mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
- redeļkoks Koka stienis, plāksne, ko izmanto redeļu gatavošanai.
- vangale Koka veltnis (veļas veltnēšanai).
- kokrūpniecība Kokapstrādes rūpniecība.
- pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem. Pundurkrūms.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- būvkoki Kokmateriāli, ko lieto celtniecībā.
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
- tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
- liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
- lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
- kokapstrāde Koksnes mehāniskā apstrāde.
- gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
- kokgriezums Koktēlniecības veids - griezums kokā.
- kokgriezējs Koktēlnieks.
- starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
- zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kur ražo zāģmateriālus. Kokzāģētava.
- kokzāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs.
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- malva Koku, krūmu un lakstaugu dzimta, kurā ietilpst augi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
- opuncija Kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
- poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
- birojs Koleģiāls orgāns, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai.
- valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
- savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa). Arī tautietis, novadnieks.
- komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
- sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē). Radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
- pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
- Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
- kopsaimnieks Kolhoznieks.
- kopzemnieks Kolhoznieks.
- Kolhoznieku sēta Kolhoznieku personiskā saimniecība.
- sveķskābe Kolofonijs.
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
- dekolonizācija Koloniālās atkarības likvidācija.
- koloniālīpašums Koloniāls īpašums.
- kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
- koloniālvalsts Koloniju valsts.
- kolonizators Kolonizācijas (1) realizētājs.
- kultūrtrēģeri Kolonizatori, kas savas darbības attaisnošanai izmanto kultūrtrēģerismu.
- civilizators Kolonizators.
- Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
- Urēmiskā koma Koma, ko izraisa nieru bojājums.
- meistarkomanda Komanda (sporta spēlēs), kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti.
- komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandu vērtējums.
- Komandu vērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandvērtējums.
- basketbols Komandu sporta spēle ar bumbas raidīšanu pretinieka grozā.
- hokejs Komandu sporta spēle uz ledus - ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos.
- ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdens polo.
- Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
- Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
- krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
- futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju) pretinieka vārtos.
- volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- velobols Komandu sporta spēle, kuru spēlē velosipēdisti un kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
- pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
- sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai.
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- komercskolnieks Komercskolas audzēknis.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
- reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
- deklinācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas.
- standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
- rekrutēties Komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
- Staru slimība Komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- Staru slimība Komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- skaņrade Komponista daiļrade, jaunrade.
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
- dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
- šlāgerkomponists Komponists, kas sacer šlāgeru mūziku.
- modernists Komponists, kura daiļradē izpaužas modernisms (2).
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- liriķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgs lirisms (2).
- skaņradis Komponists.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- Sēriju tehnika Kompozīcijas tehnika, kurā izmanto šādu intervālu secību.
- paziņojums Komunikatīvo īpašību kopums (tekstam, tā daļai). Informācija (ko satur teksts, tā daļa).
- Trešā Internacionāle Komunistiskā Internacionāle.
- Trešā Internacionāle Komunistiskā Internacionāle.
- kompartija Komunistiskā partija.
- Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
- komunists Komunistiskās partijas biedrs.
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam).
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju un komunistisko organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam)
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- koncentrāts Koncentrēts (piemēram, ārstniecības) preparāts.
- Tējas stiprums Koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot ar verdošu ūdeni.
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
- vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
- koncertorganizācija Koncertu organizēšana.
- koncertdarbība Koncertu sniegšana.
- konfederāts Konfederācijas (3) dalībnieks.
- konkurents Konkurences (1) dalībnieks.
- konkurents Konkurences (2) dalībnieks.
- radiokonkurss Konkurss ko organizē, pārraida pa radio.
- Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
- konservatorists Konservatorijas (2) audzēknis.
- iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
- skenēt Konstatēt ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos (organismā, tā daļā).
- interpelācija Konstitucionālām prasībām atbilstošs (buržuāziskā parlamenta deputāta vai deputātu grupas) iesniegums valdībai vai tās loceklim, lai prasītu paskaidrojumus (piemēram, par valdības politisko darbību, valdības locekļu rīcību).
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas. Šīs konstrukcijas segums.
- konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- vicekonsuls Konsula vietnieks.
- kontaktstanga Kontaktstienis.
- kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
- kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks.
- basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
- Jūras līmenis Konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- kooperators Kooperācijas (2) darbinieks, dalībnieks.
- desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām. Arī ļoti daudz.
- simts Kopā aptuveni pa simt vienībām. Arī ļoti daudz.
- tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām. Arī ļoti daudz.
- jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris.
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
- Asiņu balss Kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
- sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana.
- streiks Kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
- streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- Daļējais kopīpašums Kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
- Nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums Kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
- sengadus Kopš daudziem gadiem. Kopš seniem laikiem. Sen.
- sendienis Kopš seniem laikiem. Sen.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība. Arī, parasti liela, ģimene.
- Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
- korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
- aktīnija Koraļļpolipu klases jūras dzīvnieks (spilgtā vai raibā krāsā).
- speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
- radiokorespondents Korespondents, kas strādā radiofonijā.
- Bērnu koris Koris, kurā dzied bērni.
- pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
- ķert Kost (kādam) - parasti par suni.
- kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
- skraukšķināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
- Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- nokost Kožot nonāvēt (par dzīvniekiem).
- vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
- krabis Krabju dzimtu grupas dzīvnieks ar galvkrūts daļu un ļoti īsu vēderiņu.
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi). Arī dusmīgs, nicinošs.
- Vēss (arī auksts) (krāsas) tonis Krāsa tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
- piekrāsa Krāsa, kas piešķir pamatkrāsai citādu toni, niansi.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
- krāsa Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- Silts (krāsas) tonis Krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
- krāsojums Krāsas tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma. Maigs, gaišs krāsas tonis.
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- iekrāsojums Krāsas tonis, kas rodas, ko iekrāsojot.
- notonis Krāsas tonis, nokrāsa.
- krāstonis Krāsas tonis.
- anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu. Organiskas krāsvielas.
- Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
- starptonis Krāsos tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
- raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
- valeri Krāstonis (glezniecībā), kas izteic gaismas un ēnas gradāciju saistībā ar apkārtējiem toņiem. Krāsas nianse.
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos). Krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
- Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
- kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
- pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- atkravāt Kravājot atgādāt šurp. _imperf._ Kravāt šurp. Kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- trīce Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem.
- polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
- Atzveltnes krēsls Krēsls ar platu, ērtu atzveltni.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
- kriminālpolicists Kriminālpolicijas ierēdnis.
- ļēpot Krist lielām pārslām (par sniegu).
- pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu). Krist, arī tecēt (par pilieniem).
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
- kristālhidrāts Kristālisks vielas savienojums ar kristalizācijas ūdeni.
- triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (bēršana, spiešana, šķelšana).
- evaņģēlijs Kristiānisma mācība.
- nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
- kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
- krustabnieks Kristību dalībnieks, viesis.
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- Pestīšanas armija Kristiešu reliģiska organizācija ar militarizētu raksturu.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- kristietisms Kristietība, kristiānisms.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- antikrists Kristus pretinieks. Nešķīstais, velna apsēstais.
- Brīvais kritiens Kritiens lēcienā ar izpletni līdz izpletņa atvēršanās momentam.
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- Krogus mamma Krodziniece.
- kroģeris Krodzinieks.
- Krogus paps (arī papus, papa) Krodzinieks.
- Krogus papa (arī paps, papus) Krodzinieks.
- Krogus paps (arī papa, papus) Krodzinieks.
- Krogus papus (arī papa, paps) Krodzinieks.
- krodzinieks Kroga īpašnieka sieva.
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- kaimans Krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks.
- vainags Kronis (1).
- gaudens Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Arī vārgs, nespēcīgs.
- kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
- Ērkšķu krūms Krūms ar ērkšķainiem zariem.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
- purvmirte Krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- bārbele Krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
- grimonis Krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem.
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- pabērzs Krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem.
- kizils Krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā).
- varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
- Pamīšas atskaņas Krusteniskās atskaņas.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- krustisks Krustenisks.
- dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī).
- hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
- kressalāti Krustziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem, baltiem ziediem un plūksnaini šķeltām lapām.
- tornītis Krustziežu dzimtas zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselāki lapām, bāli dzelteniem ziediem.
- krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
- pakrūte Krūtis (dzīvniekiem).
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
- kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis. Jūrnieks (1).
- (Kurss) pie vēja Kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
- (Kurss) pret vēju Kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.
- mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
- Reģistra tonna Kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri.
- Reģistra tonna Kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri.
- karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- kuģbūvniecība Kuģu būvniecība.
- flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis.
- flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris.
- radionavigācija Kuģu, lidaparātu vadīšana ar radiotehniskiem līdzekļiem.
- sūcējkukaiņi Kukaini, kuru mufes orgāni ir piemēroti sūkšanai.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas.
- saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
- bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un imagini), kuras laikā tie atrodas apvalkā. Kukainis šādā attīstības stadijā.
- imago Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi. Kukainis šādā attīstības stadijā.
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
- vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
- tauriņš Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
- tripši Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- ķērpjutis Kukaiņu kārta, kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri. Šīs kārtas kukaiņi.
- blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
- strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
- nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas. Kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
- kukluksklanietis Kukluksklana loceklis, dalībnieks.
- piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
- kukurs Kūlenis [1] (1).
- salto Kūlenis, kūleņu kopums, ko veido gaisā lēciena laikā.
- kukuriski Kūleniski.
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
- nokultivēt Kultivēt un pabeigt kultivēt (augsni).
- kultorgs Kultūras darba organizators (darba vai mācību kolektīvā).
- Arhitektūras piemineklis Kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
- festivāls Kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
- kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
- Tehniskās kultūras Kultūras, no kurām iegūst izejvielas rūpniecībai.
- Tehniskās kultūras Kultūraugi, no kuriem iegūst izejvielas rūpniecībai.
- Kultūras slānis Kultūrslānis.
- Kultūras slānis Kultūrslānis.
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
- kunigaite Kunigaiša sieva.
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
- ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
- melns Kurinātājs. Arī melnstrādnieks.
- apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu)..
- izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
- nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu). Panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu). Sakurināt.
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
- kurpniekmeistars Kurpnieka amata meistars.
- apavnieks Kurpnieks.
- Kuršu ķoniņš Kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
- lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
- kliņģerīte Kurvjziežu dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas pārvaldnieks.
- plīvot Kustēties lidojumā, parasti vienmērīgi, ar plašiem vēzieniem (par spārniem).
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- luncināties Kustēties, lēkāt, luncinot asti (parasti par suni).
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- ieskrējiens Kustība no kāda stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
- gājiens Kustība no viena galēja stāvokļa līdz otram (mehānisma, ierīces kustīgai daļai).
- cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
- Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
- antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- Komjaunatnes starmetis Kustība, ko komjaunatne noorganizēja 1962. gadā, - padomju jauniešu plaša līdzdalība sabiedriskajā kontrolē.
- paškustība Kustība, kuras avots, cēlonis ir pašā sistēmā, kas atrodas kustībā.
- parādīties Kustībā, virzībā kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
- kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim). Leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
- motorika Kustību funkciju kopums (organismam, tā daļām).
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- hipokinēzija Kustību trūkums (organismam). Mazkustība.
- līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- rosīgs Kustīgs, darbīgs (par dzīvniekiem).
- jautrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
- jestrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
- nebēdīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- nebēdnīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
- līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos).
- priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- radiovadība Kustīgu un nekustīgu objektu vadīšana ar radiotehniskām metodēm un ierīcēm.
- luncināt Kustināt asti uz vienu un otru pusi (parasti par suni).
- Raustīt plecus Kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas). Vairākkārt izstiept (3).
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas). Mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
- kustoņa Kustonis.
- pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
- kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu. Nokust.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
- pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
- pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
- Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
- Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietver jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
- Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietvēra jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
- mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
- motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
- atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē instrumentus, mehānismus.
- meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu. Kvalificēts amatnieks.
- Strādnieku aristokrātija Kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
- Relatīvistiskā kvantu mehānika Kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam.
- pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni.
- spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni. Pirkstis.
- spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
- tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
- piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- ķekatas Ķekatnieki.
- kūjenieks Ķekatnieks.
- briti Ķeltu cilts, kas apdzīvoja seno Britāniju.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ). Atsukāt.
- noķengāt Ķengājot nonicināt, nonievāt. Nopaļāt, nopulgot.
- ķēniņdēls Ķēniņa dēls. Princis.
- ķēniņmeita Ķēniņa meita. Princese.
- ķēnišķs Ķēnišķīgs.
- atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
- noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
- pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- kārkt Ķērkt (par dažiem putniem).
- kārkšķēt Ķērkt, čērkstēt (par dažiem putniem).
- soma Ķermenis (2).
- korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- augums Ķermenis (cilvēkam). Ķermeņa garums, lielums (cilvēkam).
- augums Ķermenis (dzīvniekam).
- figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam). Apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
- Fiziskais svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
- Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
- Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
- lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni. Mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
- gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda. Arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
- liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- Lejas (arī otrs, resnais) gals Ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Resnais (arī lejas, otrs) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
- pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
- priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā to parametri nemainās, ja šo ķermeni, fizikālo sistēmu novēro no ārienes.
- blusoties Ķert blusas (parasti par dzīvniekiem).
- jēlķieģelis Ķieģelis, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
- Ķīļa līnija Ķīļlīnija.
- Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
- Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
- Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- anhidrīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
- radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
- berilijs Ķīmiskais elements - ciets, viegls, sudrabaini balts metāls.
- hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze.
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks metāls.
- litijs Ķīmiskais elements - ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru.
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls.
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls.
- dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
- broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums.
- magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls.
- hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
- niķelis Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls.
- rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts radioaktīvs metāls.
- cirkonijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets metāls.
- mangāns Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, trausls metāls.
- rēnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls.
- kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls.
- kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
- alva Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls.
- rutēnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini pelēks metāls.
- telūrs Ķīmiskais elements - sudrabaini pelēks trausls metāls.
- bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts metāls.
- kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls.
- alumīnijs Ķīmiskais elements - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību.
- cinks Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls.
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls.
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls.
- neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls.
- tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls.
- arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
- radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
- pesticīds Ķīmisks līdzeklis kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
- biosintēze Ķīmisku vielu sintēze dzīvnieku un augu vielmaiņas procesā.
- džonka Ķiniešu un malajiešu buru kuģis.
- šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
- ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
- iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
- pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu). Transplantēt.
- lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
- varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- Ne asakas! Laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties). Sānis (2).
- gvarde Labākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.).
- paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā).
- leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
- sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
- brangs Labi barots (dzīvnieks).
- apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
- resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
- attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- Sniega pelējums Labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
- atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
- koala Lāčsomainis.
- Somainais lācis Lāčsomainis.
- Somainais lācis Lāčsomainis.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- Lauka laidars Laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
- Lauka laidars Laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
- uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- Mežu un dārzu dienas Laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- naktsstunda Laika sprīdis (aptuveni stunda) naktī.
- Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
- Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
- Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
- Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- Taupāmais laiks Laikaposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
- siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- rītā Laikposmā aptuveni ap saules lēktu. Laikposmā aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
- Mežu (arī mežu un dārzu) dienas Laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- Trešais semestris Laikposms (vasaras brīvlaikā), kurā studenti un skolēni organizēti strādā ārpus mācību iestādes sistēmas.
- rīts Laikposms aptuveni ap saules lēktu. Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
- Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence.
- mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- Apslēptais (slimības) periods Laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- Slēptais (arī apslēptais) slimības periods Laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- (Ap)slēptais slimības periods Laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- Slaucamā reize, arī slaucamais laiks Laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
- Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- pašlaiks Laiks, kuru mērī atskaites sistēmā, kas nekustīgi saistīta ar ķermeni.
- brēkāt Laiku pa laikam brēkt (1) (par dzīvniekiem).
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā).
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
- leķēt Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu).
- nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni). Aplaistīt.
- uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem.
- mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atlaisties Laižoties atkļūt šurp (par putniem, kukaiņiem). _imperf._ Laisties šurp. Laižoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlidot.
- ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - par putniem, kukaiņiem.
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tini.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- aizlaisties Laižoties, lidojot attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Laisties prom. Aizlidot.
- nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrātiem.
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
- sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atzina, pamācība.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- īss Lakonisks.
- lakoniskums Lakonisms.
- rūgtene Lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
- puķumeldrs Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
- nārbulis Lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
- ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un baltiem, sarkaniem, violetiem vai raibiem stobrveida vai piltuvveida ziediem.
- amarillis Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes.
- akmeņlauzītes Lakstaugu un krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzeltenās akmeņlauzītes, parastās pakrēslītes, ērkšķogas, jāņogas, upenes, neīstie jasmīni.
- lama Lamaistu mūks, garīdznieks.
- Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
- Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
- Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
- Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
- mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
- saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
- mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
- ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
- talloms Laponis.
- parmēlijas Lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem.
- sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
- Baltās sūnas Lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos. Sfagni.
- gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas). Pavirši, nevīžīgi vākt kopā. Arī grābstīt (1).
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- taimiņš Lašu dzimtas zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem.
- sīga Lašu dzimtas zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
- lasis Lašu dzimtas zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem.
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru. Šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
- latifundists Latifundijas īpašnieks.
- Gotiskie burti Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām.
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām. Gotiskie burti.
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- streļķis Latviešu strēlnieks (1).
- Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
- Strādnieku gvarde Latvijas strādnieku šķiras bruņota Organizācija 1940. gada sociālistiskās revolūcijas dienās.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
- lauķis Laucinieks.
- pelušķis Lauka zirnis.
- Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
- Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks (feodālismā, kapitālismā).
- Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
- Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
- Nedalāmais fonds Lauksaimniecības arteļu sabiedriskā īpašuma daļa, kas nav sadalāma starp arteļa locekļiem.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
- klēts Lauksaimniecības celtne graudu uzglabāšanai.
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- ēvele Lauksaimniecības darba rīks augsnes apstrādāšanai.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
- Lauku darbi Lauksaimniecības darbi.
- jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā.
- ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs).
- lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku bars, kas ganās (kādā vietā).
