Paplašinātā meklēšana
Meklējam āda.
Atrasts vārdos (74):
- āda:1
- ādains:1
- aitāda:1
- armāda:1
- cūkāda:1
- jēlāda:1
- jērāda:1
- kazāda:1
- lāčāda:1
- lakāda:1
- lūšāda:1
- najāda:1
- ragāda:1
- roņāda:1
- segāda:1
- suņāda:1
- teļāda:1
- ūdrāda:1
- zaķāda:1
- zemāda:1
- zoļāda:1
- zosāda:1
- ādainis:1
- bebrāda:1
- caunāda:1
- cietāda:1
- čūskāda:1
- gļotāda:1
- hromāda:1
- juhtāda:1
- kirzāda:1
- lapsāda:1
- oderāda:1
- seskāda:1
- trušāda:1
- ūdeļāda:1
- vēršāda:1
- vilkāda:1
- virsāda:1
- zamšāda:1
- zirgāda:1
- zvērāda:1
- pusādas:1
- briežāda:1
- jenotāda:1
- kažokāda:1
- kotikāda:1
- kumeļāda:1
- kurmjāda:1
- pamatāda:1
- sabuļāda:1
- smalkāda:1
- stirnāda:1
- ševroāda:1
- šķeltāda:1
- tīģerāda:1
- vāverāda:1
- plikādas:1
- stādaigs:1
- ādamābols:1
- priekšāda:1
- safjānāda:1
- sermuļāda:1
- skunksāda:1
- šagrēnāda:1
- karakulāda:1
- šinšillāda:1
- ziemišķāda:1
- melnādains:1
- rupjādains:1
- tumšādains:1
- krokodilāda:1
- sarkanādains:1
- stādaudzētava:1
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (9516):
- (No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- (Sa)jaukt kārtis (Iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus.
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- (Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
- (Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
- (Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- (Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
- (Uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū.
- Hromatiskā aberācija Aberācija, kas rodas, ja gaismā, kas plūst caur optisko sistēmu, ir dažāda garuma viļņi.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas. Īstā āda, derma.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu.
- papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
- vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. _imperf._ Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu). _imperf._ Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp _imperf._ Airēt šurp Airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda).
- Uz (kāda) pamata Aiz (kāda) iemesla. Ar (kādu) motivāciju.
- aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs. Ārzemju.
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml. Atrunāšanās.
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
- slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
- somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties. _imperf._ Kustēties prom. Aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
- Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
- nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
- Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- (Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- atplūst Aizplūst (no kādas vietas).
- apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
- likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
- lēkts Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, dzīves posmam).
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām). Aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- Glazē āda Alauna smalkāda.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- ādminis Amatnieks, kas izstrādā ādas.
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
- zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība. Arī dāvana.
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu. Piešķirt godalgu (kādam darbam).
- paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- panckas Apģērba gabali. Arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- Apkaunot (kāda, kā) vārdu Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
- vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā). Novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
- palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
- pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
- iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
- iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- pleķis Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
- pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
- pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- (Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
- izblēdīt Ar blēdību iegūt (no kāda). Izkrāpt.
- dažādmalu Ar dažāda garuma malām.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- balts Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. _imperf._ Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
- izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- (Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
- (Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
- izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- hloroformēt Ar hloroformu izraisīt (kādam) narkozes stāvokli.
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
- biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
- kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- karogs Ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā.
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp. _imperf._ Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
- parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
- dzeltens Ar patumšu šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp. _imperf._ Dabūt šurp. Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Spiest sevi Ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pavadīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu reaģēt uz (kāda, kā) attālināšanos.
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- atsist Ar sitienu atvirzīt šurp. Ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
- Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
- izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
- aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp. _imperf._ Sviest šurp. Ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzmest (1).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums. Apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- portretēt Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp. Ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
- izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
- Par varu (arī vari, arī varēm) Ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp. _imperf._ Vēdīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
- Dot zīmi Ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko).
- Dot zīmi Ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- ārpuse Ārpus kāda kopuma.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
- miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- Stāvēt (arī būt u. tml.) (kāda, kā) pusē Atbalstīt kādu, ko, simpatizēt kādam, kam.
- Nostāties kāda pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
- Būt pa zobam Atbilst kāda prasībām, iespējām.
- Pa prātam Atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- atkarot Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas).
- noputināt Atbrīvot no kā tāda, kas put.
- Tikt vaļā Atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
- attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu). Atjēgties, atgūties.
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
- Dabūt (arī aizgādāt, nogādāt, novākt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
- Nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
- Novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt, dabūt) pie malas, arī novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
- Dabūt (arī nogādāt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
- nomest Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznicinot (to).
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- Aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
- Aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
- Izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
- Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma).
- dehidrēt Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma).
- atslāņot Atdalot atbrīvot (no kāda slāņa, kārtas).
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
- Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
- Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
- upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ. Ziedot (2).
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- Atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam).
- teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
- pieminēt Atgādināt (kādam par ko).
- Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par sava esamību.
- Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
- Pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
- garšot Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu.
- govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
- atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā).
- rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums. Rieva (ādā).
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- (Pie)naglot pie kauna staba Atklāt (kā, kāda) amorālumu.
- Naglot pie kauna staba Atklāt (kā, kāda) amorālumu.
- Pienaglot pie kauna staba Atklāt (kā, kāda) amorālumu.
- (Pie)naglot pie kauna staba Atklāt (kā, kāda) amorālumu.
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
- Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
- Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
- Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
- (Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- (Pa)teikt skaidru patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
- Izpirkšanas nauda Atlīdzība, samaksa par (kāda) atbrīvošanu.
- Izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda Atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
- palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
- atvilt Atmānīt, atvilināt šurp. Atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Noraut masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
- Noraut masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- paņemt Atņemt (kādam ko).
- Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
- Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
- Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
- Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
- izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
- parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
- Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
- parādīt Atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma).
- Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) Atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizdiebt Ātri aizskriet. _imperf._ Diebt prom. Ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atdiebt Ātri atskriet šurp. _imperf._ Diebt šurp. Ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizjozt Ātri, strauji aizskriet. _imperf._ Jozt prom. Ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u.tml.).
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp. _imperf._ Jozt šurp. Ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
- Parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam). Atbalsts (kādam).
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
- posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika. Kukurznis.
- pārstāvis Atsevišķs indivīds (no kādas cilvēku grupas).
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu. Būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
- attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas) Izdalīties (uz kāda fona).
- atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
- rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
- Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- rezervēt Atstāt, glabāt (kādam ko) rezervē (1).
- Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- izsūtīt Atsūtīt (kāda no kurienes, kur u. tml.).
- kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
- diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
- Atmest domu Atteikties no kāda nodoma.
- aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
- trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
- novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
- nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu. no pārtikas).
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
- attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām). Bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
- autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.).
- noraidīt Atzīt (kādu) par neizmantojamu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
- vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
- pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- piedēklis Audu izaugums uz kāda no auga orgāniem.
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- kords Audums, ko gatavo no šāda diega.
- Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
- pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- falsets Augsts vīriešu balss reģistrs. Kāda no šī reģistra skaņām.
- treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
- vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
- magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
- ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atauļot Auļojot atkļūt šurp _imperf._ Auļot šurp. Auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
- saaust Aužot izgatavot (no kāda materiāla). Noaust (1).
- piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
- iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
- laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
- balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
- kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai.
- kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda).
- bebrs Bebrāda.
- atbēgt Bēgot atklāt šurp. _imperf._ Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- laisties Bēgt (no kādas vietas). Bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
- No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
- Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
- Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
- varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
- pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
- politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp. _imperf._ Bīdīt šurp. Bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
- atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm). _imperf._ Bizot šurp. Bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atblandīties Blandoties atkļūt šurp. Blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
- plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdens nelaime.
- Ūdens nelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
- trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
- atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
- Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
- Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- atbrist Brienot atkļūt šurp. _imperf._ Brist šurp. Brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
- iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
- briežāda Brieža āda (parasti kažokāda).
- manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
- bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
- aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
- iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
- atklāt Būt (kāda laikmeta) sākumam, ievadījumam.
- raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
- piederēt Būt (kāda) īpašumam.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- Stāvēt (kāda) spēkā Būt (kāda) spēkos.
- Stāvēt (kāda) spēkā Būt (kāda) spēkos.
- Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
- Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
- klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
- Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
- robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
- palikt Būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam).
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
- drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
- piekļauties Būt atbilstošam (kādam kopumam, sistēmai).
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- pieslieties Būt atbilstošam, piemelotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai).
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
- Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- skaldīt Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
- strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
- pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
- izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
- izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- (Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
- Izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- (Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- (Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
- aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam. Būt kā varā.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- sasaistīt Būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko).
- plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- pelēt Būt lādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
- aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
- Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
- kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
- snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
- raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
- snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai.
- Valkāt (kāda, kā) vārdu Būt nosauktam (kāda, kā) vārdā.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
- pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- ierosināt Būt par (kādas darbības, darba paņēmiena u. tml.) izraisītāju, veicinātāju.
- rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
- Prasīt (arī maksāt) upuri Būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai.
- pamudināt Būt par cēloni (kāda) darbībai.
- Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
- Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
- ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
- uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
- kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
- pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
- pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
- Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- sasaldēt Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
- Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
- Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
- krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
- kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
- sariest Būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras).
- piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
- pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
- aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
- atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
- lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
- ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas (kāda fizioloģiska norise).
- apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
- Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
- Aizvadīt kapā (arī uz viņpasauli) Būt par iemeslu kāda nāvei.
- Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
- mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
- apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
- Jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
- Maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
- Kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
- Maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
- Pīties (arī maisīties, kulties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli kādam.
- Tīties pa kājām Būt par traucēkli kādam.
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
- pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
- atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
- atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
- Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
- Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
- derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
- lauzīt Būt šādai sāpju sajūtai.
- paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- blāzmot Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
- puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
- smaržot Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
- sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
- pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
- šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
- spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
- šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
- plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
- stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
- siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
- izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
- interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
- pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
- šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
- pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
- raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
- sutināties Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
- Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
- uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
- murgot Būt tādam, kam ir murgi (4).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
- zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
- velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
- zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
- žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
- žāvāties Būt tādam, kam izraisās žāvas.
- Būt pirmajā vietā Būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
- sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
- vārguļot Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
- Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
- Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
- turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
- briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
- nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
- mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- oksidēties Būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe.
- pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
- pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
- dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
- Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
- pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
- puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
- magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
- Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
- Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- sekties Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
- tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnot.
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
- pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
- paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
- skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
- reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
- Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
- mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- spēlēt Būt tādam, kas atskaņo (mūziku) - parasti par radiouztvērēju, skaņu ierakstu atskaņotāju.
- reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
- sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
- ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
- izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
- izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
- uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
- Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
- uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
- glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
- rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
- pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
- Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
- pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
- nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
- piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
- skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
- rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- slāpēt Būt tādam, kas izjūt slāpes (1).
- dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
- skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
- uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
- sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
- sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
- paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
- vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
- pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
- nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
- zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
- pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
- raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
- Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
- Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
- smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
- uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
- vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
- vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
- pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
- pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
- sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
- piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
- pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
- konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
- krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
- valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
- pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
- Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
- Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
- Saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
- garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
- ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
- Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
- ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
- lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
- pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
- tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
- zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
- saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
- nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
- kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- vagot Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
- čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
- vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
- uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
- ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
- migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
- miglot Būt tādam, kur rodas migla (1).
- migloties Būt tādam, kur rodas migla (1). Miglot (1).
- smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
- samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
- pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
- slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
- patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- paātrināt Būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli).
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
- pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
- dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
- nolīgoties Būt tādam, kurā Īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
- rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
- raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
- smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
- kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
- pārmest Būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums.
- trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
- pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
- pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
- uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
- darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
- perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
- vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
- nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- putot Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
- rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
- urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
- pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
- skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
- norisināties Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1), noritēt (3).
- noritēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1).
- norisēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Noritēt (3).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
- trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
- plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
- plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
- mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
- velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
- zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4).
- spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
- piegādāt Būt tādam, no kā iegūst (ko).
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
- teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- sijāt Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
- putekšņot Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
- nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
- veidot Būt tādam, no kā sastāv (kāds kopums, veselums).
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
- rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- nogulsnēties Būt tādam, no kura izdalās nogulsnes.
- pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi. Strutot.
- sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- vēdināt Būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem. Vēdīt (2).
- sēt Būt tādam, no kura izplatās (smarža).
- sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
- asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
- lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- izplatīt Būt tādam, no kura plūst (smarža).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
- putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
- tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
- kūpēt Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
- sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to daļām.
- novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
- novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Aizvest (3).
- vest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur) - par durvīm, kāpnēm u. tml.
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- Turēties cenā Būt tādam, par ko daudz jāmaksā.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- Noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
- Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.).
- Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
- sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
- Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- faktors Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai).
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to).
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa daļas).
- cauna Caunāda.
- caunāda Caunas āda (parasti kažokāda).
- pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
- logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- caurteka Caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
- avots Cēlonis (kādam procesam, norisei).
- dzinulis Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei).
- determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kāda parādību).
- nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu. Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- jahtklubs Celtne, kurā atrodas šāda organizācija.
- klubs Celtne, kurā darbojas šāda organizācija, iestāde.
- vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
- rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
- Policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
- robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
- Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
- Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- Meklēt ceļu uz sirdi Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
- mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas. Vingrināties.
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- Izlīst cauri Censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
- Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
- Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
- Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
- skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
- (Pa)spiest (arī saspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- Saspiest (arī paspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- Turēties uz papēžiem Cieši sekot kādam.
- plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
- Spiest roku Cieši tvert (kāda roku) parasti sveicinot.
- Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti satverot.
- Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot. Rokas spiediens.
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- celms Cilme, izcelšanās. Arī pamats (kādai norisei).
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- virsaitis Cilts vadonis. Novada valdnieks. Arī kādas cilvēku grupas vadonis.
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
- drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
- alts Cilvēks, kam ir šāda balss.
- baritons Cilvēks, kam ir šāda balss.
- bass Cilvēks, kam ir šāda balss.
- mecosoprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
- soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
- tenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
- varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
- balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme, - šīs rases piederīgais.
- dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme. Šīs rases piederīgais.
- cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
- pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
- atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
- apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
- pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
- Ieroču nesējs Cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses.
- pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
- aģents Cilvēks, kas darbojas kāda interesēs.
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
- bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
- padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
- praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
- rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
- mīla Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
- līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
- tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6). Arī tuvākais.
- advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
- bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc. Cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
- skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
- pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
- priekšālasītājs Cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
- māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē.
- pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus. Ziņnesis.
- ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus. Arī vēstnesis.
- līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
- Verga dvēsele Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
- bušmeņi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
- zulusi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
- piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
- ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā. Pavadonis (ceļotājiem).
- lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
- sagādnieks Cilvēks, kas sagādā (1) kādam ko.
- priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
- pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- līdzāssēdētājs Cilvēks, kas sēž līdzās (kādam).
- instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
- kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
- oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
- darbonis Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
- eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- piedzīvotājs Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
- nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas. Arī svešs, nepazīstams cilvēks.
- zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
- delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām. Šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
- sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
- pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
- ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
- apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus.
- apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
- dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
- diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
- skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
- slāņoties Dalīties slāņos (3). Kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
- iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma).
- sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
- turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
- Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
- ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
- iekārta Darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
- sardze Darbība --> sargāt (1). Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
- aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
- stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
- iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
- iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
- pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
- tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
- Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai).
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs. Aktīva 2 (1) loceklis.
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas.
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- piedalīties Darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.).
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
- kalpot Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā. Arī iesākt (2).
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
- pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
- knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
- Vainu darīt Darīt (kādam) ko ļaunu. Kaitēt.
- Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
- Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
- nodarboties Darīt kādu darbu. Nodoties kādam darbam, pasākumam.
- pieskarties Darīt pāri (kādam).
- nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
- ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
- darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
- rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
- diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- dālija Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
- kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
- Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums. Daudzbalsība.
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums. Vairākbalsība.
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
- pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
- koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs.
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā).
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- kapitāls Dažāda veida (materiālās, garīgās) vērtības.
- Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība.
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
- Debess velve Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess kupols.
- Debess kupols Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess velve.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- Debess velve Debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes. Debess kupols.
- zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot (1).
- iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
- rinīts Deguna dobuma gļotādas iekaisums.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis. Šādas dejas mūzika.
- atdejot Dejojot atkļūt šurp. _imperf._ Dejot šurp. Dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizdejot Dejojot attālināties. Dejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- deja Deju mūzika. Skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
- melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
- acālija Dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- ibēre Dekoratīvs krustziežu dzimtas augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- astere Dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
- kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
- lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
- zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms. Šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
- Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
- reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
- cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
- piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
- šūpoles Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
- piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
- iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai. Ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).
- Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
- Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.
- Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
- Ganu diena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt.
- ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt. Ganu diena.
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
- diena Diennakts, arī kāda diennakts daļa.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
- ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt šurp. Dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
- Dūru cīņa Divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
- atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
- izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu). Dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos).
- karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- Komerciālais akts Dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
- aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
- gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
- nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim. Atbalstīt (kāda viedokli).
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
- kukuļot Dot (kādam) kukuli (3).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
- izglītot Dot izglītību, zināšanas. Būt par zināšanu avotu (kādam).
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
- mērķēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu).
- tēmēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu). Mērķēt (2).
- Kārtot parādu Dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
- pīpināt Dot, arī ļaut (kādam) pīpēt.
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
- pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
- pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
- atstāt Doties prom (no kādas vietas).
- pamest Doties prom (no kādas vietas). Atstāt (3).
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). _imperf._ Vākties prom.
- atdelverēt Draiskuļojot atklāt šurp. _imperf._ Delverēt šurp. Draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- mutuļot Drūzmēties, mudžēt. Būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni. Šāda slēdzene.
- bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda).
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda). Bārt.
- Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa. Šādas krāsas kārta.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība. Mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera.
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
- piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
- melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma. Audums no šādas dzijas.
- respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
- Pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) Dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu).
- aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
- šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns. No šāda gurna pagatavots ēdiens.
- kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
- saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
- piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
- piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
- Just līdzi Dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
- uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
- piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.).
- piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
- aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
- manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
- aizkājot Ejot attālināties. Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
- aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- detonācija Eksplozija, sprādziens. Sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
- sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
- luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- traheīts Elpvada gļotādas iekaisums.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
- epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
- estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās.
- liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
- aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
- izvilkums Fragments (no kāda teksta).
- epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- blokāde Funkciju izslēgšana (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- jubileja Gadadiena. Šādas dienas svinēšana.
- Dzīvot savā maizē Gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- rūpes Gādība (par kādu). Uzmanība (pret kāda vajadzībām).
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
- uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
- dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- Gaismas laušana Gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
- Lāpu gājiens Gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe. Ļoti spilgts pretstats.
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- metropole Galvaspilsēta. Arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
- pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
- pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
- pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms.
- Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
- Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa). Šāds veidojums kopā ar spalvām.
- torbasi Gan briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
- atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- boa Gara, sieviešu apģērbam uzliekama apkakle (no kažokādas vai strausa spalvām).
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai). Arī maks.
- valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
- vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam). Arī neveikli darboties, rīkoties.
- atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Čāpot šurp. Gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas.
- konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
- jēlums Gļotādas bojājums. Čūla.
- erozija Gļotādas čūla.
- aizgorīties Goroties aiziet. Goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrabēt Grabot attālināties. Grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom. Grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
- izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas.
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
- aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrozīties Grozoties attālināties. Grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- aizgrūst Grūžot aizdabūt pro. _imperf._ Grūst prom. Grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp. _imperf._ Grūst šurp. Grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
- varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
- riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
- fluorīts Halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls.
- krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
- līmenis Horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā). Horizontāla virsma, ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- hroms Hromāda.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
- puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
- kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- nolikt Iecelt (amatā), norīkot (kādai darbībai).
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- Ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
- dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
- lepns Iedomīgs, augstprātīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
- izlīdzēt Iedot, aizdot (kādam).
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- Iejusties (arī ielīst) kāda ādā Iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai).
- piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu).
- apsvilt Iegūt (ādas) apdegumu.
- pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.). Kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
- Atrast ceļu uz sirdi Iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Piekļūt sirdij Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
- Piekļūt sirdij Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
- piekļūt Iegūt (kāda) uzticību.
- samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
- apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
- Augt (kāda) acīs Iegūt lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku. Iegriezties.
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- Atrast ceļu - atrast Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
- Atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
- Ielīst (arī iejusties) kāda ādā Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- Kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
- Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
- Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
- centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- modulators Iekārta kāda fizikāla lieluma maiņai.
- manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
- palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai.
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
- paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai.
- līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
- radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
- ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
- nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
- ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
- pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
- iespiesties Iekļūt ar varu, viltu. Iekļūt pret kāda gribu.
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
- Sēsties kāda (arī kādā) krēslā Ieņemt kāda amatu. Stāties kādā amatā.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība. Attiecīgais teksts, dokuments.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē). Iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā. Arī dzimšanas apliecība.
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku). Ierasties, lai parādītu (kādam), ka atrodas (kur, kā tuvumā).
- nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
- izvadierīce Ierīce (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- dzirnas Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.
- dzirnavas Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.
- darbmašīna Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbgalds.
- darbgalds Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbmašīna.
- multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
- termofors Ierīce kādas ķermeņa dejas sildīšanai vai dzesēšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, karu var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
- maltuve Ierīce vielu malšanai. Uzņēmums, kurā darbojas šāda ierīce.
- izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
- Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
- duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas. No šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
- kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- sabuntot Ierosināt kādai darbībai.
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt. Iecirst (līdz kādai vietai).
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
- Pacelt roku (pret kādu) Iesist (kādam).
- Pacelt roku (pret kādu) Iesist (kādam).
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
- vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu. Šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
- kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda (piemēram, citas iestādes vai kādas atbildīgas personas darbu).
- kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku. Arī pavadīt (1).
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai). Izvirzīt (5).
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
- pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
- balss Ietekme, ko rada kāda parādība, psihisks stāvoklis.
- pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
- vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām.
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
- uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam).
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
- izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- izglaimoties Ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam).
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
- izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
- vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
- klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- kanna Ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem.
- čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
- marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādai norisei).
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam).
- klaburčūska Indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti (Amerikā).
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
- notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
- Kailā ēde Iniekcioza ādas slimība.
- piodermija Iniekcioza strutaina ādas slimība.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
- apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
- Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
- Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
- Pielikt visus spēkus Intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai).
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām). Būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai. Šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem. Vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- krāsa Īpatnība, raksturīga pazīme (piemēram, kādam laikmetam, videi).
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- aizirt Irot, airējot aizvirzīt. _imperf._ Irt prom. Irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizairēt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu). _imperf._ Irt šurp. Irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atairēt.
- aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
- aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu). Atsacīt.
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
- Ticības apliecība (arī apliecinājums) Īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
- dibenistaba Istaba, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), istaba, kas atrodas aiz kādas citas.
- bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
- uzsmaidīt Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
- uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko). Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- aizdzīt Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).
- aizaudzēt Izaudzēt, ieaudzēt (līdz kādai vietai).
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- cilme Izcelšanās (kādai parādībai, parasti mākslā, valodā).
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
- akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
- puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
- grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
- atbrīvot Izdalīt (vielu no kāda savienojuma).
- izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu). Izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
- izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Ķepuroties.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins.
- iegrūst Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
- Grūst rīklē Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
- Grūst rīklē Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
- Iegrūst rīklē Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
- pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem). Atskanēt šādam troksnim.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- aizgrauzties Izgrauzties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
- Sajaukt kārtis Izjaukt (kāda) plānus, nodomus.
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
- iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
- aizkaplēt Izkaplēt (līdz kādai vietai).
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
- izklaidēt Izkliedēt (kādam) uzmanību.
- izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
- noiet Izkrist, arī ļoti nodilt (par ādas izstrādājuma apmatojumu).
- aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai).
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
- tēlot Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
- nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
- izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
- izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju). Būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
- Paķert uz jūtām Izmantot (kāda) jūtas, emocionālo attieksmi.
- (Pa)ķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- Paķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- prerogatīva Izņēmuma tiesība, priekšrocība (parasti kādam valsts orgānam, amatpersonai).
- izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
- izskanēt Izpausties (mākslas darbā). Būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- izplūst Izplatīties (no kāda avota) - par skaņu, gaismu.
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.
- atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp. Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras Izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām) Izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem.
- Nēsāt uz rokām Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
- Nēsāt uz rokām Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
- kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
- kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
- spirdzināt Izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- rūgtināt Izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
- Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
- Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
- Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
- Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
- priecēt Izraisīt prieku (kādam).
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
- tīksmināt Izraisīt tīksmi (kādam).
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- ekscerpts Izraksts (no kāda teksta).
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- Pazudi no manām acīm! Izsaucas, ja vēlas atbrīvoties no kāda cilvēka.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! Izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
- Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
- Nokļūt uz pēdām (kādam) Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
- Būt (arī (no) nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
- orientēt Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko.
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
- Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
- Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā. Arī spriest tiesu.
- izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- Izstāstīt ceļu Izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- cietāda Izstrādāta cieta āda.
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
- čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas āda.
- urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
- klanīties Iztapt, izdabāt (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- nolādēt Izteikt (kādam) lāstus.
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
- piedāvāt Izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- piedāvāt Izteikt kādam priekšlikumu strādāt (kādā vietā, darbā).
- atzīt Izteikt kādu atzinumu. Nonākt līdz kādai atziņai.
- uziet Izteikt prasību (kādam). Pieprasīt (1).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
- aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1). Šāda izteikuma saturs.
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam).
- skatīt Iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.).
- mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- posties Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
- iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
- pārveidot Izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
- izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- ģeogrāfija Izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei).
- Nostādīt (kāda) priekšā Izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
- atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
- izkulties Izvirzīties (līdz kādam stāvoklim).
