Paplašinātā meklēšana

Meklējam ū.

Atrasts vārdos (696):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(Iz)glābt stāvokli (arī situāciju) (At)rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
(Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
(Būt, arī notikt) (pašā) deguna priekšā (biežāk deguna galā, arī degungalā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
(Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
(Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
(Būt) stāvoklī (Būt) grūtniecības stāvoklī.
Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut otram kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Pār)šaut (arī cirst) pār strīpu (arī svītru), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri strīpai (arī svītrai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
Atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
(Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)būt viegli iegūstamam.
(Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
Uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību.
(Iet) kā pa ciņiem (Noris) ar grūtībām.
(Ie)dot bērnam krūti (Pa)ēdināt bērnu ar krūti.
(No)smelt krējumu (Pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu.
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
(Iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
(Iz)iet (arī saiet) šķērsu (biežāk šķērsam) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
Iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti. (no)risināties kļūmīgi.
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Sa)liekt ragā (pie)spiest būt paklausīgam, padevīgam.
(Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
(Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
(Uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū.
Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Piektā gada revolūcija 1905.-1907. gada buržāziski demokrātiskā revolūcija.
Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
Hromatiskā aberācija Aberācija, kas rodas, ja gaismā, kas plūst caur optisko sistēmu, ir dažāda garuma viļņi.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) olu kopa (ūdenī).
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas), avīzes.
Aukstais abscess Abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
Absolūtais graudu svars Absolūtā graudu masa.
Absolūtā nulle Absolūtās temperatūras atskaites sākumpunkts (273,16 °C).
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
absolūtists Absolūtisma piekritējs.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
rāviens Acumirklī, tūlīt.
Ar (vienu, arī vienu vienīgu) rāvienu, arī (vienā) rāvienā, arī uz rāviena (rāvienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti. Bisīte.
stīvēt Ai pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. _imperf._ Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
stūrairis Airis, ko izmanto par stūri.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai. Attiecīgā lopkopības nozare.
lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
šīberis Aizbīdnis (dūmvadam).
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
aizaugt Aizdzīt (par brūci).
aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
eksaltācija Aizgrābtība, satraukums. Slimīga jūsma.
eksaltēts Aizgrābts, satraukts. Slimīgi jūsmīgs.
aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
aizstumt Aizgrūst (2).
kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
Aiziet ar garu degunu Aiziet, neiegūstot cerēto, nekā nedabūjot.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
aiztikt Aizkļūt.
tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
aizlūgšana Aizlūgums.
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Izkūpēt no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
(Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
Ietaisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
(Ie)taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
Taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
atplūst Aizplūst (no kādas vietas).
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
aizputināt Aizpūst (1).
aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
Viļņu lauzējs Aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
Viļņu lauzējs Aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt. Arī aizslēgt.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi. Izgatavot (kā) protēzi.
atsvērt Aizstāt. Būt līdzvērtīgam.
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu).
aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
attrūkt Aiztrūkt (1).
nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža.
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (parasti slūžām).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām. Rūnu akmens.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
rāva Akmeņains sēklis (jūrā).
pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
astilbes Akmeņlauzīšu dzimtas dekoratīvi krūmveida ziedaugi.
hortenzija Akmeņlauzīšu dzimtas krāšņumkrūms ar plašām ziedkopām.
Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). Arī līdzjūtība.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
brūnaļģes Aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
amonjakūdens Amonjaka šķīdums ūdenī.
pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
kāpe Amplitūda.
Savvaļas karpa Amūras sazāns.
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
golfs Anglijā izplatīta sporta spēle, kurā bumba ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
klasika Antīkie literatūras un mākslas darbi.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
apakšlūpa Apakšējā lūpa.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums.
spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
mikseris Aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem.
rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2).
svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
nopūkoties Apaugt ar pūkām.
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam.
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
izēsties Apēdot (kā daļu), izkļūt cauri (tam).
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
Beznoteces baseins Apgabals, kam nav noteces uz jūru.
Maizes klēts Apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
Maizes klēts Apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs. Cīnītājs pret dzimtbūšanu.
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
Ciets vēders Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
Ciets vēders Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
ņemties Apgūt (ko).
sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas).
sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt. Piesavināties (2).
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko).
ieņemties Apgūt. Iemācīties.
kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa, aiz kuras to pakar.
Modes ateljē Apģērbu šūšanas darbnīca.
Modes ateljē Apģērbu šūšanas darbnīca.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
Dabūt zem jumta Apjumt. Beigt būvdarbus.
Dabūt zem jumta Apjumt. Beigt būvdarbus.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
apsūtīt Aplaist (apkārt). Aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
apiet Aplenkt. Nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
nopūkoties Aplipt ar pūkām.
pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā. Arī aploks.
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
(Visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
pārlūkot Aplūkot (ko) visu. Aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu).
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
Apsviest kūleni Apmest kūleni.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
apskaut Apņemt, pārņemt (par uguni, ūdeni).
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
apvējot Appūst (par vēju).
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
apbērt Aprakt. Tikt apraktam (kam grūstot).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu). Pārtrūkt.
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
aprūpe Aprūpība.
ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts. Fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu.
nošļūkt Apstrādāt ar šļūci.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus). Apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot.
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana.
atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
apmalot Apšūt ar apmali.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
aptrūkties Aptrūkt (1).
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
iriģēt Apūdeņot.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
apslāpēt Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
Tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
ola Apvalkā ietverta olšūna.
manteļskurstenis Apvalkdūmenis.
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai). Figūra.
aprise Apveids, kontūra.
kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
miksēt Apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam. Pielīdzināties.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
izjust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas).
sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus. Apkrāpt.
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
apdūmot Apžāvēt dūmos (piemēram, zivis, gaļu).
apkalst Apžūt.
apsausēt Apžūt.
atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
izcīnīt Ar aktīvu darbību iegūt.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
Siet izkapti Ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
Iedzīt prātu Ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
izblēdīt Ar blēdību iegūt (no kāda). Izkrāpt.
ieblēdīt Ar blēdību iegūt.
brūngans Ar brūnu nokrāsu. Iebrūns.
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
četrrūšu Ar četrām rūtīm (par logu).
četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
čūlains Ar čūlām pārklāts. Tāds, kas čūlo (1).
dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
Darba mūžs Ar darbu saistītā mūža daļa.
daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
dūlēt Ar dūmekli dūmot bites.
izdūmot Ar dūmiem izdezinficēt.
izdūmot Ar dūmiem izdzīt.
nodurties Ar dūrienu nonāvēt sevi.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
pagrūst Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. _imperf._ Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
Rausties augšā Ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
Sisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
ņurīt Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
Dabūt (ko) iekšā Ar grūtībām ieēst, iedzert.
dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu. Arī dangāt.
(Tikko) (pa)vilkt kājas Ar grūtībām iet.
(Tikko) vilkt kājas Ar grūtībām iet.
izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā) Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus kopa (arī roka) Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā) Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
izcīnīties Ar grūtībām izkļūt cauri (kam), caur (ko).
sasaukt Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
tvarstīt Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
noņurīt Ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi).
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu Ar grūtībām paelpot.
(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt elpu Ar grūtībām paelpot.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu Ar grūtībām paelpot.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
Lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
izvilkt Ar grūtībām panākt, ka izstāsta, izsaka.
piekļūt Ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
režģīt Ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt.
dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
Izsisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
noķert Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
Mīcīt mālus (arī dubļus) Ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
izboksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt.
boksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri lasīt.
izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
pārvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
novelt Ar grūtībām, neskaidri izrunāt.
viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt. Izelst.
elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elsot (2).
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elst.
pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
izsprukt Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
Ģipša pārsējs Ar ģipsi piesūcināts pārsējs.
regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Noņemt asinis Ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
izsisties Ar kauju izkļūt cauri (kam), caur (ko).
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
griezt Ar ko asu radīt (ievainojumu, brūci).
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
kūlājs Ar kūlu (1) klāta vieta.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
Izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) Ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
Izraut nāvei no zobiem (arī no nagiem) Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
Izraut nāvei no zobiem (arī no nagiem) Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
Izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
izmocīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmocīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
acains Ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru).
lauzties Ar lielu piepūli enerģiski strādāt.
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
Saņemt pēdējos (arī visus) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
Saņemt visus (arī pēdējos) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp. Ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
figurācija Ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko).
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
Apmiglot (arī aizmiglot) acis Ar nolūku apmulsināt.
nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība. Meli.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
palielināt Ar optisku ierīci panākt, ka (priekšmets, tā attēls) kļūst vizuāli lielāks, labāk saskatāms.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp. _imperf._ Dabūt šurp. Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Cīnīties pēc elpas Ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
Cīnīties pēc elpas Ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
ielauzīt Ar pūlēm iemācīt.
iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
Spiest sevi Ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
izkulties Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
(Iz)dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
Pārdabūt pār (arī pāri) lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
Dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom. _imperf._ Stiept prom.
nostiept Ar pūlēm nonest.
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
pastiept Ar pūlēm panest.
pārstiept Ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
Izmocīt smaidu Ar pūlēm pasmaidīt.
Izmocīt smaidu Ar pūlēm pasmaidīt.
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
Izdabūt pār lūpām Ar pūlēm pateikt, izrunāt.
pastīvēt Ar pūlēm pavirzīt.
piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sastīvēt Ar pūlēm sanest.
uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
Dabūt augšā Ar pūlēm uzmodināt, panākt, lai pieceļas.
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
spiest Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
sacīnīt Ar pūlēm, grūtībām iegūt, sagādāt.
ieblīvēt Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt (1).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nēsāt (ko).
stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
izsist Ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest). Stiept (4).
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Uzsisties uz augšu Ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
noķert Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu). Notvert (2).
spiest Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
spiest Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīt (2).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīties (2).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
gaisma Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
rūsganmatains Ar rūsganiem matiem (par galvu).
rūsganīgs Ar rūsganu nokrāsu. Ierūsgans.
kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
aizgūtnēm Ar sajūsmu, aizrautīgi.
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
sešrūšu Ar sešām rūtīm (par logu).
sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
sfigmogramma Ar sfigmogrātu iegūtā līkne.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt (1).
nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
skenogramma Ar skeneru iegūts attēls.
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfu iegūts Saules attēls monohromatiskā gaismā.
aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.). Aizcirst.
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
Pagrūst kāju priekšā Ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
fotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (parasti uz fotopapīra).
mikrofotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
mikroprojekcija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
uzņēmums Ar šādu paņēmienu iegūts attēls. Fotogrāfija (2).
atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
tomogramma Ar tomogrāfu iegūts attēls.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
notriekt Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
trīsrūšu Ar trim rūtīm (par logu).
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
Dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvēdīt Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp. _imperf._ Vēdīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
Ar miesu un dvēseli Ar visu būtni.
Ar miesu un dvēseli Ar visu būtni.
Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
Līdz sirds (arī dvēseles) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu) _imperf._ Ārdīt vaļā.
atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Ārējā dīgļlapa.
ektoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
arhitekts Arhitektūras speciālists.
Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas ekstāze.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
Sameklēt bērnu Ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
kanons Armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs, ko izmanto par garšaugu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst. Sadziedēt.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas).
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
kultūraršana Aršana ar kultūrarklu.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
imigrācija Ārzemju kapitāla ieplūšana (kādā valstī).
devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
barhani Asimetriski, vēja sapūsti smilšu pauguri (smilšu tuksnešos).
uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
Ārējā asiņošana Asins izplūšana no ārēļām brūcēm, ievainojumiem.
hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem. Asiņošana. Asinsizplūdums.
Iekšējā asiņošana Asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
hematoma Asinsizplūdums organisma dobumos vai audos.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
Limfātiskā sistēma Asinsrites sistēmas daļa, pa kuru plūst limfa.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
Ārējā asiņošana Asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
asinsrite Asiņu plūsma asinsvados.
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
franciskānis Asīzes Franciska dibinātā kātoju ubagotāju mūku ordeņa loceklis.
faķīrs Askētisks musulmaņu mūks (Indijā).
vidusass Ass [2] (1), kas atrodas (kā) vidū.
vidusass Ass [2] (2), kas atrodas (kā) vidū.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.).
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam).
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks. Spilvena pārvalks.
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
atpumpurot Atbrīvot (koku, krūmu) no nevajadzīgiem, nevēlamiem pumpuriem.
atlaist Atbrīvot (sagūstīto, aizturēto).
palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
izjūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku).
nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku). Izjūgt.
Jūgt nost Atbrīvot no iejūga. Izjūgt.
atūdeņot Atbrīvot no ūdens (kādu vielu, materiālu).
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu). Atjēgties, atgūties.
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedēties.
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedināties.
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes. Kļūt laicīgam.
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
Dabūt atpakaļ Atdabūt.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma).
dehidrēt Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma).
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties. Nogrūt.
bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
atelst Atelsties. Atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
atvākt Atgādāt, atdabūt šurp. _imperf._ Vākt šurp.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
atlaist Atgriezt, atskrūvēt vaļīgāk (piemēram, uzgriezni).
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
Atlaist kaulus (arī muguru, locekļus) Atgulties, lai atpūstos.
Atlaist locekļus (arī muguru, kaulus) Atgulties, lai atpūstos.
Atlaist muguru (arī kaulus, locekļus) Atgulties, lai atpūstos.
Atlaist muguru (arī locekļus, kaulus) Atgulties, lai atpūstos.
atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
Ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
Ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
Ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
atdzīvoties Atgūt mundrumu, možumu, rosīgumu, darbīgumu.
atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli. Atjēgties, atgūties.
Atgūt sevi Atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
atgūties Atgūt samaņu.
atjēgties Atgūt samaņu.
atmosties Atgūt samaņu.
Nākt pie samaņas Atgūt samaņu.
Nākt pie samaņas Atgūt samaņu.
pamosties Atgūt samaņu.
atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
atžirgt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
atspirgt Atgūt veselību, spēkus. Atlabt (pēc slimības).
atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
atžirgt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
izmesties Atģērbties. Izģērbties. Būt daļēji apģērbtam.
izsviesties Atģērbties. Izģērbties. Būt daļēji apģērbtam. Izmesties (4).
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
atgūt Atkal iegūt, iemantot.
atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal. Atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
izskaidrot Atklāt (kā) būtību, cēloņus.
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai).
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
attikt Atkļūt.
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
ievīlēt Atlocīt un nosūt malu (piemēram, auduma gabalam). Izveidot vīli.
auss Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
atlūgumies Atlūgums.
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
atšļūkt Atnākt šļūcošā gaitā.
noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev. Arī atsavināt.
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi.
metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi. Metilēngrupa.
metilgrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi.
metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi. Metilgrupa.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
atdūkt Atplūst (par dobjām skaņām).
atšķindēt Atplūst (par šķindošu skaņu).
atvelties Atplūst (par ūdeņiem, gaisa strāvām u. tml.).
atvējot Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu).
atvēdīt Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām).
atskanēt Atplūst šurp (par skaņām).
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
atlīgot Atplūst, atviļņot šurp (par skaņām).
Atstaipīt (arī atstiept) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atstaipīt (arī atstiept) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atstiept (arī atstaipīt) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
Gulēt dienvidu Atpūsties miegā pēc pusdienām.
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā. Atsvaidzināties.
atšauties Atpūsties.
dusēt Atpūsties.
pūtināties Atpūsties.
atvilkties Atpūsties. Atvilkt elpu.
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā), īsa atpūta
Pasīvā atpūta Atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
atvaļa Atpūta, atelpa.
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana.
dusa Atpūta, miers.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram it lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
Izglābt stāvokli (arī situāciju) Atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
patverties Atrast patvērumu, nokļūt patvērumā.
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
rotāties Atrasties kustībā, virzībā. Būt kustīgam.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizdiebt Ātri aizskriet. _imperf._ Diebt prom. Ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp. _imperf._ Traukt šurp. Ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atvirzīties.
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Ar steigu Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot (4).
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā. Tā, ka tik tikko pagūst.
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
aizjozt Ātri, strauji aizskriet. _imperf._ Jozt prom. Ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u.tml.).
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam. Mazliet iegrimt.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
āboliņš Atsevišķs šīs kultūras augs.
torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu. Būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu).
pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
noskrūvēt Atskrūvēt un noņemt.
atgriezties Atskrūvēties.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
palaist Atstāt neizmantotu, neiegūtu.
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
vakuumēt Atsūkt, izsūkt gaisu, arī citu gāzi.
izsūtīt Atsūtīt (kāda no kurienes, kur u. tml.).
atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni). Pārcelt.
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
aizzuzēt Attālināties ar žūžošu skaņu.
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
pazust Attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
atņemties Attapties, atgūties.
aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību). Liegt, nedot (prasīto).
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
uzņēmums Attēla iegūšana uz gaismjutīgiem materiāliem ar īpašām optiskām ierīcēm. Fotogrāfija (1).
migla Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
No dabas (zīmēt, gleznot, veidot) Attēlot reālu ainavu, priekšmetu u. tml. (zīmējumā, gleznā, skulptūrā).
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
hologramma Attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
elektrofotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot vielas fotovadītspēju.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kūms tā samaksājusi citām valstīm.
Ūdens bilance Attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
ekstrapolēt Attiecināt parādības daļas novērojumos iegūtos secinājumus uz visu parādību.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
attēls Atveidojums zīmējumā, gleznā, skulptūrā u. tml. Zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums.
attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
novīdēt Atvēlēt (ko izmantot, iegūt).
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem. Būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
atgāzt Atvērt ar sparu. Atgrūst (4).
atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
Tikt uz kātiem Atveseļoties, atgūt veselību.
Tikt uz pekām Atveseļoties. Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.). Dot gandarījumu.
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā.
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
izaudzēt Audzējot iegūt.
melanoma Audzējs šūnās, kuras izstrādā melanīnu.
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne.
vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
miecētājaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas. Miecaugi.
miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas. Miecētājaugi.
aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne.
citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to daļām.
paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Paaugt (1).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus. Hibrīds.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
Krāsu augs Augs, kuru izmanto krāsošanai. Augs, no kura iegūst krāsvielas.
Maizes augs Augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai.
sēklinieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu.
henna Augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
kaučukaugs Augs, no kura piensulas iegūst kaučuku.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
humuss Augsnes trūdvielas.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
trompete Augsta reģistra metāla pūšamais instruments.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
gubernators Augstākā amatpersona guberņā pirmsrevolūcijas Krievijā.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta buržuāziskās revolūcijas.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
kursists Augstāko sieviešu. Kursu audzēkne (pirmsrevolūcijas Krievijā).
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
Absolūtais augstums Augstums virs vidējā ūdens līmeņa okeānos.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
augšlūpa Augšējā lūpa.
virslūpa Augšlūpa.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne. Augšlūpa, kam ir šāds defekts.
Zaķa lūpa Augšlūpas šķeltne. Augšlūpa, kurai ir šķeltne. Zaķalūpa.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
biezlapji Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi).
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
ziemciete Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi daudzgadīgi augi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
panātre Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
pabērzs Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
miecmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas. Miecētājmiza.
miecētājmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas. Miecmiza.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienam.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
kokostauki Augu tauki, ko iegūst no kokosriekstiem.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola).
metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestava.