- barība Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas līdzekļi.
- kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
- kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā).
- Dzīvais inventārs Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- Dzīvais inventārs Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- Laidaru sistēma Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
- Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
- agrotehnika Lauksaimniecības kultūru audzēšanas paņēmienu kopums.
- smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzekli.
- slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku. Ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
- ekseļmašīna Lauksaimniecības mašīna, piemēram, salmu, siena, zāles ekselēšanai.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- augļkopība Lauksaimniecības nozare - augļaugu kultūru audzēšana.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
- piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi, piena produktu ražošanu.
- augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana.
- dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
- ferma Lauksaimniecības privātuzņēmums, privātsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs).
- Pārtikas repartīcija Lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā.
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- Padomju saimniecība Lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un saražotā produkcija ir valsts īpašums.
- zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
- fabrika Lauksaimnieciskās ražošanas objekts, kur galvenie darba procesi ir mehanizēti.
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
- Padomju saimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija ir valsts īpašums.
- Kalpa ļaudis (arī cilvēki) Laukstrādnieki.
- Kalpa ļaudis (arī cilvēki) Laukstrādnieki.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
- deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
- saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saules akmens.
- Saules akmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saulesakmens.
- ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku istaba, saimnieka istaba.
- saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku gals, saimnieka gals.
- nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
- saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
- Lauku sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- Lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
- Lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
- Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks (feodālismā, kapitālismā).
- mājvārds Lauku saimniecības nosaukums. Mājas nosaukums. Māju vārds.
- Māju vārds Lauku saimniecības nosaukums. Mājas nosaukums. Mājvārds.
- māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
- Mucas sējums (arī vieta) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- Mucas vieta (arī sējums) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- desetīna Laukuma mērvienība - aptuveni 1,09 hektāri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kvadrātversts Laukuma mērvienība - aptuveni 1,14 kvadrātkilometru (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- akrs Laukuma mērvienība - aptuveni 4000 kvadrātmetru (angļu mērvienību sistēmā).
- morgs Laukuma mērvienība - aptuveni 5600 kvadrātmetru (Polijā).
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
- korts Laukums tenisa spēlēšanai.
- tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
- pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
- laulība Laulības reģistrācijas ceremonija.
- saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem).
- nest Laupīt (par dzīvniekiem).
- stanga Lauznis.
- dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
- Ziemeļu divcīņa Lēcieni no tramplīna un 15 km slēpojums.
- aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- sānlēciens Lēciens sānis.
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolēkt Lecot, lēcieniem veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- Auna piere Ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai paugurs.
- Dejotāji uz ledus Ledus baleta mākslinieki.
- šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
- uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- novadnieks Leimanis (Livonijā).
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni). Apliet.
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
- Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
- Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
- Lejupejošā līnija Lejupējā līnija.
- Lejupejošā līnija Lejupējā līnija.
- nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- spriņģot Lēkāt, arī skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem). Lēkšiem nojāt.
- uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
- atlēkties Lēkt līdz apnikumam, kamēr vairs nespēj.
- lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
- tropisms Lēna (organisma, tā daļās) reakcija uz kairinātāju.
- atvilkties Lēnā gaitā atiet nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur).
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
- aizvilkties Lēni aizritēt (par laiku, laika posmu).
- atslīgt Lēni atbalstīties.
- atslīgt Lēni atgulties (parasti no sēdus stāvokļa).
- atlaisties Lēni atkust (par ko sasalušu).
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā). Noslīgt.
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem. Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- iesūkties Lēni ieplūst (kur iekšā) - par šķidrumu.
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
- izsūkties Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- izšļaucīties Lēni izstaipīt (augumu).
- izšļaucīt Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
- peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām).
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- slīgt Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
- nomesties Lēni nokrist (kur, uz kā u. tml.) - parasti par ko vieglu.
- noslīgt Lēni nolaisties (par plakstiņiem, skropstām).
- noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām.
- noslīgt Lēni noliekties (no kāda smaguma).
- nolaisties Lēni nosēsties, nogulties.
- līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- Nolaisties ceļos (arī uz ceļiem) Lēni pāriet balstā uz ceļgaliem.
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem.
- klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā).
- čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem).
- pašļaucīties Lēni pastaipīties.
- pačunčināt Lēni pavirzīties (parasti pajūgā).
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas).
- šļaucīties Lēni staipīties.
- izlāsot Lēni sūcoties, lāsēm izplūst.
- uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- čunčināt Lēni virzīties (parasti pajūgā).
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
- klunkurēt Lēni, ar grūtībām braukt.
- izburtot Lēni, ar grūtībām izlasīt.
- rāpties Lēni, ar grūtībām kāpt (kur iekšā, no kurienes laukā u. tml.).
- burtot Lēni, ar grūtībām lasīt.
- pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
- sarāpties Lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā).
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt. Izburtot.
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
- kunkuļot Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
- malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
- rāpties Lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
- pīties Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
- vīkstīties Lēni, arī neveikli kustēties.
- čāpot Lēni, arī smagi, neveikli iet.
- mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
- atlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp.
- aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties. Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā). Slepeni iekļūt (kur iekšā).
- izlīst Lēni, klusi (arī slepeni) iziet, iznākt.
- nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup).
- nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
- pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
- līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
- mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
- atslīgt Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- čužināties Lēni, neveikli ko darīt.
- nostiept Lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt.
- lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
- svempt Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.
- izsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt.
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- nosvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli nokāpt, norāpties.
- pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties. Arī uzcelties.
- noslīgt Lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
- slīgt Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.. Arī slīdēt lejup (gar ko).
- slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
- līgans Lēni, ritmiski mainīgs (par skaņām).
- līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt. Brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
- aizpeldēt Lēni, slīdoši attālināties (par mākoņiem).
- izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem). Parādīties.
- uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu). Pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
- dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- gausināt Lēnināt. Palēnināt (darbību, norisi).
- kūtrs Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
- slinks Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- rumbs Leņķa mērvienība 1/32 no riņķa līnijas garuma.
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- Magnētiskais azimuts Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
- Izstiepts leņķis Leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni.
- Centra leņķis Leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
- sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- Kā kungs Lepni, arī lielīgi. Brīvi, neatkarīgi no citiem.
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- licejists Liceja audzēknis.
- pārtvērējs Lidaparāts (pretinieka lidaparāta) pārtveršanai.
- ornitopters Lidaparāts ar vēcināmiem spārniem.
- triplāns Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri. Trīsplāksnis.
- aviorūpniecība Lidaparātu rūpniecība.
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (parasti par putniem, kukaiņiem).
- plandēt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plandīt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem. Lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot šurp. Lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlaisties.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
- aizlidot Lidojot, laižoties attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot prom. Aizlaisties (1).
- lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos.
- peldēt Lidot (parasti lēni) - parasti par putniem.
- laisties Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- Būt spārnos Lidot (parasti par putniem).
- iet Lidot (parasti prom) - par putniem.
- nolidot Lidot (visu laikposmu) un pabeigt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- nākt Lidot šurp (parasti par putniem, kukaiņiem).
- plivināt Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
- zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
- spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
- skudrīte Līdz 3 milimetriem garš skudru dzimtu grupas kukainis.
- cērme Līdz 30 centimetriem garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- plaudis Līdz 60 centimetriem gara karpu dzimtas saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
- līdzzinātājs Līdzdalībnieks (parasti noziedzīgā darbībā).
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
- Ārštata fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
- Bezļaužu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
- Bezpersonu fonds Līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki. Bezļaužu fonds. Ārštata fonds.
- Ārstniecības līdzekļi Līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
- Ārstniecības līdzekļi Līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- divatnis Līdzinieks.
- dubultnieks Līdzinieks.
- otrinieks Līdzinieks.
- izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
- Vidējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
- Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
- lūpenis Līdzskanis, ko artikulē ar lūpām.
- mēlenis Līdzskanis, ko artikulē ar mēli.
- Labiāls līdzskanis Līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas. Lūpenis.
- Dentāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
- zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus. Dentāls līdzskanis.
- Dorsāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
- Laterāls līdzskanis Līdzskanis, kura izrunā gaiss plūst gar mēles sāniem (piemēram, «l»).
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž).
- Sonors līdzskanis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem. Skanenis.
- skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem. Sonors līdzskanis.
- Alveolārs līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
- konsonants Līdzskanis.
- aģents Līdzstrādnieks (izlūkdienestā).
- korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus.
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
- līdzsvarotība Līdzsvara (1) piemitība (ķermenim, fizikālai sistēmai).
- paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā).
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu). Liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
- atliekt Liecot pavērst, parasti sānis, uz augšu (kā malu, galu).
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
- pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
- Sliet (arī celt, mest) kūkumu (arī kupri) Liekt muguru uz augšu (par dzīvniekiem, parasti par kaķi).
- līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku). Liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- līkne Liekta līnija (riņķa līnija, elipse, parabola, hiperbola).
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- novads Liela administratīvi teritoriāla vienība.
- kanna Liela antilope ar gariem, taisniem ragiem.
- lielrūpniecība Liela apjoma rūpniecība.
- lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
- tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- bajāns Liela krievu hromatiskā harmonika ar podziņu klaviatūru.