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
- paķert Izzobot, izjokot (kādu). Pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri.
- atjāt Jājot atkļūt šurp. _imperf._ Jāt šurp. Jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- Jaukt kārtis Jaukt (kāda) plānus, nodomus.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
- policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
- prozelīts Jauns un dedzīgs kādas mācības, kustības, virziena piekritējs.
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- Jauktā java Java, kurā ir dažādas saistvielas (piemēram, cements un kaļķi).
- teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
- Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
- Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
- Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
- Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- jenotāda Jenotsuņa vai jenota āda (parasti kažokāda).
- jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda).
- jērenīca Jērādas cepure. Jērene [1].
- jērene Jērādas cepure. Jērenīca.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- atjoņot Joņojot atkļūt šurp. _imperf._ Joņot šurp. Joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- sliede Josla (ierīcē), pa ko virzās kāda detaļa.
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās.
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
- nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas. Vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- patapinājums Juridiski noformēts (mantas) aizdevums kādai personai.
- piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
- Atstāt pēdas dvēselē Jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- Zem (kā) karoga Kā (parasti kādas idejas) vārdā, vadoties no kā (parasti no kādas idejas).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
- atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
- mūsējais Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- arodnieks Kāda aroda, kādas ražošanas nozares speciālists.
- Pa ceļam Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā. Saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- desmitnieks Kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis.
- tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
- dioksīds Kāda elementa atoma savienojums ar diviem skābekļa atomiem.
- monoksīds Kāda elementa atoma savienojums ar vienu skābekļa atomu.
- senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
- Puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
- grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
- sēde Kāda kolektīva, organizācijas locekļu sapulcēšanās, sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- Uz laiku Kāda laika sprīža ietvaros.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- Likuma analoģija Kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- kabinetklase Kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase.
- pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
- pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa. Kādas norises moments.
- novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība. Pēc teritoriālās izcelsmes līdzīgu cilvēku apvienība.
- revokācija Kāda rīkojuma atcelšana.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu.
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības. Bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
- viens Kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
- pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- ekspropriācija Kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša privātīpašuma atsavināšana, ko izdara cita šķira vai slānis par labu sabiedrībai vai valstij.
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- pavasalis Kādam citam vasalim pakļauts vasalis.
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
- partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa.
- Priekš kā (retāk kam) Kādam nolūkam, kādā nolūkā.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts. Attiecīgais pasta sūtījums.
- izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
- apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
- postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
- apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
- klērs Kādas baznīcas garīdzniecība.
- pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
- verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
- substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivācija.
- substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivizācija.
- adverbializācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos.
- pārvietoties Kādas darbības, iedarbības rezultātā mainīt savu atrašanās vietu.
- patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
- ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs paudējs, aizstāvis.
- šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
- padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
- Mundiera gods Kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
- apvidvārds Kādas izloksnes vārds.
- skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai.
- producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
- Relatīvais biežums Kādas parādības absolūtā biežuma attiecība pret visu novērojumu skaitu.
- Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- ikonogrāfija Kādas personas attēlu vai sižeta sistemātiska pētīšana un aprakstīšana. Attiecīgā mākslas zinātnes nozare.
- Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
- Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
- Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
- Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
- Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
- Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
- apoteoze Kādas personas slavināšana.
- balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
- konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu. Oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību). Cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- pamatnacionalitāte Kādas teritorijas pamatiedzīvotāju nacionalitāte.
- idiomātika Kādas valodas idiomu kopums.
- grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums. Attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
- Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
- Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
- blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
- Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- misija Kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- rezidents Kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī.
- ārpolitika Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
- darbatauta Kādas valsts, zemes darbaļaudis.
- tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
- Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
- titrs Kādas vielas koncentrācija noteiktā šķīduma tilpuma vienībā.
- Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- filozofija Kādas zinātņu nozares metodoloģiskie principi.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
- Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums. Kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
- atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko). Atstrādāt.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
- Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
- Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
- Ūdens mēris Kanādas elodeja.
- Ūdens mēris Kanādas elodeja.
- kanādieši Kanādas iedzīvotāji.
- izvadkanāls Kanāls (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
- izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.).
- geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
- aizkāpt Kāpjot nokļūt (līdz kādai vietai).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
- karakuls Karakuljēra āda (parasti kažokāda). Karakulāda.
- karakulāda Karakuljēra āda (parasti kažokāda). Karakuls.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam).
- iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā.
- kairināt Kārdināt, vilināt (kādu). Saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
- iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- kārums Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks. Gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- pasēt Kāršu spēlē - atteikties no kādas darbības.
- Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
- Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
- Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- Ciešamā kārta Kārta, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- rinda Kārta, reize (kādai darbībai). Vieta (kā) secībā.
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
- aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kasīt prom. Kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- puse Katra no (kāda priekšmeta) divām, parasti līdzīgajām, daļām.
- Vaļējs lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- Slēgts lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
- ēdājs Kaulu un ādas tuberkulozes veids.
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom. Neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats. Kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
- kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta).
- kažokcepure Kažokādas cepure.
- kažoks Kažokādas mētelis.
- kažokveste Kažokādas veste.
- untas Kažokādas zābaki.
- Plikādas kažoks Kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
- šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas.
- kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs. Kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā).
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
- Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītuinteresi.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties. Klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem).
- Klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
- Klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis (klasiskā izpratnē). Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
- Klavieru kvartets Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju ansamblim (parasti sonātes cikla formā).
- aizklejot Klejojot attālināties. Klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
- atklibot Klibojot atnākt šurp. _imperf._ Klibot šurp. Klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- atklīst Klīstot atkļūt, atnākt šurp. _imperf._ Klīst šurp. Klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm).
- pārvērsties Kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi).
- pārvērsties Kļūt citādam skanējumā (par skaņām).
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
- pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
- izmainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
- mainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
- izlept Kļūt izlutinātam. Kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
- piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
- nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
- nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
- (Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
- Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).
- noilgt Kļūt nerealizējamam pēc kāda termiņa izbeigšanās.
- samežģīties Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
- Nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
- Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
- iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
- Nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
- Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla, arī uzsēsties (kādam) kaklā Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
- sagriezties Kļūt pilnīgi citādam (par laikapstākļiem).
- kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu). Kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
- Nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla Kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
- pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu). Apmākties (2).
- mākties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
- piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
- nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
- pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
- žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
- izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
- aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija. Arī noziedēt.
- Uzaudzēt taukus Kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
- Ieslīdēt parādos Kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
- paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
- pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
- mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
- slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes.
- ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
- uzpūst Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- uzpūsties Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
- sagulsnēties Kļūt tādam, kam ir, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
- piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
- rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu, ar ko).
- saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku). Kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
- sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
- nolūzt Kļūt tādam, kam lūstot atdalās daļa.
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
- kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
- piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
- sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā).
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
- piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
- vērt Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
- pietūkt Kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
- saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
- rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
- zaudēt Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
- zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem. Novecot (3).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
- reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
- nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
- noirt Kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem).
- saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- noaugt Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
- pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
- nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
- klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
- pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
- izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
- pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
- atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
- uzzelt Kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
- uzzaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
- sērsnot Kļūt tādam, kur veidojas sērsna.
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
- piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
- Pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
- padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
- uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi). Arī pārplūst.
- piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
- pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
- piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums. Uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
- pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs.
- sažņaugties Kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām).
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
- nomiegoties Kļūt tādam, kurā izpaužas miegainums (par acīm).
- aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- Sasieties mezglā Kļūt tādam, kurā izveidojas mezgls.
- saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
- samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
- sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
- uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
- nogurt Kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas.
- sajukt Kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu).
- pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu saturs.
- nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
- noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētot.
- sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu). Kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
- plaisāt Kļūt tādam, kurā rodas plaisa vai plaisas.
- saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
- podzolēties Kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni).
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi). Izraisīt plūdus.
- saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
- piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
- Sieties mezglā Kļūt tādam, kurā veidojas mezgls.
- rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
- sārņoties Kļūt tādam, kurā veidojas sārņi (2).
- sekvestrēties Kļūt tādam, kurā veidojas sekvestrs (1).
- sprogoties Kļūt tādam, kurā veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
- pieplūst Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
- piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
- pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
- pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu). Piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
- pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu). Piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
- sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu).
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārslot.
- sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārsloties.
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
- sprikstēt Kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu). Dzirkstēt (2).
- pievārīties Kļūt tādam, pie kura kas vāroties ir pielipis.
- pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- atlabt Kļūt veselākam, veselam. Atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
- plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas.
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta). Kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties. Knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- Parādīt garu degunu Kodu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
- Koksnes trupe Koksnes noārdīšanās (kokmateriālos), ko izraisa dažādas sēnes.
- sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
- ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
- standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
- Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība. Attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu. Veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam).
- mobilizēt Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai.
- Piepūst vaigus Koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai).
- Piepūst vaigus Koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai).
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
- Uzņemt laiku Konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
- pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
- ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- Tualetes ūdens Kosmētiskais šķidrums sejas ādas kopšanai.
- Tualetes ūdens Kosmētiskais šķirdrums sejas ādas kopšanai.
- ķert Kost (kādam) - parasti par suni.
- Ielas kostīms Kostīms ar oderi, arī ar kažokādas apkakli.
- kotikāda Kotika āda (parasti kažokāda).
- kotiks Kotikāda.
- nokrāpt Krāpjot atņemt (kādam).
- izkrāpt Krāpjot iegūt (ko no kāda).
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- krāsojums Krāsas (3) kārta (uz kādas virsmas).
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos). Krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
- krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
- pieķerties Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam).
- Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- lefkoja Krustziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- spārneņi Kukaiņu klases apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi). Šīs apakšklases kukaiņi.
- aizkūleņot Kūleņojot attālināties. _imperf._ Kūleņot prom. Kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
- kumeļāda Kumeļa āda (parasti kažokāda).
- gastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- kurmjāda Kurmja āda (parasti kažokāda).
- krizantēma Kurvjziežu dzimtas augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos.
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- gerbera Kurvjziežu dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- jānīši Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem un pretējām lapām.
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu. Būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu. Būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- pašplūde Kustība (piemēram, transportlīdzeklim), ko izraisa šāda plūšana.
- ieskrējiens Kustība no kāda stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
- Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
- darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
- riņķis Kustības virziens, ceļš, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
- priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu. Nokust.
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties. Ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp. Ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni. Mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem.
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda. Arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus. Arī kosmētika (1).
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
- drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
- lāčāda Lāča āda (parasti kažokāda).
- pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma).
- Mežu un dārzu dienas Laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma noris kāda darbība.
- Taupāmais laiks Laikaposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis. Vēlāk.
- pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- Mežu (arī mežu un dārzu) dienas Laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma.
- Miera laiki Laikposms pirms kāda kara vai starp diviem kariem.
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
- Miera laiki Laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem.
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Kara laiks. Arī kara apstākļi.
- Kara laiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Karalaiks. Arī kara apstākļi.
- sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā).
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
- reize Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Arī laiks (2).
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
- Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
- Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- krēsla Laiks, kad ir šāda gaisma.
- mijkrēslis Laiks, kad ir šāda gaisma.
- vakarkrēsla Laiks, kad ir šāda gaisma.
- patumsa Laiks, kad ir šāda krēsla.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
- Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- aizlaipot Laipojot aizie. _imperf._ Laipot prom. Laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlaipot Laipojot atnākt šurp. _imperf._ Laipot šurp. Laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atlaisties Laižoties atkļūt šurp (par putniem, kukaiņiem). _imperf._ Laisties šurp. Laižoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlidot.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- lakkurpes Lakādas kurpes.
- Lakas kurpes Lakādas kurpes.
- Lakas kurpes Lakādas kurpes.
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
- sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība.
- lapsa Lapsāda.
- lapsāda Lapsas āda (parasti kažokāda).
- gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas). Pavirši, nevīžīgi vākt kopā. Arī grābstīt (1).
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs.
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlēkt Lecot atkļūt šurp. _imperf._ Lēkt šurp. Lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlēkt Lecot attālināties. _imperf._ Lēkt prom. Lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties. _imperf._ Lēkšot prom. Lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizauļot.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp. _imperf._ Vilkties šurp. Lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties. Lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- slīgt Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
- noslīgt Lēni noliekties (no kāda smaguma).
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
- lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
- sekunde Leņķa grāda 1/3600 daļa.
- minūte Leņķa grāda 1/60 daļa.
- pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
- sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- aizlidināt Lidinot attālināt. _imperf._ Lidināt prom. Lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- atlidināties Lidinoties atkļūt šurp. _imperf._ Lidināties šurp. Lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidināties Lidinoties attālināties. _imperf._ Lidināties prom. Lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem. Lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot šurp. Lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlaisties.
- aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos.
- Turp un atpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot). Turp un atpakaļ.
- Līdz kaut kurienei Līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
- ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
- iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
- līkt Liekties uz iekšu (no kāda smaguma).
- koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
- baltkvēle Liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam).
- masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
- infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
- kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā. Šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums.
- vēršāda Liellopu āda (parasti apstrādāta).
- dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda). (Formu, veidu) bagātība. Daudzveidība (2).
- orķestris Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
- Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
- atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst šurp. Lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst prom. Lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp. Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- Nu kā? Lieto, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot).
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- jā Lieto, lai atsauktos (kādam).
- hallo Lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās). Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību.
- nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
- lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
- a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- Nu un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
- Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
- Ej nu! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! arī Ej, ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
- Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
- pietikt Lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
- Ej tu! Lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
- u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
- oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
- ak Lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
- reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
- raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
- uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
- urrā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urā.
- urā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urrā.
- Ko nu Lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
- vesels Lieto, novēlot ko labu. Lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
- Klausies!, arī Klausieties! Lieto, pievēršot (kam) kāda uzmanību.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- aizlīgot Līgojoties attālināties. _imperf._ Līgot prom. Līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- pielīgt Līgstot (pie kāda), vienoties, ka saņems (ko) papildus.
- noderēt Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu).
- pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam).
- oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna. Šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.).
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
- Paradīt durvis Likt (kādam) aiziel, izraidīt (kādu). Noraidīt (kāda) lūgumu.
- Parādīt durvis Likt (kādam) aiziet, izraidīt (kādu). Noraidīt (kāda) lūgumu.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
- turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē).
- Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
- Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties. Rīkot.
- piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
- dzīt Likt (kādam) ko darīt.
- nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
- pārsēdināt Likt (kādam) pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
- piecelt Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
- piecelt Likt (kādam) piecelties.
- zvērināt Likt (kādam) solīt.
- nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
- dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi. Kalpināt, nostrādināt.
- zvērināt Likt (kādam) zvērēt. Pieņemt zvērestu.
- sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības). Arī izraidīt.
- atņemt Likt atteikties (parasti no bērna), pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni). Oficiāli likt doties (kādam ko darīt). Arī norīkot (1).
- piesūtīt Likt ierasties (pie kāda).
- Saukt pie atbildības Likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- Locīt kāda mēli Likt kādam runāt.
- Locīt kāda mēli Likt kādam runāt.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
- Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
- Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu. Arī robežjosla (1).
- izolīnija Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
- Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
- nātns Linu, retāk džutas, kaņepju, nātru šķiedra. Audums, diegs no šādas šķiedras.
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
- kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne.
- dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma. Džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
- kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā).
- pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
- atstāsts Literārs (kāda notikuma, fakta u. tml.) attēlojums.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
- Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
- Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
- Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
- sekunde Loka grāda 1/3600 daļa.
- minūte Loka grāda 1/60 daļa.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
- Orķestra loža Loža virs šāda padziļinājuma, arī nožogojuma sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- lūšāda Lūša āda (parasti kažokāda).
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas: ērtības).
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī). Būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Mesties (kāda) apkampienos Ļaut (kādam) sevi strauji apskaut.
- pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes). Ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
- perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) vērtējums.
- paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
- Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- milzīgs Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
- milzu Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
- spiest Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
- traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
- piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums. Lāse (2).
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
- Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
- piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
- plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums. Plēksne (1).
- šķidrauts Ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums. Izstrādājums no šāda auduma. Arī plīvurs (1).
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- putekļi Ļoti sīkas (kādas cietvielas) daļiņas.
- nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
- glazē Ļoti smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa.
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
- kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana.
- Pasniegt stundas Mācāt (mācību priekšmetu) mācību iestādē. Mācīt kādam privāti (ko).
- Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums. Šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- Mācīt (kādu) amatā Mācīt (kādam) amatu.
- Mācīt (kādu) darbā Mācīt (kādam) darbu.
- Pasniegt stundas Mācīt kādam privāti (ko).
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
- izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam).
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
- pārsvērt Mainot (ķermeņa) stāvokli, panākt, ka, (tas) novirzās no kāda stāvokļa citā virzienā.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
- melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas. Komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti.
- mājīpašums Māja, kas ir kāda īpašums.
- Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
- acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes). No šādas šķiedras izgatavots audums.
- Dūmu aizsegs Mākslīgs dūmu mākonis kāda objekta maskēšanai.
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, konkrētu parādību.
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- vaginīts Maksts gļotādas iekaisums.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
- aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
- pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa masa.
- mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
- ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlavjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
- Mata stiebrs Mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- Mata sīpols Mata daļa, kas atrodas zem ādas.
- numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- ienākums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- ieņēmums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā). Ienākums.
- alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
- pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
- manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
- enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Kāda no šīm kustības formām.
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus).
- šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
- kajaks Maza, slēgta ādas laiva (ziemeļu tautām).
- konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu. Mazināt kādam (materiālās vērtības).
- zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- pazondēt Mazliet ievākt kādas ziņas (par ko).
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma. Laikus (1), iepriekš.
- aizmilzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp. _imperf._ Meimurot šurp. Meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizmeimurot Meimurojot attālināties. _imperf._ Meimurot prom. Meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības.
- izsvarotība Mērķtiecīga (kāda kopuma sastāvdaļu) saskaņotība (parasti mākslas darbā).
- izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam).
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, darba rīku, ieroci) kādas darbības veikšanā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (vielu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
- izsvarot Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā).
- gradients Mērs, kas rāda (fizikālā lieluma) pieauguma vai samazināšanās virzienu.
- dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
- pikot Mest (kādam) ar sniega pikām.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
- bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai.
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkulšanai.
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai. Šāda veida rotaļu rīks.
- kažokmētelis Mētelis ar kažokādas oderi un apdari.
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas. Arī uzmest (1).
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties. Līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atmēzt Mēžot atdabūt šurp _imperf._ Mēzt šurp. Mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- Četrkanšu mieži Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
- zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem.
- Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
- dziļummīna Mīna, ko uzstāda samērā dziļi zem ūdens līmeņa.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- titulēt Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
- atzīmēt Minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus).
- piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
- Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
- Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
- Ziedot dzīvību Mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u.tml.).
- misija Misionāru organizācija. Celtne, telpas, kurās darbojas šāda organizācija.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas. Mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
- Galma apvērsums Monarha vardarbīga maiņa, ko izdara kāda sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās.
- kapeika Monēta, naudas zīme vienas šādas naudas vienības vai vairāku šādu naudas vienību vērtībā.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- gods Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko). Arī pagodinājums.
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
- palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekar tas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai.
- kurbulēt Mudināt (kādu), nelikt mieru (kādam).
- dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
- stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- komanda Mutvārdu pavēle, rīkojums (kādas darbības veikšanai).
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība. Šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- kamēlija Mūžzaļš dienvidu koks vai krūms ar ādainām lapām un lieliem ziediem.
- pandāns Mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
- mahonija Mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām.
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem.
- miltene Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- pretimnākot Nākot (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties. _imperf._ Nākt šurp. Nākot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju. Racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- Nauda ieplūst (kādam) kabatā Nauda nonāk (kāda) īpašumā.
- Nauda ieplūst kādam kabatā Nauda nonāk kāda īpašumā.
- Nauda ieplūst kādam kabatā Nauda nonāk kāda īpašumā.
- aizdevums Nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod.
- līdzeklis Nauda, kapitāls, kas ir kāda rīcībā.
- Naudas līdzekļi Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
- Naudas līdzekļi Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
- fonds Naudas līdzekļi vai materiāli, kas paredzēti kādam mērķim.
- kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā.
- pabalsts Naudas līdzekļi, kurus (kādam) izsniedz, lai materiāli palīdzētu.
- kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu. Šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
- uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Būt zem (kāda) goda Neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajai stājai.
- novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
- novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
- paturēt Neatdot (kādam). Arī paņemt (sev).
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
- Stāt (arī stāties) virsū Neatlaidīgi vērsties (pie kāda).
- Stāties (arī stāt) virsū Neatlaidīgi vērsties (pie kāda).
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml. Uzmākties.
- mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.). Nelikt kādam mieru.
- vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
- nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
- Pa pēdām, arī uz pēdām Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- Pēdu pēdā Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- Soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
- izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
- necieņa Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko). Šādas attieksmes izpausme.
- necienība Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko). Šādas attieksmes izpausme. Necieņa.
- mazs Necils (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs. Tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
- Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
- Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
- palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
- iegadīties Negaidot nonākt (kāda) īpašumā.
- Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- Sagandēt (arī saindēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
- skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
- raupjš Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība. Ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- ļaut Neierobežot (kāda) darbību, rīcību.
- Dot vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- Dot (arī ļaut) vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību. Būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
- atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
- aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
- Uz (arī pie) sliekšņa Neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā.
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
- padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- Uzmest acis (arī aci) Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu. Arī uzmanīt (1).
- jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda.
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- Pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus. Arī nelaimes gadījums.
- Nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
- (Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iebāzt (arī ierīvēt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Ierīvēt (arī iebāzt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iesmērēt (arī ierīvēt, iebāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Rīvēt (arī bāzt) degunā Nekautrīgi rādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- šuve Nekustīga savienojuma josla (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem).
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
- Lūgšanu nams Neliela baznīca (parasti kādai sektai).
- Lūgšanu nams Neliela baznīca (parasti kādai sektai).
- druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
- nokalne Neliela kalna slīpa nogāze. Šādas nogāzes apakšējā daļa.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma. Šāda muca kopā ar tās saturu. Šādas mucas saturs.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- bedrīte Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
- poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam. Lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri. Vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
- Īsais stāsts Neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- Stāstu krājums, īsais stāsts Neliels stāsts, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
- piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
- piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
- pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- kāmis Neliels, drukns grauzēju dzimtas dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos).
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
- Pārkāpt robežu Nelikumīgi, slepeni doties pāri kādas valsts robežai vai raidīt šāvienus pāri kādas valsts robežai.
- ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties. Panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi tīkoties, dzīvot.
- bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam). Savaldīt.
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- Ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
- Ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu). Būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
- Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
- Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- apoloģētika Neobjektīva (parasti kādas reakcionāras kustības, virziena, uzskatu) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
- plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai). Spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
- atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot).
- atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
- atteikties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, Sāktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
- svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
- svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešums (1).
- Grūst rīklē (arī nagos, rokā) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Grūst nagos (arī rīklē, rokā) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Grūst rīklē (arī nagos, rokā) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Grūst rokā (arī nagos, rīklē) Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
- Iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
- daļa Nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
- darbs Nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums (kādas darbības veikšanai).
- uzstāt Nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt).
- Aizcirst (arī aizvērt) durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- nebrīdis Nepiemērots brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
- nereize Nepiemērots, neizdevīgs brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
- Atraut sev miegu Nepietiekami izgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai.
- paļauties Nepretojoties, neiebilstai pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- Glaudīt pret spalva Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam, - neizdabāt.
- Glaudīt pret spalvu Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam. Neizdabāt.
- Pazaudēt sevi Nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona). Mest ēnu (uz gaiša fona).
- Piesist mēli Neskaidri izrunāt (kādas skaņas). Arī šļupstēt.
- Ielīst dvēselē Nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas.
- atnest Nesot atgādāt šurp _imperf._ Nest šurp Nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai).
- aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Nesot nogādāt (kam).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- izgājiens Netāls gājiens (no kādas vietas uz kādu vietu).
- mājiens Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
- atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atkļūt šurp. Neveiklā, grīļīgā gaitā atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties. Neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet. Neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
- Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt. _imperf._ Vazāt prom. Nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- nonicināt Nicinoši novērtēt (kāda, ko).
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda). Arī nabadzība (2).
- plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aiznirt Nirstot attālināties. Nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- ševrets No aitādas izgatavots ševroādas aizstājējs.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- pimi No briežādas izgatavoti silti, ar ornamentu rotāti garie zābaki.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- zars No kāda kopuma atdalījusies grupa, vienība.
- klintsbluķis No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
- nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- Optiskais attēls No kāda objekta nākošo un caur optisko sistēmu izgājušo gaismas staru radītais šī objekta attēls.
- No (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml No kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.
- No kaut kurienes No kādas, tieši nenoteiktas vietas.
- granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
- klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai. Uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu. Šāda pinuma gabals.
- Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
- Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
- triko No šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem).
- plīvurs No šāda auduma gatavota līgavas galvasrota.
- zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- porcelāns No šāda materiāla darināts izstrādājums.
- tūba No šāda materiāla izgatavots zābaks. Veltenis (1).
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
- mīnijs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
- klucis No šāda nogriežņa veidots bišu strops.
- klucis No šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai. Sieksta.
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- pīle No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- tītars No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums. No šāda auduma izgatavots apģērbs.
- lavsāns No šādas šķiedras izgatavots audums.
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- Zoss spalva No zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
- aizaust Noaust (līdz kādai vietai).
- atbērt Nobērt (daļu) no kāda kopuma.
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi. Šādas nometnes karavīru grupa.
- nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai. Nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai. Telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
- gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
- darīt Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- Desmitā tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa.
- tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
- provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu. Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
- provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
- aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai).
- izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
- iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
- izsniegt Nodot rīcībā, lietošanā (kādam).
- skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- Nodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli Nodzīt (nogriezt) matus līdz ādai.
- nolikt Noglabāt, lai pataupītu (parasti kādam nolūkam).
- Nogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli Nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- Nogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli Nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- Nogriezt (arī nodzīt) (matus) uz nulli Nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai).
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai).