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestaukla.
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
Sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
atauļot Auļojot atkļūt šurp _imperf._ Auļot šurp. Auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
orientālisms Austrumu zemju pētīšana. Aizraušanās ar šo zemju kultūru.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
karosērija Automobiļa virsbūve.
autobūve Automobiļu būve.
autorūpniecība Automobiļu rūpniecība.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
pārausties Aužot kļūdīties.
Karstie avoti Avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.
Karstie avoti Avoti ar augstu ūdens temperatūru.
Siltais avots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
Termālais avots Avots ar termālajiem ūdeņiem.
svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
atbadīties Badot (ko), kļūt neasam, strupam.
aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
hidrofobija Bailes no ūdens.
izbakstīt Bakstot izgrūstīt. Izbikstīt.
bacilis Baktērija, kurai ir nūjiņas forma.
Melnās bakas Baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
Balss nesīgums Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
Krūšu balss Balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
Krūkļu baltenis Baltenis, kura kāpuri parazitē uz krūkļiem.
dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūkām).
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Jūras putas.
Jūras putas Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Sepiolīts.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
Bulvāra literatūra Banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
Bulvāra literatūra Banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
Augsta jūra Bangaina jūra.
Augsta jūra Bangaina jūra.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
Iedzīt prātu Bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
suķis Baroklis. Arī cūka.
pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
dievnams Baznīca, lūgšanas nams.
stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
atbēgt Bēgot atklāt šurp. _imperf._ Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
Rieta (arī vakara) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
bekons Bekoncūka.
aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
Rūpju (arī sāpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt.
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt. _imperf._ Berzt nost. Noberzt.
izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ieberzt Beržot, beržaties radīt (piemēram, rievu, brūci).
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
Bez mērķa Bez (noteikta) mērķa, nolūka.
Bez atelpas Bez atpūtas, nepārtraukti.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
nekavējoties Bez kavēšanās, bez vilcināšanās. Tūlīt.
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
Kā putns gaisā (arī kokā, zara galā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns zara galā (arī kokā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
Kā pa diegu (arī diedziņu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sliedēm Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sviestu (arī taukiem) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa taukiem (arī sviestu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa diedziņu (arī diegu) Bez sarežģījumiem, grūtībām. ...
amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
grūtsirdīgs Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts.
nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
bezjūtīgums Bezjūtība.
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs (parasti par psihisku stāvokli).
cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem). Arī nežēlīgs.
bezdvēselīgs Bezjūtīgs.
etilēns Bezkrāsaina degoša gāze - nepiesātinātais ogļūdeņradis.
amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku.
acetilēns Bezkrāsaina gāze (ogļūdeņradis).
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas. Baltie asinsķermenīši.
Baltie asinsķermenīši Bezkrāsainās asiņu šūnas. Leikocīti.
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmā sāls, akmeņsāls.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmās sāls iegulas.
zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
bezrūpīgums Bezrūpība (1).
bezrūpīgums Bezrūpība (2).
Kā circenis aizkrāsnē Bezrūpīgi, bez bēdām.
nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks). Naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
Pliena augsne Bezstruktūras māla augsne, kuras daļiņas saķep blīvā masā.
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
kulise Bīdāmā daļa (bazūnei) skaņas augstuma mainīšanai.
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru.
slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem). Kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
kupls Biezs, garš, arī sprogains (par matiem, ūsām, bārdu).
brezents Biezs, ūdensnecaurlaidīgs audekls.
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.). Apgrozīties (3).
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
hidrobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī ūdens organismus.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai. Attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
kanniņa Bišu kāres šūna.
puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai lakstauga peru pūšana.
Medus kāre Bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
Bišu peri Bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm). _imperf._ Bizot šurp. Bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
atblandīties Blandoties atkļūt šurp. Blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdens nelaime.
Ūdens nelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā). Lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās.
raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni). Šļakstināties, plunčāties.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp. Braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atbraukt (par kuģi).
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
bravūrība Bravūra.
bravūrīgums Bravūra.
samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā: šīs dejas mūzika.
kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
Vīra gadi Brieduma posms (vīrieša mūžā).
brišus Brienot (parasti pa ūdeni).
atbrist Brienot atkļūt šurp. _imperf._ Brist šurp. Brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta). Rēgs, spoks.
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi).
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
bromūdeņradis Broma savienojums ar ūdeņradi.
bromūdens Broma šķīdums ūdenī.
bromūdeņražskābe Bromūdeņraža šķīdums ūdenī.
bromīds Bromūdeņražskābes sāls.
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.).
vāts Brūce (augiem).
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
Akla brūce Brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
Akla brūce Brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
caurums Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā).
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens (2).
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
rēta Brūce.
vaina Brūce.
revīzija Brūces apskate un apkopšana.
brūklenājs Brūklene (1), brūkleņu cers. Arī brūkleņaudze.
brūklenājs Brūklenēm apaugusi vieta.
brūkleņaudze Brūkleņu audze.
dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
mellene Brūkleņu dzimtas mūžzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
zilene Brūkleņu dzimtas vasarzaļš puskrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums.
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
iebrukt Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
krist Brukt, grūt.
brūnaļa Brūna govs.
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
pelēkbrūngans Brūngans ar pelēku nokrāsu.
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
ķiršbrūns Brūni sarkans.
bērs Brūns (par zirgu vai zirga apmatojumu).
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani brūns.
sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu.
zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu.
zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
kafijbrūns Brūns kā kafija. Kafijas brūnumā. Tumšbrūns.
brūnis Brūns zirgs.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko).
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
kabūzis Būcenis.
skabūzis Būcenis.
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
būdeļnieks Būdnieks.
izbuknīt Buknījot izgrūstīt. Buknījot pārmācīt, sodīt.
dziļumbumba Bumba, ko nomet no kuģa (zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens).
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizburbuļot Burbuļojot aizplūst.
aizvirt Burbuļojot aizplūst. Aizburbuļot.
pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu. Buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā).
Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
vilkties Būt - piemēram, par grumbām sejā.
iznākt Būt (aprēķinu rezultātā).
draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
Būt (ar kādu) uz nažiem Būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Būt (atrasties, nodot) drošībā.
Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām Būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
Turēt dusmas (uz kādu) Būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
Turēt dusmas (uz kādu) Būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
piederēties Būt (kā) sastāvdaļai. Būt atbilstošam (kam).
atklāt Būt (kāda laikmeta) sākumam, ievadījumam.
atrasties Būt (kādā stāvokli, kādos apstākļos u. tml.).
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
piederēt Būt (kāda) īpašumam.
piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
Stāvēt (kāda) spēkā Būt (kāda) spēkos.
Stāvēt (kāda) spēkā Būt (kāda) spēkos.
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
atbilst Būt (kam) piemērotam. Saskanēt (ar ko).
Būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) labā (arī varenā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) varenā (arī labā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
valdīt Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
Būt (arī palikt) ēnā Būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
pastāvēt Būt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
šķirt Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
palikt Būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam).
nogulēt Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
gulēt Būt aizmigušam.
rīkoties Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
darīt Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
(Būt) (kā) spārnos Būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam.
Būt dienas kārtībā Būt aktuālam.
Būt dienas kārtībā Būt aktuālam.
Būt zem tvaika, arī būt tvaikā Būt alkohola reibumā.
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
Gulēt mūža miegā (arī mūža miegu) Būt apbedītam, apglabātam.
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
Gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
dusēt Būt apbedītam. Gulēt kapā.
gulēt Būt apglabātam (kapā).
Gulēt zem (zaļām) velēnām Būt apglabātam (kapos).
Gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām Būt apglabātam (kapos).
Gulēt (arī būt) zem zaļām velēnām Būt apglabātam (kapos).
atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
kotēties Būt apgrozībā (biržā).
segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Berzēt plaukstas (arī rokas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
apdriskāties Būt ar apdriskātu apģērbu.
ieņemt Būt ar attieksmi (pret ko).
atvērties Būt ar atveri (par dažiem orgāniem).
ziedēt Būt ar baltiem raibumiem.
čerkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
krekstēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
Būt spēkā Būt ar juridisku spēku.
padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
locīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
Būt trakam (uz ko) Būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
Nākt pie kāda Būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus). Uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
Turēt ļaunu prātu (uz kādu) Būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
pakrekšķēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
sodīt Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko). Paust šādu attieksmi.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
svērt Būt ar noteiktu masu.
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u.tml.
noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml. Nogriezties.
aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pavērsties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
palsot Būt ar palsu nokrāsu.
Būt kā jukušam (uz ko) Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt sistam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu. Pelēksnēt.
pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu. Pelēksnīt.
pelēkot Būt ar pelēku nokrāsu.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
konverģēt Būt ar robežvērtību (par rindu).
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
spīgot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
spīguļot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
gārgt Būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem.
slīdēt Būt ar slidenu virsmu.
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vesties Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
vilkt Būt ar velkmi.
Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
Kāpt pāri galvai Būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
kost Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
Nest atbildību Būt atbildīgam (par ko).
piekļauties Būt atbilstošam (kādam kopumam, sistēmai).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
klāties Būt atbilstošam kādām normām, prasībām.
pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām.
pieslieties Būt atbilstošam, piemelotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai).
derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
(Sa)derēt kopā Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
Nākt nost Būt atdalāmam. Lobīties nost.
atkarāties Būt atkarīgam (2) (no kā).
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
Nākt pretī (arī pretim) Būt atsaucīgam, izpalīdzīgam.
dalīties Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.).
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot zobenus (arī šķēpus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
ietverties Būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā).
atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
Kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt attīstības sākumstadijā.
ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
Laistīties zeltā, sudrabā Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
noslēgt Būt beigās, būt pēdējam, būt nobeigumā.
nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
(Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
pleknēt Būt bezdarbībā, garlaikoties.
gulšņāt Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
Būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
Būt (arī atrasties) uz riteņiem Būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
Karāties mata galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties mata galā (retāk matā, arī zara galā, zobu galā) Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties mata galā (retāk matā) Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties zara (arī mata, zobu) galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties zobu (arī mata, zara) galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
Saldi gulēt Būt cieši aizmigušam.
Gulēt saldā miegā (arī saldu miegu) Būt cieši aizmigušam.
piegulēt Būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai.
pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
ņirbēt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
derēt Būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām).
skaldīt Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
Būt padomā Būt domās paredzētam, izplānotam.
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
Raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Skatīties briesmām acīs Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Turēt dūšu Būt drošam, pašpaļāvīgam.
Turēt dūšu Būt drošam, pašpaļāvīgam.
ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
Būt (arī saiet) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
Saiet (arī būt) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
eksistēt Būt dzīvam, dzīvot.
Turēties pie dzīvības Būt dzīvam.
Būt (šajā) pasaulē Būt dzīvam. Dzīvot.
spridzēt Būt dzīvīgam, možam, aktīvam. Mirdzēt, dzirkstēt.
Būt evakuācijā Būt evakuētam (uz kādu vietu, teritoriju).
Krist uz deguna Būt galīgi bez spēka.
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
Būt uz grūtām kājām Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt uz grūtām kājām Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt mātes cerībās Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt (mātes) cerībās Būt grūtniecības stāvoklī.
ķert Būt iedalītam (no veselā).
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
Celt degunu par augstu Būt iedomīgam.
Celt degunu par augstu Būt iedomīgam.
Celt degunu par augstu Būt iedomīgam.
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
piederēt Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
pazīt Būt iepazinušām (kādu stāvokli, situāciju).
pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
Būt jautrā dūšā (arī prātā) Būt iereibušam.
(Būt) jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
Būt jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam. Būt darba kārtībā.
Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) Būt ieslēgtam.
Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) Būt ieslēgtam. Tikt sargātam, slēptam (no kā).
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
iet Būt ietilpināmam, ietilpt.
slīgt Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt (3).
grimt Būt ietvertam, iekļautam (kur).
iet Būt ievietojamam, ievirzāmam.
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
īgt Būt īgnam, dusmoties.
erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
dzīvot Būt intīmās attiecībās.
aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
bēdāt Būt izmisušam, nelaimīgam.
čumēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
mudžēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
sniegties Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
izvērst Būt izvirzītam (uz āru, sānis).
izvelties Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
režģīties Būt juceklīgam, neskaidram.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
jausties Būt jūtamam, pamanāmam.
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
stāvēt Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
gribēt Būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
Izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam. Būt kā varā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
(No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
turēties Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
turēties Būt kādu laiku krājumā. Tikt saglabātam (par kā kopumu).
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
kaprizēties Būt kaprīzam.
degt Būt karstam (psihisku norišu ietekmē).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst (2).
degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
Izstāvēt klāt Būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
Būt tintē Būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta). Iestāties krēslai (1).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
Sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē Būt kūtram, pasīvam.
Tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē Būt kūtram, pasīvam.
Sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē Būt kūtram, pasīvam.
Rādīt labu sirdi Būt labam (pret kādu).
Rādīt labu sirdi Būt labam (pret kādu)..
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties (3).
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
sasaistīt Būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko).
plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
pelēt Būt lādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
līdzināties Būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
līdzsvaroties Būt līdzsvarā (2).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
Nostāties blakus (arī līdzās) Būt līdzvērtīgam.
Stāties (arī stāvēt) blakus (arī līdzās) Būt līdzvērtīgam.
Stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) Būt līdzvērtīgam.
līst Būt liekulīgam, iztapīgam.
Mētāties pa zemi (arī zemē) Būt lielā daudzumā. Būt viegli iegūstamam.
Mētāties pa zemi (arī zemē) Būt lielā daudzumā. Būt viegli iegūstamam.
Mētāties zemē (arī pa zemi) Būt lielā daudzumā. Būt viegli iegūstamam.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
attaisnoties Būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam.
līksmoties Būt līksmam (1). Līksmot.
līksmot Būt līksmam (1). Līksmoties.
Iestigt darbā (arī darbos) Būt ļoti aizņemtam, ko darot.
Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū Būt ļoti aktīvam, darbīgam. Būt (kā) centrā.
Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
Baidīties no savas ēnas Būt ļoti bailīgam.
Baidīties no savas ēnas Būt ļoti bailīgam.
apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
Vārīties dusmās Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut baltu Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut (baltu, arī zilu) uguni Būt ļoti dusmīgam.
Vārīties dusmās Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut zilas zēveles Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēveles Būt ļoti dusmīgam.
Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
Atrasties (arī būt) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
Trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Trīsēt (arī trīcēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
Būt no viena koka Būt ļoti līdzīgiem.
Būt no viena koka Būt ļoti līdzīgiem.
Nepamirkšķināt (ne) acis (arī aci) Būt ļoti mierīgam, arī aukstasinīgam.
kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt pēdējo kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
Nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
Tikko turēties uz kājām (arī kājās) Būt ļoti nogurušam.
Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) Būt ļoti nogurušam.
Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
Rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
Laizīt (arī bučot) svārku stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
Būt stāvā sajūsmā Būt ļoti sajūsminātam.
Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
Peldēt smaržās Būt ļoti sasmaržotam.
Peldēt smaržās Būt ļoti sasmaržotam.
Parādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
Rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
(Pa)rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
(Vai) plīst no (arī aiz) skaudības Būt ļoti skaudīgam.
(Vai) plīst no (arī aiz) skaudības Būt ļoti skaudīgam.
Peldēt sviedros Būt ļoti slapjam no sviedriem.
Peldēt sviedros Būt ļoti slapjam no sviedriem.
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
Būt un palikt Būt ļoti stabilam, nemainīgam.
degt Būt ļoti steidzamam.
Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Nevarēt savā ādā rimties Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
Nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
Nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
Būt lielā cieņā, arī būt cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
Būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
(Tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
Būt zelta cenā Būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
(Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības Būt ļoti ziņkārīgam.
(Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības Būt ļoti ziņkārīgam.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
Ņemt par labu Būt miera, samierināties (ar ko).
Ņemt par labu Būt mierā, samierināties (ar ko).
apmierināties Būt mierā, samierināties.
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
Būt zem zemes (retāk zemēm) Būt mirušam un apglabātam.
Gulēt (dieva) mierā Būt mirušam.
Nebūt (vairs šajā) pasaulē Būt mirušam.
modrēties Būt modram. Būt nomodā.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt ne izdarīgam, nevērīgam.
Stāvēt vaļā Būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
pūst Būt neapmierinātam, gausties.
Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
Spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
nemiers Būt neapmierinātam.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli).
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
Raudzīties (arī skatīties) šķībi Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Arī draiskuļoties.
Nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) Būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
krāpt Būt nepareizam, neprecīzam (par mērinstrumentiem, mēraparātiem).
jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
ēsties Būt nepatikai, dusmām.
kosties Būt nepatikai, dusmām.
Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem). Būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
izplūst Būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē).
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
Karāties gaisā Būt neskaidram, neatrisinātam.
Karāties gaisā Būt neskaidram, neatrisinātam.
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
bālēt Būt neskaidri saskatāmam.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
baidīties Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē, arī draudzībā).
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties riņķī (arī apkārt) Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
nīgroties Būt nīgram, paust nīgrumu.
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
niknoties Būt niknam, paust niknumu.
piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai.
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu). Būt kādās attiecībās (ar kādu).
kalpot Būt noderīgam, lietojamam (par priekšmetiem).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
Būt uz muguras Būt nodzīvotam (par laikposmu).
Būt uz pleciem (arī plecos) Būt nodzīvotam (par laikposmu).
Gulēt uz procentiem Būt noguldītam (par naudu).
Gulēt uz procentiem Būt noguldītam (par naudu).
izklausīties Būt nojaušamam (pēc kādām skaņām).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
Būt kājās Būt nomodā.
Valkāt (kāda, kā) vārdu Būt nosauktam (kāda, kā) vārdā.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
Noteikt toni Būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
Sēdēt kaulos (arī asinīs) Būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
bazēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
izvietot Būt novietotam, atrasties kādā secībā (organismā, tā daļās).
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
Stāvēt augstāk Būt nozīmīgākam, attīstītākam.
svērt Būt nozīmīgam, vērtīgam.
Ieņemt vietu Būt nozīmīgam.
Ieņemt vietu Būt nozīmīgam.
Būt pa degunam Būt pa prātam, atbilst gaumei.
Karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
Būt zem jumta Būt pajumtē, telpā, celtnē.
gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
dzesēties Būt pakļautam dzesēšanai.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
vējot Būt pakļautam vēja iedarbībai.
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
nest Būt par (ienākumu, peļņas) avotu.
solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
noturēt Būt par (kā) pamatu, balstu.
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
pavadīt Būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
robežot Būt par (kā) robežu (2).
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu.
krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
signalizēt Būt par (kā) signālu.
simbolizēt Būt par (kā) simbolu; veidot (kā) simbolu.
veidot Būt par (kā) uzbūves, struktūras elementu, sastāvdaļu (par vielām, materiāliem).
stāstīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu. Liecināt.
rādīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi.
pavēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
ierosināt Būt par (kādas darbības, darba paņēmiena u. tml.) izraisītāju, veicinātāju.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
ietilpt Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu. Atsvērt.
baidīt Būt par baiļu cēloni.
biedēt Būt par baiļu cēloni. Baidīt.