- lielsaimniecība Liela lauku privātsaimniecība.
- seiša Liela perioda stāvvilnis noslēgtās ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, līčos).
- plantācija Liela platība (kolhozā, padomju saimniecībā, arī mežsaimniecībā), kur audzē viena veida augus.
- Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
- grūst Lielā steigā doties (uz kurieni).
- lielsaimniecība Liela valsts vai kooperatīvā saimniecība.
- impērija Liela valsts, kurai ir plašas kolonijas.
- pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
- lapreņģe Liela, gara siļķu dzimtas zivs ar melniem plankumiem uz ķermeņa sāniem.
- drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa. Burzma, jūklis (kādā vietā).
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
- komitāts Lielākā administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā.
- pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
- smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem).
- lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- industrializācija Lielas, mašinizētas ražošanas sistēmas izveidošana (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks. Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
- liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
- Gubu mākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
- Gubu mākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi. Gubmākoņi.
- lapa Lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu).
- Mutes bajārs (arī varonis) Lielībnieks.
- Mutes bajārs Lielībnieks.
- Mutes varonis (arī bajārs) Lielībnieks.
- plātībnieks Lielībnieks.
- plātīzeris Lielībnieks.
- plātoņa Lielībnieks.
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt.
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē).
- Lielības maiss (arī kule, biežāk gailis) Lielīgs cilvēks, lielībnieks.
- ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
- silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
- lielindustrija Lielrūpniecība.
- straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- vilce Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars.
- pūlis Liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums. Bars.
- pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
- mākonis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
- mākulis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
- pamatīgs Liels (par dzīvnieku).
- okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
- Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- orangutans Liels cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros.
- sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
- tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
- pūlis Liels neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
- supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstis).
- kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
- kontinents Liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni. Šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām.
- kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
- strauss Liels skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
- orķestris Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
- kubls Liels trauks (kā) rūpnieciskai pārstrādei, apstrādei.
- ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- ūdenskalns Liels vilnis (ūdenstilpē).
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
- magnāts Liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- zirgs Liels zirgu dzimtas mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
- stalts Liels, augsts, samērīgs (piemēram, par celtni, kuģi).
- albatross Liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
- šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
- dundurs Liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
- augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
- lauva Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
- spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
- zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- debess Liels, parasti draudīgs, mākonis. Debesis.
- debesis Liels, parasti draudīgs, mākonis. Debess [1] (3).
- Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
- mežainis Liels, plēsīgs meža dzīvnieks (parasti vilks, lācis).
- ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- masīvs Liels, smagnējs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
- kamene Liels, zemē ligzdojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar biezu apmatojumu.
- plantācija Lielsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs), kur audzē viena veida augus (piemēram, kāliju, cukurniedres, tēju).
- Kalpu gals Lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki.
- pelēcis Lielsaimnieks (pirmspadomju Latvijā).
- Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
- Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
- budzis Lielsaimnieks.
- kulaks Lielsaimnieks.
- krēzs Lielu bagātību īpašnieks.
- lielummānija Lieluma mānija.
- ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma formu.
- pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp. Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Mest garu Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- trofeja Lietisks pierādījums dzīvnieka nomedīšanai, uzvarai sporta sacensībās u. tml.
- daiļamatniecība Lietišķā māksla. Mākslas amatniecība.
- metālmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto metālu.
- tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana. Metālapstrāde (2).
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
- lietenis Lietnis.
- tpr Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas) balss skaņas.
- blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
- kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņāks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- čiks Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
- čabu Lieto, lai atdarinātu neskaidru sofu troksni.
- čibu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
- čirks Lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- čap Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čapu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čipu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot).
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- bliukt Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
- braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
- briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- čak Lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soju troksni.
- tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soju troksni.
- tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
- šņak Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
- ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
- ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
- Nu un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- phē Lieto, lai izteiktu nicinājumu, riebumu, nosodījumu
- Kā (jums) tas patīk Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
- No (kā) puses Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
- Sakarā ar (ko) Lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
- pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
- Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
- Jo tālāk, jo Lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u.tml. intensitāte pakāpeniski palielinās.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
- mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- māte Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku sievieti, arī dzīvesbiedri vai runājot par viņu.
- tēvs Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.
- spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm. Arī salīt, izlīt.
- kantorists Lietvedības darbinieks. Darbinieks, kas strādā kantorī (2).
- lievenes Lievenis.
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni. Trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
- Brūtes pāris Līgava un līgavainis.
- Brūtes pāris Līgava un līgavainis.
- brūtgāns Līgavainis.
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks. Līgodziesmu dziedātājs.
- pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus).
- konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības. Ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
- Tangenciālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari.
- Normālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
- rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- atprasīt Likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto).
- nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni). Oficiāli likt doties (kādam ko darīt). Arī norīkot (1).
- izsūtīt Likt doties (transportlīdzeklim uz kurieni).
- pasūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu). Aizsūtīt (1).
- izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu). Likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
- raidīt Likt doties (uz kurieni). Likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
- Atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) Likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
- Atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) Likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
- Pielikt pie darba Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
- dzīt Likt strauji kustēties (dzīvniekiem).
- pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju). Uzdot oficiāli iesniegt (ko).
- atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
- liktenība Liktenis (1).
- liktenība Liktenis (2).
- ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
- aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
- Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- Kasācijas protests (arī sūdzība) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- leģislācija Likuma projekta iesniegšana.
- kortesi Likumdevēja sapulce, parlaments (Spānijā, arī Portugālē līdz 1911. gadam).
- Deputāta neaizskaramība Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu. Deputāta imunitāte.
- Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
- sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā. Beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem zvanveida oranžsarkaniem ziediem. Tīģerlilija.
- tīģerlilija Liliju dzimtas sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
- rapa Limānu, sāļūdens un minerālizēto dūņu ezeru ūdens, ko izmanto ārstniecībā.
- pakāpe Līmenis, kas raksturo (kā) attīstību, kvalitāti, kvantitāti.
- kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
- frīze Līmeniska dekoratīva josla. Antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
- Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
- Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- gulenisks Līmenisks.
- lekāls Lineāls vai šablons līku līniju zīmēšanai.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- lingvists Lingvistikas speciālists. Valodnieks.
- Ziemeļu zīds Lini.
- Ziemeļu zīds Lini.
- vilciens Līnija - raksta vai atsevišķa burta elements.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- Vārtu līnija Līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu. Arī robežjosla (1).
- ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
- izolīnija Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) pamatu.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- kontūrlīnija Līnija, kas veido (kā) kontūras.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai.
- ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
- Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
- Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
- Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- aploce Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta. Riņķa līnija.
- ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī). Arī ugunspozīcija.
- viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
- līnijrati Līnijdroška.
- transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- ūdenslīnija Līnijveida ūdenszīme.
- līnijveidīgs Līnijveida.
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
- propolīss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
- melodija Liriska instrumentāla miniatūra.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā «Trauksme».
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūras vēsturnieks.
- Literatūras vēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūrvēsturnieks.
- rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainistika.
- literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūras zinātnieks.
- Literatūras zinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūrzinātnieks.
- literāts Literatūrzinātnieks.
- autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
- kūrija Livonijas valstu un kārtu pārstāvju nogrupējums Livonijas landtāgā.
- uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
- biedrs Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā).
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem).
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties.
- Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
- Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
- Skatuviskā darbība Loģiski vienots, mērķtiecīgs psihofiziskās darbības process - viena no galvenajām aktiermākslas izpausmēm, līdzeklis mākslinieciska tēla radīšanai.
- grāds Loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - riņķa līnijas 1/360 daļa.
- infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām).
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi.
- izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis).
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
- pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem).
- vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
- krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
- līkne Lokveida ceļš, ceļa posms. Iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
- līkne Lokveidā liekta līnija.
- rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
- puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
- reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
- slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
- izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā. Attiecīgais drāmas žanrs.
- rožukronis Lūgšanu krelles (katoļiem). Rožu kronis.
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
- dramaturgs Lugu rakstnieks.
- fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu.
- fluorescence Luminiscence ar īslaicīgu pēcspīdēšanu.
- elektroluminiscence Luminiscence, ko ierosina elektriskais lauks.
- fotoluminiscence Luminiscence, ko ierosina gaisma.
- radioluminiscence Luminiscence, ko ierosina radioaktīvais starojums.
- katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
- Mākslīgā kalnu saule Luminiscences (parasti dzīvsudraba-argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
- Mākslīgā kalnu saule Luminiscences (parasti dzīvsudraba-argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
- Mākslīgā kalnu saule Luminiscences (parasti dzīvsudrabaargona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
- Dienasgaismas spuldze Luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu gaismu.
- Dienasgaismas (retāk dienas gaismas) spuldze Luminiscentā spuldze, kura izstaro zilganbaltu gaismu.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos).
- Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- luterticība Luterānisms.
- konsistorija Luterāņu baznīcā - administratīvs baznīcas orgāns.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Sātans.
- sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Velns.
- Čūsku (arī odžu) dzimums Ļauni cilvēki.
- Odžu (arī čūsku) dzimums Ļauni cilvēki.
- Čūsku (arī odžu) dzimums Ļauni cilvēki.