- Uzķerties uz āķa Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz makšķeres (arī āķa) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzkosties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- sadurties Nokļūt saskarē, kādas attiecībās (ar kādu).
- aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai).
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules). Nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
- paredzēt Nolemt izmantot (kādam mērķim).
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- novalka Nomesta (čūskas) āda.
- Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās Nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- Krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos Nonākt (kāda varā, rīcībā).
- Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
- Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
- Krist (kāda) rokās (arī nagos sar.) Nonākt (kāda) varā, rīcībā.
- Krist (arī nokļūt, nonākt) (kāda) nagos Nonākt (kāda) varā, rīcībā.
- ieplūst Nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem).
- Nogrimt purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā. Pagrimt.
- Nogrimt purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā. Pagrimt.
- Stigt (biežāk grimt) purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā. Pagrimt.
- Dabūt mācību Nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē.
- tikt Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
- kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
- aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml. jūtas).
- siet Noņemot virves, saites u. tml., atbrīvot no kāda saistījuma.
- noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas). Arī samazināt.
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
- aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
- aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai).
- uz Norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objektu.
- uz Norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis. Pie.
- uz Norāda daļas, ko iegūst, sadalot kādu veselumu.
- uz Norāda darbības veikšanas līdzekli. Ar.
- uz Norāda darbības, norises cēloni, iemeslu.
- uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
- uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi, arī kvalitāti.
- aiz Norāda iemeslu.
- uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
- uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
- uz Norāda kustības, darbības virzienu.
- uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par kā balstu un kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
- uz Norāda laikposmu, kas norobežo (kā) norisi, pastāvēšanu.
- uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
- uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
- uz Norāda novietojuma, atrašanās, izplatības virzienu.
- uz Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts. Pret.
- uz Norāda objektu, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- aiz Norāda secību.
- viss Norāda skaita pilnu apmēru.
- uz Norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu.
- uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
- uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
- uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
- starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu.
- zem Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu. Arī no (6).
- pēc Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu. Norāda uz darbības, rīcības motīvu, pamatojumu. Dēļ.
- pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
- līdzi Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību. Kopā ar.
- nekāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta. Tāds.
- kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
- tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
- tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
- starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
- kāds Norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi.
- kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti teksta, mākslas darba) saturu.
- starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
- tāds Norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi.
- kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens. Kāds (6).
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu. Tik [1] reižu.
- No tam Norāda uz (kā) cēloni, iemeslu.
- par Norāda uz (kā) cēloni, iemeslu.
- par Norāda uz (kā) darbības veidu, stāvokļa pazīmi.
- Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu.
- Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī īpašības ierobežojumu, samazinājumu.
- tikpat Norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu.
- rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
- rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- starp Norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām.
- par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
- viss Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.
- tikpat Norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam).
- šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi. Tas. Tāds.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu.
- pa Norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi. Norāda uz (kā) pazīmes pakāpi.
- nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
- necik Norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu.
- tā Norāda uz (kā) nenoteiktību.
- par Norāda uz (kā) nolūku.
- par Norāda uz (kā) nosaukumu.
- pēc Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību kam, arī saskaņu ar ko.
- pa Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību, arī izdevīgumu.
- Tāds pats Norāda uz (kā) pilnīga identitāti.
- tuvāk Norāda uz (kā) pilnīgāku, sīkāku, arī detalizētāku izklāstu, informāciju u. tml.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
- toties Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
- par Norāda uz (kā) rezultātu.
- pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
- tad Norāda uz (kā) secību laikā vai telpā.
- tālāk Norāda uz (kā) secību, arī uz izvietojumu attiecībā pret (ko) citu, parasti iepriekšēju.
- par Norāda uz (kā) secību.
- pa Norāda uz (kā) secīguma pastiprinājumu.
- pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
- par Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
- par Norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu.
- no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves, uzturēšanās vietu.
- starp Norāda uz (parasti aptuvenu) laikposmu, ko ierobežo divi citi laikposmi, divi laika momenti.
- Kā smejies Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
- ar Norāda uz (piemēram, trauka) saturu.
- cik Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
- cikiem Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
- līdzi Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību. Apmēram, aptuveni.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
- sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- par Norāda uz amatu, stāvokli, kas (kādam) tiek sagādāts.
- par Norāda uz amatu, stāvokli, ko (kāds) ieņem, vēlas ieņemt.
- pie Norāda uz apstākļiem, kādos noris darbība, pastāv kāda parādība.
- pa Norāda uz apstākļiem, situāciju, stāvokli, kādā norisinās darbība.
- bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
- ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- ap Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku.
- līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība. Pret (7). Arī pie (11).
- katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
- līdz Norāda uz attālumu starp ko.
- no Norāda uz attālumu starp ko.
- pa Norāda uz attālumu.
- par Norāda uz attiecībām, kas saista (kādu) ar citiem.
- kas Norāda uz cēloni vai nolūku. Kāpēc. Kādēļ.
- dēļ Norāda uz cēloni, iemeslu.
- līdzi Norāda uz ciešu darbības, stāvokļa vienlaicīgumu. Reizē ar.
- tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
- te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- pie Norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas.
- pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
- no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
- par Norāda uz citu stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) nokļūst, kādā (ko) pārveido.
- no Norāda uz daļām, sastāvdaļām, kas veido kādu kopumu.
- pus- Norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- starp Norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process.
- stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu. Pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
- pa Norāda uz darbības cēloni.
- cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
- par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- ciktāl Norāda uz darbības nezināmu paveikto daļu.
- ar Norāda uz darbības nolūku.
- uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- iz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- iz- Norāda uz darbības pilnīgumu, pamatīgumu.
- uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
- iz- Norāda uz darbības sākumu, arī momentānumu.
- sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
- pa Norāda uz darbības secību.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu.
- no Norāda uz darbības subjektu.
- ar Norāda uz darbības vai stāvokļa cēloni.
- Līdz ar to Norāda uz darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
- par Norāda uz darbības veicēju skaitu.
- priekš Norāda uz darbības veicēju skaitu. Par.
- par Norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits.
- caur Norāda uz darbības veicinātāju.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
- līdzi Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
- ar Norāda uz darbības veikšanas rīku, ierīci.
- kā Norāda uz darbības veikšanas veidu, paņēmieniem, apstākļiem, kas izraisa emocionālu stāvokli.
- tā Norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu. Arī tamlīdzīgi. Līdzīgi.
- kā Norāda uz darbības veikšanas, procesa norises veida, stāvokļa pazīmes pieļāvumu.
- ar Norāda uz darbības veikšanas, realizēšanas līdzekli.
- iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes).
- uz- Norāda uz darbības virzību augšā, uz augšu.
- iz- Norāda uz darbības virzību cauri (kam), caur (ko)
- uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
- iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- nemaz Norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu.
- kad Norāda uz darbības, norises laika pieļāvumu.
- šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta: šādā veidā.
- kur Norāda uz darbības, norises, atrašanās vietas pieļāvumu.
- tā Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
- no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa izplatības robežu.
- tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
- tā Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
- tādējādi Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu. Tā [1] (2).
- zem Norāda uz darbības, norises, stāvokļa, parādības intensitātes pakāpi.
- Cik ļoti Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
- kā Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti. Cik ļoti.
- kā Norāda uz darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- par Norāda uz darbības, stāvokļa saturu.
- reize Norāda uz darbības, stāvokļa vietu kādā secībā vai uz to atkārtošanos, biežumu.
- tiktāl Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
- ar Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību.
- pretī Norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā.
- pie Norāda uz darbību, norisi, kuras veikšanā (kāds) iesaistās, piedalās, (kādu) iesaista.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs. Arī tāpat [1] (8).
- no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
- kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms.
- bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
- starp Norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- starp Norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes.
- ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
- kurš Norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu.
- neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izcel, uzsver.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
- ar Norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu.
- viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu. Bez izņēmuma.
- par Norāda uz fiziskas darbības objektu.
- pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku.
- tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku. Tādēļ (1).
- tāpēc Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu.
- tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
- tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
- tik Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu.
- tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu. Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
- tikos Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
- viss Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.
- Tikpat labi Norāda uz iespējamo varbūtību. Iespējams.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
- kāds Norāda Uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
- kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3).
- kā Norāda uz kā (parasti ar darbības veikšanas veidu, paņēmienu saistītu) noliegumu, neiespējamību.
- kad Norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3). Kāpēc (3).
- kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kāpēc (3).
- zem Norāda uz kā (parasti fizikālas parādības) iedarbību (uz ko).
- pavisam Norāda uz kā augstu izpausmes, intensitātes pakāpi. Pilnīgi.
- vien Norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- Pa vienam Norāda uz kā skaitu, secību.
- kurp Norāda uz kā virzības vietas pieļāvumu.
- bez Norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu.
- cikreiz Norāda uz kādas darbības, procesa nezināmu atkārtošanās skaitu. Cik reižu.
- līdz Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
- no Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
- ar Norāda uz kādas rīcības pamatojumu.
- ar Norāda uz kādu papildu daudzumu.
- pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
- tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
- nenieka Norāda uz ko neesošu, nepastāvošu.
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
- Tas un tas Norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
- ar Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
- pret Norāda uz laika momentu, kam tuvojas kāds laikposms.
- ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
- pa Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
- pa Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību.
- pie Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību. Pēc [2] (1).
- no Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
- pēc Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
- līdz Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- pa Norāda uz laikposmu, kurā kas notiek, norisinās, pastāv.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme. Pagaidām, arī līdz šim.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties. Pēkšņi.
- no Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad ko dara, kad kas norisinās.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments.
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis. Arī pēc [2] (1).
- tad Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa. Pēc tam. Vēlāk.
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- Pirms tam Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Pirms 2 (1).
- pāri Norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis.
- pār Norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē.
- kopš Norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis. Pirms.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- Līdz tam Norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis. Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- no Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis. Kopš [1].
- kamēr Norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis.
- par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc [2] (1).
- tāpat Norāda uz līdzšinēju nemainīgu stāvokli, arī darbību, norisi.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
- savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
- Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- līdz Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
- no Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
- sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
- viss Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.
- viņš Norāda uz nākamo laikposmu.
- pret- Norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam. Norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- nedaudz Norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
- šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu. Šeit.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
- kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
- viens Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- kāds Norāda uz nenoteiktu vietu.
- Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
- Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
- pie Norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu.
- anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
- ciktāl Norāda uz nezināmu attālumu. Cik tālu.
- cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu vai paveikšanas pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu.
- cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikiem Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
- kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
- kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
- kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
- kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- šis Norāda uz nievīguma nojēguma pastiprinājumu, parasti attiecībā uz kādu cilvēku.
- nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu. Nevienā vietā.
- nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu. Nevienā virzienā.
- dēļ Norāda uz nolūku.
- labad Norāda uz nolūku. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- pats Norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu.
- par Norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi.
- kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
- viss Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
- kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa. Viņš.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
- tad Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu.
- līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- starp Norāda uz objektiem, kurus skar, saista kāda kopēja darbība.
- priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
- viņpus Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
- taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- pa Norāda uz objektu, uz kuru tiek vērsta kāda darbība (parasti sitiens).
- zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots. Apakš.
- zem Norāda uz objektu, vietu, lejpus kuras kas atrodas, notiek, noris. Arī pie (1).
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- Pie tam Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam. Turklāt.
- starp Norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process.
- kas Norāda uz parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
- pretī Norāda uz parādīšanos, atrašanos tieši priekšā, ceļā kam.
- pa Norāda uz pārraides, sūtīšanas u. tml. līdzekli.
- ar Norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi.
- pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
- kā Norāda uz pausto saturu, uzskaitījumu.
- kur Norāda uz pazīmes pakāpi. Norāda uz parādības kvantitātes emocionālu vērtējumu. Cik [2] (2).
- viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
- pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
- veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
- neviens Norāda uz personas neesamību, uz personas pilnīgu noliegumu.
- Neviens pats Norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu.
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās.
- pret Norāda uz personu, kas ir kādas darbības objekts.
- pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
- pats Norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
- nekāds Norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- ar Norāda uz priekšmetu stāvokļa raksturojumu.
- ar Norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcība darbības veikšanas momentā.
- ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- no Norāda uz psihiskās darbības, arī tās izpausmes objektu. Par.
- par Norāda uz psihiskas darbības, procesa izraisītāju.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- pie Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
- pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
- pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
- pats Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- viens Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- tad Norāda uz situāciju, apstākļiem, kas veicina (kā) norisi, īstenošanas.
- līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
- zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu). Norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās. Norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
- pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
- virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur).
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir nopriekšā gādāts (kur, kam) pirms kā cita.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
- pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir, atrodas (pie kā), kopā (ar ko).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pāri Norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
- lāgā Norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams. Norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa). Līdz šim brīdim.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (parādības dabā).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- pret Norāda uz stāvokli, parādību, pirms kuras eksistē cits stāvoklis, parādība.
- tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
- no Norāda uz stāvokļa, situācijas izplatības, pakāpes robežām.
- Labi ja Norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- pa Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
- līdz Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
- no Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
- pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- kā Norāda uz tiešu saistību ar kādu laikposmu, momentu.
- priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
- pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība.
- pie Norāda uz to (parasti vielu), kam (ko) pievieno.
- pa Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība.
- pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
- no Norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
- pie Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko).
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), ko skar kāda darbība.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu.
- turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu.
- pie Norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis.
- pie Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
- kas Norāda uz to, ar kuru saistīta verba nosauktā darbība.
- pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
- pa Norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv.
- sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- bez Norāda uz to, kā nav kādā darbībā, procesā.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts. Labad.
- starp Norāda uz to, kam (cilvēks) secīgi pievēršas kāda laikposma daļās.
- pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- pret Norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī.
- pēc Norāda uz to, kam kas ir līdzīgs.
- no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- aiz Norāda uz to, kam pieskaras, ko tver, ved, tur u. tml.
- no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
- apkārt Norāda uz to, kas atrodas lokveidā.
- no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
- no Norāda uz to, kas ir (kā, piemēram, parādības) izcelsmes pamatā.
- pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam spriedumam, secinājumam.
- no Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
- no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
- no Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
- ar Norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa.
- no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
- ar Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
- pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- neieskaitot Norāda uz to, kas nav ietverts kādā kopumā. Izņemot (2).
- bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā. Izņemot, neieskaitot.
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam. Norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- pie Norāda uz to, ko (kāds) iepazīst, kam (kāds) pielāgojas.
- pie Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
- pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
- pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
- no Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
- no Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
- garām Norāda uz to, kur kas pietuvojas līdzās un tad virzās tālāk.
- apkārt Norāda uz to, kur kas virzās lokveidā.
- no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
- no Norāda uz to, kurā ietverto, ievietoto izmanto kādai darbībai.
- no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt. Pēc.
- kur Norāda uz to, kurā, piemēram, ko glabā, novieto, gatavo.
- no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
- pie Norāda uz to, kuru satvet vai ar kuru (ko) satver, kuram (kas) pieskaras.
- līdz Norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita.
- pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc.
- pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam kas notiek, norisinās, ko dara.
- pie Norāda uz to, uz ko ir vērsta kāda intelektuāla darbība. Par (2).
- kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
- tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
- priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
- pretī Norāda uz tuvošanos kādam laikposmam.
- pretī Norāda uz tuvošanos kam tādam, ar ko ir jāsastopas.
- Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
- no Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
- pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
- kāds Norāda uz vienu no tiem, kas ir zināmā secībā. Kurš.
- šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- pa Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā. No.
- pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
- kur Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā darbība.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
- pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
- kuriene Norāda uz vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- līdz Norāda uz vietu, kura atrodas noteiktā attālumā no kā.
- no Norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās.
- starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- virs Norāda uz vietu, objektu, par kuru augstāk kas virzās, ko virza.
- pret Norāda uz vietu, objektu, pie kā, skarot to, notiek kāda darbība.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
- tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
- pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
- līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
- pa Norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts.
- apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās. Zem.
- kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
- nekas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
- viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
- tu Norāda uz vispārinātu personu.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- starp Norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā.
- tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, noliek.
- pie Norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu.
- uz Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
- iekš Norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts.
- aiz Norāda vietu, robežu, ārpus kuras kas atrodas, noris.
- iekš Norāda, ar ko kas ir saistīts.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise) turpinās, tiek turpināta.
- nekad Norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- pāri Norāda, ka (kāds laikposms, laika moments) ir pagājis.
- līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu). Norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
- līdzi Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts no miega, piecelts.
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- nodzerties Norāda, ka (kas dzerams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
- noēsties Norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
- nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
- laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- neparko Norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā.
- tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
- otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
- tālums Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris samērā tālu.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- līdzās Norāda, ka (kas) darbojas, pastāv kādā saistībā, vienlaikus (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto.
- atšķirība Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs.
- augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa).
- augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk par ko (citu).
- klāt Norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur).
- cauri Norāda, ka (kas) ir izbeidzies, pabeigts.
- klāt Norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to. Turpmāk.
- lejpus Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni.
- virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu).
- lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa).
- lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk par ko (citu).
- nost Norāda, ka (kas) ir, atrodas tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
- nopriecāties Norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku.
- priekšā Norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks.
- pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko. Norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
- sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
- nost Norāda, ka (kas) ko noņem, attālina no sevis.
- priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem. Norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem.
- priekšā Norāda, ka (kas) noris, atrodas ķermeņa priekšējā pusē.
- nost Norāda, ka (kas) norisinās kur tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
- pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
- pāri Norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot).
- priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
- virsū Norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi. Tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
- priekšā Norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu).
- par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
- klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
- sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
- nost Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā). Norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- zemē Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts. Nost.
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- nost Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots. Norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
- nost Norāda, ka (kas) tiek novietots kur tālāk.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sagādāts, sagatavots.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts. Norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālinoties (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
- klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
- nost Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
- nost Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
- virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
- nost Norāda, ka (kas) virzas, tiek virzīts prom (no kā virsas).
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
- līdzi Norāda, ka (ko) pārvieto, virza (kopā ar kādu).
- viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
- cauri Norāda, ka (laika, arī dzīves posms) ir beidzies.
- tālāk Norāda, ka (laikposms, dzīve) turpinās.
- priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
- nosmieties Norāda, ka (par ko) ir ļoti jāsmejas.
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
- kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) kontrolei.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- nost Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā. Ārā (4).
- ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
- iekšā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi.
- cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
- reize Norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
- ap- Norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
- pa Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
- cik Norāda, ka darbība notiek ar iespējamo piepūli.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu. Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim).
- cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu.
- sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
- sa- Norāda, ka darbība tiek veikta vienlaicīgi kopā ar kādu.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- uz- Norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi.
- cik Norāda, ka darbība vai process ir ierobežoti, apstākļu nosacīti.
- sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
- reize Norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā.
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
- ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iztukšots.
- klāt Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst kādu kvalitāti, ka (ar ko) notiek kādas pārmaiņas.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilnīgi gatavs.
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- mēgt Norāda, ka darbību veic parasti, bieži.
- sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
- apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē. Ļoti.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- gar Norāda, ka ir aktīva attieksme (pret ko). Par.
- noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
- noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija. Arī tagad.
- vaina Norāda, ka jāveic ar verbālsubstantīvu izteiktā darbība.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- tāpat Norāda, ka kam nav (piemēram, cēloniska) saistījuma (ar ko).
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
- gar Norāda, ka kas atrodas līdztekus kam.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
- zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
- Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- tāpat Norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam). Norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim).
- gar Norāda, ka kas lokveidā virzās garām kam.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- ārpus Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā.
- uz Norāda, ka kas notiek laika secībā. Arī pēc (3).
- ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- ārpus Norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
- gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- tāpat Norāda, ka kas pastāv, norisinās, neraugoties uz kādiem apstākļiem.
- gar Norāda, ka kas šurpu turpu virzās ap ko.
- priekšā Norāda, ka kas tiek veikts agrāk, ātrāk par citiem.
- gar Norāda, ka kas virzās garām kam.
- gar Norāda, ka kas virzās līdztekus kam.
- caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
- no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
- sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
- gar Norāda, ka kas, virzoties līdztekus, garām, skar ko.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- tikko Norāda, ka ko veic, kas notiek pēdējā brīdī, mirklī.
- vairs Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks. Arī turpmāk.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
- pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi. Pavisam (1). Ļoti.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības. Pirms.
- vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
- pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
- tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
- robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
- pie Norāda, ka personas atrašanās vietā norisinās kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- garām Norāda, ka pietuvojas (kam) līdzās un tad virzās tālāk.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1] (1). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta (2) nosacījumiem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļa, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- līgum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu.
- mākoņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem.
- luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- metro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā daļa.
- trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga. Arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls [2] (1).
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls [2] (2).
- pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem).
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.
- piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- pneimo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
- ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3).
- korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
- speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veikts mājsaimniecībā.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko).
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (1).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (2).
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga. Arī pirms (1).
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1).
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar agronomiju, lauksaimniecību.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti lielaizzināšanu, apstrādi.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
- klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- rotor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas.
- svir- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras.
- šarnīr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
- slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
- spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
- spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana. Spiedien-.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- metilēn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa.
- metil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir pieci.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeli (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosaukto ir simt.
- mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma. Arī tele- (2).
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
- seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- numur Norāda, ka skaitlis ir (kā) numurs (1).
- pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
- pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- nostāstīties Norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- vairs Norāda, ka šajā momentā, brīdī, arī laikposmā kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- bez Norāda, ka trūkst, ka nav kā. Pretstats: ar.
- sa- Norāda, ka vienlaicīgi, kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
- virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- ap Norāda, kāda cēloņa dēļ darbība notiek. Dēļ.
- ap Norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt.
- ap Norāda, kam kas novietojas vai tiek novietots apkārt.
- sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
- gar Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
- uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai).
- Norādīt (kāda) vietu Norādīt (kāda) stāvokli, attiecības ar citiem cilvēkiem.
- Norādīt (arī ierādīt) (kāda) vietu Norādīt (kāda) stāvokli, attiecības ar citiem cilvēkiem.
- pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt. Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
- ierādīt Norādīt (kas jādara).
- ieteikt Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots.
- iezīmēt Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu).
- aizbildināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
- Slapjš aiz ausīm Norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- Uzgriezt raidstaciju Noregulēt radiouztvērēju kādas raidstacijas programmas uztveršanai.
- komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā).
- pielikt Norīkot (pie kāda darba). Norīkot darbā (kādā vietā).
- likt Norīkot (pie kāda darba). Norīkot darbā (pie kādas mašīnas, ierīces, kādā vietā).
- salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba).
- nolikt Norīkot darbā (parasti pie kādas ierīces, mašīnas, arī kāda pasākuma veikšanai).
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
- pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
- reakcija Norise, darbība (organismā, tā daļās), ko izraisa kāda parādība.
- beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
- pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko lādu, kas virzās).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai. Arī morāle (1).
- kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process.
- Dalīt darbu (s) Norunāt vai noteikt, kas kuram jādara.
- izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot.
- izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
- pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
- atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
- ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
- atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma). Iedalīt (ko no kāda kopuma).
- Fa atslēga Nošu atslēga, kas norāda mazās oktāvas fa atrašanās vietu nošu sistēmā.
- Do atslēga Nošu atslēga, kas norāda pirmās oktāvas do skaņas atrašanās vietu nošu sistēmā.
- pārbaudīt Noteikt (kā) atbilstību vēlamajam, kādai normai u. tml.
- titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sporta sacensību) norises secībā.
- testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
- Noņemt no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- reakcija Noteikta pārmaiņa (sistēmā, aparātā, iekārtā u. tml.), ko izraisa kāda iedarbība.
- prasme Noteiktā sistēmā apvienotu cilvēka īpašību un procesu kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai).
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma. Šādai formai atbilstošu zīmju kopums.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums. Parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- Izraut kaut vai no elles, arī raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- Izraut kaut (vai) no elles Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva.
- deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
- virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- cenzs Noteikumi, pēc kuriem kādai personai dod iespēju izmantot (galvenokārt politiskas) tiesības.
- noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs. Arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
- instrukcija Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
- režīms Noteikumu, pasākumu kopums, kas nepieciešams kāda mērķa sasniegšanai.
- klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
- rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
- robežnovads Novads, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- noliekt Novēlēt (kādam ko).
- noliekties Novēlēt (kādam ko).
- atstāt Novēlēt (mantojumu). Sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- atbrīvot Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
- atsvabināt Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
- Līdzināt ceļu Novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam).
- Nolīdzināt ceļu Novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam).
- Nolīdzināt ceļu Novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam).
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- nogriezties Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības.
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- Uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni Novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
- izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails. Novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
- nosvere Novirze no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- nosvērt Novirzīt no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu). Izbeigties (par ādas slimībām).
- Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
- Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
- līgt Ņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- Ņemt (kādu) zem rokas Ņemt, tvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi. Šādas uztveramības skaidrības pakāpe. Iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
- Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
- redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzes loks.
- redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzesloks (2).
- direktīva Obligāts rīkojums (kādai instancei, personai). Vadošs (politisks) norādījums.
- losjons Odekolonam līdzīgs kosmētisks preparāts sejas ādas kopšanai.
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma. Šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā.
- ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise. Svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- atļauja Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- pieņemt Oficiāli atzīt (ko) par kvalitatīvu, atbilstošu (kādām prasībām). Savstarpēji vienojoties, atzīt (ko) par vispiemērotāko (kādam nolūkam).
- piešķirt Oficiāli atzīt par atbilstošu (kādām prasībām) un dot iespēju (kādam) saņemt (piemēram, apbalvojumu, medaļu).
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
- protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu.
- protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
- norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt).
- pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
- rotaprints Operatīvās poligrāfijas mašīna maztirāžas izdevumu iespiešanai. Šādas iespiešanas veids.