Prasīt (arī maksāt) upuri Būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai.
pamudināt Būt par cēloni (kāda) darbībai.
Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
atļaut Būt par cēloni labvēlīgiem apstākļiem.
bendēt Būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam.
atsviest Būt par cēloni straujam regresam.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
saduļķot Būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas.
saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
nodzeltināt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) nodzeltē.
izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
sasaldēt Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
sariest Būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras).
piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
midzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
iemidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg. Izraisīt miegu.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
(Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nobeigt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst.
novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1). Reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2). Reibināt (2).
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa (2).
piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
nošķirt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
rūsināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
pieriest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
nosārtot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur).
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
ņirbināt Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3). Kņudināt.
pamest Būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur).
pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē. Pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saraudzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst.
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (2).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (3).
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1).
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
vizināt Būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
nokveldināt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
paildzināt Būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks.
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
aprūsināt Būt par cēloni tam, ka aprūs.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
lauzt Būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
izdzīt Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
Izlaist kā teļu Būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
gaiņāt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
gainīt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
atvest Būt par cēloni tam, ka Ierodas.
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
velt Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
kaitēt Būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks).
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
(Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud. Arī kutināt.
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
liekt Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka nesadalās.
atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka nomirst.
ievest Būt par cēloni tam, ka nonāk (kur).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
pārraut Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
pārtraukt Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas (kāda fizioloģiska norise).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā.
sēt Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
izsist Būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (seja grumbas, rievas u. tml.).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
iezīmēt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos).
uzšūpot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi).
bangot Būt par cēloni tam, ka rodas bangas.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst. Saliedēt.
(Sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
Mest ēnu Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
izrūsināt Būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
atdzīt Būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
aizkvēpināt Būt par cēloni, ka aizkvēpst.
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (1). Apreibināt.
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (2). Apreibināt.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
aizklabināt Būt par cēloni, ka klab kādu brīdi.
apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.). Atņem kustības spējas.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
čabēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
čaukstēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
Mest ēnu Būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
Kost makā (arī kabatā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
darbināt Būt par enerģijas avotu (mehānismam, ierīcei).
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt kapā (arī uz viņpasauli) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
iezīmēt Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).
ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
kandidēt Būt par kandidātu (1).
Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
sastāvēt Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
Iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
Iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
Iedzīt asins vilni vaigos (arī sejā), arī iedzīt asinis vaigos (arī sejā) Būt par nosarkšanas cēloni.
Iedzīt asins vilni sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
diferencēt Būt par pamatu (kā) diferenciācijai.
atļaut Būt par pamatu (secinājumam, vērtējumam u. tml.).
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
apsūdzēt Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
Dot liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Dot (arī sniegt) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
ievadīt Būt par sākumu (laika posmam, laikmetam).
sekundēt Būt par sekundantu (1).
sekundēt Būt par sekundantu (2).
šķērsot Būt par šķērsli (kam). Veidot šķērsli (kā kustībai).
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
Jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Pīties (arī maisīties, kulties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli kādam.
Tīties pa kājām Būt par traucēkli kādam.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
norobežot Būt par zīmi (kā) robežai.
Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
mēgt Būt paradušam (ko darīt).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
izcelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
Stāvēt pāri Būt pārākam.
Griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) Būt pārākam. Pārspēt.
triumfēt Būt pārākam. Paust pārākumu.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
attaisnoties Būt pareizam, atzīstamam.
pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko). Mīties.
mudžēt Būt pārpilnam (ar ko).
čumēt Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem. Ņudzēt (2), čumēt (2).
nosegt Būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
prevalēt Būt pārsvarā, pārākumā.
pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
Mīlēt sevi Būt patmīlīgam.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
pieplakt Būt pazemam (parasti par celtnēm).
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
(Ie)sisties degunā Būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
beigties Būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas.
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
iekļauties Būt piemērotam (kādā kopumā, sistēmā).
derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
piederēties Būt piemērotam.
turēties Būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī.
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
piktoties Būt piktam, paust piktumu.
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķēniņam (arī ķeizaram, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un pavēlniekam (arī valdniekam, biežāk ķēniņam, ķeizaram) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un valdniekam (biežāk ķeizaram, ķēniņam, arī pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Būt zem jumta Būt pilnīgi uzceltam.
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
dergties Būt pretīgam, riebīgam. Riebties.
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
Iet (arī soļot, atrasties) avangardā Būt priekšgalā, pirmajās rindās.
Iet (arī soļot, atrasties, būt) avangardā Būt priekšgalā.
Soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā Būt priekšgalā.
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
redzēties Būt redzamam.
riebties Būt riebīgam.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
gaidīt Būt sagatavotam (uz ko).
nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma daļām).
liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
attiekties Būt saistītam attiecībā (4).
dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
salt Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
Būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
Būt (retāk nākt) krietni (arī labi) gados Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
Būt (retāk nākt) labi (arī krietni) gados Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
Nākt (biežāk būt) (labi, arī krietni) gados Būt samērā vecam. Būt pāri pusmūžam.
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
Būt gaisā Būt saniknotam.
Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
saredzēties Būt saredzamam.
Būt uz sēkļa Būt sarežģītā, grūtā situācijā.
ziedēt Būt sārtam (par vaigiem, seju).
sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
saiet Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēt.
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēties.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz gultas (arī slimības gulta) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
rasties Būt sastopamam, gadīties.
augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
atrasties Būt sastopamam. Arī gadīties, parādīties.
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
iebilsties Būt sevī lepnam, iedomīgam.
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) Būt skopam, pārlieku taupīgam.
mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
gulties Būt smagi izjūtamam, nomākt.
spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
kvēlot Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu). Dārdēt (5).
dimdēt Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
(Būt) gudrā prātā Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
cirst Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
Būt pie pilna saprāta (arī prāta), arī pie pilnas saprašanas Būt spējīgiem apzināti domāt, rīkoties.
starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
degt Būt spožam - par spilgtu, parasti sarkanu, blāzmu.
liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
staipīties Būt staipīgam (1).
stiepties Būt staipīgam (1).
stīgot Būt staipīgam (1).
staltoties Būt staltam, arī krāšņam.
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
svilt Būt steidzamam.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
lipt Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
Sliet ragus Būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
lauzīt Būt šādai sāpju sajūtai.
švītēties Būt švītīgam.
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
Krist kopā (arī čupā sar.) Būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
blāzmot Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
smaržot Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
sutināties Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
murgot Būt tādam, kam ir murgi (4).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
žāvāties Būt tādam, kam izraisās žāvas.
Būt pirmajā vietā Būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
vārguļot Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
oksidēties Būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe.
pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
sekties Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnot.
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
spēlēt Būt tādam, kas atskaņo (mūziku) - parasti par radiouztvērēju, skaņu ierakstu atskaņotāju.
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
slāpēt Būt tādam, kas izjūt slāpes (1).
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
vagot Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
miglot Būt tādam, kur rodas migla (1).
migloties Būt tādam, kur rodas migla (1). Miglot (1).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
paātrināt Būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli).
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
nolīgoties Būt tādam, kurā Īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
pārmest Būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums.
trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
putot Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
norisināties Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1), noritēt (3).
noritēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1).
norisēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Noritēt (3).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4).
spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
piegādāt Būt tādam, no kā iegūst (ko).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
sijāt Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
putekšņot Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
veidot Būt tādam, no kā sastāv (kāds kopums, veselums).
runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
nogulsnēties Būt tādam, no kura izdalās nogulsnes.
pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi. Strutot.
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
vēdināt Būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem. Vēdīt (2).
sēt Būt tādam, no kura izplatās (smarža).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
izplatīt Būt tādam, no kura plūst (smarža).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
kūpēt Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to daļām.
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Aizvest (3).
vest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur) - par durvīm, kāpnēm u. tml.
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
Turēties cenā Būt tādam, par ko daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
Noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.).
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
nopluskāt Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
nopluskāties Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
apdilt Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
noplīst Būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos.
paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam. Būt neapkoptam.
saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā. Būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
ticēties Būt ticamam (2).
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
liesmot Būt trauksmainam, aizrautīgam.
radoties Būt tuvam, līdzīgam (pēc kādām pazīmēm).
Acīs rādīties Būt tuvumā, būt redzes lokā.
tvanot Būt tveicīgam. Tvanēt (3).
tvanēt Būt tveicīgam. Tvanot (3).
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
untumoties Būt untumainam.
Būt uz tu (ar kādu) Būt uz Tu ar kādu.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
domāt Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
Likt sevi just Būt uztveramam, sajūtamam.
Likt sevi just Būt uztveramam, sajūtamam.
uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
Sēdēt augstā krēslā Būt vadošā, nozīmīgā amatā.
Sēdēt augstā krēslā Būt vadošā, nozīmīgā amatā.
Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Būt pie vainas Būt vainīgam.
valdīt Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.). Būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
Atrasties starp dzīvajiem Būt vēl dzīvam.
atpalikt Būt vēlākam (par pulksteni).
derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml. Raudzīties (2).
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem.
raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
slieties Būt vērstam laukā (no kurienes).
slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
lonēt Būt vērtam.
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
Būt cenā Būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
Būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
Turēties (arī būt) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
Būt (arī turēties) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
Būt uz kājām Būt veselam. Būt atspirgušam (no slimības).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Būt vienos gados Būt vienādā vecumā.
Būt vienos gados Būt vienādā vecumā.
identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
Ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml. no kāda) Būt vienmēr kopā (ar kādu).
Turēties kā vīram Būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
pērkoņot Būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam.
Kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt zīdaiņa vecumā.
dot Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
pārbūt Būt, aizvadīt (kur visu laikposmu).
šķirties Būt, arī kļūt atšķirīgam.
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvokli, situācijā).
nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
Būt kā diega galā (biežāk kā diegā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvokli.
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā. Degt.
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
Gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) Būt, atrasties tuvumā.
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
klāt Būt, augt (uz kā) (par augiem, to daļām).
klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
Nokārt (retāk nolaist) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nokārt (retāk nolaist) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nolaist (biežāk nokārt) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
sakrist Būt, norisināties vienā un tai paši laikā (ar ko).
Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
iznākt Būt, rasties ienākumiem.
Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Griezties uz augšu (arī apkārt) Būt, rasties nelabuma sajūtai.
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
aizstāt Būt, stāties kā vietā.
vergot Būt, strādāt par vergu (1).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
nākties Būt, veikties (grūti, viegli).
stāvēt Būt, veikties (kā ar ko).
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
kodols Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
saturs Būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
nūmens Būtība, kas ir aptverama ar prātu.
parādība Būtības izpausme, tās ārējā, empīriski uztveramā forma.
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā). Pavērsiens (2).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
sāls Būtiska, nepieciešama (kā) sastāvdaļa.
atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība.
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums. Galvenais, svarīgākais.
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar stiprām (arī visām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
faktors Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai).
pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
Nebūtu par ļaunu Būtu labi, lietderīgi.
Nebūtu par skādi Būtu labi, lietderīgi.
būvbrigadieris Būvbrigādes brigadieris.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
būvmeistars Būvdarbu meistars.
būvuzņēmējs Būvdarbu privātuzņēmējs.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists ar vidējo arodizglītību.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
būvelements Būvdetaļa.
detaļa Būvdetaļa.
šablons Būvdetaļu, profilu rasējums dabiskā lielumā.
aizsargbūve Būve (kā) aizsargāšanai.
stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
aizbūvēt Būvējot aizsprostot (ko).
aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
iebūvēt Būvējot ievietot (būvē). Izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
izbūvēt Būvējot izveidot.
iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to).
būvēties Būvēt savām vajadzībām (ēkas, mājas).
uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu). Uzcelt (4).
sliet Būvēt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
būvkeramika Būvmateriāli - keramikas izstrādājumi.
būvbaļķis Būvmateriāls - apaļkoks, baļķis.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements.
asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
uzņēmējs Būvuzņēmējs. Darbuzņēmējs.
sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem).
dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
caurteka Caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
Balasta sistēma Cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai.
ūdensvads Cauruļvads ūdens pārvietošanai.
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
limfvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
gaisma Cēlas, cildenas jūtas.
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
apsūdzēt Celt apsūdzību pret kādu.
uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu) žāvēšanai dūmos.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
Kāpņu telpa Celtnes daļa, karā iebūvētas kāpnes.
Kāpņu telpa Celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli. Celtniecības materiāli.
gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp. _imperf._ Ceļot šurp. Ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt.
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Arī strupceļš.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
Rīt siekalas Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
Turēties kopā Censties būt blakus.
Turēties kopā Censties būt blakus.
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
Tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) Censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
Meklēt ceļu uz sirdi Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas. Vingrināties.
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
Vēdināt galvu (arī smadzenes) Censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
labot Censties panākt, ka (iepriekšējais rezultāts) kvalitatīvi mainās, kļūst labāks.
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
apcepināt Cepot apbrūnināt.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
bifšteks Cepta liellopu fileja šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem).
ceriņkrūms Ceriņu krūms.
sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā. Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par rīku).
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
Savilkt jostu ciešāk Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) Ciest pārtikas trūkumu.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem).
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
iecietēt Cietējot ieveidoties. Kļūt cietam.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
stikls Ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot vielu kausējumu.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
kasiterīts Ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls. Arī alvas rūda.
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
martensīts Cietu kristālisku ķermeņu struktūra.
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
Garīgā seja Cilvēka būtība.
Garīgā (arī iekšējā) seja Cilvēka būtība.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls. Krūšutēls.
darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums. Vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
Dzīves rīts Cilvēka mūža sākumposms. Bērnība, jaunība.
Dzīves pusdiena Cilvēka mūža vidus.
dzīve Cilvēka mūžs. Arī biogrāfija.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, neekspluatējot svešu darbaspēku.
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
rūsganmatis Cilvēks ar rūsganiem matiem.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku. Stiprinieks.
Prāts iegriežas reti Cilvēks kļūst prātīgs.
Prāts iegriežas reti Cilvēks kļūst prātīgs.
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
sārtlūpis Cilvēks, kam ir sārtas lūpas.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud. Cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
Krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
Krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
Nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu). Apgādnieks.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
glūņa Cilvēks, kas glūn (2).
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā. Mežrūpniecības speciālists.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
mīla Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
melomāns Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
cūkkopējs Cilvēks, kas kopj cūkas.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā.
Grāmatu draugs Cilvēks, kas mīl literatūru. Cilvēks, kas daudz lasa.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību. Cūkkopības speciālists.
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu. Pūšļotājs, vārdotājs.
sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu. Siera rūpniecības speciālists.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot. Cilvēks, kas ved ūdeni.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu. Sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu. Sportists, kas specializējies velotūrismā.
gūsteknis Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās. Dēku meklētājs.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu. Sportists, kas specializējies tūrismā.
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
Labais mājas gars (arī mājas dvēsele) Cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
Vēja zieds Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
Vēja zieds Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams. Ubags, nabags.
kūdrinieks Cilvēks, kas strādā kūdras rūpniecībā.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu. Cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā).
pajūdznieks Cilvēks, kas vada pajūgu.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
dežurants Cilvēks, kas veic dežūru.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo. Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
Zelta cilvēks Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
iemīļots Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīļas jūtas.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību. Ļoti tuvs cilvēks.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
Sisties pa dzīvi Cīnīties ar eksistences grūtībām.
Sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) Cīnīties ar eksistences grūtībām.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
astoņnieks Ciparam 8 līdzīga figūra.
tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
dzīvībaskoks Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos.
līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā).
tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns. Arī tāla vieta.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
Kolēģijas asesors Civildienesta rangs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem.
baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai.
Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
rušķis Cūka.
ruksis Cūka. Arī sivēns.
rukšķis Cūka. Arī sivēns. Ruksis.
cūkgaļa Cūkas gaļa.
cūkkopis Cūkkopējs.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
cūkgans Cūku gans.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
sivēns Cūku mazulis.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
Niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm.
Cukura ūdens Cukurūdens.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju).
noraga Čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām, baltiem ziediem.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
lupstājs Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa). Villaine.
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
četrstūrveida Četrstūrains (1).
četrstūrveida Četrstūrains (2).
pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
četrstūrveidīgs Četrstūrveida (1). Četrstūrains (1).
četrstūrveidīgs Četrstūrveida (2). Četrstūrains (2).
karē Četrstūrveida grupa.
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
čūksliena Čūkslājs.
čūlāt Čūlot (1).
čūlāt Čūlot (2).
izčūlot Čūlot un pabeigt čūlot.
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
čūskveida Čūskai līdzīgs. Tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
Čūsku ērglis Čūskērglis.
Čūsku ērglis Čūskērglis.
miegogas Čūskogas (1).
miegogas Čūskogas (2).
Čūsku ogas Čūskogas.
serpentārijs Čūsku audzētava to indes iegūšanai.
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
čūskliena Čūskulājs.
čūslājs Čūskulājs.
čūskveidīgs Čūskveida.
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
Dabas katastrofa Dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
baseins Dabiska ūdenskrātuve.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
Vara rūdas Dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
gūt Dabūt (ienākumus naudā).
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē, pielabinoties ar naudu, solījumiem u. tml.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu).
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
Dabūt trūkties (arī just) Dabūt barga rājienu, stingru soda.
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt pa mici Dabūt bargu rājienu.
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
Dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus.
Dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt pērienu, sitienus.
Dabūt pa ādu (arī pa mizu) Dabūt pērienu, sitienus.
Dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus. Dabūt baigu rājienu.
Dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus. Dabūt bargu rājienu.
Dabūt pa mici Dabūt pērienu, sitienus. Tikt pieveiktam, uzveiktam.
Dabūt pa mīkstumiem Dabūt pērienu.
Dabūt siksnas Dabūt pērienu.
Dabūt žagarus Dabūt pērienu.
Dabūt žagarus Dabūt pērienu.
Dabūt pa ausi Dabūt pļauku.
Dabūt savos nagos Dabūt savā varā.
Dabūt savos nagos Dabūt savā varā.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa zobiem Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa seksti Dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
Dabūt pa seksti Dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa ādu (arī pa mizu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu).
dzīt Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
grābt Dabūt, iegūt.
ņemties Dabūt, iegūt.
nogrābt Dabūt, iegūt.
saķert Dabūt, iegūt.
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi).
literatūra Daiļliteratūra, arī folklora.
Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
Rakstu māksla Daiļliteratūra.
Vārda māksla Daiļliteratūra.
Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
slāņoties Dalīties slāņos (3). Kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1). Būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2). Būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3). Būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem).
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
pusamatniecisks Daļēji saistīts ar amatniecību, rūpnieciski vāji attīstīts.
pussatrūdējis Daļēji satrūdējis.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts. Tāds, kura izbūve nav pabeigta.