- izcūkot Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu.
- cūkot Ļauni izjokot (kādu), tīši, ļaunprātīgi kaitēt.
- ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
- noņirgt Ļauni izzobot, izsmiet.
- briesmīgs Ļauni, ļoti slikti.
- paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties. Cieši paskatīties.
- glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties. Cieši skatīties.
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam). Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1). Noņirgt (1).
- noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties. Noņirgties (1).
- ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt. Ļauni zoboties.
- zākas Ļauns izsmiekls, nievas.
- sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.
- izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
- paguldināt Ļaut (dzīvniekiem) pagulēt (ganībās).
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
- pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
- atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
- atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
- pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām).
- brēcināt Ļaut brēkt, raudāt. Panākt, ka brēc (mazi bērni).
- izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
- izlaist Ļaut izdzist (ugunij). Ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
- Izlaist uguni Ļaut izdzist ugunij.
- Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
- pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
- korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
- ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem.
- novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst.
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru.
- pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
- komjaunatne Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība.
- komjaunietis Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības biedrs.
- ļeņinietis Ļeņinisma piekritējs.
- sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- noļimt Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
- ļekatot Ļodzīties. Ļengani kustēties. Ļekāties.
- ļekāties Ļodzīties. Ļengani kustēties. Ļekatot (2).
- stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) vērtējums.
- skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu). Bargs (3).
- Naudas maiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- Naudas maiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks. Naudas maiss.
- sniegains Ļoti balts. Sniegbalts.
- Uz galvas stāvēt Ļoti censties paveikt, sasniegt.
- Uz galvas stāvēt Ļoti censties paveikt, sasniegt.
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem).
- šļaugans Ļoti gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slābans, slābs.
- impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārietni, apjomu, arī spēku).
- vienzilbīgs Ļoti īss, lakonisks.
- kārns Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ražens Ļoti kvalitatīvs (par dzīvniekiem, to kopumu).
- Vilkties kā nāvei Ļoti lēni iet.
- Vilkties kā nāvei Ļoti lēni iet.
- Gliemeža (arī vēža) gaitā, arī kā gliemezis (arī vēzis) Ļoti lēni, gausi.
- Gliemeža (arī vēža) gaitā, arī kā gliemezis (arī vēzis) Ļoti lēni, gausi.
- Vēža (arī gliemeža) gaitā, arī kā vēzis (arī gliemezis) Ļoti lēni, gausi.
- milzis Ļoti liela auguma cilvēks. Gigants (1), milzenis (2).
- milzenis Ļoti liels dzīvnieks vai augs.
- pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- (Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- (Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- Kā zilumzāles Ļoti maz, niecīgā daudzumā.
- sīkzivis Ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā).
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums. Druska.
- sīkmanis Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
- sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs. Ļoti mazs priekšmets.
- sīks Ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām).
- sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
- nožēlojams Ļoti mazs, neievērojams, niecīgs.
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums.
- spīdzināt Ļoti mocīt (dzīvnieku).
- plēsīgs Ļoti naidīgs, arī nikns. Nesamierināms.
- plēsonīgs Ļoti naidīgs, arī nikns. Nesamierināms.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) Ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- sušķis Ļoti netīrs dzīvnieks.
- zvērīgs Ļoti nikns (par dzīvniekiem).
- Nikns kā bullis Ļoti nikns.
- Niķu pūznis Ļoti niķīgs, untumains cilvēks.
- novārīties Ļoti noburbuļot (parasti par ūdeni).
- sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- noiet Ļoti novājēt (parasti par darba dzīvniekiem).
- kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs). Kapitāls darbs.
- pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lutināt Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku).
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
- nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres. Biešu cukurs. Niedru cukurs.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- izmisis Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
- psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
- No mūža laika Ļoti seniem laikiem.
- tuntuļot Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
- satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
- Silts kā piens Ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpē).
- Silts kā piens Ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpnē).
- debešķīgs Ļoti skaists. Ļoti labs. Brīnišķīgs.
- atriet Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
- atrieties Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
- pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
- ažūrs Ļoti smalks, mākslinieciski darināts.
- krūzmētra Ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām.
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
- ilknis Ļoti spēcīgi attīstīts (dzīvnieka) zobs.
- notriekt Ļoti spēcīgi sasist (ķermeni, tā daļu pret ko).
- atlantisks Ļoti spēcīgs (spēka ziņā līdzīgs grieķu mīta varonim milzim Atlantam).
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
- iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu. Plaiksnīties (par zibeni).
- izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ugunīgs Ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem).
- No baltās ķēves trešā (arī piektā, septītā, devītā) augumā Ļoti tālā radniecībā.
- No baltās ķēves piektā (arī trešā, septītā, devītā) augumā Ļoti tālā radniecībā.
- No baltās ķēves trešā (arī piektā, septītā) augumā Ļoti tālā radniecībā.
- No baltās ķēves septītā (arī trešā, piektā, devītā) augumā Ļoti tālā radniecībā.
- No baltās ķēves trešā (arī piektā, septītā) augumā Ļoti tālā radniecībā.
- No baltās ķēves trešā (arī piektā, septītā, devītā) augumā Ļoti tālā radniecībā.
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- kārns Ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt, iemantot (piemēram, kādu stāvokli). Alkt.
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
- ultralabējais Ļoti, galēji labējais politisks darbinieks.
- tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
- evolucionisms Mācība par dzīvības izcelšanos, par organiskās pasaules attīstības likumiem.
- patoloģija Mācība par dzīvības norisēm slimā organismā.
- Veterinārā ķirurģija Mācība par dzīvnieku slimību ārstēšanu ar operatīvām metodēm.
- Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- gerontoloģija Mācība par organisma novecošanos.
- morfoloģija Mācība par organisma, tā daļu uzbūvi, formām un to pārmaiņām attīstības gaitā.
- purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvmācība.
- purvmācība Mācība par rurviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvzinība.
- dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- patoģenēze Mācība par slimības rašanos un attīstību organismā.
- fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
- Lasāmā grāmata Mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
- palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
- Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
- Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības (1) speciālistus.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
- pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
- trenažieris Mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
- sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
- dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
- apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
- Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
- Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
- olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
- magnēzijs Magnijs (parasti fotogrāfijā).
- mahagoni Mahagonijs (1).
- mahagonijkoks Mahagonijs (1).
- magoņkoks Mahagonijs (2).
- mahagoni Mahagonijs (2).
- mahagonijkoks Mahagonijs (2).
- nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- pustonis Maigs, gaišs krāsas tonis.
- mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām).
- kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
- selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanas par vienādu leņķi.
- Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni). Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem.
- mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
- mājļaudis Mājas ļaudis. Mājinieki.
- mamma Mājas saimniece, arī sieviete (parasti vecāka).
- suņkopība Mājas suņu audzēšana saimnieciskām vai dekoratīvām vajadzībām.
- Dzīvais vilcējspēks Mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai. Darba lopi.
- galva Mājdzīvnieks (kā skaitīšanas vienība).
- mājkustonis Mājdzīvnieks.
- Mājas dzīvnieks Mājdzīvnieks.
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.
- jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
- putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei. Attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
- mājamatniecība Mājrūpniecība.
- vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
- mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse. Attiecīgais mācību priekšmets.
- naktspatversme Mājvieta, kur par niecīgu atlīdzību var pārnakšņot, parasti cilvēki, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas.
- mākulis Mākonis (1).
- mākulis Mākonis (2).
- tūce Mākonis (parasti lietus mākonis).
- sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
- padebesis Mākonis.
- pūte Mākonis.
- spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
- Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- bankrots Maksātnespēja, kārtojamo maksājumu pārtraukšana (kapitālistiskajās valstīs) Saimniecisks sabrukums.
- izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana. Strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
- celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms.
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- ekstrēms Maksimums un minimums (funkcijai).
- dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
- poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- mozaīka Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- vitrāža Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- virziens Mākslas metode, stils, kas apvieno māksliniekus ar kopīgu pasaules uztveri, estētiskajiem, mākslinieciskajiem uzskatiem.
- kinomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz kinematogrāfijas (2) tehnikas bāzes.
- videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
- paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no paša mākslinieka personības.
- fotogrāfija Mākslas vai mākslas amatniecības veids - fotografēšana un attēlu izgatavošana.
- ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus. Attiecīgā darba tehnika.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs.
- Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
- Monumentālā māksla Mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
- mašīnvaloda Mākslīga valoda komunikācijai ar automātiem.
- Meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis Mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
- Dūmu aizsegs Mākslīgs dūmu mākonis kāda objekta maskēšanai.
- Dūmu aizsegs Mākslīgs dūmu mākonis objekta maskēšanai.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- režija Mākslinieciskā (lugas, muzikāli dramatiskā darba, uzveduma, koncerta sagatavošanas, kinofilmas uzņemšanas u. tml.) vadīšana.
- Mākslas kalējs Mākslinieciskā metālkaluma speciālists.
- ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- ietērps Mākslinieciskais (grāmatas, brošūras u. tml.) veidojums.
- dekorators Mākslinieciskais noformētājs.
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, konkrētu parādību.
- apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
- Aģitācijas brigāde Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs, kas iesaistīts aģitācijas darbā. Aģitācijas kolektīvs.
- kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
- ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
- Triumfa arka Mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Sēnalu (arī lubu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai). Mākslas darba žanrs, variants.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- Mākslas darbs Mākslinieka daiļrades rezultāts.
- studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
- ateljē Mākslinieka darbnīca.
- daiļrade Mākslinieka radošā darbība. Mākslas darba radīšanas process.
- darbs Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts.
- akvarelists Mākslinieks - akvareļu gleznotājs.
- muralists Mākslinieks - sienu gleznotājs.
- mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
- artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- daiļinieks Mākslinieks (piemēram, gleznotājs, tēlnieks).
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
- daiļradis Mākslinieks (rakstnieks, retāk komponists, gleznotājs).
- liriķis Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms (3).
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
- tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
- kaulgriezējs Mākslinieks, kas darbus izgriež kaulā.
- metālmākslinieks Mākslinieks, kas darbus veido metālā.
- ekslibrists Mākslinieks, kas darina grāmatzīmes (1).
- keramiķis Mākslinieks, kas darina keramikas izstrādājumus. Keramikas (3) speciālists.
- sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
- kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
- ilustrators Mākslinieks, kas ilustrē (kādu tekstu).
- gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu. Gobelēnu aušanas speciālists.
- metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
- pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu. Pīšanas speciālists.
- dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
- monumentālists Mākslinieks, kas rada monumentālās mākslas darbus.
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
- ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā.
- batālists Mākslinieks, kas strādā batālijas žanrā.
- gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
- grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
- karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
- kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
- kokgriezējs Mākslinieks, kas strādā kokgriezuma tehnikā.
- koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
- ksilogrāfs Mākslinieks, kas strādā ksilogrāfijas tehnikā.
- linogriezējs Mākslinieks, kas strādā linogriezuma tehnikā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā.
- marīnists Mākslinieks, kas strādā mannas žanrā.
- ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
- peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā. Ainavists.
- plakātists Mākslinieks, kas strādā plakāta mākslā.
- portretists Mākslinieks, kas strādā portreta žanrā.
- scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
- stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
- stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafika (1).
- stājmākslinieks Mākslinieks, kas strādā stājmākslā.
- stājskulptors Mākslinieks, kas strādā stājskulptūrā (1). Stājtēlnieks.
- stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecība. Stājskulptors.
- tēlnieks Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā.
- skulptors Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā. Tēlnieks.
- vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
- zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- miniatūrists Mākslinieks, kas veido miniatūras (1).
- šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus (tēlotājā mākslā).
- kaparkalējs Mākslinieks, kas veido vara kalumus.
- fāzētājs Mākslinieks, kas zīmē kadrus multiplikācijas filmai.
- racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
- reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
- naivists Mākslinieks, kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- dekadents Mākslinieks, kura darbos izpaužas dekadence.
- naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
- koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
- partnerība Mākslinieku interpretētāju tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
- Ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
- spiningot Makšķerēt ar spiningu.
- lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
- samans Mālu, kūtsmēslu, salmu, astru maisījums, ko izmanto celtniecībā.
- raksts Maniere (glezniecībā, grafikā).
- svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tam līdzīga modernu deju.
- deklamēt Manierīgi, samāksloti (ko) runāt.
- preciozs Manierīgs, mākslots.
- manierists Manierisma (1) pārstāvis.
- manifestants Manifestācijas dalībnieks.
- izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
- monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
- manikīre Manikīra speciāliste.
- mantojums Manta, kas pēc tās īpašnieka nāves pāriet cita valdījumā (īpašumā), lietojumā un rīcībā.
- mantošana Mantas (1) pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
- iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- legatārijs Mantinieks, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu [2].
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks.
- Dieva tiesa Māņticīgi paņēmieni vainas noteikšanai (parasti viduslaiku tiesā).
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- markgrāfs Markas [3] (2) pārvaldnieks (ar plašākām tiesībām nekā pārējiem grāfiem).
- Vēsturiskais materiālisms Marksisma ļeņinisma filozofijas sastāvdaļa.
- Marksists-ļeņinietis Marksisma-ļeņinisma piekritējs.
- Marksists-ļeņinietis Marksisma-ļeņinisma piekritējs.
- centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
- revizionisms Marksismam-ļeņinismam naidīgs labējā oportūnisma virziens, buržuāzijas ietekmes atspoguļojums strādnieku šķirā un komunistiskajā kustībā.
- proletkults Marksismam-Ļeņinismam neatbilstoša teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
- tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
- timiāns Mārsils, kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
- mārciņa Masas mērvienība - aptuveni 0,4 kilogrami (vecajā krievu vai angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 0,5 kilogrami (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
- kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - aptuveni no 45 līdz 320 kilogramiem.
- piesvars Masas pieaugums (dzīvniekiem).
- puds Masas, svara mērvienība - aptuveni 16,4 kilogrami (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kvintāls Masas, svara mērvienība - aptuveni 46 kilogrami.
- rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas.
- rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas.
- spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
- kamuflāža Maskēšanas paņēmiens - objektu pārkrāsošana plankumaini.
- maskarāde Masku balle. Svētki, kuru dalībnieki ir tērpušies maskās.
- demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
- slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
- frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
- greiders Mašīna ceļu uzbēruma veidošanai, sniega tīrīšanai.
- gludspiede Mašīna iespieddarbu veikšanai gludspieduma tehnikā.
- ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai. Mehanizēta ēvele.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
- Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
- pusautomāts Mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību.
- prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
- statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
- mehanizācija Mašīnu, mehānismu, ierīču ieviešana (piemēram, darba procesā).
- mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
- Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
- Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
- centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
- darbs Materiāla apstrādes veids, tehnika.
- gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
- bohēma Materiāli nenodrošināti cilvēki (galvenokārt mākslinieki), kas dzīvo vieglprātīgi, izlaidīgi. Šādiem cilvēkiem raksturīgs dzīves veids.
- vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā. Vidusslānis.
- sponsorēt Materiāli veicināt (kādu pasākumu) - par organizāciju, uzņēmumu, personu.
- Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
- (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni.
- pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
- Matemātiskais svārsts Materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
- Apdedzinātie kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
- matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums. Augonis.
- Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- mauri Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
- piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sīksaimniecība Maza (parasti platībā līdz 10 hektāriem) lauku privātsaimniecība.
- mazsaimniecība Maza (parasti platībā līdz 10 hektāriem) lauku privātsaimniecība. Sīksaimniecība.
- mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
- sardinella Maza sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
- posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
- mazražīgs Mazauglīgs (par augsni, platību).
- skops Mazauglīgs (par augsni, platību).
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
- samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpē. Arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- šķīstīt Mazgāt (ķermeni, tā daļas) - par cilvēkiem.
- vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
- demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
- birdināt Mazliet (parasti bez veļa) līt vai snigt.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse.
- iebālgans Mazliet bālgans. Tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
- iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
- ielakt Mazliet palakt (par dzīvniekiem).
- piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
- pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
- iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
- vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
- mazpulcēns Mazpulku organizācijas biedrs.
- brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud. Raudošs bērns.
- lelle Mazs bērns, zīdainis līdz kristībām.
- kamols Mazs dzīvnieks (parasti apaļīgs, ar kuplu apspalvojumu vai apmatojumu).
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu. apspalvojumu uz spārniem.
- krīts Mazs šīs vielas stienis (parasti rakstīšanai vai zīmēšanai).
- būcenis Mazs šķūnis vai piebūve.
- hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Fiziski neizturīgs, vārgs.
- blusa Mazs, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
- nieks Mazs, nevarīgs bērns. Nevarīgs dzīvnieka mazulis.
- linneja Mazs, ziemzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem.
- mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks. Sīksaimnieks.
- slieka Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
- stobriņtārpi Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma. Šīs dzimtas tārpi.
- sīkslieka Mazsaru tārpu klases dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni.
- samtkāte Mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- pabiras Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas.
- Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
- Paralēlas tonalitātes Mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienāds skaņu sastāvs un divas kopējas skaņas tonikas trijskaņos.
- mēbeļrūpniecība Mēbeļu rūpniecība.
- vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- Vidējais medicīnas personāls Medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- feldšeris Medicīnas darbinieks (ārsta palīgs) ar vidējo medicīnisko izglītību.
- provizors Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību. Farmaceits.
- Provizora palīgs Medicīnas darbinieks ar vidējo farmaceitisko izglītību.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- slimnīca Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- imunoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ar imunitāti saistītās parādības.
- higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
- Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
- Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
- Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
- refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
- Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
- anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī nāvi, tās tiešos cēloņus, miršanas klīniskās un morfoloģiskās pazīmes.
- nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
- radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
- Tiesu medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanai.
- Kara medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana kara apstākļos.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ātrsta uzraudzībā.
- atskurbtuve Medicīniska iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
- auskultācija Medicīniska izmeklēšana: (plaušu, sirds) izklausīšana.
- Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
- izmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte.
- auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi). Izklausīt.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt (kādu), lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt (ķermeņa daļu).
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt analizējot (piemēram, asinis, urīnu).
- Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- mednieks Medīgs dzīvnieks.
- gaide Medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekiem atrodoties slēptā vietā.