- krusts Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portālu dekoratīvs elements.
- Homologie orgāni Orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- Homologie orgāni Orgāni, kuriem ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- substrāts Organisma daļa, kas nodrošina kādas tā funkcijas.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šāda satiksmi.
- pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
- družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam). Vienība, kopa.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
- oriģinālliteratūra Oriģināla [2] (1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā).
- Ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- jumtiņš Ornamenta elements - divi dažāda virziena stari, kas iziet no viena punkta.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta).
- dublikāts Otrais (kāda priekšmeta) eksemplārs. Dublēts (1).
- atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
- sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
- akcelerācija Paātrinājums (parasti kāda organisma attīstībā).
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- Personālā stipendija Paaugstināta stipendija, ko saņem studenti par izcilām sekmēm mācībās un sabiedriskajā darbā un kas parasti ir nosaukta kādas ievērojamas personas vārdā.
- cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā vai muzikāli dramatiskā darbā, šāda darba izrādē).
- Iziet cauri kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- Iziet caur kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- Pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) Paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
- atbrīvot Padarīt (kādam pienākumam vai saistībai) nepakļautu.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu). Likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- Pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu. Atbrīvot (3).
- iekļaut Padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
- uzņemt Padarīt par (kāda kopuma) sastāvdaļu, daļu. Iekļaut (2).
- kaltēt Padarīt sausu (ādu, gļotādu). Būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
- uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu). Būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
- klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
- rekomendācija Padoms, norādījums, pamācība (kādai darbībai).
- Mesties (kāda) apkampienos Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai.
- pagrasīties Padraudēt (kādam).
- viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām.
- viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm.
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
- pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu).
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt uz kādas vietas (transportlīdzekli).
- uzjautāt Pajautāt (kādam ko).
- uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
- uztaujāt Pajautāt (kādam ko).
- pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē.
- amortizācija Pakāpeniska (parāda) dzēšana.
- izņemt Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
- izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
- pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
- Sēsties (kādam) uz kakla Pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
- Iedzīvoties (arī iestigt, retāk ieslīdēt) parādos Pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
- tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē). Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru). Būt tādam, kad ir tumsa (par nakti).
- Grimt purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā. Pagrimt.
- Grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā. Pagrimt.
- pāriet Pakāpeniski pārmainoties, kļūt citādam (par skaņu).
- pielasīties Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
- smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
- taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
- tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļās), iegūt stipru ādas iekaisumu.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
- uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- pasportizēt Pakļaut (kādas valsts pilsoņus) pasu sistēmai. Izsniegt pases (kādas valsts pilsoņiem).
- Likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu.
- uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums). Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
- noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums. Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
- saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums. Arī noberzt (4).
- izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
- noslogot Pakļaut kāda smaguma iedarbībai.
- Ņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
- Ņemt uz grauda Pakļaut kādai darbībai.
- Ņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
- Paņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai. Izbārt. Asi nokritizēt, nokaunināt.
- izlietot Pakļaut kādai, parasti saimnieciskai, darbībai.
- apakšnodaļa Pakļauta nodaļa. Arī (kādas organizācijas) mazāka nodaļa.
- pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām). Piekāpties.
- Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- Karāties brunčos Pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- Kārties brunčos Pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- izlīdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
- līdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
- vilkt Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot.
- Uzturēt pie dzīvības Palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- Uzturēt pie dzīvības Palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
- Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
- Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas). Izglābt.
- pabalstīt Palīdzēt, sekmēt (ar aktīvu darbību kāda pasākuma realizēšanu).
- nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
- pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma).
- atlikt Palikt pāri pēc kāda uzdevuma veikšanas (par laiku).
- kompasmājiņa Paliktnis, uz kura uzstāda kompasu.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
- uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
- cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
- palaisties Paļauties (uz ko, kādu), an uzticēties (kādam).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
- Dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.
- Dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.
- paskolot Pamācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- karkass Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai). Karkass (2).
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstībā.
- Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
- iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu, ar citu vielu.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
- taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
- tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
- sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpes (2).
- Sāpināt sirdi Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
- smeldzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās smeldze [1] (2).
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas.
- uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
- pieradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids).
- Iegrūst (arī iedzīt) nelaimē Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
- (Ie)grūst (arī iedzīt) postā Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika. Piesaistīt.
- ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1). Izraisīt līksmi (kādam).
- priecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs. Izraisīt prieku (kādam).
- skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš. Izraisīt skumjas (kādam).
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
- iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms. Gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis). Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
- izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda parādība).
- Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- Raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- Raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- izsist Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
- dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
- pārvērst Panākt, ka (kāda materiāla vērtība) iegūst citu vērtības izpausmes formu.
- ievadīt Panākt, ka (kāda sistēma, iekārta u. tml.) saņem (programmu, informāciju).
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
- izēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
- nokavēt Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
- izblamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas neslava, kauns.
- sablamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns.
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
- sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā). Panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
- iepriecināt Panākt, ka (kāds) priecājas. Izraisīt, sagādāt prieku (kādam).
- pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā.
- uzvelt Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
- vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu. Būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pievienot Panākt, ka (kas) kļūst par (kāda gatava, pabeigta kopuma, sistēmas) sastāvdaļu.
- pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita). Būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu. Uzsūtīt (2).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
- nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
- palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
- aizslīdināt Panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
- atpeldināt Panākt, ka atpeld šurp. Panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. Būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, bulta u. tml. (par ieroci).
- līdzināties Panākt, ka ir līdzvērtīgs (kādam).
- pamodināt Panākt, ka izbeidzas (kāds psihisks stāvoklis), panākt, ka (kāds) atbrīvojas (no kāda psihiska stāvokļa).
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- izdabūt Panākt, ka pasaka. Izzināt (ko no kāda).
- nodot Panākt, ka saņem, pieņem (kādai darbībai).
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- efekts Paņēmieni, līdzekļi šāda iespaida izraisīšanai.
- kombinācija Paņēmienu, darbību izplānots kopums (kāda mērķa sasniegšanai).
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem). _imperf._ Ņemt nost.
- noņemt Paņemot panākt, ka (kas) vairs nav (kāda) rīcībā, lietošanā.
- aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu.
- patapināt Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu. Aizņemties.
- pārņemt Paņemt (ko) no kāda, lai turpinātu tā iesākto darbību.
- Paņemt (kādu) zem rokas Paņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
- protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā. Šīs paaudzes organisms.
- pārdot Par atlīdzību nodot kāda rīcībā (piemēram, savu darbaspēku).
- ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- mīksts Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- pienākt Par laika momentu, laikposmu, kurā sākas vai beidzas kāda darbība, norise.
- izmaksāt Par saviem līdzekļiem nopirkt kādam (parasti biļeti).
- izmaksāt Par saviem līdzekļiem nopirkt kādam, parasti biļeti (uz kādu pasākumu).
- iestāties Par stāvokli pēc kādas (parasti spraigas, aktīvas) norises, darbības izbeigšanās.
- Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciāla konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- piedēklis Parādība (parasti sabiedrībā), kas ir atkarīga no kādas citas parādības.
- bāze Parādība vai parādību kopums, kas nodrošina kādas citas parādības vai kādu citu parādību attīstību, pastāvēšanu.
- izomērija Parādība, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas. Vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu.
- supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- sinerģisms Parādība, kad vienas vielas iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību.
- pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā.
- atbilstība Parādība, stāvoklis, kad kāda parādība atbilst citai parādībai.
- amorfisms Parādība, stāvoklis, kad kāda viela ir amorfa. Amorfums.
- pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai).
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību.
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
- parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
- Regresa prasība (retāk prasījums) Parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1). Tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam). Pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1). Tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam). Pretstats: jaunākais.
- priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- ierindnieks Parastais, vienkāršais (kāda darba) veicējs, (kāda kolektīva)loceklis.
- pavadīt Parasti būt sastopamam, atrasties kāda tuvumā, arī sekot kādam (par dzīvniekiem). Būt izplatītam, parasti sastopamam kā tuvumā (par augiem).
- pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
- stiebrs Parasti savienojumā «mata stiebrs»: mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- sperties Parasti savienojumā «sperties pretī», «sperties pretim»: pretoties, nepiekrist kādam.
- pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
- tālu Parasti savienojumā ar «cik», «tik». Norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
- saprast Parasti savienojumā ar «no»: būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kā veikšanai, vērtēšanai u. tml.).
- ar Parasti savienojumā ar «sākt» formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
- darbs Parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību.
- vare Parasti savienojumos «ar varēm», «ar vari», «par varēm», «pa varēm», «par vari»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- varīte Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- paraža Parasts (kāda cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids. Arī paradums (1).
- pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
- pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas citas pārbaudes
- vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
- piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt). Pievienot (kādam kopumam).
- apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- No rokas pārdot (arī tirgoties) Pārdot (tirgoties) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī un ūdenī Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti.
- justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
- atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam).
- Pāriet (arī nonākt) citās rokās Pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
- Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos.
- substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivēties.
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivizēties.
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
- pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu. Izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla).
- oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu.
- noaugt Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem. Kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
- sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu). Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
- aranžēt Pārlikt, iekārtot (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam.
- rādīt Pārmācīt kādu. Likt kādam (ko) saprast, izjust.
- Izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu. Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
- pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
- Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
- Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
- verdzība Pārmērīga (kāda) atkarība (no kā).
- kāre Pārmērīga, savtīga tieksme (parasti pēc kāda labuma). Alkatība.
- aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas.
- lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm. Būt šādai sāpju sajūtai.
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas.
- zvīņas Pārragojušās, nedzīvas u. tml. ādas šūnas.
- izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
- pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko). Šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties). Pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt. Arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- Dzīvot (arī būt) (svešā) maizē Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī būt) svešā maizē Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
- Modāli voluntatīvās partikulas Partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
- izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
- paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
- izslēgt Pārtraukt (kāda orgāna) saistību ar organismu.
- atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā).
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko). Novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml. Pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- oligarhija Pārvaldes forma, kura valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai. Šāda cilvēku grupa.
- pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
- Iznest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- Iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem) Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- (Iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties. _imperf._ Lauzties prom. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Izlauzties.
- atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp. _imperf._ Lauzties šurp. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
- kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Arī kļūt (2).
- Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
- Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu Pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
- Ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu Pārveidoties, kļūt vēlamam (nevēlamam, citādam).
- praulēt Pārvērsties praulā, kļūt tādam, kurā veidojas prauli.
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.). Nokļūt.
- nokļūt Pārvietojoties ierasties (pie kāda).
- iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
- sastapties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
- turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta).
- Mīt (kāda) pēdās Pārvietoties (cieši) aiz kāda.
- Mīt (kāda) pēdās Pārvietoties (cieši) aiz kāda.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, retāk ar asti (par dzīvniekiem).
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi). Arī plūst (1).
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu). Atteikt.
- Pasacīt (arī pateikt) priekšā Pasacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
- rehabilitācija Pasākumu komplekss, kura mērķis ir pasargāt slimnieku no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju tam atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja viņš ir īslaicīgi vai paliekoši zaudējis darba spēju. Šāda kompleksa pasākumu veikšana.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
- karantīna Pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai.
- vēlēšanas Pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- Stāvēt klāt (kādam) Pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī.
- Pagriezt skatu (arī skatienu) Paskatīties (kāda virzienā).
- sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
- aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. _imperf._ Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Atlavīties.
- aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet. _imperf._ Lavīties prom. Paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- Iedot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- Padot (arī pasniegt) roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- Pasniegt (arī padot) roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu. Novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
- iesniegties Pastāvēt (no kāda laika, līdz kādam laikam). Turpināt pastāvēt (kādā laika posmā).
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- misija Pastāvīga diplomātiska pārstāvniecība. Celtne, telpas, kurās darbojas šāda pārstāvniecība.
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
- pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds. Mierināt pašam sevi.
- atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvokli, vietā.
- atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda virzīšanos uz aizmuguri, uz mugurpusi.
- sensibilizēt Pastiprināt (organisma, tā daļu) jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
- upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ. Tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- upurēt Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- Nest upuri Pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ. Arī uzupurēties.
- nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
- pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm. Arī nagaika.
- Pateikt (arī pasacīt) priekšā Pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- atgādināt Pateikt, aizrādīt (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (ko).
- Atklāt mīlestību Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atklāt mīlestību Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
- polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
- iedīglis Pats pirmais sākums, pati pirmā sākotnējā izpausme (kādai parādībai). Pirmsākums.
- iesālīt Paturēt sev (ko kāda nepieņemtu, atraidītu).
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums. Valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- atvadīt Pavadot atvest šurp. _imperf._ Vadīt šurp. Pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai).
- iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi). Būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
- grebums Paveikta darbība --> grebt (2). Ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts. Šāda attēla novilkums uz papīra.
- iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt. Naudas summa, ko samaksā kādu saistību kārtošanai. Daļa no kādas samaksas.
- finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt. Finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
- nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1). Noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- piedraudējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt. Vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud.
- apsaukt Pavēloši uzrunājot, atturēt (no kādas darbības).
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- pēda Pazīmes, kas paliek (pēc kādas darbības, procesa, notikuma u. tml.).
- sliede Pazīmes, kas paliek, piemēram, pēc kādas darbības, procesa, notikuma.
- Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
- puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
- nosacīt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
- noteikt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
- Sviest (arī mest) pār kanceli Paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos.
- Mest (arī sviest) pār kanceli Paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos.
- Sviest (arī mest) pār kanceli Paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos.
- pienest Paziņot, darīt zināmu (kādam).
- deklarēt Paziņot, pasludināt (kādas domas, ieskatus).
- pazīstams Pazīstamais cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
- pāri Pēc (kāda laikposma), ilgāk par (kādu laikposmu).
- ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
- Zīlēt pēc rokas (arī delnas) Pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
- beidzot Pēc kāda (ilgāka) laika. Pēc gaidīšanas.
- Kāda uzdevumā Pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
- pagāns Pēc kristietības priekšstatiem - pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs.
- pagānisms Pēc kristietības priekšstatiem - pirmskristietības un nekristīgo reliģiju kopums. Kāda no šīm reliģijām.
- tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā. Ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- Sadzīt pēdas Pēc pēdām uzmeklēt medījumu. Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko). Ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
- izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu). Uzziņa.
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, elektronu skaitļojamā mašīnā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
- vēlāk Pēc tam, turpmāk. Pēc kāda laikposma.
- Sprogu šķēres Pēc uzbūves šādam darba rīkam līdzīgs friziera instruments sprogu veidošanai matos.
- metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
- atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
- Pēdējais mohikānis Pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- Pēdējais mohikānis Pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- Nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) Pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
- Nonākt (arī nokļūt) (kāda) rokās (arī nagos) Pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
- izsisties Pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa).
- sabiedēt Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt.
- sabaidīt Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes.
- atdurties Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
- Iekrist (kāda) nagos Pēkšņi nonākt kāda varā.
- pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
- pārcirst Pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības).
- iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- nobaidīt Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes.
- nobiedēt Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes. Nobaidīt.
- pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
- negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums). Šāda emocionāla stāvokļa izpausme. Arī strīds.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūra, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm). _imperf._ Peldēt šurp. Peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
- virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu.
- amputācija Perifēras ķermeņa daļas, kāda orgāna vai tā daļas noņemšana operējot. Amputēšana.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- prese Periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums. Arī jebkāda veida iespieddarbu kopums.
- žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
- atpirkt Pērkot iegūt (to, kas pieder citam). Nopirkt (no kāda).
- uzskaitīt Perot iesist (kādam vairākus sitienus vai noteiktu sitienu skaitu).
- uzslānīt Perot stipri iesist (kādam, kam, pa ko).
- Rentes kungs Persona (parasti muižnieks), kas kādam iznomāja lauku saimniecību.
- adresants Persona, iestāde, kas adresē kādam pasta vai telegrāfa sūtījumu. Nosūtītājs.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai). Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- reflektants Persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
- Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
- bezvalstnieks Persona, kas nepieder pie kādas noteiktas valsts.
- godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu. Attiecīgais nosaukums.
- apakšnieks Persona, kas pakļauta kādai amatpersonai. Padotais.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- emisārs Persona, ko kāda politiska vai valsts organizācija sūta kā savu aģentu (parasti uz citu zemi) ar kādu (parasti slepenu) uzdevumu.
- kurators Persona, kurai uzdots vadīšanas un audzināšanas nolūkos sekot kāda darbam, mācībām, uzvedībai.
- valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
- regresants Persona, organizācija u. tml., kas izvirza kādai citai personai, organizācijai u. tml. regresa prasību.
- viņš Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija.
- uzvārds Personas nosaukums, kas norāda piederību pie noteiktas dzimtas.
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai. Vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
- deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
- lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledas veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā). Kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- kost Pie staroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par jupju, asu audumu, par asiem augiem).
- piemesties Piebiedroties (kādam).
- Starp citu Piebilde, ar kuru norāda uz to, kas nav galvenais.
- Aizstāvēt (kā) krāsas Piedalīties sacensībās (kādas komandas sastāvā).
- piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml. Etniskā piederība.
- nacionalitāte Piederība pie kādas nācijas.
- socialitāte Piederība pie kādas šķiras, sociālas grupas.
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa. Arī mazturīgs, nabadzīgs.
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas. Arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku). Tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- notaisīt Piedēvēt (kādam, parasti nevēlamas īpašības).
- fetišizēt Piedēvēt (kam) tādas īpašības, kādu (tam) īstenībā nav.
- vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
- sirdsdurvis Pieeja kāda cilvēka domām, pārdzīvojumiem.
- pieņemt Pieēst (ko), ņemot (to, parasti no kāda trauka).
- pielaizīties Pieglaimoties, pielabināties (kādam).
- piemīlīgs Pieglaudīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
- nokodināt Piekodināt (kādam).
- akcepts Piekrišana (kādam priekšlikumam, ierosinājumam u. tml.).
- Iekārties (kādam) elkonī Pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
- pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur). Aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs. Arī traipīt.
- piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības. Izlaist. Pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
- piekrāpt Piemānīt (kāda), lai iegūtu sev labumu.
- Pa vērienam Piemērots, atbilstošs (kādam).
- kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta veids.
- viņējais Pieminētās personas ģimenes loceklis, piederīgais. Arī pieminētās personas biedrs (no kādas grupas, kopuma).
- krāsot Piemist, būt raksturīgam (kādam) - par krāsu (2).
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
- piepulcēt Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem).
- Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju. Radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
- saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Dēvēt.
- dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Saukt.
- asignēt Piešķirt (parasti lielu naudas summu kādam mērķim).
- dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai).
- piemilzt Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) - par ķermeņa daļām.
- daudzpunkte Pieturzīme (...), ko lieto stilistiskos nolūkos. Šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
- parādīt Pievērst (kāda) uzmanību (kam), norādīt (uz ko), parasti ar žestu.
- piesaistīt Pievērst sev (piemēram, kāda uzmanību, interesi).
- Saistīt skatienu Pievērst sev kāda skatienu.
- Saistīt skatienu Pievērst sev kāda skatienu.
- uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši.
- uzskatīt Pievērst, parasti īsu brīdi, skatienu (kādam, kam). Arī uzlūkot (1).
- aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) - par domām, sarunām.
- piegriezties Pievērsties (kādam).
- pāriet Pievērsties kādam citam (par attieksmi, jūtām u. tml.).
- aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, norādīt (uz kādu faktu, parasti trūkumiem, kļūdām u. tml.).
- piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, daļu.
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- piepulcēt Pievienot (kādai sistēmai, kopumam), attiecināt (uz to).
- pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību.
- pieslēgt Pievienot (pie kādas ierīces), izveidojot savstarpēju saistību.
- atsaukties Pievienoties (kāda) domām, vērtējumam u. tml.
- pielīgot Pievienoties (kāda) līgošanai.
- piebalsot Pievienoties (kāda) radītām skaņām, radot līdzīgas skaņas.
- pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
- pieslieties Pievienoties (kādai norisei, darbībai).
- sliekties Pievienoties (kādam viedoklim, uzskatam, arī to paudējiem).
- piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
- ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
- pazvanīt Piezvanīt (kādam).
- burtisks Pilnīgi atbilstošs kādam tekstam, avotam (piemēram, par tulkojumu). Precīzi atkārtots.
- Lasīt kā grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- Lasīt kā (atvērtā, retāk atšķirtā) grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- nobloķēt Pilnīgi izslēgt (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
- nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
- iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
- sasirgt Pilnīgi nodoties (kam). Pilnīgi nonākt (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
- iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
- Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
- Ticēt uz vārda Pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- atdoties Pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.).
- Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums. Dokuments, arī līgums (buržuāziskajās civiltiesībās), kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
- izlase Pilnvērtīgāko dzīvnieku vai augu izvēle (kādam nolūkam).
- Sadraudzības pilsēta Pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- sākumdaļa Pirmā (kādas darbības, norises u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē un daudzu citu valstu kara flotēs. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sākumposms Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms.
- Sākuma posms Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms. Pirmais (teksta, skaņdarba u. tml.) posms. Sākumposms.
- sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
- asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
- vispirms Pirms pārējā. (kādas secības) pašā sākumā.
- pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums. Pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- dīglis Pirmsākums, sākotnējā forma, arī sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- pārsprāgt Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- plātne Plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml. Arī plate (1).
- plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai. Arī plātne (1).
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, liem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai. Arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm). Mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- trafarets Plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas. Arī šablons (1).
- plānvidus Plāna [3] vidus. Kāda laukuma vidus.
- bungplēvīte Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- priekšāda Plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu.
- lapa Plāna taisnstūrveida (papīra) plātne. Šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.).
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai). Safjāns.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
- spekulācija Plāns, nodoms, parasti savtīgs. Šāda plāna, nodoma īstenošana.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
- klajs Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- klajums Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- bazūnēt Plaši izplatīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- vieta Platība, telpa, kas kādam ir paredzēta, arī kurā kāds parasti atrodas.
- zemesgabals Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā īpašumā.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam. Lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmalojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos. Kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp. Plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizpludināt Pludinot aizgādāt. _imperf._ Pludināt prom. Pludinot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atpludināt Pludinot atgādāt šurp. _imperf._ Pludināt šurp. Pludinot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām). Būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- virst Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) - par šķidrumu. Būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.). _imperf._ Plūst šurp. Plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi. Plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
- atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē. Šādas politikas realizēšana.
- politdaļa Politiskā (kādas organizācijas, orgāna u. tml.) daļa.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana. Zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- raunds Posms (kādai darbībai).
- sasniegums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības, arī norises) rezultāts.
- panākums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības) rezultāts. Sekmes, sasniegums. Atzinība, piekrišana, ko iegūst kādas darbības veicējs.
- māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai). Prasme.
- pretprasība Prasība, ko izvirza kādas citas prasības.
- nosacījums Prasība, noteikums, kas izriet no kādas vajadzības, nepieciešamības.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- aizprātot Prātojot nonākt (līdz kādai domai).
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis. Pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei.
- korāļprelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļa prelūdija.
- Korāļa prelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļprelūdija.
- Korāļa prelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļprelūdija.
- opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
- Par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
- uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē) veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē). Veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- Stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- Stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu. Dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
- oksimorons Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai.
- iepretī Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības).
- iepretī Pretstatā (kādam cilvēkam), atšķirībā (no kāda cilvēka).
- pretnis Pretstats (2). Tas (tāds), kas ir (kādam) pretējs, kas dara (ko) pretēju.
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
- numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars, šāda ciparu kopa.
- mērs Priekšmets tilpuma mērīšanai. Šāda priekšmeta saturs.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- stikls Priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla. Šāda materiāla gabals.
- metāls Priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
- pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
- sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos. Šāda priekšmeta, veidojuma forma.
- lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus. Izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā. Iedzīve.
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
- zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- starpprocess Process, kas veido kādas darbības, norises starpposmu.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- galaprodukts Produkts, kas rodas kāda procesa nobeigumā.
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā).
- nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe. Cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- Maksimālā programma Programma kāda galamērķa sasniegšanai.
- Maksimālā programma Programma kāda galamērķa sasniegšanai.
- Minimālā programma Programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa realizēšanā).
- Minimālā programma Programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa sasniegšana).
- glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība.
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai).
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai. Kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- pasaule Psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums. Arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
- sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
- izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- pustonis Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam nav spēcīgu ārējo izpausmju. Šāda stāvokļa daļēja, slēpta izpausme.
- velniņš Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, šāda stāvokļa, parasti spilgta, izpausme.
- griba Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
- Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu).
- trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu. Šādas pudeles saturs.
- Čaklo roku pulciņš Pulciņš, kurā skolēni mācās izgatavot dažādas praktiskas lietas.
- Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ, rāda nepareizu laiku.
- operatorpults Pults kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, ierīces u. tml. vadīšanai, apkalpošanai.
- termīts Pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija) un kāda cita metāla (piemēram, dzelzs) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
- pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri). Šāda tilpuma trauks.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- Plikādas kažociņš Puskažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
- līga Puslokveida zīme, ar ko saista notis, norādot uz atskaņojuma frāzējumu vai uz divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu saistījumu.
- vējot Pūst (par vēju). Būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
- aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt. _imperf._ Pūst prom. Pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atpūst Pūšot atvirzīt šurp. _imperf._ Pūst šurp. Pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Pūšot uzvirzīt uz kādas vietas.
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
- pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni. Atskanēt šādam troksnim.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju. troksni (piemēram, sāpēs, agonijā). Atskanēt šādam troksnim.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus. Arī iznīcināt.
- Dzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Dzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
- Dzīt kapā Radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Dzīt kapā Radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Dzīt (stāvus) zemē (arī kapā) Radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- Likt spieķi riteņos Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- (At)vērt (arī pavērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Pavērt (arī atvērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
- ņirkstēt Radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
- čīkstēt Radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām). Atskanēt šādam troksnim.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai. Tinkšķēt.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām). Atskanēt šādai skaņai.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādai skaņai. Arī svilpot (1).