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
Caurspiedīgā radiācija Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
Kosmiskie stari Daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
Kosmiskie stari Daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai. Pusdienas pārtraukums.
pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
atslēga Darba rīks (skrūvju, uzgriežņu) griešanai.
grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru. Grieznes.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
Uzgriežņu atslēga Darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai.
skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
Darba rūķis Darbarūķis.
Darba rūķis Darbarūķis.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
burāšana Darbība --> būrāt.
grūšana Darbība --> grūst.
ieguve Darbība --> iegūt (7). Iegūšana.
lūgšana Darbība --> lūgt.
rūgšana Darbība --> rūgt.
sarūpe Darbība --> sarūpēt.
aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
būve Darbība, process --> būvēt (1). Būvēšana.
būve Darbība, process --> būvēt (2). Būvēšana.
celtniecība Darbība, process --> celt (5). Būvju celšana.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
izbūve Darbība, process --> izbūvēt. Izbūvēšana.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (1).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (2).
noplūde Darbība, process --> noplūst (1).
noplūde Darbība, process --> noplūst (2).
noplūde Darbība, process --> noplūst (3).
nopūte Darbība, process --> nopūst (1).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (1).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (2).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (1).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (2).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (3).
pārplūsme Darbība, process --> pārplūst (4).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (6).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (2).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
piesūce Darbība, process --> piesūkt (1).
plūsma Darbība, process --> plūst (1).
plūsma Darbība, process --> plūst (2).
plūsma Darbība, process --> plūst (3).
plūsma Darbība, process --> plūst (4).
plūsma Darbība, process --> plūst (5).
plūsma Darbība, process --> plūst (6).
pūte Darbība, process --> pūst (6).
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1): saplūsme (1).
saplūsme Darbība, process --> saplūst (1). Saplūde (1).
saplūsme Darbība, process --> saplūst (2). Saplūde (2).
saplūde Darbība, process --> saplūst (2). Saplūsme (2).
šūpas Darbība, process --> šūpot (1), šūpoties (1).
šūpas Darbība, process --> šūpot (2), šūpoties (2).
šūpas Darbība, process --> šūpot (3), šūpoties (3).
uzplūde Darbība, process --> uzplūst (1).
uzplūde Darbība, process --> uzplūst (2).
uzsūce Darbība, process --> uzsūkt (1), uzsūkties (1).
piesūce Darbība, process piesūce.
sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (1).
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (2).
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (1).
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (2).
nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
Garantijas darbnīca (arī rūpnīca) Darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo (retāk labo) dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
cīnīties Darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem). Būkšķēt.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
jēgties Darboties, pūlēties.
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Maize bez garozas Darbs bez grūtuma. Labums bez sliktuma.
Maize bez garozas Darbs bez grūtuma. Labums bez sliktuma.
piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu. Darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
klapatas Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
cīnīties Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.
svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) Darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
Slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī Darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
klajā Darīt zināmu (ko). Kļūt zināmam.
Nākt klajā Darīt zināmu (ko). Kļūt zināmam.
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
grūdējs Darītājs --> grūst.
izpūtējs Darītājs --> izpūst.
izsūcējs Darītājs --> izsūkt.
pūtējs Darītājs --> pūst.
rūcējs Darītājs --> rūkt.
sūcējs Darītājs --> sūkt.
šuvējs Darītājs --> šūt.
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu).
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
blusenes Dārzos un laukos izplatīta sūreņu dzimtas nezāle.
Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
samācīties Daudz iemācīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
Kauties ar parādiem Daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
Tālu tikt Daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus.
divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
glīvenes Daudzgadīgi ūdensaugi ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
melnsakne Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli.
skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
velnarutks Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
dziedenīte Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
zemzālīte Daudzgadīgs doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
parīss Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar gaiši zaļām, raupjām lapām (parasti ūdenstilpju krastos).
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un brūni sārtiem ziediem.
paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
cirvene Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug ūdenī vai mitrās vietās.
kaķumētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
kokvilna Daudzgadīgs malvu dzimtas krūms, no kura sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus.
ramija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst sevišķi izturīgu šķiedru.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
sētložņa Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
mētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Pakledus.
pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Paks [1].
kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
platkājiņš Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām. Retējs.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
kalme Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
pērkonamoliņš Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
pūķgalve Daudzgadīgs vai viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš lupziežu dzimtas puskrūms ar smaržīgiem ziliem ziediem.
gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes. Četrskaldnis.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
daudzstūrveida Daudzstūrains.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm. Astoņstūris.
četrstūris Daudzstūris ar četrām virsotnēm.
piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm. Piecstūris.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
trijstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm.
trīsstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm. Trijstūris (1).
poligons Daudzstūris.
daudzstūrveidīgs Daudzstūrveida, daudzstūrains.
pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
metazoji Daudzšūnu dzīvnieki.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija. Dīgļa pūslis.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
Augu sega Dažādu augu kopums kādā apvidū.
Augu sega Dažādu augu kopums kādā apvidū.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas. Šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
parādīties Dažkārt kļūt redzamam, sastopamam. Gadīties (2).
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
piens Dažu augu šūnsula baltā krāsā.
stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas. Arī sprēgāt (3).
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus.
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
Elastīgā deformācija Deformācija, kas izzūd līdz ar ārēja spēka iedarbības izbeigšanos.
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
dūmot Degot radīt dūmus. Virzīt dūmus gaisā.
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot (1).
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis. Šādas dejas mūzika.
Dāmu deja Deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
atdejot Dejojot atkļūt šurp. _imperf._ Dejot šurp. Dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizdejot Dejojot attālināties. Dejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
deja Deju mūzika. Skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā).
melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
armatūra Dekoratīva skulptūra, gleznojums.
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
klintene Dekoratīvs rožu dzimtas krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
kaprifolija Dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms. Šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
Medicīniskās dēles Dēles, kuras izmanto asiņu atsūkšanai.
Medicīniskās dēles Dēles, kuras izmanto asiņu atsūkšanai.
cūciņa Dem. --> cūka.
čūskiņa Dem. --> čūska.
kūlītis Dem. --> kūlis.
mūrītis Dem. --> mūris.
nūjiņa Dem. --> nūja.
pūcīte Dem. --> pūce.
pūriņš Dem. --> pūrs.
rūtiņa Dem. --> rūts.
stūrītis Dem. --> stūris [1].
šūniņa Dem. --> šūna.
pūriņš Dem.--> pūrs [2].
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, iespīlēšanai.
piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
šūpoles Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai. Stūrenis (3).
patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi.
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
Dežūras istaba Dežūristaba.
Dežūras telpa Dežūrtelpa.
Dežurējošais veikals Dežūrveikals.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
atdimdēt Dimdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu.
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt šurp. Dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt prom. Dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos).
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Dūru cīņa Divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
izsūtāms Divd. --> izsūtīt.
iztrūcināts Divd. --> iztrūcināt.
lūdzošs Divd. --> lūgt.
plūstošs Divd. --> plūst.
pūšams Divd. --> pūst.
rūdīts Divd. --> rūdīt.
rūtots Divd. --> rūtot [1].
skujams Divd. --> skūt.
sūnots Divd. --> sūnot.
sūrkstošs Divd. --> sūrkstēt.
sūrstošs Divd. --> sūrstēt.
šujams Divd. --> šūt.
izbijis Divd.--> izbūt.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
pārjūgs Divjūgs.
zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens.
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
rūkt Dobji, zemu, samērā skali skanēt (par mūzikas instrumentiem).
antilopes Dobradžu dzimtas pārnadžu grupa, kurā ietilpst, piemēram, antilopes (2), gazeles, gnū.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma par kultūras tematiem.
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
Komerciālais akts Dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās.
Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās. Strauja attīstība. Panākumu, sekmju gūšana.
ienest Dot (ienākumus). Būt par ienākumu avotu.
dāvāt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
dāvināt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
izglītot Dot izglītību, zināšanas. Būt par zināšanu avotu (kādam).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
monopolizēt Dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko).
atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu). _imperf._ Kravāties prom. Nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
Iet pie bikts Doties uz grēksūdzi.
pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
atdelverēt Draiskuļojot atklāt šurp. _imperf._ Delverēt šurp. Draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
mēteļdrāna Drāna mēteļu šūšanai. Mēteļu drāna.
Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks.
novaddrena Drena (ūdens) novadīšanai.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
šķērsdrenāža Drenāža, kurā Drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
turpat Drīz. Tūliņ.
bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums. Gļēvulība.
nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
baisma Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums. Baigums.
bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
Melns kā nakts Drūms. Arī dusmīgs.
Melns kā nakts Drūms. Arī dusmīgs.
apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
atdrupt Drūpot atdalīties. _imperf._ Drupt nost.
izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
sadrupt Drūpot sadalīties.
apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
nodrupt Drūpot samazināties apmēros.
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
mutuļot Drūzmēties, mudžēt. Būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
malties Drūzmēties. Grūstīties.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
atdūkt Dūcot atkļūt šurp (par dažiem kukaiņiem).
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdūkt Dūcot pārspēt skaļumā.
pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
dūdinieks Dūdas vai somu dūdu spēlētājs.
atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem).
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dūkot Dūdot (1).
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
dūkains Dūkans (1).
dūkainis Dūkans zirgs.
dūkans Dūkans zirgs.
dūkstājs Dūkstaina vieta. Dūksts. Muklājs. Dumbrājs.
duknējs Dūkstains.
dūksnains Dūkstains.
dūksns Dūkstains.
duknājs Dūkstājs.
dūksnājs Dūkstājs.
dūkņa Dūksts.
dūksna Dūksts.
dūksnis Dūksts.
dunēt Dūkt (1).
cekuldūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
dūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
dūmakots Dūmakains (1).
dumbrājs Dumbraina, purvaina vieta. Purvājs. Dūkstājs.
Dūmu desa Dūmdesa.
Dūmu desa Dūmdesa.
dūlājs Dūmeklis.
dūlis Dūmeklis.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpināt. Nokvēpināt.
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
dūmot Dūmos žāvēt (gaļu, zivis).
kvēpināt Dūmot (piemēram, bites).
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
dūmains Dūmu krāsā, pelēks.
dūmakains Dūmu krāsā, pelēks. Dūmains (2).
iere Dūmvads (krāsnī).
rieris Dūmvads (krāsnī). Iere (3).
pūka Dūna.
dūnspalvas Dūnas.
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
dūņains Dūņām klāts.
Kulaini cimdi Dūraini cimdi.
kulaiņi Dūraiņi.
kulaks Dūre.
uts Dūrējutu kārtas kukainis.
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī.
piedursajūgums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu.
piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra. Piedursajūgums.
Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
dūšība Dūša (1).
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
kaperkrūms Dzeloņains puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā).
adatcūka Dzeloņcūka.
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
siderīts Dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām).
ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns.
okerdzeltens Dzeltenbrūns.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas.
Rūsas krāsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa. Šādas krāsas kārta.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
rūsgans Dzeltenīgi sarkanbrūns.
rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani dzeltens.
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
dzelži Dzelzs (2) lūžņi.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
nektārs Dzēriens, ko gatavo no sīki sasmalcinātiem augļiem, cukura un ūdens.
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni. Arī lēni dzert.
nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
ūdensdzese Dzesēšana, izmantojot ūdeni.
dzesma Dzestra gaisa pūsma. Dzestrs gaiss.
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumhormonus un dzimumšūnas.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu. Šūpuļdziesma.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība. Sirds siltums.
Sirds siltums Dziļa iejūtība, sirsnība. Sirdssiltums.
posts Dziļa nabadzība, liels trūkums.
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta. Dziļa pārliecība par savu taisnību.
selga Dziļa vieta (parasti jūrā) tālu no krasta.
dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
pamats Dziļākajā būtībā.
augstcienība Dziļas cieņas jūtas.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirds cilvēks.
Sirds cilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirdscilvēks.
nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
aizgrābtība Dziļi saviļņojošs prieks, sajūsma. Aizkustinājums.
Iegremdēt skatienu Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
Iegremdēt skatienu Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
Sirds aicinājums Dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
dzimtbūtniecība Dzimtbūšana.
dzimtniecība Dzimtbūšana.
dzimtsbūšana Dzimtbūšana.
dzimtniecisks Dzimtbūtniecisks.
dzimtsbūtniecisks Dzimtbūtniecisks.
orgasms Dzimumaktā - apmierinājuma izjūta.
piedzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu). Piedzīvot (4).
dzemde Dzimumorgāns, kurā noris apaugļotās šūnas (dīgļa) attīstība.
gameta Dzimumšūna.
partenoģenēze Dzimumvairošanās veids - sievišķās dzimumšūnas attīstīšanās bez apaugļošanās.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
skrūvdzirnavas Dzirnavas, kur materiālu sasmalcina starp divām mainīga profila skrūvēm.
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus.
dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
anatomija Dzīva organisma vai orgāna uzbūve.
uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums. Izturēšanās (2).
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
organisms Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve.
diena Dzīve, mūžs.
sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
No šūpuļa līdz kapam Dzīves laikā. Visu mūžu.
sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
Dzīvības koks Dzīvībaskoks. Tūja.
šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns. No šāda gurna pagatavots ēdiens.
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
vienšūņi Dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
bioģenēze Dzīvo būtņu attīstības vēsture.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
Dzīvot (arī būt, palikt) puisī Dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem. Arī dzīvot trūcīgi.
Dzīvot (zili) zaļi Dzīvot bezrūpīgi.
Dzīvot zaļi (arī zili zaļi) Dzīvot bezrūpīgi.
Dzīvot zili zaļi (arī zaļi) Dzīvot bezrūpīgi.
Dzīvot saules mūžu Dzīvot ļoti ilgi. Pastāvēt mūžīgi.
(Tikko) vilkt dzīvību Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
(Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
(Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
Dzīvot dieva mierā Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
Dzīvot plaši Dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
Dzīvot plaši Dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
kulties Dzīvot trūcīgi, eksistēt, pārvarot grūtības.
nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu).
parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
laiskot Dzīvot, būt bezdarbībā. Arī slinkot.
sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības. Ļoti smagi, grūti strādāt.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Staigāt pa zemes virsu Dzīvot. Būt dzīvam.
Staigāt pa zemi (arī zemes virsu) Dzīvot. Būt dzīvam.
radība Dzīvu būtņu kopums.
kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa.
kustība Dzīvu būtņu pārvietošanās kādā virzienā.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem). Džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras. Senie ebreji.
aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviesta beka.
Sviesta beka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviestbeka.
zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
Bērzu beka Ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
samtbeka Ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
bērzlape Ēdama sēne ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
Aunu beka Ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
krimilde Ēdamā sēne ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
Lāču beka Ēdama, sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
mīdīja Ēdams gliemezis (mērenās joslas un subtropu jūrās).
Pusdienas reize Ēdienreize dienas vidū.
pusdienas Ēdienreize dienas vidū.
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
pusdienas Ēdiens ēdienreizei dienas vidū.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas. Arī grūdenis (1).
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
Dot bērnam krūti Ēdināt bērnu ar krūti.
ieēdināt Ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
iesildīties Ēdot vai dzerot (ko siltu), izraisīt sevī siltuma sajūtu.
apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
kanāls Eja (piemēram, starp celtnēm, ledū, klintī).
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
aizkājot Ejot attālināties. Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali.
forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma. Mikstūra. Tinktūru maisījums.
kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
ietvere Elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
magnetrons Elektronu lampa ultraaugstfrekvenču svārstību iegūšanai.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto atomenerģiju. Kodolelektrostacija.
kodolelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto kodolenerģiju.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
fotons Elementārdaļiņa, kas atbilst elektromagnētiskā lauka korpuskulārai struktūrai.
analfabētisms Elementāru zināšanu trūkums.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
astma Elpas trūkuma lēkme.
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
ieelpot Elpojot panākt, ka (gaiss) ieplūst plaušās.
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu. Apgrūtināti elpot, arī runāt.
ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
atelsties Elst (kādu brīdi), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
kokoseļļa Eļļa, kas iegūta no kokosriekstiem.
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
lineļļa Eļļa, ko iegūst no linsēklām.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļu sēklām.
olīveļļa Eļļa, ko iegūst no olīvas augļiem.
sezameļļa Eļļa, ko iegūst no sēžama sēklām.
spermaceteļļa Eļļa, ko iegūst no spermaceta.
mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
Spēlēt uz jūtām Emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku). Tāds, kam raksturīga jūsma.
izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsauciens.
izsauciens Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsaukums (2).
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
epikūrietis Epikūrisma (1) piekritējs.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla.
stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
pedālis Ērģeļu klaviatūra, ko darbina ar kājām.
ērģeļmūzika Ērģeļu mūzika.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
komforts Ērtības. Arī mājīgums, labsajūta.
būšana Esamība, atrašanās, klātbūtne.
monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
etiķis Etiķskābes ūdens šķīdums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu.
kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
Dvēseļu revīzija Feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
fetišisms Fetišu pielūgšana.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
Konisks šķēlums Figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas.
pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piemēram, šahā, dambretē).
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
filtrāts Filtrējot iegūta viela.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpnē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
rentgenmikroskopija Fizikālo pētījumu metode, kurā objekta palielināta attēla iegūšanai izmanto rentgenstarojumu.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atomu uzbūvi un fizikālos procesus tajos.
Cietvielu fizika Fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
grūtniecība Fizioloģisks process sievietes organismā, kura rezultātā no apaugļotās olšūnas attīstās auglis.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
fizkultūra Fiziskā kultūra.
dūša Fiziskā pašsajūta.
grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums. Arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
treniņtērps Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērots tērps.
admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums.
šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja. Šīs dejas mūzika. Arī fokstrots.
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
ierēdniecisks Formāls (3), birokrātisks. Arī neiejūtīgs.
frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
spoguļkamera Fotoaparāts, kinokamera, projekcijas aparāts, kurā ir iebūvēts spoguļvizieris (1).
palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu). Fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
kartēzietis Francijā 11. gadsimtā dibinātā mūku ordeņa loceklis.
Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
Matu kārtojums Frizūra.
Matu (sa)kārtojums Frizūra.
Divkāršā fūga Fūga ar divām tēmām.
Saliktā fūga Fūga ar divām vai vairākām tēmām.
Saliktā fūga Fūga ar divām vai vairākām tēmām.
Vienkāršā fūga Fūga ar vienu tēmu.
Vienkāršā fūga Fūga ar vienu tēmu.
kontrfūga Fūga, kurā atbilde ir tēmas apvērsums.
intermēdija Fūgas posms starp tēmu un tās atkārtojumu.
Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
organoīds Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organella.
organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organoīds.
nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā. Atmiršana.
metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla. Metāla furnitūra.
futūrists Futūrisma pārstāvis.
futūrisks Futūristisks.
fūzelis Fūzeļeļļa.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu).
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko).
Nesāt (arī audzēt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
aizķerties Gadīties kļūmei, likstai. Notikt negadījumam.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās.
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
Atmosfēras cirkulācija Gaisa plūsmu kopums atmosfērā.
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
vēdas Gaisa strāva, plūsma. (Vēja) pūsma. Vēsma (1).
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt.
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas.