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā).
- jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
- harpunēt Medīt (lielus jūras dzīvniekus) ar harpūnu.
- ķert Medīt (par dzīvniekiem).
- mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus.
- medniekdesiņa Mednieku desiņa.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- zulusi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā.
- Meža gailis Mednis.
- Meža gailis Mednis.
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
- kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās visi (koncerta, izrādes u. tml.) dalībnieki.
- Klasiskā mehānika Mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
- Klasiskā mehānika Mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
- mehāniķis Mehānikas (2) speciālists.
- Relatīvistiskā mehānika Mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam.
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
- kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
- bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
- Slīdes berze Mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- planimetrs Mehāniska ierīce laukumu mērīšanai pēc kartēm, plāniem u. tml.
- fonogrāfs Mehāniska ierīce skaņu ierakstīšanai vaska veltņos un ieraksta atskaņošanai.
- pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
- dezaktivācija Mehāniska radioaktīvo vielu notīrīšana.
- Konservatīvā sistēma Mehāniska sistēma, kuras kustībā nemainās sistēmas kinemātiskās un potenciālās enerģijas summa.
- konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
- Kinētiskā enerģija Mehāniskās kustības enerģija.
- vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
- pārbīdīt Mehāniski iedarbojoties, pārvietot attiecībā pret ko.
- Mehāniskais zīmulis Mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
- pazubrīt Mehāniski pamācīties (ko).
- pazubrīties Mehāniski pamācīties.
- centrifugēt Mehāniski sadalīt sastāvdaļās (maisījumu) ar centrifūgu (1).
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
- noēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
- prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās līdzeklis - uzmava.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- Zobstieņa pārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā.
- rēķinmašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķināmā mašīna.
- Rēķināmā mašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķinmašīna.
- pildzīmulis Mehānisks zīmulis, kura korpusā ievietojams kodols rakstīšanai.
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
- mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
- brīvgaita Mehānisma darbība, nedodot derīga darba rezultātu. Tukšgaita.
- Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
- Kaujas rati Mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki).
- pārvads Mehānisms (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas pārvada (ko, parasti kustību).
- regulētājmehānisms Mehānisms (kā) regulēšanai.
- reģistrētājmehānisms Mehānisms (kā) reģistrēšanai.
- saspiedējmehānisms Mehānisms (kā) saspiedei (1).
- saspiedējmehānisms Mehānisms (kā) saspiedei (2).
- vinča Mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai.
- sprūdmehānisms Mehānisms ar sprūdiem (kā) bloķēšanai, sprostošanai.
- gliemežpārvads Mehānisms griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis šķērsojās.
- krūmgriezis Mehānisms krūmu vai sīkmeža nogriešanai.
- diferenciālis Mehānisms kustības pārnešanai no vienas vārpstas uz divām vārpstām.
- reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
- pārvadmehānisms Mehānisms, kas (ko) pārvada (3).
- slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
- servomehānisms Mehānisms, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
- parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu.
- svirmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto sviras.
- zobmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto zobratu, zobpārvadu.
- Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
- Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
- refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
- Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- Gada meita Meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē. Arī zemniekmeita.
- zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē.
- sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
- ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus). Savākt.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem).
- ganīties Meklēt un ēst auga barību (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- melnelksnis Melnalksnis.
- pārmelnināt Melnināt vēlreiz, no jauna.
- dūkanbērs Melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm un paslēpenēs.
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi.
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
- piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- Piķa rūda Melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- Piķa rūda Melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā. Arī unisons.
- fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis).
- ostinato Melodijas, harmoniskās secības, ritma, vairākkārtējs atkārtojums.
- Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
- pellikula Membrāna, kas apņem vienšūņu ķermeni.
- pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- aktinīdi Mendeļejeva periodiskās sitēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
- Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
- Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
- Sarkanā mērce Mērce ar tomātu biezeni.
- Saldā mērce Mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- subakūts Mēreni akūts.
- subhronisks Mēreni hronisks.
- sākummeridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā. Sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- tenzometrija Mērīšanas tehnika, kurā izmanto tenzometrus.
- mērtehnika Mērīšanas tehnika.
- planimetrēt Mērīt (ko) ar planimetru.
- uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
- mandrils Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints, kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki ar attīstītām sēdes tulznām.
- krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no diviem vai vairākiem virzieniem.
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- mērķēde Mērnieku ķēde (parasti 20 metrus gara) ar riņķiem abos galos.
- šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas. Lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā).
- komposts Mēslojums, kas rodas, sadaloties dažādām organiskām vielām, kad uz tām iedarbojas mikroorganismi.
- amonijmēsli Mēslojums, kas satur amonija sāļus.
- ģipšot Mēslot (augsni) ar ģipsi.
- piedot Mēslot (augus, augsni) ar papildmēslojumu.
- piebarot Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu.
- pikot Mest (kādam) ar sniega pikām.
- pārmētāt Mētājot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
- kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika. Kaļamais materiāls.
- pakavs Metāla lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem io aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- ventilis Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu.
- bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- metālists Metālmākslinieks.
- metālists Metālrūpniecības strādnieks.
- metālrūpnīca Metālrūpniecības uzņēmums.
- baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
- harpūna Metamais ierocis lielu jūras dzīvnieku medīšanai.
- marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
- meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis.
- vaisla Metiens (dzīvniekiem).
- Kartogrāfiskā metode Metode ģeogrāfisko karšu izmantošanai parādību zinātniskā analīzē, izziņā un prognozēšanā.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- Zemes vērtēšana Metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.). Metot sasniegt zināmu rezultātu.
- pubulis Mezgls, paresninājums.
- triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- Meža meistars Meža tehniķis.
- Meža meistars Meža tehniķis.
- mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
- Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
- Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
- sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
- kāršaudze Mežaudze, kurā koku lielākā daļa sasniedz kāršu izmērus.
- Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
- Kūrortu meži Meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
- mežzinis Mežniecības pārvaldnieks (līdz 1957. gadam).
- atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis). _imperf._ Mēzt nost (sānis).
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), kas bija nodota mežsarga uzraudzībā.
- aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs.
- Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- mežsargmāja Mežsarga māja, mežsarga saimniecība.
- mežavīrs Mežstrādnieks.
- mežinieks Mežstrādnieks.
- nomīdīt Mīdot nodzēst (uguni, ko degošu).
- atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- Miega pūznis Miegapūznis.
- Aukstais galds Mielasts ar aukstiem ēdieniem.
- bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki.
- Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Skaidras (arī tīras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- rātns Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem).
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
- nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības. Barojums.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- trabants Miesassargs, arī pavadonis.
- satelīts Miesassargs. Bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
- slakteris Miesnieks.
- mietpilsonīgs Mietpilsonisks.
- stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
- dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
- Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- Objektu (arī klasiskās) tautas mīklas Mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- Kvantu sistēma Mikrodaļiņu sistēma, kuras apraksta pēc kvantu mehānikas likumiem.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
- aktinomicētes Mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm.
- dīglis Mikroorganismi, kas izraisa slimību.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
- antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām vielām.
- dezinfekcija Mikroorganismu iznīcināšana.
- kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
- mikroflora Mikroorganismu kopums (kādā vidē).
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
- sterilizācija Mikroorganismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
- Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
- mikroorganismi Mikroskopiski augu un dzīvnieku valsts, parasti vienšūnas, organismi.
- amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms - visvienkāršāk organizētais pirmdzīvnieks.
- mikrobs Mikroskopisks, parasti vienšūnas, organisms (izņemot mikroskopiskās aļģes un vienšūņus).
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni.
- ķēpa Mīksta, slapja, arī pašķidra (piemēram, sniega) masa.
- sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
- pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem). Tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- autoinspekcija Milicijas daļa (nodaļa), kas kontrolē automototransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
- Bruņinieku ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu, baznīcas pretiniekiem).
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis.
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
- pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto piemēram, kosmētikā, tehnikā.
- izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautas saimniecībā.
- serpentīns Minerāls - magnija silikāts.
- kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls.
- anhidrīts Minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts.
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu. Rūda, no kuras iegūst varu.
- kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
- niķelīns Minerāls, kas sastāv no niķeļa un arsēna. Rūda, no kuras iegūst niķeli.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- Katla akmens Minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
- medaljons Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
- pirkstlampa Miniatūra vakuumlampa.
- Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
- Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
- Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenim pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
- Paraboliskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Otrais kosmiskais ātrums.
- Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
- Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
- Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- viceministrs Ministra vietnieks.
- departaments Ministrija (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Ministrs bez portfeļa Ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu, ministriju.
- Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
- nomīt Minot nodzēst (uguni, ko degošu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- nomīņāt Mīņājot nodzēst (uguni, ko degošu).
- piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- Mirstīgās atliekas Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
- Mirstīgās atliekas Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
- līķis Miruša cilvēka ķermenis.
- mironis Miruša cilvēka ķermenis. Līķis.
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- misija Misionāru organizācija. Celtne, telpas, kurās darbojas šāda organizācija.
- sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
- midzenis Miteklis (parasti noziedzniekiem).
- krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
- ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
- sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- krustoties Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem).
- novietne Mītne (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) turēšanai.
- spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Mini mode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
- modernists Modernisma (1) piekritējs.