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus. Atskanēt šādiem trokšņiem.
- blaukšķēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci). Atskanēt šādam troksnim.
- blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- būkšķēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem). Atskanēt šādam troksnim.
- zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst). Atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu). Atskanēt šādai skaņai.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts). Atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- virkšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē). Atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
- skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šņikstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par šķērēm, ar kurām ko griež). Atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu). Atskanēt šādam troksnim. Sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu). Atskanēt šādam troksnim. Sprakšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
- šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni Atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas). Atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu). Atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- bliukšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- šņarkstēt Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusa troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- čakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plinkšķēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu). Atskanēt šādai skaņai.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts). Atskanēt šādam troksnim.
- spraukšķēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim. Arī sprakšķēt.
- šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem). Atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- blūkšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni). Atskanēt šādam troksnim.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas). Atskanēt šādai skaņai.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
- grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
- Rādīt garu degunu Rādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu). Atskanēt šādai skaņai.
- džerkstēt Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā). Atskanēt šādam troksnim.
- švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu). Atskanēt šādam troksnim.
- čūkstēt Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu). Atskanēt šādam troksnim.
- Iecelt saulē (arī saulītē) Radīt labus apstākļus (kādam).
- Celt saulē (arī saulītē) Radīt labus apstākļus (kādam).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas). Atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- smakot Radīt nepatīkamu smaku. Būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka. Arī smirdēt.
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām). Atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
- guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem). Atskanēt šādam skaņām.
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čabēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- Dot iemeslu Radīt pamatojumu. Būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
- Dot iemeslu Radīt pamatojumu. Būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
- žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu). Atskanēt šādam troksnim.
- žvindzēt Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā). Atskanēt šādam troksnim.
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čaukstēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.). Likties [2] (1).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
- gurkstēt Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts). Atskanēt šādam troksnim.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai. Strinkšķēt.
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- šļirkstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- žvākstēt Radīt samērā skaļu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļirkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem). Atskanēt šādai skaņai.
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem). Atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- čīkstēt Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Būt par cēloni tam, ka rodas šāda skaņa. Atskanēt šādai skaņai.
- krākt Radīt šādas skaņas bailēs, sāpēs, piepūlē (par dzīvniekiem, parasti par zirgiem).
- pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt šāviena, sprādziena troksni. Atskanēt šādam troksnim.
- Nest augļus Radīt vēlamo (kāda darba, kādas darbības) rezultātu. Dot ienākumus (par aizdoto vai noguldīto naudu).
- dūkt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
- ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
- bilance Rādītāju, raksturojumu sistēma, kuri atspoguļo kādas mainīgas parādības stāvokli.
- spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
- (Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
- dzīt Raidīt (projām). Atbrīvoties (no kāda, arī no kā).
- (Pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem Raidīt kādu prom, noraidīt kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- izrāt Rājot izteikt (kādam) pārmetumu, nosodījumu.
- Bilžu raksts Raksta tips, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas. Piktogrāfiskais raksts.
- Mezglu raksts Rakstība, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.
- rakstīt Rakstiski vērsties pie kāda.
- grāmata Rakstītā literatūra kopumā. Kādas atsevišķas tautas literatūra. Literatūra noteiktā nozarē.
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums. Arī literatūra (1).
- rekreditīvs Raksts, ar kuru kādas valsts valdība atsauc savu diplomātisko pār stāvi.
- pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- Piktogrāfiskais (arī attēlu, bilžu) raksts Raksts, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas.
- problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
- Mezglu raksts Raksts, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.
- nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs.
- dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama. Dvesma (3).
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā).
- pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
- akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Aizbildniecisks.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos). Arī ātrs.
- zīmīgs Raksturīgs. Tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
- aprakstīt Raksturot, nosaucot kādas (parasti ārējās) pazīmes.
- atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrāpot Rāpojot attālināties. Rāpot prom. Rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem) rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties attālināties. _imperf._ Rāpties prom. Rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt). Gadīties. Iznākt.
- izstrādāties Rasties kāda procesa, iedarbības rezultātā (piemēram, par vielām organismā).
- parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
- izveidoties Rasties kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
- parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
- izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
- notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
- vīlēt Rāt (kādu), teikt pārmetumus (kādam).
- aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
- krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu). Tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- aizraust Raušot attālināt. _imperf._ Raust prom. Raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atraust Raušot atvirzīt šurp. Raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizrausties Raušoties attālināties. _imperf._ Rausties prom. Lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- mistrs Raža, produkcija, kas iegūta no šādas augu kopas.
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
- producēt Ražot (kādas noteiktas preces). Radīt kādā procesā (piemēram, vielas).
- reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
- atbildēt Reaģēt (uz kāda emocionālo stāvokli).
- sagaidīt Reaģēt ar (parasti nelabvēlīgu, naidīgu) izturēšanos, rīcību uz (kāda) ierašanos, parādīšanos.
- sagaidīt Reaģēt ar savu izturēšanos uz (kāda) ierašanos, parādīšanos (par dzīvniekiem).
- starpreakcija Reakcija, kas veido kādas norises starpposmu.
- pretreakcija Reakcija, ko izraisa kāda darbība, norise.
- skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
- šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni. Troksnis, kas rodas šādā norisē.
- pasts Regulāru sūtījumu kopums, kuru nogādi kārto šāda iestāde, organizācija.
- noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības.
- resgalis Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
- attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1). Fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
- attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (2). Attaisnošana. Fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
- izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1). Tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
- efekts Rezultāts (kādai norisei, darbībai).
- ziedojums Rezultāts → ziedot (2). Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- starprezultāts Rezultāts, ko iegūst kādas darbības, norises starpposmā.
- aizsardzība Rīcība, ar kuru pasargā (kādu), aizstāv (kādu pret ko). Arī šāda nostāja.
- palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- demokrātija Rīcības princips, pēc kura katrs kolektīva loceklis ir ar līdzīgām tiesībām kāda uzdevuma realizēšanā.
- norīdīt Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to).
- Laist suni (kādam) virsū Rīdu suni (kādam) virsū.
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- faringīts Rīkles gļotādas iekaisums.
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
- atdarināt Rīkoties pēc kāda parauga (parasti bez sava kritiska vērtējuma).
- palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
- sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- glābt Rīkoties, lai novērstu (kāda) bojāeju. Sargāt (kādu) no bojāejas.
- glābt Rīkoties, lai novērstu (kādam ko nevēlamu). Radīt iespēju izvairīties (no kā nevēlama).
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
- instruments Rīks, līdzeklis (kāda darba, uzdevuma veikšanai).
- atrikšot Rikšojot, rikšiem atkļūt šurp. _imperf._ Rikšot šurp. Rikšojot, rikšiem atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atripināt Ripinot atvirzīt šurp. _imperf._ Ripināt šurp. Ripinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aizripot Ripojot attālināties. _imperf._ Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp. _imperf._ Ripot šurp. Ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- aizrisināt Risinot (sarunu, domu u.tml.), nonākt līdz kādam posmam.
- aizritināt Ritinot aizvirzīt. _imperf._ Ritināt prom. Ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizripināt.
- atritināt Ritinot atvirzīt šurp. _imperf._ Ritināt šurp. Ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- atritēt Ritot atvirzīties šurp. _imperf._ Ritēt šurp. Ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ritot uzvirzīties uz kādas vietas.
- marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai).
- kordons Robežapsardzes postenis. Arī apsardze. Šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
- fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
- piesitiens Rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu. Skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
- Krāsainie darbi Rokdarbu tehnika - izšuvumi ar dažādas krāsas diegiem.
- rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
- aizrakt Rokot nokļūt (līdz kādai vietai).
- aizrakties Rokoties attālināties. _imperf._ Rakties prom. Rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai).
- lāpstiņa Roku darbarīks - dažādas formas metāla plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem).
- lāpsta Roku darbarīks (parasti rakšanai) - dažādas formas, parasti metāla, plātne ar pagaru kātu.
- romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- roņāda Roņa āda (parasti apstrādāta).
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
- Vāveres ritenis Rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām). Kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai). Izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- sarunāt Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību).
- sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai).
- palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
- Glaudīt pa spalvai Runāt, arī darīt (kādam) pa prātam. Izdabāt.
- Glaudīt pa spalvai Runāt, arī darīt (kādam) pa prātam. Izdabāt.
- aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
- piekasīties Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību.
- Bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīt (arī mīdīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
- Izsviest (arī izmest) pa durvīm (arī durvju durvīm) Rupji izraidīt (kādu). Rupji noraidīt (kāda) lūgumu.
- Izmest (arī izsviest) pa durvīm (arī durvju durvīm) Rupji izraidīt (kādu). Rupji noraidīt (kāda) lūgumu.
- Izsviest (arī izmest) pa durvīm (arī durvju durvīm) Rupji izraidīt (kādu). Rupji noraidīt (kāda) lūgumu.
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Ķīmiskā rūpniecība Rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas.
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
- abolicionisms Sabiedriski politiska kustība par verdzības atcelšanu (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē). Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām). Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- sabuļāda Sabuļa āda (parasti kažokāda).
- sabulis Sabuļāda.
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
- Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
- Gāzt (kādam) uz galvas Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
- Sacīt (arī teikt) priekšā Sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi. Vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā. Arī kakts (1).
- atdzerties Saelpoties (kādas smaržas).
- apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas. Sarūgtināt, skumdināt.
- Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
- Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
- Uzlaist (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
- žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
- Mest cilpu kaklā, arī savilkt cilpu ap kaklu Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
- Mest cilpu kaklā Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
- Savilkt cilpu ap kaklu Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
- Savilkt cilpu ap kaklu, arī mest cilpu kaklā Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
- zāģēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
- grauzt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
- rūpināt Sagādāt (kādam) rūpes.
- piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim). Būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis).
- dublēt Sagatavot un izmantot (rezerves ierīci) kāda uzdevuma veikšanai vienā un tai pašā sistēmā.
- sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
- kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba) veikšanai.
- sarīkoties Sagatavoties (kāda darba, darbības, pasākuma u. tml.) veikšanai.
- savīstīties Sagatavoties (kādai darbībai, pasākumam).
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- saposties Sagatavoties, parasti pilnīgi (kādas darbības veikšanai).
- paturēt Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā).
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
- nonākt Saglabāties (līdz kādam laikposmam).
- rija Saimniecības celtne (ar apsildīšanas ierīci, māla klona grīdu) labības žāvēšanai, labības kulšanai. Šādas celtnes telpa labības žāvēšanai.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- kā Saista atkārtojuma locekļus un norāda uz atkārtotā vārda nozīmes pastiprinājumu.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tāpēc», «tādēļ»), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo altieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas precizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- tāds Saista salikta teikuma locekļus un norāda uz.
- kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tāpat Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprinātu salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta, šķietama salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- nekā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem. Lai gan, kaut gan.
- partijiskums Saistība ar kādu politisku partiju. Atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
- partejiskums Saistība ar kādu politisku partiju. Atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem. Partijiskums.
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā). Arī dzeja (3).
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi. Šādai pārvēršanai raksturīgs.
- rajonāls Saistīts ar kādas teritorijas iedalījumu rajonos, tam raksturīgs.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
- nekapitālistisks Saistīts ar pāreju no pirmskapitālistiskās iekārtas uz sociālismu bez kapitālistiskās stadijas, šādai pārejai raksturīgs.
- vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas. Saistīts ar kādu tautu.
- praktisks Saistīts ar praksi (2), tai raksturīgs. Saistīts ar kādas zinātnes nozares teorētisko atzinumu un secinājumu izmantošanu praksē.
- subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme, šādai slimībai raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- tiesa Saistīts ar šāda valsts orgāna darbību, tai raksturīgs.
- sakars Saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs.
- teritoriāls Saistīts ar teritoriju, tai raksturīgs. Piederīgs pie kādas teritorijas.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas orgānu formu, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas orgānu formai raksturīgs.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
- pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- Dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
- Dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
- Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva.
- Izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva.
- Kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko.
- Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- Kā aizdzelts Saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju.
- Būt uz kakla Saka par ko grūtu, kas kādam jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
- Kā radīts Saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai).
- (Kā) no pasaules radīšanas Saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
- Likteņa dāvana Saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu, mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- Pie apaļā galda Saka par sanāksmi, sarunām u. tml., kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības.
- Liela sirds Saka par stūrgalvīgu cilvēku. Saka par cilvēku, kas neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) Saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- Ielikts šūpulī Saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- (Ie)likts šūpulī Saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- No dieva tiesas Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
- No dieva tiesas Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
- Lai dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
- Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
- Staigāt (kādam) pakaļ Saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
- Bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, nepilnību, ja (kas) atbilst kādām prasībām, normām.
- Velns (ne)rauj (kādu) Saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
- Velns (ne)rauj (kādu) Saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
- Karstas asinis Saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.
- Visas kārtis rokā Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
- Visas kārtis rokā Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
- Trumpis rokā Saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
- Zobs uz zoba neturas Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
- Zobs uz zoba neturas Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
- Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Sals (arī aukstums, vējš) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
- Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
- Lāgā nav (ar kādu) Saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
- Acis (vai) izsprāgst (arī sprāgst, lec, kāpj) no pieres (retāk dobuļiem) ārā (arī laukā) Saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst.
- Žults krājas Saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
- Žults krājas Saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
- Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
- Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
- Jau kapsētas suņi rej (kādam) Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
- Barometrs kāpj Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- Barometrs ceļas Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- Barometrs krīt (arī krītas) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- Barometrs krītas (arī krīt) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- Barometrs krīt Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- Liela sirds Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs. Saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai filoloģiska stāvokļa iedarbību.
- Reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- Galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- Lokana mugura Saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
- Lokana mugura Saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
- Amats rokā Saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Roka paslīd Saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
- Roka paslīd Saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
- Skola rokā Saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Laiks ir dārgs, arī katrs bridis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Likteņa stunda sit Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
- Likteņa stunda sit Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- Likteņa stunda sit Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- Stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
- Stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
- Sirds (arī prāts) reibst Saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties Saka, ja kāda darbība noris ļoti strauji.
- Ledus sāk kustēties (arī sakustējies) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
- Ledus sakustējies (arī sāk kustēties) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
- Ledus sāk kustēties Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
- Ledus sakustējies (arī sāk kustēties) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
- Nekust, arī netiek (ne) no vietas Saka, ja kāda darbība, process nesākas, kavējas.
- Stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
- Spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
- Stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
- Ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
- Ne redz, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
- Ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma. Saka, ja par kādu nav ziņu.
- Ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
- Ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
- Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
- Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
- Biezs maks (kādam) Saka, ja kādam ir daudz naudas.
- Cieta galva Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.
- Cieta galva Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt. Saka par stūrgalvīgu cilvēku.
- Ciets pauris Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Rads rada galā Saka, ja kādam ir ļoti daudz radu.
- Kurpe spiež Saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
- Kurpe spiež Saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
- Plāns maks (kādam) Saka, ja kādam ir maz naudas.
- Plāns maks (kādam) Saka, ja kādam ir maz naudas.
- (Ir) kapeika pie dvēseles Saka, ja kādam ir nedaudz naudas.
- (Staigā) krūtis izgāzis Saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
- (Staigā) krūtis izgāzis Saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
- Ataust (arī uzaust) gaisma Saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- Uzaust (arī ataust) gaisma Saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- Dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) Saka, ja kādam klājas ļoti labi.
- Velnu redzēt Saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
- Velnu redzēt Saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
- Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- (Pats) nelabais (arī velns) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- (Nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
- Nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
- (Nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
- Nav (ne) plika (arī sarkana) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
- Nav (ne) sarkana (arī plika) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles Saka, ja kādam nav nemaz naudas.
- Ne mats no galvas nenokrīt Saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
- Ne mats no galvas nenokrīt Saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
- (Vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- (Vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- (Vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- (Vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) sauss Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- Nauda turas (kabatā) Saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
- Nauda turas (kabatā) Saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
- Dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) Saka, ja kādam, klājas ļoti labi.
- Būt pa plecam Saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- (Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
- Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
- Uz katra pirksta (kādam) Saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
- Laiks rādīs Saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma.
- Tur (arī te, kur) tas suns aprakts Saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- Tur (arī te, kur) tas suns aprakts Saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- Sirds teic (arī saka) Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
- Ieniezas mēle Saka, ja ļoti gribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Ieniezas mēle Saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- No tavas mutes dieva ausī Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- Ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
- Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
- Kas bijis, bijis Saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
- Dieva dēļ Saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
- Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
- Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
- Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- Nav (nekāda) gaisa Saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās, - saka, ja nav piemērotu apstākļu.
- Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- Noliecas galva (kā priekšā) Saka, ja, noliecot galvu, parāda cieņu, godu.
- Nu kā? Saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- Nu, (vai) zini Saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
- Slapjš aiz ausīm Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- Jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- Cik (tik, arī vien) patīk Saka, norādot, ka atstāj rīcību pilnīgi kāda ziņā.
- Kā vēlies (arī vēlaties) Saka, norādot, ka ievēros (kāda) vēlēšanos.
- Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
- Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
- Dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib) Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
- Tas (nu) ir par daudz Saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
- Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu! Saka, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
- Kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
- Nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana Saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
- Uz veselību! arī uz veselībām! Saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
- Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- Saldu dusu! arī Dusi Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- Kas raus (kādu) Saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
- (Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) Saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
- Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
- Tieši tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
- Taisni tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu. Tieši tā.
- Ej (tu) pa gaisu (arī ratā, arī pie velna)! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej (arī vācies) pie visiem (deviņiem) velniem! Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
- Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnību, naidīgu attieksmi.
- Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis, arī ko es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnu, naidīgu attieksmi.
- Labi rūkts (lauva) Saka, uzslavējot kāda runu, darbu.
- izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam)- par dzīvnieku.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots teiciens (arī izteiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda). Vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. Tml.
- uzņemt Sākt (kustību, darbību), arī darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par mašīnām, ierīcēm).
- uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krist Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).
- sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām. Kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
- tapt Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā vai sabiedrībā.
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam). Iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Pieķerties (kādam).
- iepazīties Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.). Iepazīt (1).
- iepazīt Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.). Iepazīties (2).
- piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
- sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot. Kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī stiutas lielākā daudzumā.
- sastrutot Sākt strutot. Kļūt tādam, no kā izdalos strutas lielākā daudzumā.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem). Kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt.
- priekšspēle Sākums (kādai darbībai, norisei).
- iesalt Sala ietekmē kļūt tādam, ko stingri apņem, ietver ledus, sasalusi zeme.
- nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās.
- aplāpīt Salāpīt un sakaitot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
- galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
- nolīgt Salīgt (pie kāda) darbā.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā). Kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- armija Samērā liela (cilvēku) kopa, kam ir kāda kopēja pazīme, darbība, uzdevums u. tml.
- posms Samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- subkultūra Samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- grupa Samērā patstāvīgs kopums (kādas sistēmas daļa).
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti no augsnes) atdalīts gabals.
- sleja Samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals. Samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
- pavediens Samērā tievs, garš (kāda materiāla) veidojums (parasti šūšanai, siešanai).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klikatas Sandales ar divdaļīgu koka zoli un ādas vai drānas virsu.
- karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
- atzars Sānu zars. Zars, kas atzarojas no kāda cita zara.
- Aiz (arī pie) rokas Saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt).
- Zem rokas Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt).
- pieņemt Saņemt (ko no kāda). Būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- konsultēt Saņemt (no kāda) konsultāciju (1).
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes).
- Saņemt no kāda rokām Saņemt no kāda.
- Saņemt (kādu) zem rokas Saņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- nospiest Saplacināt un izžāvēt zem kāda smaguma (augu, tā daļu).
- aizsapņot Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- Nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
- Lasīt dvēselē Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Lasīt dvēselē (retāk sirdī) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Lasīt sirdī (biežāk dvēselē) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko). Arī apzināties (ko).
- kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
- pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
- nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes).
- Likt trūkties (kādam) Sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- Likt (kādam) trūkties Sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem) kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā daļām). Sasprindzināties (1).
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī. Pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu). Skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
- kontakts Saskaršanās (starp elektriskās ķēdes vadiem). Savienojums šādas saskares vietā.
- hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā.
- avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna trūkums organismā.
- nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem).
- uzkāpt Sasniegt (sabiedriska stāvokļa, kādas darbības nozares u. tml.) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam).
- savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā. Sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
- saiet Satilpt (kur). Būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
- Kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
- Pakratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to īsu brīdi kratīt, parasti sveicinot, sveicot.
- (Pa)kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos. Teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (kādas likumus, noteikumus, prasības, morāles normas u. tml.).
- Pievaldīt rokas Savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
- Pievaldīt rokas Savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu). Kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- bet Savienojumā «gan - bet» norāda uz pretstatu iepriekšējai parādībai.
- lapiņa Savienojumā «kaujas lapiņa». Neliela formāta izdevums (parasti vienā eksemplārā), kas atspoguļo aktuālus jautājumus kāda kolektīva darbībā.
- saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
- tik Savienojumā «ne tik», parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- tikai Savienojumā «ne tikai»: norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- negroīds Savienojumā «negroīdā rase»: lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas. An lielā ekvatoriālā rase.
- kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- nulle Savienojumā «nulle nulle» aiz diennakts stundas nosaukuma: norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut (kādam) brīvi neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
- sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- saspļaut Savienojumā «saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās»: uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
- seškanšu Savienojumā «seškanšu mieži»: mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, kuras ir uz vienāda gamma kātiņiem.
- dūdas Savienojumā «somu dūdas» vai «soma dūdas» daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- tāds Savienojumā «tāds kā»: norāda uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
- tāds Savienojumā «tāds kā». Norāda uz (kā) aptuvenu, pavājinātu līdzību (kam).
- zem Savienojumā «zem rokas» - saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, turēt).
- solīties Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- pārstāt Savienojumā ar «būt»: nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
- daudzum Savienojumā ar «daudz», «daudzi»: norāda uz lielu daudzumu.
- caurkomponēts Savienojumā ar «dziesma»: tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
- līst Savienojumā ar «iekšā», arī «vēderā»: būt tādam, ko var ieēst, apēst.
- trešais Savienojumā ar «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- laisties Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
- kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- labs Savienojumā ar «puse»: iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: kreisā puse.
- kreiss Savienojumā ar «puse»: virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: labā puse.
- pārdzīvot Savienojumā ar «savu laiku»: kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- atpakaļ Savienojumā ar «sen», «nesen», «ilgi», «neilgi» u. tml.: pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē.
- otrais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» norāda, uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu.
- pirmais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- trešais Savienojumā ar «šķira», «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- laist Savienojumā ar «vaļu»: neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ierādīt Savienojumā ar «vieta». Noradīt, noteikt vietu (kādam).
- pa- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
- ie- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu.
- pār- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- bez- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- tik Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi.
- ļoti Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- samērā Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- daudz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme ir ievērojami palielināta, pastiprināta.
- visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
- mazliet Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
- vairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme vāji izpaužas.
- krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu, kas apzīmē fizikālu lielumu, norāda, ka šis lielums ir samērā mazs.
- ne- Savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu.
- pa- Savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pazīmes pamazinājumu, nepilnīgumu.
- dārzs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs (parasti audzējams dārzā).
- māja Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs.
- ļauns Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs nevēlami, kaitīgi iedarbojas.
- maurs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
- bez Savienojumā ar daudzuma apzīmējumu norāda uz kā iztrūkumu līdz kādam daudzumam.
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-oms», «-oms», norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-ts», norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- dārzs Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks sastopams dārzos, parkos u. tml.
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieku audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu starp vietu (kur iekšā) un (kā) virsmu.
- tālums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu.
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu ievirzījumu kur iekšā.
- attālums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu šādas līnijas garumu.
- tālu Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu attālumu.
- bez Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
- vecs Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu.
- ne- Savienojumā ar lietvārda lokatīva formu norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz attālu, nomaļu vietu.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz nodalītu vietu.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu vai arī uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi.
- ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz teritoriālu norobežojumu.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir cieši saistīts ar ko lielāku, galveno.
- ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir kam apkārt.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds.
- aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- ie- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas kādā priekšmetā.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- sen- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
- tik Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi.
- ļoti Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi.
- visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi. Arī ļoti.
- ne- Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu.
- pārāk Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz tik palielinātu daudzuma pakāpi, ka tā ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- pār- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz darbības subjekta kļūdīšanos darbībā.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu, kā arī uz tās norisi ilgākā laikā.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka darbības subjekts izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka kopīgā darbībā iegūst prasmi šo darbību saskanīgi veikt.
- turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
- pulksten Savienojumā ar skaitļa vārdu norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
- reiz Savienojumā ar skaitļa vārdu vai skaitļa vārda nozīmē lietotu vārdu: norāda uz darbību, stāvokli kādā kvantitatīvā sistēmā, skaitīšanas secībā.
- pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
- gadīties Savienojumā ar verba nenoteiksmi norāda, ka darbība notiek reizumis, dažkārt.
- kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai»: norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
- no- Savienojumā ar verbu norāda darbības virzību uz noteiktu mērķi, vietu.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības atkārtošanos.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības ierobežojumu - uz darbības daļēju, nepilnīgu norisi.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības ierobežojumu: darbības sākumu, darbības īslaicīgumu (ar verbu refleksīvajā formā), darbības daļēju norisi.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības iesākumu, aizsākumu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, vienreizējumu, arī pēkšņumu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības lielāku intensitāti.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības nepilnīgumu, vājinātu intensitāti.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pilnīgumu.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības veikšanu līdz apnikumam, pārmēram.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam), retāk pār (ko), pāri (kam).
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību garām (kam), arī gar (ko).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību iekšā (piemēram, telpā, teritorijā, vidē).
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību lejā, zemē (no kurienes).
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību nost (no kurienes).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību uz izejas punktu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību zem (kā), arī (kam) apakšā.
- tik Savienojumā ar verbu norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- vairāk Savienojumā ar verbu norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- daudz Savienojumā ar verbu norāda uz ilgu, biežu, intensīvu darbību.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
- maz Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu.