Aklais plankums Gaismas nejūtīga vieta acī.
Aklais plankums Gaismas nejūtīga vieta acī.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
strēle Gaismas stars, staru kūlis. Garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
Saspiests gaiss Gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilšu krāsa.
gaišbrūns Gaiši brūns.
krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
izlūkgājiens Gājiens, kurā izlūko (1)
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
pamatgultne Galvenā (ūdenstilpes) gultne.
virsredaktūra Galvenā redaktūra.
pamatnozīme Galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
pamatvilciens Galvenā, būtiskākā pazīme, iezīme.
pamatstruktūra Galvenā, nozīmīgākā struktūra.
pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
vad- Galvenais, noteicošais (kādā sistēmā, struktūrā).
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (1). Arī konstitūcija.
pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, zināšanu minimums (kādā nozarē).
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
sēpija Galvkāju klases gliemis, kura organismā rodas brūns sekrēts.
kalmārs Galvkāju klases jūras gliemis.
astoņkājis Galvkāju molusku klases jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
Elektriskais gans Ganību žogs, pa kuru plūst elektriskā strāva.
varza Gara (piemēram, transportlīdzekļu) rinda, arī (to) jūklis.
maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai).
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
puskombinezons Garās bikses ar nelielu piešūtu krūšu daļu.
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
Ūdens joma Garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku). Atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
garīgums Garīgā kultūra, garīgā attīstība. Arī dvēseliskums.
Garīgā seja Garīgā kultūra.
Garīgā (arī iekšējā) seja Garīgā kultūra.
attīstība Garīgā veidošanās, nobriešana, izaugsme. Arī (spēju, jūtu u. tml.) izveide.
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
Garkūļu salmi Garkūļi.
Garkūļu salmi Garkūļi.
Mājas gars Gars, kas rūpējas par labklājību mājās.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Skāba garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Salda garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sīva garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sāļa garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Rūgta garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
kapers Garšviela - marinēti kaperkrūma ziedpumpmi vai sālīti nenobrieduši augļi.
vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem.
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana. Rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
iztecināt Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam.
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
Darināt pūru Gatavot audumus un apģērbus līgavas pūram.
rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
(Sa)vīstīt dūres Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt kulakus Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīkstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Čāpot šurp. Gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
činkstēt Gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi lūgties.
Starpzvaigžņu gāze Gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu.
pūsma Gāzes, gāzu maisījuma (parasti gaisa masas) plūsma (parasti kādu spēku iedarbībā).
cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
brukt Gāzties un pārvērsties drupās. Grūt.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
ūdensgāze Gāzu maisījums, ko iegūst, pārgāzējot kurināmo.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt.
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt. Glabāt lielā slepenībā.
atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu. Likvidēt (būrumu).
izglaimot Glaimojot panākt, ka dabū.
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
vāpējums Glazūra (2).
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu, ap tiem gaisa ilūziju.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
virsglazūra Gleznojums uz glazūras.
zemglazūra Gleznojums zem glazūras.
smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
Ūdens spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
glīzda Glūda.
Zilais māls Glūda.
glīzdains Glūdains. Glums un lipīgs (par augsni).
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
apglūnēt Glūnoši aplūkot (no visām pusēm).
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
glūniķis Glūņa.
jēlums Gļotādas bojājums. Čūla.
erozija Gļotādas čūla.
Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (30. gadu modelis).
aizgorīties Goroties aiziet. Goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
rekordgovs Govs, no kuras iegūst visaugstāko izslaukumu.
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābstīt (2).
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizgrabēt Grabot attālināties. Grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābāt (2).
gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uz būve.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
granula Graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku vai augu šūnās.
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
klijas Graudu ārējie apvalki, ko atdala, dzirnavās iegūstot miltus un putraimus.
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa. Kaņepju sviests.
pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
bikts Grēksūdze.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
negriba Gribas, rosmes trūkums.
sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam. Senie grieķi.
helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
plafons Griestos iebūvēts.
stūrgriezis Griezējinstruments (kā) stūru veidošanai.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
cirpt Griezt (matus, bārdu, ūsas).
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
Iet pie tiesas Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
Iet pie tiesas Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
līdzināt Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens.
izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
bliņas Griķu miltu pankūkas.
aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aiznirt Grimstot, virzoties uz leju, nokļūt (aiz kā).
slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
dižmeldri Grīšļu dzimtas augi (parasti ūdensaugi), kurus izmanto dekoratīvos nolūkos.
meldri Grīšļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās.
kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
pamatūdens Gruntsūdens.
izlūkgrupa Grupa, kas izlūko (1).
Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
grūsnējs Grūsns.
Strādāt ar elkoņiem Grūstīties.
Strādāt ar elkoņiem Grūstīties.
nogruvums Grūstoša (parasti iežu) masa.
piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
grūstin Grūšus (2).
gāzties Grūt (1).
šķīst Grūt, brukt.
Suņa dzīve Grūta, arī nabadzīga dzīve.
Posta dzīve Grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
sūrdienis Grūtdienis.
vārgdienis Grūtdienis.
skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums. Sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
Nepaklausīgi mati Grūti sakārtojami mati.
ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
Cieti slaukt Grūti slaukt.
smags Grūti uztverams (piemēram, par tekstu, valodu).
grūtības Grūti, smagi apstākļi, sarežģījumi.
grūši Grūti, smagi, bēdīgi.
Sadzīt (retāk (sa)dabūt)) galus rokā (arī kopā) Grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadzīt (retāk sadabūt) galus (rokā, arī kopā) Grūtībām izdibināt, izzināt.
Mīcīt dubļus (arī mālus) Grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
grūtums Grūtības (1).
krusts Grūtības, ciešanas. Kavēklis, traucēklis.
Pārnēsāta grūtniecība Grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
Ar bērnu zem sirds Grūtniecības stāvoklī.
gaidības Grūtniecības stāvoklis.
aborts Grūtniecības stāvokļa priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
Dekrēta atvaļinājums Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.
zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
piņķerīgs Grūts, sarežģīts.
nedienas Grūtu, smagu apstākļu kopums.
nags Grūtums, liela piepūle.
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam. Gruzdot pārdalīties.
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos. Gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
aizgrūst Grūžot aizdabūt pro. _imperf._ Grūst prom. Grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgrūst Grūžot aizvērt.
atgrūst Grūžot atvērt. _imperf._ Grūst vaļā.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp. _imperf._ Grūst šurp. Grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā). Grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izgrūst Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pārgrūst Grūžot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pagrūst Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Grūst nelielu attālumu.
pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
grūšus Grūžot.
vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs.
pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām.
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
Izstiept kaulus Guļus atpūsties.
Izstiept kaulus Guļus atpūsties.
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
peonija Gundegu dzimtas daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
kausēt Gurdināt. Būt par cēloni tam, ka gurst.
vaņģinieks Gūsteknis.
ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
Ķert rokā (arī ciet) Gūstīt.
Ķert rokā Gūstīt.
vaņģot Gūstīt.
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst. Gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
gūstniecība Gūsts (1).
vaņģība Gūsts.
vaņģniecība Gūsts. Vaņģība.
Vilkt lomu Gūt (kādu) labumu.
Vilkt lomu Gūt (kādu) labumu.
apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
pelnīt Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
Atrast dzirdīgas ausis Gūt atsaucību.
Atrast dzirdīgās ausis Gūt atsaucību.
Atrast dzirdīgas ausis Gūt atsaucību.
atbalsoties Gūt atsaucību. Rast atbalsi.
mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
majorizēt Gūt balsu vairākumu (vēlēšanās).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt, (kur) piedalīties.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
mācīties Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru. Gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
Parādīt (arī uzrādīt) klasi Gūt izcilus, ievērojamus panākumus.
Parādīt (arī uzrādīt) klasi Gūt izcilus, ievērojamus panākumus.
Uzrādīt (arī parādīt) klasi Gūt izcilus, ievērojamus panākumus.
remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
atveldzēties Gūt mierinājumu.
mantot Gūt no priekštečiem (piemēram, īpašības, pazīmes).
Kāpt (arī tikt) uz augšu Gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
Tikt (arī kāpt) uz augšu Gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
Nākt pie pārliecības Gūt pārliecību.
baroties Gūt peļņu, iedzīvoties.
profitēt Gūt peļņu, ienākumu, arī kādu labumu.
atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).
Nolikt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Noguldīt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
vērot Gūt priekšstatu, zināšanas (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
progresēt Gūt sekmes, pilnīgoties attīstībā.
smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
Plūkt laurus Gūt slavu, panākumus, uzvaru.
Plūkt laurus Gūt slavu, panākumus.
Uzvarēt karu Gūt uzvaru karā.
Uzvarēt kauju Gūt uzvaru kaujā.
mirkt Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu.
Tikt pie kāda gala, retāk tikt pie gala Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā). Tikt skaidrībā (par ko).
ķert Gūt, dabūt.
Dārgi maksāt Gūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
rast Gūt, saņemt (no citiem, piemēram, palīdzību, izpratni).
repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas uzbūvi, kustības, deformāciju.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
struktūrforma Ģeoloģiska parādība, kas tieši veido (kā) struktūru.
stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū).
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas pēti telpiskas figūras.
riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
daudzstūris Ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija.
zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā līdz 20. gadsimta sākumam).
Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls.
piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu). Arī piepelnīt.
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdens krāns.
Ūdens krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdenskrāns.
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai.
pārcukurot Hidrolizēt (ko), lai iegūtu cukurus.
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai.
dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
ūdensbūve Hidrotehniska būve.
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas temperatūru (dabaszinātnēs līdz 19. gadsimta sākumam).
hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms, tā atsevišķa izpausme. Šīs diktatūras ideoloģija.
hlorūdens Hlora šķīdums ūdenī.
sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums.
melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
trembita Hucuļu taures veida pūšamais instruments.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
radiodiversija Ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio (propagandas nolūkos).
hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu). _imperf._ Bakstīt pretim.
Pabāzt zem ūdens Iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz, pārklāj.
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
iezēģelēt Iebūrāt.
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
iebūvējums Iebūvēta daļa, nodalījums, ierīce (telpā).
koja Iebūvēta guļamvieta kuģī.
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā (pogu).
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka gāžas.
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml.).
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
iere Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt). Iere (1).
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
uzdot Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Aktīvā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
hromosoma Iedzimtības nesēja struktūra šūnas kodolā.
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
iekļauties Iedzīvoties, iejusties. Iejūtoties dzīvot līdz! (kam).
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
paķert Iegādāties, iegūt. Arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
Nolaist dibenā Iegremdēt ūdenstilpē līdz tās dibenam.
Pabāzt zem ūdens Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
iegrime Iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai).
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā.
Paiet zem ūdens Iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
Iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Noiet (retāk aiziet) dibenā Iegrimt ūdenī līdz dibenam.
Paiet zem ūdens Iegrimt ūdenī, parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
apsvilt Iegūt (ādas) apdegumu.
pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.). Kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
sadabūt Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
saņemt Iegūt (informāciju).
holografēt Iegūt (kā) attēlu ar hologrāfijas metodi.
rentgenogrammēt Iegūt (kā) rentgenogrammu.
Atrast ceļu uz sirdi Iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Piekļūt sirdij Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
Piekļūt sirdij Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
piekļūt Iegūt (kāda) uzticību.
samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā). Arī iekarot (1).
uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
vinnēt Iegūt (ko vēlamu, derīgu), arī uzvarēt (kādu, ko).
laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, an apkrāpjot).
Izraut no zobiem (arī no nagiem) Iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
Izraut no nagiem (arī no zobiem) Iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
Izraut no zobiem (arī no nagiem) Iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
Iesist roku Iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
izcīnīt Iegūt (labu) rezultātu (sporta sacensībās).
izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
dabūt Iegūt (nosaukumu, apzīmējumu).
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
painformēties Iegūt (parasti nelielu, īsu) informāciju.
apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
iesist Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
izsist Iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.).
ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izplēst Iegūt ar pūlēm, arī ar varu.
Atrast ceļu uz sirdi Iegūt atsaucību, simpātijas u. tml.
Atrast ceļu uz sirdi Iegūt atsaucību, simpātijas u. tml.
laimēt Iegūt azartspēlē (naudu vai mantu).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
pārkrāsoties Iegūt citu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (par emocionālu stāvokli).
Apaugt ar mantu Iegūt daudz priekšmetu, lietu.
folklorizēties Iegūt folkloras funkcijas (par daiļdarbu, skaņdarbu, deju).
nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
informēties Iegūt informāciju.
izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
nosolīt Iegūt izsolē darba veicēja tiesības.
pārtikt Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
Stāties (likumīgā) spēkā Iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
Stāties (likumīgā) spēkā Iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
Tikt uz zaļa zara Iegūt labklājību.
Tikt uz zaļa zara Iegūt labklājību.
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
Augt (kāda) acīs Iegūt lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
Uzkāpt slavas augstumos Iegūt lielu svaru, slavas augstāko pakāpi.
noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
laimēt Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
izlozēt Iegūt loterijas izlozē.
atvilgt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
atmaigt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
mantot Iegūt mantojumu (1).
iemelnēt Iegūt melnganu nokrāsu.
piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
nofraktēt Iegūt nomā (kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai.
Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
Nākt pie pārliecības Iegūt pārliecību.
Sist (arī kaut) kārti Iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
naturalizēties Iegūt pilsonību (par ārvalstnieku, bezvalstnieku).
adoptēt Iegūt potcelma īpašības.
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
atplaukt Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
pirkt Iegūt savā īpašumā (piemēram, mājas, zemi).
iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
Dabūt savās rokās Iegūt savā īpašumā, rīcībā.
Dabūt savās rokās Iegūt savā īpašumā, rīcībā.
Pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu. Sākt darboties kādā darbības nozarē.
Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu. Iegūt atvēsinājuma sajūtu.
satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
Nākt pie varas Iegūt varu.
Saņemt (arī paņemt) (vadību, varu) savās rokās Iegūt varu. Sākt valdīt.
ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē). Iegūt nozīmīgumu.
ienākt Iegūt vietu, stāvokli (dzīvē, kādā nozarē, arī kādā vietā).
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam.
iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
trāpīt Iegūt, arī atrast (ko).
Nākt pie sajēgas Iegūt, atgūt sajēgu.
Nākt pie sajēgas Iegūt, atgūt sajēgu.
saņemt Iegūt, dabūt (ko izsniegtu, pasniegtu).
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem.
tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
atrast Iegūt, iemantot.
izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
Dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
Dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem. Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
Dārgi pirkt Iegūt, panākt ar lielām grūtībām, arī upuriem.
Dārgi pirkt Iegūt, panākt ar lielām grūtībām, arī upuriem.
paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu). Aizgul, arī piesavināties (ko).
noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem.
sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
iemantot Iegūt.
mantot Iegūt.
samantot Iegūt.
Atrast ceļu - atrast Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
iemetināt Iejūgt (1).
iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
pajūgt Iejūgt.
sajūgt Iejūgt.
aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml. Pajūgs.
piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku). Izraisīt (piemēram, jūtas).
Iededzināt (arī aizdedzināt) sirdis Iejūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot.
iejūsmot Iejūsmināt.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība.
iejutība Iejūtība.
saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
bagāts Iejūtīgs, dziļš (par psihi).
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs. Arī jūtīgs.
delikāts Iejūtīgs, pieklājīgs.
iejutīgs Iejūtīgs.
iejutīgums Iejūtīgums.
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai. Iekārta maisījuma iegūšanai.
termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
plazmotrons Iekārta zemas temperatūras plazmas (2) iegūšanai.
Impulsu ģenerators Iekārta, ar kuru iegūst elektriskā sprieguma vai strāvas impulsus.
hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
Lampu ģenerators Iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā).
ietikt Iekļūt (1).
ietikt Iekļūt (2).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
ietapt Iekļūt (kur iekšā).
saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
ietapt Iekļūt (piemēram, kādā stāvoklī).
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
ielauzties Iekļūt ar varu (kur iekšā).
iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā). Ielauzties (1).
iespiesties Iekļūt ar varu, viltu. Iekļūt pret kāda gribu.
ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
apkrauties Iekļūt parādos. Uzņemties naudas saistības.
infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
iedzelt Iekost (par čūsku).
nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām).
iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties.
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai.
Iekšējā asiņošana Iekšēja asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
iekšpuse Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs.
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Iekšējā dīgļlapa.
entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
aizdedzināt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
aizdegt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām). Pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos).
Dot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā lidz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
baudīt Iemantot, iegūt, saņemt.
Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
Gūt grozu Iemetot bumbu grozā, iegūt punktu(s) basketbola spēlē.
iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
iemūžot Iemūžināt.
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
peļņa Ienākums, ko, izmantojot kapitālu, gūst kapitālists.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
Augstu kāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
ieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
pieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
pierietēt Ieplūst (acīs) - par asarām.
sariesties Ieplūst (acis) lielākā daudzumā (par asarām).
iešņūkt Ieplūst (degunā).
iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.).
ielidot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisa strāvu.
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml. Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu. Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šaum vietu) - par vēju, gaisa strāvām.
ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
ievēdīt Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
ievēsmot Ieplūst (piemēram, par vieglu gaišai strāvu, smaržu).
iešļirkt Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces).
iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem.
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu.
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
iedvašot Iepūst (kur iekšā dvašu, elpu).
Iesist vārtus Ieraidīt (bumbu, ripu u.tml.) vārtos, iegūt punktu (piemēram, futbola, hokeja spēlē).
Iemest vārtus (arī grozu) Ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
Iegūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu vārtos (grozā), iegūt punktu(s) sporta spēlē.
Gūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos (grozā), gūt punktu(s) sporta spēlē.
Gūt vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, gūt punktu(s) (sporta spēlē).
Iemest (arī iesist) vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
vērtssūtījums Ierakstīts, apdrošināts pasta sūtījums.
storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
činavnieks Ierēdnis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
dzenskrūve Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
pirometrs Ierīce augstas (virs 600°C) temperatūras mērīšanai.
draga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena.
dūmeklis Ierīce bišu dūmošanai.
ūdensmērītājs Ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai.
katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
mūrdzītne Ierīce detaļu pievienošanai pie mūra.
aizlaidnis Ierīce dūmvada noslēgšanai (krāsnī, skurstenī). Aizbīdnis.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
akvalangs Ierīce elpošanai zem ūdens.
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuli.
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
izlūks Ierīce izlūkošanai (1).
tralis Ierīce jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
apmiglotājs Ierīce koku, krūmu u. tml. apmiglošanai. Miglotājs.
medsviedne Ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
medspiedne Ierīce medus izspiešanai no šūnām.
Indukcijas spole Ierīce motora aizdedzes sistēmā elektriskā sprieguma paaugstināšanai, augstsprieguma iegūšanai.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
Bioloģiskais filtrs Ierīce notekūdeņu bioloģiskai attīrīšanai.
ozonators Ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa. Ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu.