- modernists Modernisma (3) piekritējs.
- sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
- supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
- postmodernisms Modernisma turpinājums (imperiālisma laikmetā). Pēcmodernisms.
- pēcmodernisms Modernisma turpinājums (imperiālisma laikmetā). Postmodernisms.
- akmeisms Modernisma virziens krievu dzejā 20. gadsimta sākumā.
- modinātājs Modinātājpulkstenis.
- Modinātāja pulkstenis Modinātājpulkstenis.
- murgains Mokošs, nomācošs (par sapni, tā tēliem).
- ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni. Sprādziens.
- eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni. Sprāgt.
- tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Padomju Savienības ziemeļaustrumos.
- monists Monisma piekritējs.
- koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
- skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
- freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
- Bālais zēns Morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls pirmspadomju literatūrā.
- piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
- morganists Morganisma piekritējs.
- minarets Mošejas tornis, no kura garīdznieks aicina uz lūgšanu.
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
- motomehanizēts Motorizēts un mehanizēts (par karaspēka daļām).
- rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
- turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
- spridzīgs Možs, kustīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī sprigans.
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nūjināt Mudināt ar uzsaucieniem (parasti zirgu).
- horda Muguras stiegra (hordaiņu tipa dzīvniekiem).
- abinieki Mugurkaulnieki, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
- putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
- rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
- putns Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara. Šī valdnieka tituls.
- muitnieks Muitas (2) ierēdnis.
- Lopu muiža Muižas galvenā palīgsaimniecība.
- Lopu muiža Muižas galvenā palīgsaimniecība.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- Muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- landsknehts Muižkungs (Livonijā).
- šļahta Muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā).
- landrāts Muižniecības izvēlēta amatpersona.
- Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- veckungs Muižnieks (parasti gados vecs).
- pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā).
- junkurs Muižnieks (Prūsijā).
- dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
- muižturis Muižnieks. Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- Landrātu kolēģija Muižnieku ievēlēts pārstāvības orgāns.
- Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- Muižas saime (arī ļaudis) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- baronets Muižnieku tituls Anglijā. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- kapituls Muku ordeņa vai bruņinieku ordeņa locekļu kopsapulce. Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošais orgāns.
- nelgoties Muļķoties. Arī niekoties.
- mērija Municipālā pārvalde, ko vada mērs. Celtne, telpas, kur atrodas šī pārvalde.
- mērs Municipalitātes galva (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā).
- municipālpadomnieks Municipālpadomes loceklis.
- mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars.
- ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļās.
- Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- atlētisks Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām). Plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku).
- muskulatūra Muskuļu kopums (organismā, tā daļā).
- parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
- imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls. Valdnieks, kam ir šāds tituls.
- imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu. Galvenais mulla mošejā.
- marabuts Musulmaņu svētais. Musulmaņu mūks vientuļnieks.
- muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
- stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
- mutants Mutācijas (1) procesā radies dzīvnieks, augs, tā pazīme.
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
- ievelties Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- Simfoniskā mūzika Mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam.
- Kara mūzika Mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
- Simfoniskais žanrs Mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam.
- atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskanotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents).
- simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
- bazūnists Mūziķis, kas spēlē bazūni.
- harmonists Mūziķis, kas spēlē harmonikas. Harmoniku spēlētājs.
- trombonists Mūziķis, kas spēlē trombonu. Bazūnists.
- virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu. Komponists, kas sacer mūziku virdžinālam.
- ruskuss Mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
- monstera Mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām.
- korķozols Mūžzaļš koks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- sārtene Mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem.
- mahonija Mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām.
- sekvoja Mūžzaļš liels vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā) ar izcili dekoratīvu un izturīgu koksni.
- brūklene Mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
- santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni. Baltais santals.
- mahagonijs Mūžzaļš tropu koks ar cietu, blīvu, smagu koksni.
- magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
- miltene Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni.
- tamarinds Mūžzaļš, tropisks koks ar dzelteniem ziediem un ārstniecībā izmantojamiem augļiem.
- baskājis Nabags. Klaidonis.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
- konference Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
- kongress Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
- komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija, fašisma izpausmes valdošā forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam).
- nacionālšovinists Nacionālšovinisma piekritējs.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks. Naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- nahimovietis Nahimova karaskolas audzēknis.
- obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonība.
- orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
- tomāts Nakteņu dzimtas augs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un, parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
- beladonna Nakteņu dzimtas indīgs augs, ko lieto ārstniecībā.
- Puķu tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainagu stobru.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- naktsdzīvnieks Nakts dzīvnieks.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva. Nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs. Nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- namnieks Namīpašnieks (1).
- Ārstnieciskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas.
- narodovoļcs Narodņiku organizācijas «Narodnaja voļa» loceklis.
- nastnesis Nastu nesējs dzīvnieks.
- soda Nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris.
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- salpetris Nātrija, kālija, amonija, kalcija vai bārija nitrāts.
- Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
- Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā.
- pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
- pabalsts Naudas līdzekļi, kurus (kādam) izsniedz, lai materiāli palīdzētu.
- kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu. Šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
- Zemes cena Naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.
- artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
- krona Naudas vienība (piemēram, Čehoslovakijā, Dānijā, Norvēģijā, Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piemēram, Dienvidslāvijā, Irākā, Tunisijā). Attiecīgā naudas zīme.
- peseta Naudas vienība (piemēram, Spānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- ēra Naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) Nav zināms, no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei).
- Diezin (arī diez) no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei), arī nezin (arī nez) no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) Nav zināms, no kurienes (uz kurieni, līdz kurienei).
- Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
- Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
- Bada nāve Nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
- Bada nāve Nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
- bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
- nāsenis Nazāls līdzskanis.
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- Neskartās zemes Neapgūtas, bet lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības.
- noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskali nomurmināt.
- ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
- burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- attīstība Neatgriezeniska norise (dabā), kurā rodas kvalitatīvas izmaiņas.
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot. Iekšējā berze.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli). Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- kārns Neauglīgs, liess (par augsni).
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns). Nebēdnieks.
- nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks. Nebēdnis.
- gūsteknis Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- Apnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei) Neciešami apnikt.
- bestija Necilvēks, briesmonis.
- diedelnieks Nedarbnieks, palaidnis.
- nedarbis Nedarbnieks.
- ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
- apmuļļāt Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
- Apmuļļāt ēdienu Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
- negantelis Negantnieks.
- negantenis Negantnieks.
- negantnieks Negants dzīvnieks.
- nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums. Nešķīstenis (2).
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) Negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums. Āzijas pigmeji.
- Āzijas pigmeji Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums. Šo etnisko grupu piederīgie. Negritosi.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
- pelēks Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku).
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli). Tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
- pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties. Arī paniekoties.
- pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
- pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
- padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties. Neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
- paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
- pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
- pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
- paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
- paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties. Arī pablēņoties.
- paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
- pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
- patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
- pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
- glodene Neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni.
- snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks. Cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
- snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs. Tāds, kam trūkst iniciatīvas.
- noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
- Slēgt kredītu Neizsniegt vairs kredītu.
- jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda.
- Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks. Nejaucēns.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās). Nolaistīt. Nesot ūdeni, aplaisīt drēbes.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
- Maitas gabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks? maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks. Maitas gabals.
- sekvestrs Nekrotiski audi, kas atdalās no veselajiem audiem strutaini nekrotiska procesa rezultātā.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (organisma daļām).
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā). Arī padzīt.
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
- aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni). Arī padzīt.
- ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
- kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību).
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
- šūniņa Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
- kantons Neliela administratīvi teritoriāla vienība (Francijā, Beļģijā).
- sīkrūpniecība Neliela apjoma rūpniecība. Preču ražošana nelielos rūpniecības uzņēmumos.
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
- lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
- taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
- kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
- pērkoņkrusts Neliela fašistiska organizācija (buržuāziskajā Latvijā).
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- mailīte Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
- spidiļķis Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā.
- pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā. Spidiļķis.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- priors Neliela kātoju baznīcas vīriešu klostera priekšnieks. Agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma. Šāda muca kopā ar tās saturu. Šādas mucas saturs.
- posminieks Neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā).
- brētliņa Neliela siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- sīkīpašnieks Neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks.
- piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
- jūrasgrundulis Neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām.
- šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
- Paletes nazis Neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks.
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (parasti feodālismā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
- sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos. Karsti pelni. Arī dzirksteles.
- sīkronis Neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks.
- pulciņš Neliels (dzīvnieku) kopums.
- sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
- Gumijas termofors Neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
- bumbulis Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Ieapaļš izcilnis.
- sīkarhitektūra Neliels arhitektonisks veidojums.
- saksauls Neliels balandu dzimtas koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām.
- trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
- pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem.
- kokuvarde Neliels bezastains abinieks (ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos), kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
- linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- smiltsērkšķis Neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem.
- raibspārņmuša Neliels divspārņu kārtas kukainis, kuram ir raksturīgi raibi spārni un kura kāpuri dzīvo galvenokārt ziedos.
- kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē. Arī skice (1).
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- lemings Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
- pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
ni citās vārdnīcās:
MLVV