- ne- Savienojumā ar verbu norāda uz pamatvārdā nosauktās darbības vai stāvokļa noliegumu.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz pārspēšanu kādā darbībā.
- padaudz Savienojumā ar verbu norāda uz samērā ilgu, biežu, intensīvu darbību.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz telpā ierobežotu darbības virzību.
- visvairāk Savienojumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu attālumu, ceļa gabalu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objekta vai darbības subjekta virsmu vai tās lielāko daļu.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu laikposmu.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ar darbības objektu vai darbības subjektu (piemēram, ar to virsmām) notiek kāda pārmaiņa.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko iegūst.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izgatavo, izveido.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izlieto, patērē.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai ko ietvertu, apņemtu.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz izejas punktu vai uz aizmuguri).
- ļoti Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti spēcīgi, intensīvi.
- pārāk Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas tik pastiprināti, tik intensīvi, ka ir nevēlams, nepiemērots, traucējošs.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības gaiļa tiek iegūta zināma veiklība, prasme.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas no iekšpuses pārklājas (ar ko).
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek piepildīts, piepildās.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas ievainojums.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts papildina iepriekšējo tekstu.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, vai arī, ka darbība aptver daudzus objektus.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek pievienots, pievienojas pie kā, kam klāt.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek saistīts, saistās pie kā, kam klāt.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka tiek ierosināts kādas darbības, stāvokļa sākums.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
- pār- Savienojumā ar verbu, kas ir atvasināts no lietvārda, norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- pa- Savienojumā ar verbu, kas parasti saistīts ar «varēt», «spēt»: norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- ne- Savienojumā ar vietniekvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- iz- Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- arī Savienojumos „kaut arī", „lai arī": saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām. Kaut gan. Lai gan.
- ar Savienojumos «kopā ar», «līdz ar»: norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
- gan Savienojumos «lai gan», «kaut gan» saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- transmisija Savienojumos «mantošanas transmisija», «mantojuma transmisija»: mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu. Būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
- sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- pašpalīdzība Savstarpēja (parasti kādas cilvēku grupas) palīdzība.
- līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts, mielasts par godu šādam darījumam, saistībām.
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt glāzes, kausus u. tml. Pieskandināt savu glāzi, kausu u. tml. (pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.).
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām. Arī piekukuļot.
- uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
- piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
- pašapliecinājums Savu spēju, rīcības, darbības pareizuma, derīguma apliecinājums (parasti kādas darbības, darba rezultātā).
- pašapliecināšana Savu spēju, rīcības, darbības pareizuma, derīguma apliecināšana (parasti kādas darbības, darba rezultātā).
- kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
- apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums.
- plāns Secīgs (teksta) sadalījums (nodaļās, apakšnodaļās, paragrāfos u. tml.). Šāda sadalījuma lakonisks formulējums.
- Ņemt uz sava rēķina Segt (kāda) izdevumus, parādus u. tml. ar saviem līdzekļiem.
- Ņemt uz (kāda) rēķina Segt savus izdevumus, parādus u. tml. ar kāda līdzekļiem.
- virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu. Šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
- atbalstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
- balstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
- vest Sekmēt (kā, kāda) gaitu, virzību.
- No pakaļas Sekojot (kādam), ejot (aiz kāda).
- panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem.
- epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
- Mīt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iedibinātās tradīcijas.
- Iet (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) tradīcijas.
- Nākt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Iet (arī nākt, retāk staigāt, soļot) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Mīt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Soļot (arī staigāt, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Staigāt (arī soļot, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- piesieties Sekot (kādam), lai (to) novērotu, uzmanītu.
- dzīt Sekot (kādam). Meklēt (parasti cilvēku).
- (Aiz)iet kāda pēdās Sekot kāda paraugam, turpināt kāda tradīcijas.
- adepts Sekotājs, piekritējs (kādam virzienam vai mācībai).
- privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas privāto korespondenci, lietvedību, izpilda sevišķus uzdevumus.
- Kuņģa sula Sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas šūnas.
- prokonsuls Sēnalā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūras braucēji (kuri kuģī «Argo» devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas).
- grēcisms Sengrieķu valodai raksturīga parādība. Šādas parādības atdarinājums citā valodā. Aizguvums no grieķu valodas.
- papiruss Sens rokraksts uz šāda materiāla.
- sermuļāda Sermuļa āda (parasti kažokāda).
- sermulis Sermuļāda.
- seskāda Seska āda (parasti kažokāda).
- sesks Seskāda.
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko). Arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- kārums Sevišķi garšīgs, izmeklēts ēdiens, dzēriens. Ēdiens, dzēriens, kas kādam ļoti garšo.
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
- palantīns Sieviešu apģērba piederums - plata, parasti kažokādas vai samta, šalle.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma.
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- Pērkama sieviete Sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
- Pērkama sieviete Sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
- kontralts Sieviete, kurai ir šāda balss.
- saimniece Sieviete, kuras rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- favorīte Sieviete, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona. Šādas personas mīļākā.
- ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
- Rīku sieva Sieviete, parasti kalpone, kas palīdz gatavot, piemēram, kādas viesības.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- granula Sīka, blīva, graudam līdzīga (kādas vielas) daļa.
- izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
- Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā. Šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
- Dot norēķinu Sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.).
- plāns Sīki izstrādāts (kāda objekta, piemēram, celtnes, teritorijas) rasējums, shēma.
- grafiks Sīks (kādas norises) iedalījums. Attiecīgais dokuments, saraksts.
- pūte Sīks strutains (ādas) audu iekaisums.
- pūtīte Sīks strutains (ādas) audu iekaisums. Pūte [1].
- plūksna Sīks veidojums no vaļējiem šķeltiem kāda materiāla galiem, kurš atrodas uz (kā) virsmas.
- pūslītis Sīks, ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- blusenes Sīks, ložņājošs purvu vai (priežu) mežu ogulājs ar melnām ogām un ādainām lapām. Šī auga oga.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīme [2] (2).
- žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīme [2] (2).
- nozīme Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīmīte (2).
- nozīme Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē. Nozīme [2] (1).
- Lieldienu zaķis Simbolisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar raibām olām, arī ar šādas formas konditorejas izstrādājumiem.
- vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ienesas starp sīpola zvīņām.
- sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
- pluinīt Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
- klāt Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
- Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
- Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
- milnot Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
- krāmēt Sist (kādam).
- vilkt Sist (kādam).
- zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi. Arī piekaut.
- mehānisms Sistēma (parasti kāda darba, kādu darbību veikšanai).
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei.
- apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
- skaida Sita (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu.
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu. Dzidru skaņu. Triangalo.
- piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmiskā situācija.
- Problēmiska situācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstateta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmsituācija.
- Problēmiska situācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmsituāciļa.
- noskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kādam kas) kļūst saprotams, zināms.
- raudze Skaitlis (parasti promile), kas rāda šādu kvantitatīvo sastāvu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē vieninieka daļu vai vairākas vienādas vieninieka daļas.
- purvainība Skaitlis, kas procentos izsaka purvu platību attiecībā pret visu kādas teritorijas platību.
- skaitītājs Skaitlis, kas rāda kādas sadalītas vienības vienādo daļu skaitu.
- Korelācijas koeficients Skaitlis, kas rāda korelācijas pakāpi.
- Lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- Lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- Absolūtais biežums Skaitlis, kas rāda, cik gadījumos novērota attiecīgā parādība.
- Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
- Daļskaitļa saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts vieninieks.
- Daļskaitļa skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādo daļu ir ņemts.
- vairākums Skaitliski lielākā (kāda kopuma) daļa.
- mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa.
- koeficients Skaitlisks (kādas parādības) raksturojums.
- Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
- Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- aizskaitīt Skaitot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
- krokuss Skalbju dzimtas augs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- frēzija Skalbju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi). _imperf._ Skalot šurp. Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs). Nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.).
- palīgskaņa Skaņa, ko pievieno kādai melodijas skaņai tās bagātināšanai.
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- solis Skaņas, ko rada šādas kāju kustības.
- pavadījums Skaņdarba atskaņojums (kādas ritmiskas darbības papildināšanai, sekmēšanai).
- transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā. Arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
- Klavieru trio Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
- Klavieru kvartets Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
- Klavieru kvintets Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- zvans Skaņu signāls, kas norāda, piemēram, uz kā sākumu vai beigām.
- skapjaugša Skapja augšējā, horizontālā plāksne. Vieta, telpa virs šādas plāksnes.
- spalgs Skarbs, ass (par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis. Atskanēt šādam troksnim.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- spoguļoties Skatīties uz savu attēlu, ko rada spogulis, arī kāda virsma.
- Izturēt skatienu Skatoties kādam acis, nenovērāties.
- Izturēt skatienu Skatoties kādam acīs, nenovērsties.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
- privātskola Skola, ko uztur privāta persona, privātu personu grupa vai kāda biedrība.
- mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
- atskriet Skrienot atkļūt šurp. _imperf._ Skriet šurp. Skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- Izskriet līdzi Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- skunksāda Skunksa āda (parasti kažokāda).
- skunkss Skunksāda.
- šīferis Slāneklis, kas paralēli slāniskuma virzienam šķeļas plānās, gludās plāksnēs. No šāda slānekļa izveidots materiāls.
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet. Slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atslaucīt Slaukot atvirzīt šurp. _imperf._ Slaucīt šurp. Slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- intriga Slepena, parasti ļaunprātīga vai naidīga, darbība, rīcība kāda mērķa sasniegšanai.
- Speciālās slēpes Slēpes, kas ir paredzētas kādas kravas pārvietošanai.
- atslēpot Slēpojot atkļūt šurp. _imperf._ Slēpot šurp. Slēpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- aizslidināt Slidinot attālināt. _imperf._ Slidināt prom. Slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atslidot Slidojot atkļūt šurp. _imperf._ Slidot šurp Slidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslidot Slidojot attālināties. _imperf._ Slidot prom. Slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- atslīdēt Slīdot atkļūt šurp. _imperf._ Slīdēt šurp. Slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslīdēt Slīdot attālināties. _imperf._ Slīdēt prom. Slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (no kāda stāvokļa).
- ieslīdēt Slīdot novirzīties no kāda stāvokļa un ievirzīties (kur iekšā).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.). Noslīgt.
- kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
- mikozes Slimības (parasti ādas slimības), ko izraisa parazītiskas sēnes.
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību. Patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- nokraistīt Smalstot noņemt virsējo daļu (kādam šķidrumam).
- izgarojumi Smarža, tvaiki, kas izgaro, izdalās (piemēram, no kādas vielas).
- nērija Smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras.
- putenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās.
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās. Arī sniegputenis.
- mācīt Sniegt (kādam) informāciju (par ko) tā, lai (viņš) to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
- konsultēt Sniegt (kādam) konsultāciju (1). Būt par konsultantu.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
- Dot roku Sniegt (kādam) roku atbalstam.
- informēt Sniegt informāciju (kādam).
- stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
- palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam). Radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
- rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai).
- Sniegt (arī dot) roku Sniegt roku, piemēram, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu. Sniegt (kādam) roku atbalstam.
- piedāvāt Sniegt, sagādāt (ko), arī rosināt (ar ko) kādai darbībai, uzdevuma veikšanai.
- ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību.
- atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- krājkase Sociālistiskajās valstīs - kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
- gruntsgabals Sociālistiskajās zemēs - kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
- eksekutors Soda (parasti miesas soda), kāda (parasti tiesas) sprieduma, lēmuma izpildītājs.
- burts Soda grafiska zīme - kāda nosaukuma vai apzīmējuma sastāvdaļa.
- eksekūcija Soda izpildīšana. Kāda (parasti tiesas) sprieduma, lēmuma izpildīšana.
- sniegs Soda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Goda vārds.
- Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
- Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
- solīties Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
- atsoļot Soļojot atkļūt šurp. _imperf._ Soļot šurp. Soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Soļojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp. _imperf._ Spārdīt šurp. Spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Korektūras zīmes Speciālas, nosacītas zīmes, ar kurām norāda labojumus salikumā.
- Aktīvā ogle Speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- Aktīvā (arī aktivētā, medicīniskā) ogle Speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai. Ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai. Ševroāda.
- lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
- modelētājs Speciālists kāda izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
- montieris Speciālists, kas uzstāda mašīnas, iekārto elektrolīnijas, montē ierīces.
- banka Speciāls dobs veidojums, ko sasildītu liek uz kādas ķermeņa daļas, lai izraisītu vietēju asins pieplūdumu.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā. Zīmogs (1).
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
- uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- pantomīma Specifisks aktiera tēlojuma veids, kurā dažādas darbības, norises tiek atspoguļotas ar nosacītām ķermeņa kustībām un vaibstiem. Uzvedums, izrāde, kurā izmanto šādu tēlojuma veidu.
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas. Stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
- uzmest Spēcīgi iesist (kādam, kam, pa ko).
- uzsist Spēcīgi iesist (kādam).
- uzšaut Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko u. tml.).
- uzdauzīt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
- uzbliezt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzcirst Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzdrāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzgāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzklāt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzlaist Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzplāt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzvilkt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzzvelt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) - piemēram, par jūtām, domām.
- sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārspēt Spēj būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
- dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras. Vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās.
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- rezistence Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām). Pretestība (1).
- gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, pārvarot kādas grūtības.
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem. Pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. _imperf._ Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- natūrfilozofija Spekulatīva dabas skaidrošana, neņemot vērā konkrētus dabaszinātņu sasniegumus vai attiecinot kādas vienas zinātnes nozares atziņas uz visu dabas izzināšanu.
- kamara Speķa (parasti žāvēta) āda.
- uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
- izdzīvot Spēt eksistēt, nodzīvot (kur), parasti, pārvarot kādas grūtības.
- Turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie. Būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
- sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
- izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību).
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām. Būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- efekts Spilgts iespaids, ko izraisa, piemēram, kāda parādība, darbība.
- atspindzēt Spindzot atlidot šurp. Spindzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Greizais spogulis Spogulis, kas rāda izkropļotu attēlu.
- Greizais spogulis Spogulis, kas rāda izkropļotu attēlu.
- meistarkandidāts Sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības. Sportists, kam ir šāda sporta klase.
- Sporta meistars Sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības. Sportists, kam ir šāda sporta klase.
- lode Sporta rīks (grūšanai tālumā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- daudzcīņa Sporta sacensības, arī sporta vingrinājumu komplekss, kurā ietilpst vairākas kāda sporta veida disciplīnas vai vairāki sporta veidi.
- skriešana Sporta veids - pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
- kultūrisms Sporta veids (ārzemēs) - šāda vingrinājumu sistēma un vīriešu ķermeņa muskulatūras demonstrējumi, parasti efektīgās pozās.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- detonēt Sprāgt kāda cita sprādziena radīto gaisa viļņu ietekmē.
- atsprakstēt Sprakstot atklāt šurp. Sprakstot atkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp. Sprakšķot atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizspraukties.
- atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp, - spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties. Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- atsprēgāt Sprēgājot atkļūt šurp. Sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- plaisāt Sprēgāt (par ādu). Kļūt lādam, kur sprēgā āda (par ķermeņa daļām).
- plīst Sprēgāt, plaisāt (par ādu). Kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
- atspurgt Spurdzot atlidot šurp (par putniem). Spurdzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
- robežstabs Stabs, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu.
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- starpstadija Stadija starp kādas darbības, norises sākumu un beigām.
- pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izstaigāt (1).
- lielums Standartizēts apmērs (parasti ap ģērbam, apaviem). Šāda apmēra numurs.
- izmērs Standartizēts lielums (parasti apģērbam, apaviem). Šāda lieluma numurs.
- mīnus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā. Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
- plus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir saskaitāmi. Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz pozitīvu lielumu.
- reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
- dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums. Šāda rakstura pasākums.
- pārkrite Starpība, kas rodas, mainoties kādam fizikālam lielumam (piemēram, temperatūrai, spiedienam).
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām. Kosmoss.
- Vest sarunas Starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- refleksija Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
- Stāstīt ceļu Stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- piedaudzināt Stāstot, arī tenkojot piedēvēt (kādam ko).
- skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- Parādu verdzība Stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu verdzība Stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- pārstāvniecība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti). Pārstāvība.
- pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti). Pārstāvniecība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad (kāda) nav (kur, kādā cilvēku kopumā).
- piederība Stāvoklis, kad (kādam) ir īpašuma tiesības (uz ko), kad (kas) ir (kāda) īpašumā.
- piekabe Stāvoklis, kad (kas, parasti transportlīdzeklis) ir piekabināts (pie kāda cita transportlīdzekļa).
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir caurstrāvots, piepildīts ar (kādas parādības) spēcīgu izpausmi. Stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts (kā) spēcīgai ietekmei.
- noslogotība Stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts kāda smaguma iedarbībai.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- pārtraukums Stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- Parādu verdzība Stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
- bezvalstniecība Stāvoklis, kad cilvēks nepieder pie kādas noteiktas valsts.
- pakārtotība Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
- pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (1).
- pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (2).
- trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piemēram, līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības, norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
- nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
- nesekmība Stāvoklis, kas rodas, ja (kādam) ir neapmierinošas sekmes mācībās.
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Steberēt šurp Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atklāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties. _imperf._ Steberēt prom. Steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet. _imperf._ Steigties prom. Steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizstīdzēt Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) - par augiem.
- savilce Stieņveida, parasti horizontāls, elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu).
- viskoze Stigra masa, ko iegūst no celulozes. No šādas masas iegūta ķīmiska šķiedra. Audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāžņi (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai). Šāds trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
- disciplīna Stingri noteikta likumīga kārtība, kas ir obligāta kāda kolektīva locekļiem. Šīs kārtības ievērošana.
- trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
- triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt. Arī trenkt (2).
- triekt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
- trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda).
- ciets Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu). Tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) - parasti par priekšmetiem.
- Pataisīt mīkstu Stipri piekaut. Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to).
- Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
- Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
- stirnāda Stirnas āda (parasti kažokāda).
- uzņemt Strādājot kāpināt, parasti līdz kādai pakāpei (darba tempu).
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp. _imperf._ Brāzties šurp. Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. _imperf._ Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
- šķīst Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- iekampt Strauji iekost (kādam).
- iegrūst Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
- izkampt Strauji izraut (ko kādam) - par cilvēku.
- iekult Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam).
- piekult Strauji maisot, pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai).
- Krist pie kājām Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- piesviesties Strauji piebiedroties (kādam).
- Krist apkampienos Strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt.
- piegrūst Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
- Iegrūst dunku sānos Strauji skart (kādam, piemēram, sānus) ar elkoni vai dūri.
- Iegrūst dunku sānos Strauji skart kādam sānus ar elkoni vai dūri.
- uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas). Arī strauji uzvilkt (mugurā).
- kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu. Būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- atcirsties Strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ).
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
- aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties. _imperf._ Dzīties prom. Strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku. Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
- sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku). Kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
- virst Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- apakšstraume Straume, kas plūst zem kādas citas straumes.
- apakšstrāva Strāva, straume, kas plūst zem kādas citas strāvas, straumes.
- apakšstrāvojums Strāvojums, kas plūst zem kāda cita strāvojuma.
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp. _imperf._ Streipuļot šurp. Streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
- karbunkuls Strutaina ādas slimība - cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu.
- pustula Strutains pūslītis (uz cilvēka ādas).
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp. _imperf._ Stumt šurp. Stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt. _imperf._ Stūrēt prom. Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- Strūklas sūknis Sūknis, kurā izmanto kādas vielas strūklas enerģiju.
- suņāda Suņa āda (parasti kažokāda).
- sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu no cita.
- Likt sveicināt Sūtīt sveicienus ar kāda starpniecību.
- aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet. _imperf._ Raidīt prom. Sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizdzīt, aizsūtīt.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Likt ko darīt.
- aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pār vietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgādāt.
- labdiena Sveicieni, ko sūta kādam.
- Labas dienas Sveicieni, ko sūta kādam. Labdienas (2).
- iesvērt Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā).
- nosvērt Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru).
- patrons Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni.
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- parāde Svinīgs (kāda organizēta pasākuma dalībnieku) gājiens.
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
- vairogs Šāda (dažāda materiāla) plāksne (piemēram, uzraksta izveidošanai, kā piestiprināšanai).
- savienība Šāda (divu vai vairāku cilvēku) attiecību sistēma.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem). Važa.
- ķemme Šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai.
- uzplecis Šāda apģērba detaļa ar dienesta pakāpes atšķirības zīmi (formas tērpam).
- kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu. Zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
- mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās.
- Kanoe airēšana Šāda braukšana ar kanoe laivām.
- Akadēmiskā airēšana Šāda braukšana ar laivām, kurām ir kustīgi soliņi un ārpus bortiem izvirzīti dulli.
- Tautas airēšana Šāda braukšana ar parastajām laivām.
- sieviete Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
- balets Šāda darba izrāde.
- darbs Šāda darbība (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas dod iespēju iegūt eksistences līdzekļus. Nodarbošanās.
- kvīts Šāda dokumenta veidlapa.
- pārrunas Šāda domu apmaiņa, diskusija (presē).
- kāja Šāda dzīvnieku ekstremitāte.
- telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
- telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei. Telefona aparāts.
- aršīna Šāda garuma mērlineāls.
- glāzīte Šāda glāze kopā ar tās saturu.
- nestuves Šāda ierīce kopā ar tās saturu.
- milicija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, apakšvienība, daļa, nodaļa.
- policija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
- Valdības galva Šāda izpildu un rīcības institūta vadītājs.
- tara Šāda izstrādājuma, arī transportlīdzekļa masa.
- iela Šāda josla kopā ar celtņu rindām gar to.
- kauss Šāda karote kopā ar tās saturu. Šādas karotes saturs. Šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- pavārnīca Šāda karote kopā ar tās saturu. Šādas karotes saturs. Šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- Pūra lāde Šāda kaste, kurā glabā līgavas pūra audumus, apģērbus u. tml.
- autotipija Šāda klišeja.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- zinātne Šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, arī nozare.
- vezums Šāda krava kā aptuvens daudzuma mērs.
- mugura Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).
- kule Šāda maisa saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā maisā.
- opera Šāda mākslas darba uzvedums, atskaņojums.
- operete Šāda mākslas darba uzvedums.
- ziede Šāda masa, piemēram, apavu, slēpju kopšanai.
- galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās. Ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
- gājiens Šāda pasākuma dalībnieki.
- nojume Šāda piebūve pie ēkas sienas.
- reglāns Šāda piegriezuma apģērba gabals.
- Stikla durvis Šāda plāksne ar iestiklojumu augšdaļā vai šāda plāksne no stikla.
- maiss Šāda priekšmeta saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- ola Šāda putnu olšūna kā pārtikas produkts.
- krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- saruna Šāda sazināšanās, kurā izmanto telefonu, radioraidītāju u. tml.
- Diagonālā krustsēja Šāda sēja pa lauka diagonālēm.
- galaktika Šāda sistēma, kurā ietilpst Saules sistēma. Piena Ceļš, Putnu Ceļš.
- troksnis Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- duets Šāda skaņdarba abi izpildītāji.
- Vesera mešana Šāda sporta rīka raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
- Medus kāre Šāda šūnu kopa un apkāre.
- puslitrs Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu). Šāda trauka, saturs (parasti degvīns).
- kortelītis Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
- pusstops Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
- stops Šāda tilpuma trauks.
- pusstops Šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu. Šāda trauka saturs, parasti degvīns.
- glāze Šāda trauka saturs.
- katls Šāda trauka saturs.
- šķīvis Šāda trauka saturs.
- kanna Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūze Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūzīte Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- mēriņš Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- panna Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- tase Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- pudele Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst.
- muca Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- kauss Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (šķidruma) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- tiesa Šāda valsts orgāna darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
- tiesa Šāda valsts orgāna locekļi, kas spriež tiesu.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa (piemēram, policijā).
- zelminis Šāda veida dekoratīvs elements virs logiem, durvīm u. tml.
- savākt Šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā: šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu).
- cirvis Šāda veida ierocis vai darba rīks.
- Skriet uz vietas Šāda veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- nūja Šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam. Spieķis.
- bulta Šāda veida rādītājs aparātos.
- mācīt Šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
- sile Šāda veida trauks saimniecības vajadzībām.
- medaļa Šāda veida zīme - apbalvojums par nopelniem.
- medaļa Šāda veida zīme - novērtējums, ko (parasti izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- bulta Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
- ķeksis Šāda veida zvejas rīks.
- zvans Šāda veidojuma radītās skaņas.
- zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēlī).
- nopēlums Šāda veids - kāda cilvēka, viņa darbības, izturēšanās asi kritisks novērtējums.
- celuloze Šāda viela, kas iegūta no koksnes.
- krāsa Šāda viela, ko izmanto tēlotājā mākslā (galvenokārt glezniecībā).
- nometne Šāda vieta karagūstekņu, arestēto u. tml. ieslodzīšanai.
- Pieci (arī četri, trīs) ar krustu Šāda zīme aiz sekmju vērtējuma cipara (neoficiāls vērtējama palielinājums).
- nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam).
- zīds Šādai šķiedrai līdzīga mākslīgā šķiedra.
- bārda Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (dažiem dzīvniekiem vai augiem).
- krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (parādībām dabā).
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu.
- Zāļu tēja Šādam nolūkam derīgi ārstniecības augi.
- suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements ierīcē, iekārtā u. tml.
- kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
- sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, arī izaugums.
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- kooperatīvs Šādas apvienības tirdzniecības uzņēmums.
- mērogs Šādas attiecības grafisks attēlojums (kartē, plānā u. tml.).
- darbs Šādas darbības izpildījuma veids, kvalitāte.
- darbs Šādas darbības kvalitāte un kvantitāte.
- Mūža darbs Šādas darbības rezultāts.
- Mūža darbs Šādas darbības rezultāts.
- darbs Šādas darbības veikšana. Strādāšana.
- kabinets Šādas darbistabas iekārta.
- kliņģeris Šādas formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
- glāzīte Šādas glāzes saturs.