Putekļu sūcējs Ierīce putekļu uzsūkšanai.
solarimetrs Ierīce Saules radiācijas plūsmas mērīšanai.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai.
deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
miglotājs Ierīce šķidruma smidzināšanai ar gaisa, gāzes strūklu. Arī pulverizators.
termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piemēram, telpā, ierīcē).
meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē.
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas.
lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
instruments Ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
Mūzikas instruments Ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
rūceklis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni. Rūcenis (2).
rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni. Rūceklis (2).
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; arī kolektors (1).
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
dzirksteļķērājs Ierīce, kas aizkavē dzirksteļu izplūšanu no dūmeņa.
sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
protēze Ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu.
Šķēru sargs Ierīce, kas novērš defekta rašanos, ja pārtrūkst diegi.
monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
kondensators Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas. No šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
izpūtējs Ierīce, pa kuru (piemēram, gāze) izplūst (no mašīnas, mehānisma).
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna.
Kārt šūpoles (arī šūpotnes) Ierīkot šūpoles (šūpotnes).
Kārt šūpoles Ierīkot šūpolies.
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
apskalot Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem).
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
sakurināt Ierosināt (kādu) darbībai. Sakūdīt (kādu). Izraisīt (kādā) naidu.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai. Arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
mēģinājums Iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā).
iedabūt Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku). Iejūgties.
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust. Iemauroties.
ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrāzmoties Iesākt blāzmot un tūlīt pārstāt.
ieblēties Iesākt blēt un tūlīt apklust.
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust. Iebrēkties (biežāk).
iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklus (par Zirgu).
aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust. Iebubināties (biežāk).
iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečabēties.
iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečaukstēties.
iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iečiepstēties.
iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečīkstēties.
iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iečinkstēties.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečirkstēties.
iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dimdēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedrebēties.
ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieducināties.
iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedūdoties.
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem). Iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
iedūkties Iesākt dūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi dūkt.
aizdūkties Iesākt dūkt. Īsu brīdi dūkt. _biežāk_ Iedūkties.
iedūmoties Iesākt dūmot.
iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dunēt.
aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedunēties.
iedungoties Iesākt dungot. Iesākt dungot un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas. Iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedziedāties.
iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
ieelsties Iesākt elst. Iesākt elst un tūlīt pārstāt.
iegāgināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu). Pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iegārgties.
iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iegaudoties.
iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegrabēties.
iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
iegrauties Iesākt graut [2] (1) un tūlīt pārstāt.
ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegurkstēties.
ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieīdēties.
aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekāsēties.
iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekaukties.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabēties.
ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabināties.
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekladzināties.
ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizkrakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakšķēties.
ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklaudzēties.
ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekliegties.
ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust.
aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieklukstēties.
ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakstēties.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakšķēties.
ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknaukšķēties.
ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknikšķēties.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
iekrakstēties Iesākt krāksiet un tūlīt pārstāt.
aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakstēties.
iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrākties.
iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
iekunkstēties Iesākt kunkstēt un tūlīt apklust.
iekūpēties Iesākt kūpēt. Īsu brīdi kūpēt.
iekurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust.
aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkstēties.
iekurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust.
aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkšķēties.
iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
ieķērkstēties Iesākt ķērksiet un tūlīt apklust.
ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt. Ielūzt.
iemauroties Iesākt maurot un tūlīt apklust.
iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
ieniezēties Iesākt niezēt un tūlīt.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņaudēties.
ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust.
aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieņerkstēties.
ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņurdēties.
ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iepīkstēties.
ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
aizplūkt Iesākt plūkt, daļēji noplūkt.
ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Īsu brīdi plūst, izplatīties.
iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepogoties Iesākt pogot un tūlīt apklust.
iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
iepakšķināties Iesākt pukšķināt un tūlīt pārstāt.
iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju. Iegriezties [1].
iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju). Iegriezties [1].
uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
iepūsties Iesākt pūst. Īsu brīdi pūst.
iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.). Īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieraudāties.
ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierībēties.
ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierieties.
ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierubināties.
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
ierūgt Iesākt rūgt.
ierukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierukšķēties.
ierūkties Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi rūkt.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierūkties.
aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ierunāties.
ierunāties Iesākt runāt. Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
aizrūsēt Iesākt rūsēt. Mazliet aprūsēt.
aizsarkt Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
iesārtoties Iesākt sārtoties. Kļūt iesārtam.
aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iesaukties. Iekliegties.
iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. Iekliegties.
iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
iesīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iesīkties.
iesirmot Iesākt sirmot. Kļūt mazliet sirmam.
ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
ieskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
aizskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskanēties.
ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskrabināties.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
aizskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
ieskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
iestingt Iesākt stingt. Kļūt stingam.
iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iestrinkšķēties.
iesūrstēties Iesākt sūrstēt. Īsu brīdi sūrstēt.
iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iesvilpties.
iešalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
aizšalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešalkties.
iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust. Īsi, viegli nošķaudīties.
iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešķindēties.
iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešņākties.
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
iešūpoties Iesākt šūpoties. Īsu brīdi šūpoties.
iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešvirkstēties.
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietarkšķēties.
ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ietaurēties.
ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietinkšķēties.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
ietrallināties Iesākt trallināt. Iesākt trallināt un tūlīt apklust.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīcēties.
ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
ietrizuļoties Iesākt trizuļot un tūlīt pārstāt.
ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
ieūjināties Iesākt ūjināt un tūlīt apklust.
ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un tūlīt apklust.
ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievaidēties.
ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
ievankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust.
aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievankšķēties.
ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievīteroties.
aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ievizēties.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezibsnīties.
iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezvanīties.
iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
pieteikt Iesākties, kļūt uztveramam.
sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis.
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
Ieskaņot kinofilmu Ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
iegriezt Ieskrūvēt. Arī ieurbt.
Atdusēties uz lauriem Ieslīgt pašapmierinātībā, bezdarbībā (parasti pēc gūtiem panākumiem).
atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata).
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
iegātnība Iespēja kļūt par iegātni.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos). Varbūtējs.
potenciāls Iespējams, varbūtējs.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
Drukas kļūda Iespiedkļūda.
Drukas kļūda Iespieduma kļūda.
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām). Izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
saspīlēt Iespīlēt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
sasprūst Iesprūst (kur) - par kā lielāku daudzumu.
iesprausties Iesprūst.
Bērnu istaba Iestāde (namu pārvalžu pārziņā), kas rūpējas par bērnu audzināšanu viņu dzīvesvietās.
dienests Iestāde, institūts, arī to kopums (speciālam uzdevumam). Pasākumu kopums (speciāla uzdevuma veikšanai).
kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija. Arī pasākums.
šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur)- par tumsu, krēslu.
iespīlēt Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē).
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
likt Iestiprināt, iebūvēt.
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iespriesties (parasti rīklē).
iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iestrēgt (parasti rīklē).
izsūdzēt Iesūdzēt (tiesā).
Uzdot kādu pie tiesas Iesūdzēt kādu tiesā.
Apsūdzēt pie tiesas Iesūdzēt tiesa.
Apsūdzēt pie tiesas Iesūdzēt tiesā.
iepumpēt Iesūknēt.
sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā. Iesūkt (kā lielāku daudzumu).
ievilkt Iesūkt (šķidrumu šļircē).
iezīst Iesūkt, uzsūkt (piemēram, gaisu, mitrumu).
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu. Piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu). Iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu).
iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
iesūkstēties Iesūrstēties.
uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
polsterēt Iešūt (apģērbā) polsteri (2).
ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
stumties Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
Lauzīt kājas Iet (parasti ar pūlēm).
Lauzīt kājas Iet (parasti ar pūlēm).
Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
Vilkt kājas Iet šļūcošā gaitā.
šļūkāt Iet šļūcošā gaitā. Šļūkt (2).
Iet pie bikts Iet uz grēksūdzi.
delverēt Iet, nevienādi soļojot, klūpot.
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakāt (2).
šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakatot (2).
stupāt Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām).
zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
ielīst Ietilpt (parasti ar grūtībām).
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
pušums Ievainojums, brūce.
aizdurt Ievainot ar dūrienu.
ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē).
Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas).
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
iecukurot Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties.
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams. Ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu.
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplūkt.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam. Kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
ievilkt Iezīmēt (ģeometrisku figūru kādā citā ģeometriskā figūrā).
ielogs Iezīmētas, apvilktas kontūras (teksta, attēla malās).
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
Purva rūda Iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
serde Iežu materiāls, kas ir iegūts ģeoloģiskās izpētes urbumā.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
iežūžināties Iežūžoties.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam). Arī nopūlēties.
nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
nēsāt Ilgāku laiku būt inficētam (ar ko).
izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
sagulēties Ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
Izbrist kūti Ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
Izbrist kūti Ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot. Ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
nošūpoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko). Arī nobažīties.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
nosūroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
notūļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
nozūdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties.
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties. Blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.). Blēdoties tikt vaļā (no kā).
izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt. Cilājot aplūkot un pārbaudīt.
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi izlūgties.
izglūnēties Ilgāku laiku, daudz glūnēt.
izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
izkūkoties Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
izkūleņoties Ilgāku laiku, daudz kūleņot.
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
izplūkties Ilgāku laiku, daudz plūkt.
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
izūvināties Ilgāku laiku, daudz ūvināt.
izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties. Ilgāku laiku, daudz gausties.
noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
izgrūsties Ilgāku laiku, intensīvi grūst.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
izmazgāties Ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties.
nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
ordinārs Ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām). Sastāvēties.
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
Gadu nasta Ilgi mūža gadi.
čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
šļūkāties Ilgstoši šļūkāt (1).
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
blūkšķināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt.
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → žūžot (1).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
iedoma Ilūzija, maldi.
marīnisms Imperiālistiskas valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
Pasīvā imunitāte Imunitāte, ko organisms iegūst pēc antivielas ievadīšanas.
dzelonis Indes zobs (čūskai).
klaburčūska Indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti (Amerikā).
odze Indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
Transmisīvās slimības Infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
pēcspēle Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma. Postlūdija.
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai.
velmis Instruments, ar kuru velmē loksnes un lentes, kā arī iegūst šķirņu velmējumus.
šļirce Instruments, ierīce u. tml. - cilindrs ar virzuli šķidruma strūklas radīšanai vai šķidruma sūkšanai.
rentgenmikroskops Instruments, kurā objekta mikrostruktūras pētījumiem izmanto rentgenstarojumu.
piesātinājums Intensitāte (parasti jūtām).
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.). Arī uzplūdums (2).
atplūdi Intensitātes mazināšanās (jūtām).
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
izspiest Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko).
izspiest Intensīvi izmantojot (mašīnas, ierīces u. tml.), iegūt (ko).
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām). Būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni).
kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē).
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1).
lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (2).
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
bēdas Interese, rūpes.
painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
jautāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
Likties zināt Interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
Pēc izjūtas Intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos. Kūpinātava.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
nartas Īpašas ragavas (tundrā), kurās jūdz briežus vai suņus.
monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
Ir (arī kļūst, metas) ap dūšu Ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
Ir (arī kļūst metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.) Ir (rodas) slikta pašsajūta.
Ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.) Ir (rodas) slikta pašsajūta.
Viegla augsne (arī zeme) Irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
Viegla zeme (arī augsne) Irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
avotkaļķis Irdens vai saistīts porains kalcīta iezis, kas veidojies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
smiltis Irdens, trausls (par cepumiem, kūkām, tortēm).
aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pārirt Irstot pārdalīties. Irstot kļūt cauram, bojātam.
Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
ieskicēt Īsi aplūkot (piemēram, problēmu).
rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību. Koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot [1].
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga izjūta.
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Spraksts.
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Sprakšķis [1].
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot. Arī sprakšķis [1].
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
muedzins Islama kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
Kaķa mūžs Īss mūžs.
Kaķa mūžs Īss mūžs.
stūristaba Istaba, kas atrodas celtnes stūrī.
vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
Dabūt cauri Īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
Dabūt cauri Īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
noglāstīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaudīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaust Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noblūkšķināt Īsu brīdi blūkšķināt un pabeigt blūkšķināt.
nobūkšķināt Īsu brīdi būkšķināt un pabeigt būkšķināt.
nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
novilnīt Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu, skaņu).
novirmot Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu).
nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
paredzēties Īsu brīdi kļūt redzamam, parādīties.
nokūļāt Īsu brīdi kūļāt un pabeigt kūļāt.
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
uzpūst Īsu brīdi pūšot, signalizēt. Uztaurēt (1).
parēgoties Īsu brīdi rēgoties, būt redzamam.
norūcināt Īsu brīdi rūcināt un pabeigt rūcināt.
pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzmirdzēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
nosūroties Īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties.
nosūrstēt Īsu brīdi sūrstēt un pārstāt sūrstēt.
nošmūkstināt Īsu brīdi šmūkstināt un pabeigt šmakstināt.
nošūpot Īsu brīdi šūpot un pabeigt šūpot.
nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pabeigt šūpoties.
pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
novēsmot Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
novējoties Īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
palīgoties Īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties.
pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
nobūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
Mest izaicinājumu (kam) Izaicināt. Būt par izaicinājumu.
saārstēt Izārstēt. Arī sadziedēt (brūci).
Dabūt uz kājām (arī uz pekām) Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.
Dabūt uz pekām Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.
Dabūt uz kājām (arī uz pekām sar.) Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.
Piecelties (arī uzcelties) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku). Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
Sēžas (arī sēdes) tulzna Izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
satumst Izbeigties (par mūžu, dzīvi).
izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
Pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
iziet Izbraukt (parasti par kuģi). Izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
Iziet jūrā Izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai.
kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai.
izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu). Uzstādīt (piemēram, aparatūru).
izkārtot Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
pabūvēt Izbūvēt zem (kā), arī (kam) apakšā.
ievilkt Izbūvēt, ierīkot (ar vadiem saistītas iekārtas, ierīces)
izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
ziedēt Izcelties apkārtnē ar savu spilgtumu, krāšņumu. Būt spilgtam, krāšņam.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
izčūlāt Izčūlot.
izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
izķencēt Izdabūt, izņemt.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu). Balot (1).
gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
Pāršaut pāri strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pār strīpu (arī svītru), arī pāršaut strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pāri pār strīpu (arī svītru) Izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
dabūt Izdarīt, paveikt (parasti ar pūlēm) fizisku darbību.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
Jūras vārti Izeja no ostas atklātā jūrā.
Jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Vieta, kur upe ietek jūrā.
koksne Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
izdvašot Izelpot, izpūst (dvašu, elpu).
izsaust Izgarot, izzust (par mitrumu, ūdeni).
komercizglītība Izglītība, ko iegūst komercskolā, komercinstitūtā u. tml.
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
pašizglītība Izglītība, ko iegūst, mācoties patstāvīgi.
Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
pašizglītošanās Izglītības iegūšana, mācoties patstāvīgi.
neizglītība Izglītības trūkums.
izcirpt Izgriezt (matus, bārdu, ūsas).
roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
nojūgties Izjūgties.
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
Brīvi uzelpot Izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.).
Brīvi uzelpot Izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma).
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
bīties Izjust rūpes, nemieru. Baiļoties.
skumt Izjust skumjas. Būt skumjam.
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
sajūta Izjūta (1).
sajūta Izjūta (2).
sajūta Izjūta (3).
atvieglojums Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa.
neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
ciešanas Izjūta, pārdzīvojums, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
iejūta Izjūta.
šalkas Izjūtas, ko izraisa psihisks stāvoklis.
biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
Izspiest kā citronu Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki. Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
izkalties Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
Kaņepju sviests Izkarsētas sagrūstas kaņepes ar taukvielām.
Kaņepju sviests Izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
izsautēties Izkarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
ķīlis Izkārtojums, novietojums šaurleņķa trīsstūra veidā.
uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.). Izgaist (1).
iztapt Izkļūt (1).
iztikt Izkļūt (1).
izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izkulties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
izkūņoties Izkļūt (parasti ar grūtībām).
Būt uz kājām Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
Tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
attīstīts Izkopts (par prātu, spējām, jūtām u. tml.).
izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
lakūna Izlaidums tekstā, posms, kura trūkst tekstā.
kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (magmā).
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
izprasīt Izlūgt. Arī pieprasīt.
izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. Tml.).
izkaulēt Izlūgties (piemēram, atļauju, tiesības).
izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā) Izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
izprasīties Izlūgties.
izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
Izlūku gājiens Izlūkgājiens.
Izlūku gājiens Izlūkgājiens.
Izlūku lidmašīna Izlūklidmašīna.
Izlūku lidmašīna Izlūklidmašīna.
izlūks Izlūkošanā (1).
izlūks Izlūkošanā (2).
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
aģentūra Izlūkošanas dienests.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
rentgenografēt Izmantojot rentgenstarojumu, iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas.
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu). Ļoti rūpēties (par kādu).
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā). Aizgūt.
izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju). Būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
Paķert uz jūtām Izmantot (kāda) jūtas, emocionālo attieksmi.
ieguldīt Izmantot (kapitālu), lai iegūtu peļņu.
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
ņemt Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).
jēlmīts Izmērcēts un ar taukvielām piesūcināts (par dzīvnieka ādu).
nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
ihtiozaurs Izmiris jūras rāpulis ar delfīniem un zivīm līdzīgu ķermeni.
uzblīst Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
izblīst Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu).
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase. Šīs klases dzīvnieki.
atņemt Iznīcināt (cilvēku), būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku).
noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
izkāpt Izņemot kāres, iegūt (medu).
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militām objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
Atsegt (arī atklāt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
Atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
Atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus).
Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus).
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
izskanēt Izpausties (mākslas darbā). Būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegult (2).
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegulties (3).
atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām.
atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
vēdīt Izplatīt (smaržu, siltumu u. tml.) - parasti par gaisa plūsmu.
vēdināt Izplatīt (smaržu) - parasti par gaisa plūsmu.
starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu. Būt ļoti karstam.
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu). Būt skaidram, dzidram (par gaismu).
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
stīdzēt Izplatīties (kar), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.
kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu. Kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu). Būt lēnam (par vēju).
noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām).
vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
atklīst Izplatoties atkļūt (par ziņām, valodām).
atnākt Izplatoties atplūst šurp (par skaņām, smaržām).
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) - par skaņām, smaržām u. tml.
pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.
izkārt Izplaucēt (ziedu ķekarus), nobriedināt (ogu ķekarus) - par kokiem, krūmiem.
aizvirzīties Izplesties noteiktā virziena (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.). Aizstiepties.
klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
izplucināt Izplūkāt.
izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
izviļņot Izplūst (par gaisu, smaržu u. tml.). Izplatīties (par skaņu).
iziet Izplūst (piemēram, par dūmiem).
izspraukties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - par vēju, gaisa strāvām.
izsūkties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par siltumu, gāzi.
izrasot Izplūst lāšu, pilienu veidā (no kurienes, kur u. tml.).
izlieties Izplūst plašumā (parasti par upi).
izslīdēt Izplūst, izbirt (piemēram, par smiltīm).
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem).
Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
Nospiest pie zemes Izraisīt (kādā) bezcerību, grūtsirdību.
kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, sprieguma sajūtu (par fizioloģisku stāvokli).
iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
ieliet Izraisīt (parasti jūtas).
dvest Izraisīt (piemēram, jūtas).
kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
iededzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās).
iedegt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanos).
aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
apgarot Izraisīt cēlas jūtas, centienus. Iedvesmot, sajūsmināt.
apsvilināt Izraisīt dedzinošu sajūtu (par vielām).
izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
durt Izraisīt dzeļošu aukstuma sajūtu (par salu, vēju).
īgnēt Izraisīt īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
inficēt Izraisīt infekciju. Būt par infekcijas cēloni.
krist Izraisīt jūtas. Rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
iekairināt Izraisīt kairinājumu (piemēram, šūnās, orgānos).
kveldēt Izraisīt karstuma sajūtu (par vielām).
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
kniest Izraisīt kņudēšanas, niezēšanas sajūtu.
Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām. Izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
Plēst galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
iegriezties Izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu.
šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli. Būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
spiest Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli.
aizkustināt Izraisīt pateicības, prieka jūtas. Saviļņot.
Saviļņot sirdi Izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli.
veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu, baudu (par ēdienu, dzērienu).
glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (iedarbinot motoru vai citu ierīci).
žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
cirsties Izraisīt sāpju sajūtu (acīs) - par spilgtu gaismu.
durt Izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu).
Durties sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Griezt (arī griezties, biežāk durties) sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Griezties (arī griezt, biežāk durties) sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Kost sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Kosties sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Durties (arī griezties, griezt, kost, dzelties, retāk kosties) sirdī, arī dzelt sirdi Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
sātināt Izraisīt sāta [1] (1) sajūtu.
ieviļņot Izraisīt saviļņojumu, jūsmu. Saviļņot.
iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par ēdienu, dzērienu).
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
Sažņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā) - par elsām, sāpēm.
tveicēt Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu). Apšķebināt.
iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
durstīt Izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
durt Izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
aizžņaugt Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
dot Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
ierasties Izraisīties (par jūtām, sajūtām).
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu. Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
iestrāvot Izraisīties, kļūt uztveramam (parasti kādā ķermeņa daļā) - parasti par siltuma sajūtu.
atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.).
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
noraudzīt Izraudzīt. Nolūkot (1).
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
izmadarot Izrotāt ar izšuvumiem. Izšūt (1).
mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
labializēt Izrunāt (skaņas), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst.
sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums.
(Tu) dieviņ augstais! Izsaucas izbrīnā, sajūsmā, arī sašutumā.
Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Velns lai parauj! arī Velns parāvis! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
Velns lai parauj! arī Velns parāvis! arī Velns un elle! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
beigties Izsīkt. Būt izlietotam.
erodēt Izskalot (iežus) - par ūdens straumēm.
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
izšļākt Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu).
Nerādīt dzīvības zīmes Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
izšķirt Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību). Panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
izgriezt Izskrūvēt.
izgriezties Izskrūvēties.
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās apmatojuma, apspalvojuma šķipsnas (dzīvniekiem).
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās, arī nesakoptas (matu, bārdas) šķipsnas.
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu. Būt spožam, spilgtam. Degt, kvēlot.
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
Izsūdzēt grēkus Izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
Izstāstīt ceļu Izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
šņukurs Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām).
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu. Apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
projekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (kā, piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas u. tml.) realizēšanai, rekonstruēšanai.
izdzīt Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
izdzīt Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
izpumpēt Izsūknēt.
izpumpēties Izsūknēties.
Izdzert olu Izsūkt šķidrumu no olas pa caurumiņu čaumalā.
Izdzert olu Izsūkt šķidrumu no olas pa caurumiņu čaumalā.
iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu. Izplatīties, caur (ko) - piemēram, par stariem.
Izsūtāmais puika Izsūtāmais (2).
bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
izšūpināt Izšūpot (1).
izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
šūdināt Izšūt (1).
šūt Izšūt (1).
izšūdināt Izšūt (2).
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
klanīties Iztapt, izdabāt (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
Izsviest medu Iztecināt medu no šūnām ar medus sviedi.
Skaļi vārdi Izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
kondolēt Izteikt līdzjūtību.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
novēlēt Izteikt vēlējumu. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
kupris Izteikts leņķveidigs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
Nākt (arī tikt, sisties) cauri Iztikt ar grūtībām.
Sisties (arī tikt, nākt) cauri Iztikt ar grūtībām.
Tikt (arī nākt, sisties) cauri Iztikt ar grūtībām.
Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni. Ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
apskatīt Iztirzāt, kritiski novērtēt. Aplūkot.
notrūcināt Iztrūcināt. Arī nobaidīt.
atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
iznest Izturēt (piemēram, grūtības).
lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt (arī sliet) degunu mākoņos (arī gaisā), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Sliet (arī celt) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Ar degunu stumt (arī stumdīt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Uzsliet degunu Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
kaitavāt Izturēties untumaini. Būt ķildīgam. Ķildoties.
liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
nosusināt Iztvaicē lot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
jēlcukurs Iztvaicēta cukura masa, kuru kristalizējot iegūst cukuru.
izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
izžūt Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku).
transpirēt Iztvaikot (šķidrumu, parasti ūdeni) - parasti par augiem, to daļām, kopumu.
kūpēt Izvadīt dūmus (par dūmvadiem).
aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
pafakturēt Izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla.
ierīkot Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības). Izbūvēt (piemēram, ceļu).
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem. Būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) plaukstu (arī pirkstus, roku) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) roku (arī pirkstus, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
Sažņaugt (arī savilkt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē, arī sažņaugt dūri Izveidot dūri.
industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
aizšķērsot Izveidot šķērsli (kā kustībai). Būt par šķērsli.
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
pārskatīties Izvēloties kļūdīties.
papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
ģeogrāfija Izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei).
izcelt Izvilkt (no ūdens). Izmakšķerēt.
izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi).
izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju.
izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju.
uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
celt Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā).
atstiept Izvirzīt uz priekšu (lūpu).
izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa. Arī konsole (2).
izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli. Izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt. Dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
atkāpties Izzust (par jūtām, domām, sajūtām).
izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.). Izgaist (2).
izgaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
pagaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
sadūmot Izžāvēt dūmos (pārtikas produktu).
izsusēt Izžūt (1).
izsusēt Izžūt (2).
izsusēt Izžūt (3).
izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem).
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
Skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru) Ja izjūt bailes, uztraukumu.
aizjādelēt Jādelējot aizklīst, aizkļūt.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
atjāt Jājot atkļūt šurp. _imperf._ Jāt šurp. Jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
jāņogulājs Jāņogu krūms.
jāņogulājs Jāņogu krūmu audze.
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
jasmīnkrūms Jasmīna krūms.
ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
izjāt Jāšus doties (kādā nolūkā).
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
Kāzu ceļojums Jaunlaulāto ceļojums tūlīt pēc kāzām.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
progresīvs Jauns, moderns. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
lieta Jautājums (piemēram, pārrunās). Būtība, kodols.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Uz nebēdu Jautri, bezrūpīgi.
Hidrauliskā java Java, ko izmanto tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
Mūra java Java, ko izmanto, piemēram, celtņu pamatu, sienu mūrēšanai.
Kaut kurā brīdī Jebkurā brīdī. Tūlīt.
Kaut kurā brīdī Jebkurā brīdī. Tūlīt.
Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi.
jodūdens Joda šķīdums ūdenī.
jodūdeņražskābe Jodūdeņraža šķīdums ūdenī.
jodīds Jodūdeņražskābes sāls.
atjoņot Joņojot atkļūt šurp. _imperf._ Joņot šurp. Joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
vidusjosla Josla, kas atrodas, pastāv (kā) vidū.
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
mesija Jūdaismā - dieva apsolītais glābējs. Kristiānismā - Jēzus Kristus.
Pātaru deķis Jūdaismā - iegarena, četrstūraina sega, ko liek uz pleciem, skaitot lūgšanu.
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
sinagoga Jūdaisma reliģiska organizācija.
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
talmuds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums. Attiecīgā grāmata.
Likt ilksīs Jūgt (ratos, ragavās, arklā u. tml.).
Likt arklā Jūgt arklā.
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
metināt Jūgt.
juceklis Jūklis.
Siena (arī liepu) mēnesis Jūlijs.
Ziedu (arī papuves) mēnesis Jūnijs.
Ziedu (arī papuves) mēnesis Jūnijs.
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
Zilais kontinents Jūra, okeāns.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
laminārijas Jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), kuras izmanto uzturā un lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
batisfēra Jūras dzīles.
liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne.
abrāzija Jūras krastu noārdīšanās viļņu darbības rezultātā.
korsārs Jūras laupītājs. Jūras laupītāju kuģa kapteinis. Pirāts.
valgums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Sedums.
sedums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Valgums.
Jūras vārti Jūras ostas pilsēta. Jūras osta.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
pliozaurs Juras un krita perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
transgresija Jūras uzvirzīšanas sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
atlija Jūras viļņu saplakšana pēc vētras.
Jūras sudrabs Jūras zivis.
Jūras sudrabs Jūras zivis.
akmeņplekste Jūras zivs, kurai ķermenis acu pusē ir brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem.
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
Jūras braucējs Jūrasbraucējs.
Jūras bullis Jūrasbullis.
Jūras bullis Jūrasbullis.
Jūras grundulis Jūrasgrundulis.
Jūras grundulis Jūrasgrundulis.
Jūras zāles Jūraszāles.
piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
Admiralitātes lords Jūrlielu padomes loceklis. Jūrlietu ministrs.
Jūras lietas Jūrlietas.
jūrmalnieks Jūrmalas (2) iedzīvotājs.
Jūras kāposti Jūrmalas krambe.
Jūras kāposti Jūrmalas krambe. Jūras aļģes, kuras izmanto uzturā, ārstniecībā.
jūrmalietis Jūrmalnieks.
jūrlietas Jūrniecība (1).
jūrlietas Jūrniecība (2).
jūrasbraucējs Jūrnieks.
Jūras braucējs Jūrnieks.
Jūra gājējs Jūrnieks. Jūras zvejnieks.
Jūrā gājējs Jūrnieks. Jūras zvejnieks.
bušlats Jūrnieku pusmētelis.
Jūras skola Jūrskola.
Jūras skola Jūrskola.
jūrskolnieks Jūrskolas audzēknis.
kursants Jūrskolas audzēknis.
brīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš.
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
jūsmināties Jūsmot.
jūsināt Jūsot.
degt Just dedzinošas, sūrstošas sāpes (parasti no ievainojuma).
kaist Just stipru karstumu. Būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām). Arī kvēlot. Degt.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
Atstāt pēdas dvēselē Jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
izjūta Jūtas, emocijas.
emocijas Jūtas. Samērā īslaicīgi emocionāli stāvokļi.
dvēselīgs Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (1).
dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātbūtne (2).
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
bads Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
iztrūkums Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
Krūšu kabata Kabata apģērba krūšu daļā.
krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā. Krūšu kabata.
uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
Pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums.
šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
Priekš kā (retāk kam) Kādam nolūkam, kādā nolūkā.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts. Attiecīgais pasta sūtījums.
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
Relatīvais biežums Kādas parādības absolūtā biežuma attiecība pret visu novērojumu skaitu.
tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
misija Kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu.
okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
Kafijas galds Kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
moka Kafijas koka vai krūma šķirne. Šīs šķirnes koks vai krāms.
ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
priede Kailsēkļu skuju koku vai krūmu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, egles, lapegles, dižegles.
karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
kvēle Kaisle. Neapvaldītas jūtas.
melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana.
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
Kosties (arī kost, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
Zāģēt nervus (kādam) Kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem.
vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
kalambūrists Kalambūru sacerētājs.
Kaļķu piens Kalcija hidroksīda suspensija ūdenī.
Kaļķu piens Kalcija hidroksīda suspensija ūdenī.
kaļķūdens Kalcija hidroksīda šķīdums ūdenī.
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā priekš mūsu ēras.
vidējkalne Kalniene, kuras augstums ir no 1000 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa.
zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
ģērbējs Kalpotājs, kas rūpējas par tērpiem.
plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Šaurs (par lūpām).
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
atkalt Kaļot dabūt vaļā. _imperf._ Kalt vaļā.
metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
Elektriskais kamīns Kamīna veida ierīce, kurā siltumu un gaismu iegūst ar elektrisko strāvu.
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
novadkanāls Kanāls (kā, parasti ūdens) novadīšanai.
Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
Kapara brūns Kaparbrūns.
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
Atmaksāšanās laiks Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
kartelizācija Kapitālistiskajās valstīs - (parasti rūpniecības uzņēmumu) apvienošana kartelī.
kartelēt Kapitālistiskajās valstīs - apvienot karteli (parasti rūpniecības uzņēmumus).
parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizkāpt Kāpjot nokļūt (līdz kādai vietai).
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus). Kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918.gada līdz 1946.gadam).
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju. (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
traleris Karakuģis ar mazu iegrimi jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
Karaliskā milzu čūska Karaļčūska. Boa.
Karaliskā milzu čūska Karaļčūska. Boa.
Kara pūlis Karapūlis.
Kara pūlis Karapūlis.
junkurs Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnsūru (kvadrātu) veidā.
iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
izlūks Karavīrs, kas izlūko (2).
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
Kara gūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Karagūsteknis.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
Lielgabalu gaļa Karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
Lielgabalu gaļa Karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām).
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
grantskarjers Karjers, kur iegūst granti.
iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļaut.
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
aizkārpīt Kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kārpīt prom.
atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kārpīt nost.
iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā).
karpa Karpu dzimtas ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām.
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
kaze Karpu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
karūsa Karpu dzimtas zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
karstums Karsts gaiss. Augsta gaisa temperatūra.
suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks. Gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru).
stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais karšu kopums.
žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
Kārt šūpotnes Kārt šūpoles.
virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
glaukonīts Kārtains kāliju, magniju, dzelzi un ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa).
tūkstošais Kārtas skait. --> tūkstoš (1000.).
Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums. Nekārtība, stihiskums, haoss.
akurāts Kārtīgs, rūpīgs. Precīzs.
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
sudrabkarūsa Karūsa, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
Austrumu karūsa Karūsu suga, kurā ietilpst sudrabkarūsu un zelta karūsu pasugas. Šīs sugas karūsa.
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izkašāt (3), izkašņāt (3).
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kasīt prom. Kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kasīt nost.
šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kašņāt nost.
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
kineskops Katodstaru lampa attēlu iegūšanai (televizorā).
kongregācija Katoļa organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana.
jezuīts Katoļu mūku ordeņa - Jēzus biedrības - loceklis.
ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
kartūns Katūns.
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
Klupt kādam cekulā Kaujoties plūkt aiz matiem, kauties. Arī rāt.
sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
Vaļējs lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
Slēgts lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
nokaulēt Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
piekaulēt Kaulējoties panākt, ka iegūst (ko) papildus.
Atslēgas kauls Kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšu kaulu.
Atslēgas kauls Kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšukaulu.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni.
Augstas lietas Kaut kas grūti sasniedzams.
kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
Centrālā kavēšana Kavēšana, kas izveidojas smadzeņu šūnās un centros.
Vilkt (arī stiept) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
Stiept (arī vilkt) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
Vilkt (arī stiept) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Sotņa.
krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
kinoaparatūra Kinematogrāfijā izmantojamā aparatūra.
panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
Multiplikācijas filma Kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde. Šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
atklaiņot Klaiņojot atkļūt šurp. Klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās). Apklejot.
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
aizklakšķināt Klakšķinot attālināties. Klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij Klāt ļoti tuvam, mīļam. Arī kļūt ļoti patīkamam.
krāsot Klāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar krāsu (3).
klātiene Klātbūtne (1).
klātiene Klātbūtne (2).
plecs Klātbūtne, atbalsts.
Acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem).
tuviene Klātbūtne.
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
kūdrains Klāts ar kūdru.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
manuālis Klaviatūra (mūzikas instrumentiem), ko darbina ar rokām.
taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
flīģelis Klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām.
Klavieru mūzika Klaviermūzika.
klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
atklejot Klejojot atkļūt šurp. Klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizklejot Klejojot attālināties. Klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās). Apklaiņot.
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām).
atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada).
aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu).
pulverizēt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
smidzināt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
Silts klimats Klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
Karsts klimats Klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
atklīst Klīstot atkļūt, atnākt šurp. _imperf._ Klīst šurp. Klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis.
paklupt Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
klupšus Klūpot, ar klupieniem.
Turēt ūdeni mutē Klusēt. Būt nerunīgam.
Turēt ūdeni mutē Klusēt. Būt nerunīgam.
Zaglīgi soļi Klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
trausls Klusināts, liegs (par skaņu). Nepiesātināts (par krāsu, gaismu). Ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju). Dungot.
sanēt Klusu šalkt (parasti par ūdeņiem, viļņiem, arī veļu).
dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt.
nodvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām noteikt, pateikt.
izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
Nepareizs (arī kļūmīgs, greizs) solis Kļūda (darbībā, rīcībā).
iespiedkļūda Kļūda iespiestā tekstā.
Loģiska kļūda Kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
misēklis Kļūda, neveiksme. Arī traucēklis.
misējums Kļūda, neveiksme. Misēklis.
māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
analfabētisks Kļūdains.
kļūdīgs Kļūdains.
iegrābties Kļūdāties nonākt nevēlamā stāvoklī.
samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
samainīt Kļūdāties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
Spert nepareizu soli Kļūdīties savā darbībā, rīcībā.
aloties Kļūdīties, maldīties.
Nošaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
Šaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut šķībi (arī greizi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
Nošaut buku Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
Šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
Izdarīt kļūdu Kļūdīties.
korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā.
kļūmains Kļūmīgs.
kļūms Kļūmīgs.
Acis satumst Kļūst bēdīgi, skumji.
Dūša netur Kļūst nelabi, rodas vemšanas sajūta (no kā).
sabiezēt Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā).
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bola.
Iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu Kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
Nākt (biežāk būt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Kļūt (būt) iereibušam, piedzērušam.
Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
tikt Kļūt (par ko citu nekā līdz šim).
apsirmot Kļūt (parasti mazliet) sirmam.
rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
izacot Kļūt acainam (1) - parasti par maizi.
izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu). Izdzist (4).
Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
aktivizēties Kļūt aktīvam (1-1). Refl. --> aktivizēt (1).
aktivizēties Kļūt aktīvam (1-2). Refl. --> aktivizēt (2).
atmosties Kļūt aktīvam, darbīgam (par cilvēkiem, tautām).
mosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
pamosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli).
noplukt Kļūt apdilušām, neizskatīgam, izbalējušam.
nopluskāt Kļūt apdriskātam, apdilušām.
krāties Kļūt apjomīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas (par putniem).
piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Krist (7).
krist Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
kristies Kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku).
nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokrist (5).
nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokristies (1).
aromatizēties Kļūt aromātiskam, smaržīgam.
izkust Kļūt arvien klusākam (par skaņu).
izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbalēt (2). Izzust.
izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbālēt (2). Izzust.
asināties Kļūt asākam, vērīgākam (parasti par prātu).
noasarot Kļūt asarainam (par acīm, seju).
atmosties Kļūt atkal jūtamam, aktivizēties (par psihiskām norisēm).
slieties Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
paaukstināties Kļūt aukstākam.
izaukstēt Kļūt aukstam vai aukstākam (par telpu).
automatizēties Kļūt automātiskam (2).
iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
bālēt Kļūt bālam (par cilvēku, seju).
nobaltot Kļūt baltam, arī gaišam, sirmam.
izvirst Kļūt bezjēdzīgam (par parādībām sabiedrībā).
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
uzbiezēt Kļūt biezākam, arī biezam (parasti par kā virsmu).
izdzist Kļūt blāvam, neskaidram, nesalasāmam (piemēram, par rakstu).
iezilēt Kļūt blāvi zilganam.
biezēt Kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
nobriest Kļūt blīvākam, sacietēt (par maizi).
pablīvēties Kļūt blīvākam.
sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
sabriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi). Nobriest (5).
blīvēties Kļūt blīvam.
mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
brūnēt Kļūt brūnam nogatavojoties (par dažām sēklām).
nobrūnēt Kļūt brūnam saules, vēja iedarbībā.
nobrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
brūnēt Kļūt brūnganam, brūnam (apcepoties).
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
izdubt Kļūt cauram, parasti, satrunot vidum. Kļūt cauram (par vidu).
pacietēt Kļūt cietākam.
cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām).
cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par vielu).
springt Kļūt cietam, stingram.
pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
pārvērsties Kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm).
pārvērsties Kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi).
pārvērsties Kļūt citādam skanējumā (par skaņām).
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
izmainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
červelēties Kļūt červeļainam. Sarauties, savilkties.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2). Tikt daudzveidotam.
sažuburot Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
sažuburoties Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
demokratizēties Kļūt demokrātiskam vai demokrātiskākam.
pietumst Kļūt drūmam (par cilvēku).
piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm).
uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties. Piepūsties (3).
bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
piepūsties Kļūt dusmīgam; arī apvainoties.
ieskaisties Kļūt dusmīgam.
noskaisties Kļūt dusmīgam. Sadusmoties.
dzeltēt Kļūt dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē.
nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
dzeltēt Kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
noskaidroties Kļūt dzidram (par šķidrumu).
nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā). Atbalsoties.
Uzcelties (arī piecelties) no miroņiem (arī no kapa) Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
bālēt Kļūt gaišākam (pēc tumsas) - par debesīm, mākoņiem.
gaišoties Kļūt gaišākam, - gaiši spīdēt, mirdzēt.
gaismoties Kļūt gaišākam.
apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
pastiepties Kļūt garākam (par parādībām dabā).
apnikt Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam. Vairs neizraisīt interesi.
gatavoties Kļūt gatavam (par augļiem, sēklām).
pagausināties Kļūt gausākam.
izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
glumēt Kļūt glumam (1).
glumēt Kļūt glumam (2).
aplīkt Kļūt grūti atliecamam (parasti par muguru).
sacirsties Kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu).
samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
Nokārt galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
Pieņemties prātā Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
Pieņemties prātā Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
Pieņemties gudrībā (arī gudrībās) Kļūt gudrākam, zinošākam.
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
iepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
piepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
uzpūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
aizdzeltēt Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam. Mazliet nodzeltēt.
kāpt Kļūt ievērojamākam, materiāli nodrošinātākam.
sadilt Kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā).
nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
saskābt Kļūt īgnam, nelaipnam.
skābt Kļūt īgnam, nelaipnam. Arī kļūt neapmierinātam.
pieņemties Kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli).
pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
pieņemties Kļūt intensīvākam, pastiprināties (par darbību, norisi).
iesvilt Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
izburbēt Kļūt irdenam, arī porainam.
raukties Kļūt īsākam (par laikposmu, parasti par dienu).
rauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
dilt Kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti).
rasties Kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izlept Kļūt izlutinātam. Kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
atdzīvoties Kļūt izmantojamam augu audzēšanai (par kādu teritoriju).
spurt Kļūt izspūrušam, arī spurainam.
palept Kļūt izvēlīgākam (parasti attiecībā uz ēdienu).
uzjautrināties Kļūt jautram.
pamosties Kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli). Atmosties (3).
apmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
atmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbība (par zobiem).
nomizot Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem). Nomizoties.
piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sausēt Kļūt kalsnam, vālam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
kaist Kļūt karstam (par priekšmetiem).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
karst Kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu).
paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām). Uz neilgu laiku apklust.
pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
plakt Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
dzist Kļūt klusākam. Gaist (par skaņām).
klusināties Kļūt klusam (3) vai klusākam.
klust Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu)..
klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
pakrēslot Kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta).
pakuplot Kļūt kuplākam (parasti par augiem).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (piemēram, par augsni, gaisu, arī platību u. tml.).
uzlaboties Kļūt labākam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
atlabt Kļūt labvēlīgāk noskaņotam, laipnākam.
atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam, atsaucīgākam.
legalizēties Kļūt legālam, tikt (oficiāli) atļautam.
kristies Kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti).
pielīdzināties Kļūt līdzīgam (ar ko), līdzvērtīgam (kam). Līdzināties.
atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam. Arī izzust.
paaugties Kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
celties Kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu).
izaugt Kļūt lielākam apjomā, arī spējīgākam, stiprākam.
piepūsties Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
augt Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā.
paaugstināt Kļūt lielākam par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
augt Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot aizvien lielāku platību.
augt Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā). Palielināties, vērsties plašumā.
paaugt Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā). Palielināties, vērsties plašumā.
briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
ļimt Kļūt ļenganam (par ķermeņa daļām).
nobālēt Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
nobālēt Kļūt ļoti blāvam (par gaismu, gaismas avotu).
nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu). Arī izdzist (2).
Uzsprāgt gaisā Kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
iedegties Kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam.
izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
nokaist Kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem).
nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
noslāpt Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
izzust Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
kust Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
norepēt Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
norepēt Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu). Arī izdzist (6).
izgrabēt Kļūt ļoti nestipram, pilnīgi nolieloties.
nosušķēties Kļūt ļoti netīram.
nosušķēt Kļūt ļoti netīram. Nosušķēties.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām). Izplūst (6).
Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
nokaist Kļūt ļoti sārtam (parasti par seju). Ļoti nosarkt.
izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
izkalst Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
izgaismoties Kļūt ļoti skaidram (parasti par domu).
pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
sabrukt Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa daļām). Nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
iedegties Kļūt ļoti spilgtam.
iesvilt Kļūt ļoti spraigam (par cīņu, kauju).
iekarst Kļūt ļoti spraigam (piemēram, par ciņu, sacensībām).
saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
Ieaugt sirdī Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
Ieaugt sirdī Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
Apaugt ar utīm Kļūt ļoti uztainam (parasti par cilvēku).
nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
izdilt Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.
izkalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
sakalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Izkalst (2).
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Sakalst (2).
izdēdēt Kļūt ļoti vājam.
kāmēt Kļūt ļoti vājam.
nodēdēt Kļūt ļoti vājam. Izdēdēt (1).
atkust Kļūt maigākam. Zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
izkust Kļūt maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
mākties Kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem.
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam. Kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
piestāties Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
kliedēties Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem).
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu).
bojāties Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
atkāpties Kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam.
nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
atslābt Kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.).
nobālēt Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
kristies Kļūt mazākam (par morālām vērtībām).
rauties Kļūt mazākam (par piena izslaukumu).
rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni). Samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu. daudzumu, apjomu).
iebrūnēt Kļūt mazliet brūnam. Kļūt mazliet tumšākam.
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
apduļķoties Kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam.
pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
iesarkt Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
apsīkstēt Kļūt mazliet sīkstam.
pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
apskābt Kļūt mazliet skābam.
piemākties Kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam.
ieslapt Kļūt mazliet slapjam.
aptrult Kļūt mazliet trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
padzist Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam. Iesākt dzeltēt.
paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
panīkt Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
melnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam (kādā procesā).
nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
nomelnot Kļūt melnam vai ļoti tumšam. Nomelnēt.
apmiegoties Kļūt miegainam.
nomiegoties Kļūt miegainam.
norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
miklot Kļūt miklam.
atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
mitrināties Kļūt mitram (1).
piesmadzēt Kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā).
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izšuvušu).
Ieiet modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
Nākt (arī ieiet) modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
Nākt modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
atdzīvoties Kļūt možākam, priecīgākam (par seju, acīm).
rūsēt Kļūt neaktīvam, kūtram.
apsūbēt Kļūt neaktīvam, notrulināties.
apsūnot Kļūt neaktīvam, notrulināties.
nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
iepūsties Kļūt neapmierinātam.
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
Apcietināt sirdi Kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attiecībās ar citiem).
Apcietināt sirdi Kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
rūsēt Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
Zaudēt spēku Kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
nosmakt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
burzīties Kļūt negludam (parasti par audumu).
aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
repēt Kļūt negludam, raupjam.
padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
Iziet no ierindas Kļūt neizmantojamam, nederīgam (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
(Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
sagriezties Kļūt nelaipnam, īgnam.
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
apnikt Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
noilgt Kļūt nerealizējamam pēc kāda termiņa izbeigšanās.
samežģīties Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus.
pazust Kļūt nesadzirdamam (citām skaņām pārmācot vai saplūstot ar citām skaņām) - par skaņu.
nozust Kļūt nesadzirdamam (par skaņu).
pazust Kļūt nesajūtamam, neuztveramam (par smaržu).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
aptumšoties Kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā). Saule aptumšojas.
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur).
nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
kust Kļūt nesaskatāmam. Arī gaist.
izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļuīkt.
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļukt.
Izlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā) Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Izsprāgt (arī izlēkt) no ādas (ārā, arī laukā) Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Izlēkt (arī izsprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
apmigloties Kļūt neskaidram (par apziņu).
migloties Kļūt neskaidram (piemēram, par apziņu, prātu).
aizmigloties Kļūt neskaidram, zust (par apziņu, domām).
ierūsēt Kļūt neskanīgam (par balsi).
stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast. Arī mulst.
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
izbalēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
izbālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
nobālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
aprūsēt Kļūt nespodram, netīram (par logu rūtīm).
apsūbēt Kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
aprepēt Kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem).
norušķēties Kļūt netīram, notraipīties.
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
pievilt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā).
Pārkāpt laulību Kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
Pārkāpt laulību Kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
noieties Kļūt nevīžīgam. Morāli pagrimt.
ieniknoties Kļūt niknam.
piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
nostiprināties Kļūt noturīgam, viegli izmantojamam (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
Iekarot vietu (retāk pozīcijas) Kļūt nozīmīgam, nepieciešamam (kur).
Iekarot pozīcijas (biežāk vietu) Kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
Iekarot vietu (retāk pozīcijas) Kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
nopalsot Kļūt palsam. Arī nobālēt.
gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
ieiet Kļūt par (kā) locekli, pārstāvi.
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
ieiet Kļūt par (kā) sastāvdaļu.
Nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
Ieiet (arī ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieieties asinīs sar. (arī ieiet asinīs) Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet miesā un asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
realizēties Kļūt par īstenību. Īstenoties.
īstenoties Kļūt par īstenību. Realizēties.
apaugt Kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu).
Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
(No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Aiziet partizānos Kļūt par partizānu, pievienoties partizānu vienībai.
profesionalizēties Kļūt par profesionāli.
proletarizēties Kļūt par proletārieti (1).
prostituēties Kļūt par prostitūtu.
pārpurvoties Kļūt par purvu, purvainu vietu.
Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
Nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla, arī uzsēsties (kādam) kaklā Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
Kāpt tronī Kļūt par valdnieku.
(Uz)kāpt tronī Kļūt par valdnieku.
Uzkāpt tronī Kļūt par valdnieku.
leksikalizēties Kļūt par vārdu (par vārdu savienojumu).
paspēlēt Kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās).
pārsātināt Kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku.
pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
pārkaist Kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem).
pārtaukoties Kļūt pārāk taukainam.
pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
pārtaukoties Kļūt pārāk tuklam.
paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
Pacelt galvu Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam, arī lepnākam.
Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.
Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
Nostāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
Nostāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
Stāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
iepazīties Kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu). Iesākt pazīt (kādu).
iepazīt Kļūt pazīstamam (ar kādu). Iesākt pazīt (kādu). Iepazīties (1).
Pieteikt savu vārdu Kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā). Gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
Pieteikt savu vārdu Kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā). Gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
Nākt vaļā Kļūt pieejamam, arī izmantojamam.
Nākt vaļā Kļūt pieejamam, arī izmantojamam.
pavērties Kļūt pieejamam, izmantojamam, arī īstenojamam (piemēram, par iespēju, kādu parādību).
apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
pieriesties Kļūt pilnam (ar ziediem, atvasēm, augļiem)- par augiem, to daļām.
pieriest Kļūt pilnam (piemēram, ar ziediem, atvasēm, augļiem) - parasti par augiem.
blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām). Briest.
izsaldēties Kļūt pilnīgi aukstam (parasti par telpu).
sagriezties Kļūt pilnīgi citādam (par laikapstākļiem).
nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
izšķīst Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
dilt Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
ieieties Kļūt plaši lietotam, atkārtotam.
Iegūt vārdu Kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
aizskanēt Kļūt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
izskanēt Kļūt plaši zināmam (piemēram, par kādu faktu).
ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties. Kļūt plaši lietojamam.
vērties Kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.).
Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
Iziet tautā Kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
Iziet tautā Kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
Nākt pie prāta Kļūt prātīgam.
Nākt pie prāta Kļūt prātīgam.
apriebties Kļūt pretīgam, riebīgam.
Apnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei) Kļūt pretīgam.
atplaukt Kļūt priecīgam, laipnam.
uzplaukt Kļūt priecīgam, laipnam. Atplaukt.
ielīksmoties Kļūt priecīgam, sajūsmināties.
profesionalizēties Kļūt profesionālam (1).
pajukt Kļūt psihiski slimam, parasti vieglā formā.
jukt Kļūt psihiski slimam.
Jukt prātā (retāk galvā) Kļūt psihiski slimam.
Jukt prātā (retāk galvā) Kļūt psihiski slimam.
kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu). Kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
parādīties Kļūt redzamam (apgaismojumā).
pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu). Pavērties.
iemelnēties Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
Nākt redzamam Kļūt redzamam.
Nākt redzamam Kļūt redzamam.
aprimt Kļūt remdenam.
paresnināties Kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem).
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
tūkt Kļūt resnam (aptaukojoties).
aptūkt Kļūt resnam. Aptaukoties.
izretināties Kļūt retākam (par augiem kādā vietā).
noplukt Kļūt retam, neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
nopluskāties Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
revolucionizēties Kļūt revolucionāram [2] (1) vai revolucionārākam.
iesilt Kļūt rosīgākam, dzīvākam (par sarunām, strīdu u. tml.).
rudēt Kļūt rudam.
rudeņot Kļūt rudenīgam.
rūgtēt Kļūt rūgtam (pēc garšas).
rūsganot Kļūt rūsganam.
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
atspaidīties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās).
atspiesties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās). Atspaidīties.
nosarkt Kļūt sarkanam, sārtam (sarkanā, sārtā gaismā).
piesarkt Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) - par acīm, plakstiņiem.
iekvēloties Kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām). Parādīties (sejā, tās daļās)- par sārtumu
apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
piesarkt Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
atsarkt Kļūt sārtam, sarkanam (gaismas staros).
pietvīkt Kļūt sārtam, sarkanam (par augiem, to daļām, parasti augļiem).
piesarkt Kļūt sārtam, sārtoties (par paradībām daba).
nosārtoties Kļūt sārtam.
nosārtot Kļūt sārtam. Nosārtoties.
uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
iezīmēties Kļūt saskatāmam, parādīties.
piepūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
uzpūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
nosausēt Kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
aizkalst Kļūt sausam (par muti, rīkli).
kalst Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
kūlot Kļūt sausam, kalst (par zāli).
trusēt Kļūt sausam, viegli lūstošam.
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
aizsērēt Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
iesīkstēt Kļūt sīkstam.
laisties Kļūt siltākam (par laika apstākļiem ziemā).
atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
apsilt Kļūt siltākam.
pasiltināties Kļūt siltākam.
piesilt Kļūt siltam (par telpu, apkārtni, vidi). Pilnīgi sasilt.
silt Kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem).
iesilt Kļūt siltam vai siltākam.
nosirmot Kļūt sirmam.
skābt Kļūt skābam (1).
skābt Kļūt skābam (2).
skaidroties Kļūt skaidram (1) vai skaidrākam.
noskaidroties Kļūt skaidram (par debesīm).
pieņemties Kļūt skaļākam, pastiprināties (par skaņu).
skānēt Kļūt skāņam (1).
skānēt Kļūt skāņam (2).
apmākties Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
noskumt Kļūt skumjam.
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
slābt Kļūt slābanam, slābam.
slāņoties Kļūt slāņainam (1).
slāņoties Kļūt slāņainam (2).
kārtoties Kļūt slāņainam, sadalīties pa slāņiem.
slapināties Kļūt slapjam (1).
mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
mērcēties Kļūt slapjam lietū. Liedēties.
mirkt Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
apslapt Kļūt slapjam.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
saslimt Kļūt slimam.
iesirgt Kļūt slimam. Saslimt.
Palaisties slinkumā (arī laiskumā, kūtrumā) Kļūt slinkam, laiskam.
Palaisties slinkumā (arī laiskumā, kūtrumā) Kļūt slinkam, laiskam.
apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nesavaldīgam.
palaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam. Arī morāli pagrimt. Izlaisties (2).
nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā)
Pieņemties spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
Pieņemties (retāk ņemties, pieaugt) spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
aizdegties Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
spiralizēties Kļūt spirālveidīgam.
spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
spirgt Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
iekvēloties Kļūt spožam, tiekot apgaismotam.
rosināties Kļūt spraigākam (parasti par sarunām, domām).
ierosīties Kļūt spraigākam, rosīgākam.
apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
Stāties uz (savām) kājām Kļūt stabilam, stipram.
cietēt Kļūt stingram, raupjam (par ādu, rokām).
augt Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.).
Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
iespītēties Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Iespītēties, ietiepties.
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
Nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla Kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu). Apmākties (2).
mākties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija. Arī noziedēt.
Uzaudzēt taukus Kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
Ieslīdēt parādos Kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes.
ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
uzpūst Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
uzpūsties Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
sagulsnēties Kļūt tādam, kam ir, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu, ar ko).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku). Kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
nolūzt Kļūt tādam, kam lūstot atdalās daļa.
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā).
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
vērt Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
pietūkt Kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā.
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem. Novecot (3).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
noirt Kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem).
saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
noaugt Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
uzzelt Kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.).
uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
uzzaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.).
sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
sērsnot Kļūt tādam, kur veidojas sērsna.
pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
Pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi). Arī pārplūst.
piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums. Uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.

ū citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ū¹

ū²

MLVV