- slēdzis Šādas ierīces elements (poga, svira u. tml.), kas uztver ārējo iedarbību uz ierīces mehānismiem.
- nestuves Šādas ierīces saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā ierīcē.
- filharmonija Šādas iestādes ēka, koncertzāle.
- pasts Šādas iestādes, organizācijas kārtoto sūtījumu regulāra nogāde.
- katorga Šādas izsūtīšanas vieta.
- birze Šādas joslas iezīmējums.
- melns Šādas krāsas tērpā.
- komēdija Šādas lugas uzvedums.
- traģēdija Šādas lugas uzvedums.
- traģikomēdija Šādas lugas uzvedums.
- galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
- simfodžezs Šādas mūzikas atskaņotāju orķestris.
- pagasts Šādas organizācijas formas teritoriāla vienība.
- gruntnieks Šādas personas sieva.
- tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
- industrializācija Šādas ražošanas sistēmas izveidošana (kādā zemē, valstī).
- pārestība Šādas rīcības izraisīts (cietēja) emocionālais stāvoklis.
- kooperācija Šādas sadarbības veidošana, organizēšana.
- Noteiktais integrālis Šādas saimes jebkuras funkcijas divu vērtību starpība.
- Dabas raugi Šādas sēnes, kas sastopamas augsnē, no kurienes tās nokļūst uz augu augļiem.
- zvans Šādas signālierīces radītās skaņas.
- vibrato Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā).
- pavadījums Šādas skaņdarba daļas atskaņojums.
- dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
- skaņa Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- pagasts Šādas teritoriālas vienības iedzīvotāji.
- kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
- krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
- mežsaimniecība Šādas vienības pārvalde. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
- mežniecība Šādas vienības pārvalde. Celtne, telpa, kurā darbojās šāda pārvalde.
- laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē). Arī laikmets (2).
- laiks Šāds posms, šādu posmu grupa, to mija subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās. Šāda posma, šādu posmu grupas, to mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
- zebenīca Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Arī šāda priekšmeta saturs.
- turza Šāds veidojums kopā ar tā saturu. Šāda veidojuma saturs.
- tūta Šāds veidojums kopā ar tā saturu. Šāda veidojuma saturs.
- Pieteikt šahu Šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu «šahs».
- Nevar izspiest ne plika vērdiņa Šalca, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
- Turēt aizdomās (kādu) Šaubīties (par kādu). Nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu.
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai. Apmale.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- strēle Šaura, garena teritorija, arī kādas teritorijas daļa.
- liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- nutrija Šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- polārlapsa Šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- glezniecība Šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē).
- signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā).
- šinšilla Šinšillāda.
- šinšillāda Šinšillas (1) āda (parasti kažokāda).
- šinšilla Šīs šķirnes truša āda (parasti kažokāda).
- šķeltnis Šķeltāda.
- lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
- Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
- Osmotiskais spiediens Šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma). Atlasīt.
- atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
- aizšķirt Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei).
- sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
- atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu). _imperf._ Šķūrēt šurp. Šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt. _imperf._ Šļākt prom. Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atšļākt Šļācot, šļācoties atklāt šurp. Šļācot, šļācoties atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļākt Šļācoties aizplūst. Šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties. Šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp. _imperf._ Šļūkt šurp. Šļūcot atklāt (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties. _imperf._ Šļūkt prom. Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- putekļi Šo daļiņu kopums, kas atrodas uz kādas virsmas.
- dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piemēram, nektāru, sveķus, gļotvielas).
- līze Šūnu, asins komponentu, baktēriju u. tml. izšķīšana kāda faktora iedarbībā.
- atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml.). Šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
- vīle Šūtu materiālu (parasti auduma, ādas) savienojuma vieta. Arī šuve.
- nopakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
- iepakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā.
- pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
- čokurs Tā, it kā kāda ķermeņa daļa būtu savilkta (aiz asām sāpēm vai bada).
- šaurs Tā, ka (kādam, kam) ir neliela, arī nepietiekama vieta, platība.
- Pa spēkam Tā, ka (kas) atbilst, ir piemērots (kāda) fiziskām, garīgām spējām. Tā, ka (kāds) spēj, iespēj, var (ko darīt, veikt).
- sērijveidā Tā, ka (kas) ietilpst kādā sērijā (1). Tā, ka (ko) izgatavo atbilstoši kādai sērijai. Tā, ka (kas) noris atbilstoši kādai sērijai.
- tuvu Tā, ka (virzoties) atrodas samērā mazā attālumā (no kā, kāda).
- gaume Tā, ka atbilst kādas tautas ēdiena receptei.
- pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
- pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- sākotnēji Tā, ka ir, pastāv (kādas darbības, norises) sākumā.
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē. Arī atklāti.
- tuvu Tā, ka līdz (kā, piemēram, kāda stāvokļa, darbības) sākumam ir samērā īss laikposms.
- rīcība Tā, ka var izmantot kādai darbībai (par laikposmu).
- efemerīdas Tabulas, kas rāda noteiktiem laika momentiem aprēķinātus debess spīdekļu stāvokļus.
- ausains Tāda (cepure), kam ir sānu atloki.
- viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā.
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus. Neauglīga.
- četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
- trīsklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās trīs klases.
- desmitklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās desmit klases.
- deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases.
- divklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās divas klases.
- piecklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās piecas klases.
- septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases.
- sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās sešas klases.
- valpurģu Tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētā Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- bižaina Tāda (parasti sieviete), kam ir bizes.
- bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā nav šķiru.
- grūts Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
- zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
- augsts Tāda (skaņa), kas ietilpst otrajā oktāvā.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- ilgspēlējoša Tāda (skaņuplate), kurā nelielā laukumā ir (samērā) ilgs skaņu ieraksts.
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
- Mīksta govs Tāda govs, kuru ir viegli slaukt.
- idille Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
- Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
- Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
- pašorganizēšanās Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām.
- Brīvā profesija Tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
- Brīvā profesija Tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
- decimāllogaritms Tāda skaitļa logaritms, kura bāze ir 10.
- maskulinizēts Tāda, kam ir vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti).
- maskulinizēts Tāda, kas ir pielīdzinājusies vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
- Gaisa saknes Tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
- Brīvās vārsmas Tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- zarains Tāds (augs), kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos. Arī šādas (auga) daļas.
- rūgts Tāds (augs), kuram ir raksturīga šāda garša, parasti, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē.
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- melnīgsnējs Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- melns Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.
- elastīgs Tāds (cilvēks), kam ir šādas kustības.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības. Apburošs.
- pīle Tāds (ēdiens), kas pagatavots no šāda putna kautķermeņa.
- nākamais Tāds (laikposms), kas seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākošs Tāds (laikposms), kas seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākamais (1).
- izeja Tāds (piemēram, produkts), kas ir (kāda procesa, norises u. tml.) sākumā.
- rada Tāds, ar ko (kādam) ir radniecības attiecības.
- pazīstams Tāds, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.). Tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- platekrāns Tāds, ar ko projicē attēlu uz šāda ekrāna.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem). Arī nesaticīgs, ķildīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
- nesamierināms Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- platformāta Tāds, kā uzņemšanā un projicēšanā tiek izmantota filma, kuras platums ir no 50 līdz 70 milimetriem (parasti par kinofilmu) Tāds, kas ir paredzēts šāda izmēra filmas uzņemšanai un projicēšanai
- rosīgs Tāds, kad intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi, tiek veikta kāda darbība, noris kāds process (par laikposmu).
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- spalvots Tāds, kam ir (kādas krāsas) apspalvojums.
- pusjēls Tāds, kam ir daļēji nobrāzta, noberzta āda (par ķermeņa daļām).
- ķeburains Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras.
- starveida Tāds, kam ir gaismas stara forma, veids. Tāds, kam ir, parasti vairāki, samērā šauri, tievi veidojumi, elementi u. tml., kas vērsti prom no kāda centra.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristālskaidrs (3).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristāltīrs (3).
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem.
- melnādains Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem). Melns (4).
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pajēls Tāds, kam ir mazliet nobrāzta āda (par ķermeņa daļām).
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 29. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- plastisks Tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku). Tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums. Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām). Raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- rupjādains Tāds, kam ir rupja āda (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (parasti pēc kāda priekšmeta).
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme, alkas (piemēram, pēc kādas darbības, dzīves veida).
- ciets Tāds, kam ir stingra, raupja āda (parasti par rokām).
- jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm nobrāzta, noberzta āda (par ķermeņa daļām).
- trapece Tāds, kam ir šāda četrstūra forma.
- piramīda Tāds, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
- maldīgs Tāds, kam ir šāda izpratne (par cilvēkiem).
- ripa Tāds, kam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma. Tāds, kurā kādam darbīgam elementam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma.
- piens Tāds, kam ir šādam sekrētam līdzīgs, krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- riņķis Tāds, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
- pusmēness Tāds, kam ir šādas mēness daļas forma.
- šķīvis Tāds, kam ir šādas sastāvdaļas (par lauksaimniecības mašīnām).
- padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- tumšādains Tāds, kam ir tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem).
- sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
- vienādsporu Tāds, kam ir vienāda lieluma sporas (par augiem).
- izotermisks Tāds, kam ir vienāda vai pastāvīga temperatūra.
- vienādlapu Tāds, kam ir vienādas lapas (par augiem).
- vienādmalu Tāds, kam ir vienādas malas (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- vienlīdzīgs Tāds, kam ir vienādas tiesības ar citiem.
- pilnformas Tāds, kam ir visas (kādas vārdšķiras) paradigmas formas (par vārdu).
- uzplijīgs Tāds, kam izpaužas šādas īpašības.
- pūkains Tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- padevīgs Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, piemēram, forma, apjoms. Pakļāvīgs (2).
- pakļāvīgs Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli pārmainās, piemēram, forma, apjoms.
- saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir, parasti ievērojami, samazināts.
- regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
- klibs Tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- paklibs Tāds, kam kājas nav pilnīgi vienāda garuma (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- plikādas Tāds, kam miecētā puse ir vērsta uz āru, bet apmatojuma puse - uz iekšu (par ādas izstrādājumu, parasti kažoku).
- bezbērnu Tāds, kam nav bērnu. Tāda (laulība), kur nav bērnu.
- sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
- nekvalificēts Tāds, kam nav kvalifikācijas kāda darba veikšanai.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes. Arī aplams.
- anonīms Tāds, kam nav norādīts autors. Tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu. Bez paraksta.
- nemākulīgs Tāds, kam nav pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes (kāda darba, darbības veikšanai).
- nepilnvērtīgs Tāds, kam nav vajadzīgās kvalitātes. Tāds, kas tikai daļēji apmierina kādas prasības.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
- nevienlīdzīgs Tāds, kam nav vienādas tiesības (ar citiem).
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
- nevainojams Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
- dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
- sastatnis Tāds, kam pamatā ir šāda konstrukcija.
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- selektīvs Tāds, kam piemīt spēja izdalīt, atlasīt noteiktus objektus, signālus (no kāda kopuma).
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai).
- attapīgs Tāds, kam raksturīga šāda īpašība.
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- vienādsānu Tāds, kam sānu malas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- netikls Tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs.
- līdzīgs Tāds, kam viena vai vairākas (retāk visas) īpašības, pazīmes ir, parasti aptuveni, tādas pašas kā (kam) citam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
- vienādmalu Tāds, kam visas malas ir vienādas (parasti par trijstūri).
- regulārs Tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru)
- saturīgs Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
- uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
- nopietns Tāds, kas (kādā darbības lomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
- stūrgalvīgs Tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.).
- svešs Tāds, kas (kādam, arī kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots. Tāds, kas (kādam) nav pieņemams. Tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
- sekundārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) otrajā vietā, pakāpē.
- terciārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē. Arī trešējs.
- primārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) ir pirmais (kādā secībā), arī galvenais (kādā sistēmā, kopumā).
- pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās. Tāds, kas nav paliekošs.
- viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- vārgs Tāds, kas (piemēram, psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
- necienīgs Tāds, kas aizskar (kāda) cieņu.
- pavēls Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā.
- paagrs Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- daudzšķautņains Tāds, kas aptver daudzas dažādas, bieži pretējas kvalitātes, daudzus dažādus viedokļus.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas. Savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- moderns Tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- lāga Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
- standarts Tāds, kas atbilst šāda dokumenta nosacījumiem.
- standarts Tāds, kas atbilst šādam paraugam.
- saderīgs Tāds, kas atbilst, arī piestāv (kādam).
- iekšējs Tāds, kas atrodas (kādas zemes, valsts, kontinenta) teritorijā.
- atkarīgs Tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā.
- galējs Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais. Tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu.
- iekšzeme Tāds, kas atrodas kādas teritorijas iekšienē.
- saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām). Tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra, tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidus asij vai kādam orgānam.
- gals Tāds, kas atrodas tuvu šādam nobeigumam vai sākumam. Tāds, kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
- attāls Tāds, kas atrodas, noris samērā tālu no kādas vietas. Patāls.
- zemāda Tāds, kas atrodas, noris zemādā. Tāds, kas atrodas, noris zem ādas.
- patāls Tāds, kas atrodas, noris, samērā tālu no kādas vietas. Attāls (1).
- subkutēns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ādas. Zemādas.
- ārējs Tāds, kas attiecas uz (kāda priekšmeta, parādības) formu.
- vēls Tāds, kas attiecas uz kāda (piemēram, brieduma) posma beigām cilvēka mūžā.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu. Tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda posma (bērnības, jaunības) sākumu cilvēka mūžā.
- skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu. Tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
- pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli). Pretimbraucošs.
- pusmežonīgs Tāds, kas daļēji ir saglabājis savu pirmatnējību (piemēram, par apvidu). Tāds, kurā nav gandrīz nekādas civilizācijas.
- paklausīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārsteidzīgs Tāds, kas darbojas, rīkojas nepamatoti steidzīgi, nepārdomāti un šādas darbības, rīcības dēļ kļūdās.
- nelabs Tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski. Tāds, kas ir morāli pagrimis. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaimiņš Tāds, kas dzīvo blakus vai netālu (piemēram, par tautu, kādas teritorijas iedzīvotājiem).
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- sērijveida Tāds, kas ietilpst kādā sērijā (1). Tāds, ko izgatavo atbilstoši kādai sērijai. Tāds, kas noris atbilstoši kādai sērijai.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piederīgs Tāds, kas ir (kādam) raksturīgs.
- pretimnākošs Tāds, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs (kādam). Tāds, kas atbalsta (kādu).
- rezerve Tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- raibausts Tāds, kas ir austs no dažādas krāsas diegiem.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- pieķērīgs Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- priekšpēdējais Tāds, kas ir darbojies pirms kāda pēdējā (par cilvēku).
- kaņepājs Tāds, kas ir darināts no šādas šķiedras.
- uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekautrīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
- stieple Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma. Tāds, kurā šāda izstrādājuma veidojums ir, parasti galvenais, elements.
- pilnpiens Tāds, kas ir gatavots no šāda piena.
- trose Tāds, kas ir gatavots no šādas virves vai virvēm. Tāds, Kurā šāda virve vai virves ir, parasti galvenais, elements.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smalks Tāds, kas ir gluds, arī maigs (par ādu). Tāds, kam ir gluda, arī maiga āda (par ķermeņa daļām).
- pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam. Saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
- praktisks Tāds, kas ir izdevīgi izmantojams kādam nolūkam, tāds, kas rada kādu labumu.
- paštaisīts Tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā. Tāds, kas ir kāda paša izgatavots, izveidots.
- suns Tāds, kas ir izstrādāts no suņādas.
- artēzisks Tāds, kas ir izurbts, izbūvēts līdz šāda ūdens slānim.
- rotācija Tāds, kas ir izveidojies, punktam vai visiem kādas figūras punktiem rotējot ap kādu asi.
- standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- pašlasīts Tāds, kas ir kāda paša lasīts (piemēram, par ogām, sēnēm).
- pašrakstīts Tāds, kas ir kāda paša rakstīts (parasti rokrakstā).
- pašsacerēts Tāds, kas ir kāda paša sacerēts.
- pašveidots Tāds, kas ir kāda paša veidots.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas īpašumā.
- personīgs Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku). Tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku). Tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- priekšējs Tāds, kas ir kādas secības, virknes u. tml. pašā sākumā. Arī pirmais.
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Vilnains.
- sabiedrisks Tāds, kas ir kopējs kādai cilvēku grupai, kādam kolektīvam.
- radīts Tāds, kas ir labi piemērots, pielāgots (kādam nolūkam, darbībai).
- perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
- samts Tāds, kas ir līdzīgs šādam audumam. Samtains.
- zīds Tāds, kas ir līdzīgs šādam audumam. Zīdains.
- palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maigs Tāds, kas ir mīksts, gluds, līdzens (par ādu, apmatojumu, apspalvojumu). Tāds, kam ir mīksta, gluda, līdzena āda, apmatojums, apspalvojums (par ķermeņa daļām).
- masts Tāds, kas ir noderīgs šādas konstrukcijas būvei.
- personīgs Tāds, kas ir nodots kādas personas lietošanā, rīcībā darba vajadzībām (piemēram, iestādē, uzņēmumā).
- personisks Tāds, kas ir nodots kādas personas lietošanā, rīcībā darba vajadzībām (piemēram, iestādē, uzņēmumā).
- labs Tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- oficiāls Tāds, kas ir noteikts ar likumu vai valdības orgāna, arī kādas iestādes, organizācijas lēmumu.
- puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
- turpejošs Tāds, kas ir novietots, veidots virzienā uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas vietas, punkta).
- mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai, parasti par maksu. Tāds, kas ir paredzēts cilvēku apkalpošanai pirms vai pēc šādas pārvadāšanas.
- šaurfilma Tāds, kas ir paredzēts filmēšanai, fotografēšanai ar šādu filmu. Tāds, kas ir filmēts, fotografēts uz šādas filmas.
- mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
- māņi Tāds, kas ir paredzēts kāda maldināšanai (parasti sporta spēlē).
- siena Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šāda norobežojuma vai iebūvēšanai tajā.
- platekrāns Tāds, kas ir paredzēts projicēšanai uz šāda ekrāna (parasti par kinofilmu). Tāds, kur atrodas šāds ekrāns (par telpām).
- spēle Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbība kopumam, tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam. Tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- mācība Tāds, kas ir paredzēts šādam procesam, izmantojams šādā procesā, tāds, kur notiek šāds process.
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs. Tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pēdējais Tāds, kas ir paveikts, izteikts neilgi pirms nāves. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanu.
- beidzamais Tāds, kas ir pie laika vai iespēju robežas, tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma.
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.).
- noderīgs Tāds, kas ir piemērots, izmantojams kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs. Tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- personīgs Tāds, kas ir raksturīgs kādai personai individuāli (par domām, uzskatiem u. tml.).
- personisks Tāds, kas ir raksturīgs kādai personai individuāli (par domām, uzskatiem u. tml.).
- patognostisks Tāds, kas ir raksturīgs, tipisks kādai slimībai (par simptomiem, pazīmēm).
- rupjš Tāds, kas ir raupjš, sasprēgājis, negluds (par ādu). Tāds, kam ir raupja, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām). Arī ass [1] (4).
- pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
- liktenīgs Tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
- spraigs Tāds, kas ir saistīts ar aktīva, koncentrētu, arī strauju darbību, procesu u.tml., tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
- partijisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju. Tāds, kas atbilst kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
- partejisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju. Tāds, kas atbilst kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem. Partijisks.
- liktenīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko izšķirīgu, būtiski nozīmīgu (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā.
- maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
- kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi. Tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.
- krietns Tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu). Tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- lielisks Tāds, kas ir sevišķi labi attīstīts (par ķermeni, tā daļām). Tāds, kurā izpaužas šāda attīstība.
- radiāls Tāds, kas ir starveidīgi virzīts prom no kāda centra vai uz to. Tāds, kas ir saistīta ar rādiusu, tāds, kam ir rādiusa virziens.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu fajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pēdējais Tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu).
- slīpslāņots Tāds, kas ir veidojies no (kā, piemēram, iežu) dažāda slīpuma slāņiem.
- memoriāls Tāds, kas ir veidots (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu. Tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
- solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- sākotnējs Tāds, kas ir, pastāv pirms kādas norises, stāvokļa u. tml. (par psihisku stāvokli).
- villains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilna Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilnains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Arī dievbijīgs.
- pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pateicīgs Tāds, kas izjūt, izrāda pateicību (par ko).
- netiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību. Tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība.
- visžēlīgs Tāds, kas izrāda lielu žēlsirdību.
- pazemīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu).
- augstprātīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu pārākumu. Nicīgi iedomīgs.
- liktenīgs Tāds, kas izraisa (kāda, kā) bojāeju.
- abpusgriezīgs Tāds, kas izraisa divējādas - abām pusēm nevēlamas sekas, iedarbojas divējādi.
- mīlestība Tāds, kas izraisa šādas jūtas.
- klanīgs Tāds, kas iztop, izdabā (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
- uzmanīgs Tāds, kas izturas laipni, ar cieņu, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- liels Tāds, kas jūtas ļoti pašapzinīgs un izrāda to. Arī lielīgs, uzpūtīgs.
- iedomīgs Tāds, kas jūtas pārāks par citiem un izrāda to.
- savs Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam). Atbilstošs, attiecīgs.
- savējais Tāds, kas kādam pieder, piemīt. Savs (1).
- paklausīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- kārtains Tāds, kas kļuvis raupjš (parasti no vēja) un lobās (par ādu). Tāds, kura āda kļuvusi raupja (parasti no vēja) un lobās (par seju).
- uztiepīgs Tāds, kas ko uztiepj, uztiepjas. Tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, attieksme.
- sabiedrisks Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atlīdzības, tāds, kas ir saistīts ar brīvprātīgu, bezatlīdzības darbību kādas cilvēku grupas, kāda kolektīva kultūras, sadzīves u. tml. vajadzību apmierināšanā.
- ādveida Tāds, kas līdzīgs ādai.
- daudzsološs Tāds, kas liecina par kāda cilvēka turpmākajiem panākumiem kādā darbības nozarē, ļauj cerēt uz tiem.
- rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pilnīgs Tāds, kas ļoti izteikti atbilst kādai darbības sfērai, stāvoklim (par cilvēku).
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties. Tāds, kas ir gatavs kauties. Kauslīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretimnākošs Tāds, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- nepiederīgs Tāds, kas nav (piemēram, kādas sabiedrības, kolektīva) loceklis, tāds, kuru nesaista nekas kopīgs (ar šo sabiedrību, kolektīvu).
- vienkāršs Tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevienāds Tāds, kas nav līdzvērtīgs. Tāds, kurā kādas sastāvdaļas nav līdzvērtīgas.
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās (par tautu, valsti).
- svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.). Tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas). Tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā). Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur). Nepiederīgs (1).
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem). Tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, raupjš (par ādu). Tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu). Tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
- negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas. Tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
- uzmācīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā. Arī uzmācīgs (1).
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt (kādu) par vīru (sievu), arī iegūt (kāda) draudzību.
- pārdrošs Tāds, kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē. Tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt.
- nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību (piemēram, par kādu pakalpojumu).
- indiferents Tāds, kas neizrāda interesi. Tāds, kas neizsaka savu viedokli. Vienaldzīgs.
- neuzmanīgs Tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību. Arī vienaldzīgs.
- neapstrīdams Tāds, kas neizraisa nekādas šaubas, neticību.
- uzplijīgs Tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus. Saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
- stūrgalvīgs Tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- indiskrēts Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka jūtas (par rīcību, attieksmi). Netaktisks.
- nevērīgs Tāds, kas nepievērš uzmanību (kam), atstāj bez ievērības (ko). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- dzimis Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai.
- dzimts Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam). Arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- bezkonflikta Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus.
- mīksts Tāds, kas noris bez ievērojamas (kādas vielas, vides) pretestības (par darbību, procesu).
- vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
- saistošs Tāds, kas nosaka (kāda) darbību, rīcību, pienākumus (parasti par likumiem, pavēlēm u. tml.). Obligāts (1).
- liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
- kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu). Tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
- paliku Tāds, kas paliek pēc kāda procesa izbeigšanās.
- uzticīgs Tāds, kas paļaujas uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidās (no tā) - par dzīvniekiem.
- stepe Tāds, kas parasti sastopams šāda veģetācijas tipa vidē (par savvaļas dzīvniekiem, augiem).
- garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
- negausīgs Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iespējams Tāds, kas pastāv, eksistē, arī atrodas (kāda) rīcībā.
- rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- akls Tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nosacīts Tāds, kas pēc kādas vienošanās ir pieņemts par pamatu salīdzinošiem aprēķiniem.
- vidusmērs Tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei.
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- neticīgs Tāds, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
- imanents Tāds, kas piemīt kādai parādībai un ir nedalāmi saistīts ar tās būtību.
- nepazīstams Tāds, kas piemīt šādam cilvēkam.
- suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes, parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
- apmāts Tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
- skolots Tāds, kas praktiskā darbībā ir ieguvis kādas zināšanas, prasmes, iemaņas u. tml.
- individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai. Īpatnējs, savdabīgs.
- periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža. Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
- izlase Tāds, kas saistīts ar (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas). Tāds, kas balstās uz (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas).
- vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
- pietiekams Tāds, kas samērā labi apmierina kādas vajadzības, nodrošina kādu darbību.
- pietiekošs Tāds, kas samērā labi apmierina kādas vajadzības, nodrošina kādu darbību.
- pavājš Tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.).
- sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādam, savstarpēji saistītām sastāvdaļām.
- sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
- četrprocentīgs Tāds, kas satur četrus procentus (kādas vielas).
- desmitprocentīgs Tāds, kas satur desmit procentus (kādas vielas).
- divprocentīgs Tāds, kas satur divus procentus (kādas vielas).
- piecprocentīgs Tāds, kas satur piecus procentus (kādas vielas).
- stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- simtprocentīgs Tāds, kas satur simt procentus (kādas vielas).
- trīsprocentīgs Tāds, kas satur trīs procentus (kādas vielas).
- vienprocentīgs Tāds, kas satur vienu procentu (kādas vielas).
- lielisks Tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- pretimsēdošs Tāds, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
- daiļrunīgs Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā. Tāds, kam piemīt šādas spējas.
- bālasinīgs Tāds, kas slimo ar bālasinību (1). Tāds, kam ir bāla ādas krāsa.
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ticīgs Tāds, kas tic (2). Tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (1). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (2). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (3). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
- mazauglīgs Tāds, kas vāji veicina kādas parādības attīstību.
- auglīgs Tāds, kas veicina kādas parādības attīstību.
- labs Tāds, kas veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- neklātiene Tāds, kas veidojas (kāda) iztēlē, bez (viņa) tiešas saiknes ar īstenību (parasti par pasākumu).
- jaukts Tāds, kas veidojies, apvienojoties dažādām sastāvdaļām. Tāds, kam ir dažādas sastāvdaļas.
- pēdējais Tāds, kas vēl ir atlicis (pēc kādas norises, stāvokļa u. tml.).
- ļaunvēlīgs Tāds, kas vēlas, lai kādam notiek kas ļauns. Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļaunprātīga.
- vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzņēmīgs Tāds, kas viegli uztver kādas fizikālas parādības iedarbību.
- pretimplūstošs Tāds, kas virzās, plūst (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- neaizstājams Tāds, kas vislabāk atbilst (kādam uzdevumam). Tāds, kas ir vispiemērotākais (kādam mērķim).
- pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā. Arī primārs.
- paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- parocīgs Tāds, ko ir izdevīgi izmantot kādas darbības veikšanai (par cilvēkiem).
- pašierosme Tāds, ko kāda sistēma pati ierosina, uztur. Tāds, kas rodas šādā sistēmā.
- neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt (kādam) - parasti par garīgām vērtībām.
- spītīgs Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
- atkarīgs Tāds, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
- vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko). Arī apātisks.
- lauzīt Tāds, ko veido dažāda virziena posmi (parasti par līniju).
- kombinēts Tāds, ko veido dažādas sastāvdaļas (par vielām).
- pārpilns Tāds, kur (kāda norise, stāvoklis, apstākli) izpaužas ļoti spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spožs Tāds, kur izplatās stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi). Tāds, kad izplatās šāda gaisma (par laikposmu).
- neērts Tāds, kur nav ērtību. Tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības. Tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
- mīla Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
- mīlestība Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
- nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju). Tāds, kurā izmantota šāda sintēze. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sintēzi.
- saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- spiediens Tāds, kura darbībā, funkcionēšanā ir raksturīga šāda spēka izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
- tumšs Tāds, kurā dzīvo cilvēki, kam ir raksturīgas šādas īpašības (par vietu, teritoriju).
- varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
- revija Tāds, kurā iestudē, izrāda šāda skatuves mākslas veida uzvedumus.
- tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas īpašības (par mākslas tēlu, tā elementiem).
- tīrs Tāds, kura īpašības atbilst kādai no pamatkrāsām (par krāsu, tās toni). Arī dzidrs (2).
- monogrāfisks Tāds, kurā ir zinātniski aplūkota kāda atsevišķa problēma.
- necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko). Tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes.
- kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
- nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums. Tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
- nelabvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
- apjomīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- attapīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- augstprātīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- auksts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- aušīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- divkosīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ēdelīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- gļēvulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- glupjš Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iededzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iedomīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- iespaidīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ietekmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ietiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- izkalpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- izklaidīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- liekulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lielmanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nepateicīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nesamierināms Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- netikls Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ortodoksāls Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pakļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašapmierināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašatdevīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašgudrs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašlielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašpaļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašpārliecināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pašpieticīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- paštaisns Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pateicīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- patgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pavēlniecisks Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- piekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pļāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- punktīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- puritānisks Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- sīkumains Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- strīdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tolerants Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- visžēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viszinīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- viszinošs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- apņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Stingrs, noteikts.
- augstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība.
- sāpes Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
- atriebīgs Tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
- juteklīgs Tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
- uzvedīgs Tāds, kurā izpaužas šāda uzvedība.
- kārs Tāds, kurā izpaužas šāda vēlēšanās, tieksme, alkas.
- kārs Tāds, kurā izpaužas šāda vēlēšanās, tieksme.
- vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
- nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par seju, skatienu).
- vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī domām, atziņām, idejām bagāts, saturīgs.
- īdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, īdzīga seja.
- godkārīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- mietpilsonisks Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- nemīlīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- saimniecisks Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
- agresīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- āķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- akurāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- alkatīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apgarots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apķērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ārišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asinskārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atjautīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aukstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- badīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- balamutīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- barbarisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bargs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezbailīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezkaislīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezpalīdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- biedrisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brālīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bramanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brašs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brašs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brutāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- čakls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cēls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ceremoniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cietsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- darbīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- despotisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dievbijīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draiskulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dumjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dūšīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dvēselīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzedrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzīvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- egoistisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekspansīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- elegants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- enerģisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ērcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- errīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- flegmatisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gādīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaisīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaišredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- galants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- garlaicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gauss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ģeķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gļēvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- glums Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godbijīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gražīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- grīns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- grūtsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- hameleonisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iecirtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iespītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ieturīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ievērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izdabīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izdarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iznesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izšķērdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iztapīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izturēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jauneklīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jocīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- joviāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jūsmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaismīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaprīzs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karstgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kašķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaujiniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaujniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kautrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķildīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klīrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- koķetīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konģeniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- korekts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- krietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kundzisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labdabīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labestīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- labvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- laipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lamzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļaunvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ledains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ledusauksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lempīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ļengans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lēnprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lepns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lētticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- līdzcietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- līdzjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lielisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lietišķs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lietpratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maigs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- majestātisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- manierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mantkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mantrausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazdūšīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mežonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mežonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- miegains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- miegains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- miermīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- miermīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīkstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīļš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- modrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- modrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- muļķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- naivs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neatkarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neatlaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neciešams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- necils Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nedraudzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neģēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negodīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neiecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizdarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizlēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizturēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizveicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neķītrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekonsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekrietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekulturāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekustīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelaipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neldzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelīdztiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelokāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenogurdināms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenogurstošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenoteikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenovēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepastāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepielūdzams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesapratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nešaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesavaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesavtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nespēcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nešpetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaisnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaisns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netaktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netīrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzkrītošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevainojams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaldāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nīgrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- niķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ņiprs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nodevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nolaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nomākts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noslēgts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noslēpumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noteikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- objektīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- omulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pabēdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pacilāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- padevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pagauss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakalpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paklausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakūtrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- palaidnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- palaidnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- panesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārāks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- parazītisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārcentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārdrošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārpilns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašaizliedzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pastingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- patiess Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- patmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pazemīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pedantisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieglaimīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piekasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piekļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piemīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piesardzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pieticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pikants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pirmšķirīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- praktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretenciozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretimnākošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- priekšniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- primitīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- provinciāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pūcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rafinēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- raupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- reliģiozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- remdens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- robusts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- salkans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- salts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sapratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šarmants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saulains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šaursirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- savtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sentimentāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīkstulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- silts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sirsnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skarbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skaudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķelmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķīsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skops Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slinks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slīpēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- snaudulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- solīds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sparīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spārnots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- špetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- splīnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sprauns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spridzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sprigans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stulbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stūrains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stūrgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaigs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svārstīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svētulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- švītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taisnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taisns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tālredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taupīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- temperamentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tiešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- traks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tramīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trauksmains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- truls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tūļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tumsonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tuvredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tuvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ugunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- untumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzcītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzpūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzstājīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valdītkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valdonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaļsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- valšķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vārgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- veikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vēss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vieglprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viegls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vientiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viesmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viltīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīrišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- visvarens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vitāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīzdegunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vīzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vulgārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zaļoksnējs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zaļoksns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zems Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zinātkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziņkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziņkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žultains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
- konsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Konsekventa nostāja. Konsekventa cīņa pret imperiālismu.
- dīkdienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Saistīts ar dīkdienību.
- sapņains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Tāds, kas izraisa pozitīvas emocijas.
- plastisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Tāds, kurā izmanto šādas īpašības.
- dedzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
- kaislīgs Tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
- nobless Tāds, kurā izpaužas, šādas īpašības.
- neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Arī ļoti netikumisks, amorāls.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā. Tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- trejdaivu Tāds, kura kādam orgānam ir raksturīgas trīs daivas (par augiem).
- paplāns Tāds, kurā kādas vielas ir samērā mazā koncentrācijā (parasti par ēdienu, dzērienu).
- rokrocīgs Tāds, kurā katrs no kādas cilvēku grupas veic atsevišķu (darba, darbības) daļu, posmu.
- tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
- veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
- tapa Tāds, kura konstrukcijā, uzbūvē ir izmantoti šādi elementi, šādas detaļas.
- šķira Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- tievs Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
- starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
- pusmiris Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības (piemēram, par vietu, teritoriju).
- avitaminozs Tāds, kurā nav kāda vitamīna. Tāds, kas saistīts ar avitaminozi.
- bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes. Tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
- neitrāls Tāds, kurā nenotiek nekāda darbība (par aparāta, ierīces u. tml. stāvokli).
- vērienīgs Tāds, kurā noris šādas darbības, pasākumi (par laikposmu).
- liktenīgs Tāds, kurā notiek kas izšķirīgs, būtiski nozīmīgs (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā (par laikposmu).
- nolūks Tāds, kura nozīmē ir ietverts šāda rezultāta nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- bruņots Tāds, kura rīcībā ir darba rīki, piederumi (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- kāpurķēde Tāds, kura ritošo daļu veido šāda ķēde.
- zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem).
- draisks Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- pacilāts Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- spārnots Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- mīla Tāds, kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- mīlestība Tāds, kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- neķītrs Tāds, kura saturs ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Ļoti rupjš, piedauzīgs.
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme (parasti par kustību, izturēšanos).
- izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirīgs.
- izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirošs.
- līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam.
- vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam. Līdzvērtīgs.
- spirāle Tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni. Tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni.
- sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām. Arī abstrakts, idealizēts.
- piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
- paralēls Tāds, kurš rada, kurā rodas šādas īpašības.
- planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa, detaļas asi. Tāds, kura kādi elementi, detaļas atrodas šāda kustībā.
- tiešs Tāds, kuru attiecībās (ar kādu, ar ko) nepastāv kāda cita starpniecība (par cilvēkiem).
- spurains Tāds, no kā ir izvirzījušās, daļēji atdalījušās kādas daļas (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- taisns Tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu).
- pazīstams Tāds, par ko (kādam) ir zināšanas, pieredze.
- nepazīstams Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Svešs (2).
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml., (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- labs Tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu). Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- liels Tāds, starp kuriem, draudzīgas vai naidīgas attiecības izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā. Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- neatņemams Tāds, uz ko (kādam) ir likumīgas tiesības.
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
- analoģija Tādu orgānu līdzība, kuriem ir vienādas funkcijas, bet atšķirīga uzbūve un izcelšanās.
- Ģeometriska vieta Tādu punktu kopa, kuriem ir kāda noteikta īpašība.
- Ģeometriska vieta Tādu punktu kopa, kuriem ir kāda noteikta īpašība.
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas). Taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem. Zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
- rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
- (Prom, arī nost) no kājām Tālāk, nomaļus (no kāda).
- tālākveidošana Tālāka (kā) veidošana (parasti pēc pārtraukuma, kādas gatavības pakāpes sasniegšanas).
- tālākvirzība Tālāka (kā) virzība (parasti pēc pārtraukuma, kādas attīstības pakāpes sasniegšanas).
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu. Šīs apakškārtas putni.
- attaisnojums Tas (fakts, apstāklis), kas pierāda, pamato (kā) lietderīgumu, nepieciešamību, nozīmīgumu.
- rezerve Tas (metode, iespēja u. tml.), kas vēl nav izmantots (kāda rezultāta sasniegšanai).
- parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piemēram, ar darbu, palīdzību. Šāda veida morāla saistība.
- relikts Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- tiesa Tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā, varā.
- sakas Tas (piemēram, nepatīkami, nevēlami apstākļi), kas (kādu) ierobežo, apspiež, rada nebrīvību (kādam).
- temats Tas (piemēram, parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.). Īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- zīme Tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- zīme Tas (priekšmets, arī kā atveidojums, attēls), kas apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- konuss Tas (priekšmets, veidojums), kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- ierosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis. Tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību).
- rosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis. Tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību). Ierosinātājs (2).
- tālāknesējs Tas (tāds), kas izplata, nodod tālāk (piemēram, kādas vērtības).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku). Tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādai vieta, brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
- pašgājējs Tas (tāds), kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots (piemēram, par mašīnām kā transportēšanai, kāda darba, kādas darbības veikšanai).
- izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
- kukuļošana Tās personas rīcība, kura dod (kādam) kukuli (3).
- ķeburs Tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- četrstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- piecstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- sešstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- trīsstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma. Trijstūris (2).
- trijstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma. Trīsstūris (2).
- sferoīds Tas, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
- rombs Tas, kam ir šāda paralelograma forma.
- taisnstūris Tas, kam ir šāda paralelograma forma.
- romboedrs Tas, kam ir šāda paralēlskaldņa forma.
- kvadrāts Tas, kam ir šāda taisnstūra forma.
- vēdeklis Tas, kam ir šādam priekšmetam raksturīgā forma.
- taisne Tas, kam ir šādas līnijas forma, veids.
- pusmēness Tas, kam ir šādas mēness daļas forma.
- sfēra Tas, kam ir šādas telpas punktu kopas forma, veids.
- parodija Tas, kam ir tikai ārēja, attāla, arī izkropļota līdzība ar (kādas parādības) būtību.
- uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt. Darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
- dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs, vērtīgs.
- svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs. Tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
- daļa Tas, kas (kādam) pienākas, pieder (no kopējā, veselā), tas, uz ko ir tiesības.
- mērogs Tas, kas (ko) parāda, nosaka.
- zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
- dzelonis Tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās).
- karognesējs Tas, kas atrodas (kādas kustības, cīņas u. tml.) priekšgalā, vadībā.
- savs Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
- līdzgājējs Tas, kas iet (kādam) līdzi.
- devums Tas, kas ir (ie)dots (kādam).
- darījums Tas, kas ir (kādam) darīts.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (kādam cilvēkam). Paradums.
- standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- trapece Tas, kas ir līdzīgs šādam četrstūrim.
- svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
- atradums Tas, kas ir ļoti noderīgs, kādam nolūkam piemērots.
- pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri (parasti no kāda kopuma), nav izlietots, realizēts.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko). Tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
- ziņa Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
- mīla Tas, kas izraisa šādas jūtas.
- darbs Tas, kas jāprot un jāveic kādas specialitātes amatniekam, strādniekam, kalpotājam. Profesija, arods.
- līdznācējs Tas, kas nāk (kādam) līdzi.
- sliktums Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
- līdzeklis Tas, kas noder kādam nolūkam, mērķim. Tas, kas ir nepieciešams, lai veiktu, panāktu (ko).
- priekšmets Tas, kas noder, ir par objektu, avotu u. tml. (kāda darbībai, domām, jūtām u. tml.).
- atlikums Tas, kas paliek pāri (no kāda ieņēmuma, ienākuma) pēc izdevumu segšanas.
- serde Tas, kas pastāv, ir centrā, vidū (piemēram, kādai parādībai).
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- ideāltips Tas, kas pilnīgi atbilst ideālam [1] (1). Tas, kas pilnīgi atbilst kādam paraugam.
- rezultāts Tas, kas rodas, tiek radīts kā (kādas darbības, norises, apstākļu ietekmes) sekas.
- sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
- sabiedrotais Tas, kas veicina, piemēram, kā norisi, kāda mērķa sasniegšanu.
- gods Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
- paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu. Raksturīgs, arī izmēģinājuma eksemplārs (piemēram, kādam ražojumam).
- saturs Tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
- manta Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Īpašums (1).
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- dedestiņas Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgi augi ar dažādas krāsas ziediem.
- aiztaustīties Taustoties aizvirzīties. _imperf._ Taustīties prom. Taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
- attaustīties Taustoties atvirzīties šurp. _imperf._ Taustīties šurp. Taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- paruna Tauta izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
- opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus. Šāda teātra celtne.
- Leļļu teātris Teātris, kurā notiek šādas izrādes.
- Leļļu teātris Teātris, kurā notiek šādas izrādes.
- attecēt Teciņus atklāt šurp. _imperf._ Tecēt šurp. Teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aiztecēt Teciņus attālināties. _imperf._ Tecēt prom. Teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- Teikt (arī sacīt) priekšā Teikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- Aizmest (arī aizlikt) kādu labu vārdu Teikt ko kāda labā. Aizrunāt.
- Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu Teikt ko kāda labā. Aizrunāt.
- Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu Teikt ko kāda labā. Aizrunāt.
- Aizmest (arī aizlikt) kādu (labu) vārdu Teikt ko kāda labā. Aizrunāt.
- solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
- runāt Teikt, sacīt (kādam).
- Teikuma palīgloceklis Teikuma loceklis, kas ir pakārtots kādam no teikuma virslocekļiem.
- pavadapstāklis Teikuma palīgloceklis - apstāklis, kas norāda uz darbību, kura norisinās vienlaikus ar galveno teikumā nosaukto darbību.
- papildinātājs Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības objektu, rezultātu vai darbības veikšanas līdzekli.
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml. vai uz pazīmes mēru vai pakāpi.
- pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
- notecēties Tekot atdalīties nost. Būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- piebilde Teksta (teikuma) daļa, kas norāda uz personu, kuras tiešā runa ir iekļauta šajā tekstā (teikumā).
- konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai noteiktu (kāda teksta elementa, piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu.
- dziesma Teksts (šādam skaņdarbam), arī dzejolis.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- patēlot Tēlojot atspoguļot, parādīt (parasti kādas detaļas, iezīmes).
- triept Tēlotājā mākslā - klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi. Šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
- gals Telpa vai telpas, arī teritorija, kur dzīvo noteikta cilvēku grupa (parasti kādas sociālās grupas piederīgie). Cilvēku grupa, kas dzīvo šādās telpās.
- gals Telpa vai telpas, kas kādam pieder, ko kāds apdzīvo.
- siltums Telpa, gaiss, arī vide, kur izplatās šāda enerģija.
- velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
- brigāde Telpa, teritorija, kurā strādā šāda grupa.
- sfēra Telpa, vide (parasti šādas telpas punktu kopas formā), kurā (kas) izplatās, uz kuru (kas) iedarbojas.
- panelis Telpas sienas apakšējās daļas apdare (piemēram, koka plātņu apšuvums). Arī plātnes šādai apdarei.
- projekcija Telpisku ķermeņu attēlojums uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- teļāda Teļa āda (parasti izstrādāta).
- reminiscence Tematisks materiāls (skaņdarbā), kas ir veidots no kādas (tajā) agrāk izmantotas tēmas.
- aiztenterēt Tenterējot attālināties. _imperf._ Tenterēt prom. Tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- metateorēma Teorēma, ko pierāda ar metateorijas līdzekļiem.
- metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
- skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji. Attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
- novads Teritorija ar vienādām etnogrāfiskām īpatnībām. Kādas teritorijas centrs kopā ar tā apkārtni.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
- zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības.
- placdarms Teritorija, ko kāda valsts izmanto uzbrukuma sagatavošanai citai valstij.
- robeža Teritorija, telpa, to daļas, ko šķir (no kā) šāda līnija, kas piekļaujas šādai līnijai.
- patiess Terminoloģiskos vaidu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
- katalogs Terminu un nosaukumu informatīvs saraksts (kāda zinātnes nozarē).
- kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
- tautastērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautas tērps.
- Tautas tērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautastērps.
- Tautas tērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautastērps.
- legāts Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
- uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
- uzticēties Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu.
- nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- balss Tiesība piedalīties kāda jautājuma kolektīvā izšķiršanā.
- krimināltiesības Tiesību nozare, kuras normas nosaka, kādas darbības kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami personām, kas izdarījušas noziegumus.
- īre Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku).
- Kā nomērīts Tieši tāda izmēra, kā ir vajadzīgs.
- kociņš Tievs, samērā īss no dažāda materiāla veidots stienis (parasti norādīšanai uz ko).
- tīģerāda Tīģera āda (parasti kažokāda).
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Monosēmija.
- monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Viennozīmība.
- vienliels Tikpat liels. Vienāda lieluma.
- atlēkt Tikt (kādam labumam, ienākumam, peļņai u. tml.). Atkrist (4).
- atkrist Tikt (kādam labumam, ienākumam, peļņai).
- krist Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
- aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
- aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
- nolīt Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
- Nākt (kāda) rokās Tikt iegūtam, kļūt par (kāda) īpašumu.
- Nonākt (arī nokļūt) (kāda) redzes laukā Tikt ieraudzītam. Kļūt par (kāda) intereses objektu.
- klāties Tikt izkliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- pārstaigāt Tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu.
- sasniegt Tikt izveidotam, izbūvētam (līdz kādai vietai, kādam augstumam, dziļumam).
- Nokļūt (kāda) zobos Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
- Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
- skaut Tikt liktam (kādam, kam) apkārt (par rokām).
- Krist par laupījumu Tikt nolaupītam un nonākt (kāda) varā, arī īpašumā.
- Krist par laupījumu Tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā.
- krist Tikt ņemtam ārā (no kāda veseluma, kopuma), netikt ievietotam, iekļautam (kādā veselumā, kopumā).
- iekļauties Tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
- nākt Tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī).
- saņemt Tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai).
- saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi. Tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam). Uztvert (piemēram, iespaidus).
- (No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupes (arī ūtrupnieka) āmura Tikt pārdotam ūtrupē. Kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- (No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupnieka (arī ūtrupes) āmura Tikt pārdotam ūtrupē. Kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu). Arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli.
- lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem). Būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- sakļauties Tikt savirzītam (kāda kopuma) - piemēram, par augiem.
- atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kāda, kas uzmācas, nedod miera).
- atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības).
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- tītenis Tinot gatavots, iegarens (kāda materiāla) veidojums.
- attipināt Tipinot atkļūt šurp. _imperf._ Tipināt šurp. Tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aiztipināt Tipinot attālināties. _imperf._ Tipināt prom. Tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- paraugs Tipisks, raksturīgs (piemēram, kāda virziena, laikposma) mākslas darbs.
- groteska Tipogrāfijas burtu tips ar dažāda biezuma līnijām.
- sleja Tipogrāfiskā salikuma rindu kopums, no kura veido noteikta formāta lappuses. No šāda rindu kopuma izgatavots korektūras novilkums.
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas. Šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
- No rokas tirgoties (arī pārdot) Tirgoties (pārdot) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
- attīrīt Tīrot novākt (ko nevajadzīgu, traucējošu, arī netīru no kādas platības).
- sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai. Pierādījums, slēdziens u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
- iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
- rullēt Tīt (ko) rullī, veidot rulli (no kāda materiāla).
- totēms Totēmisma - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas, arī uzbrūk (kādam).
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- aiztransportēt Transportējot aizgādāt. _imperf._ Transportēt prom. Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attransportēt Transportējot atgādāt šurp. _imperf._ Transportēt šurp. Transportējot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- Iemest sprunguli (riteņos, arī starp kājām) Traucēt (parasti kādam ko paveikt).
- (Ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos) Traucēt (parasti kādam ko paveikt).
- Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
- Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
- aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Trenkt prom. Trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aiztriekt.
- attrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Trenkt šurp. Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Attriekt (1).
- uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Triekt prom. Triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizdzīt.
- uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- trīsstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- akords Triju vai vairāku dažāda augstuma skaņu kopums.
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- berzēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu). Berzt (3).
- rīvēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu). Berzt (3).
- spurkšķis Troksnis, kas rodas, kādam spurcot (2).
- Žēlastības maize Trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- Žēlastības maize Trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- trušāda Truša āda (parasti kažokāda).
- robs Tukša vieta starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- milzt Tūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
- Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
- Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
- Brīvs tulkojums Tulkojums, kurā pieļautas dažādas atkāpes no orģināla (pēc formas, stila u. tml.).
- iedegums Tumša, brūna ādas nokrāsa, kas izveidojas saules staru iedarbībā.
- moris Tumšādainais.
- kaparbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
- varabrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu). Kaparbrūns.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu. Apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- Pārņemt (kā) pavedienu Turpināt kāda darbību (parasti vēlamajā, tajā pašā virzībā, veidā).
- Pārņemt stafeti Turpināt kāda iesākto darbu, darbību.
- Pārņemt stafeti Turpināt kāda iesākto darbu, darbību.
- lejasdaļa Tuvāk dienvidiem izvietotā (kādas teritorijas) daļa.
- lejasmala Tuvāk dienvidiem izvietotā (kādas teritorijas) daļa.
- sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skatienu, sitienu u. tml.
- Pielikt pirkstu pie lūpām Tuvinot pirkstu, parasti savām lūpām, likt kādam apklust, klusēt.
- Pielikt pirkstu pie lūpām Tuvinot pirkstu, parasti savām, lūpām, likt kādam apklust, klusēt.
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
- Līst virsū Tuvoties (kādam), būt uzmācīgam, izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- sliekties Tuvoties kādam momentam, ritēt (par laiku, laikposmu).
- sliekties Tuvoties kādam stāvoklim, rezultātam (piemēram, par darbību, norisi).
- ūdeļāda Ūdeles āda (parasti kažokāda).
- ūdele Ūdeļāda.
- ūdensņemšana Ūdens iegūšana (no kādas vietas) kādām vajadzībām.
- ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni. Zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
- kontūrgrāvis Ūdens uztveršanas un nosusināšanas grāvis, kas novietots gar kādas teritorijas malu.
- ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes. Ūdens līmenis.
- Ūdens līmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes. Ūdenslīmenis.
- ūdenspārgāze Ūdens virzīšanās pāri kādam šķērslim.
- Dehidratācijas ūdens Ūdens, ko atdala no kāda savienojuma.
- Iekšējie ūdeņi Ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
- ūdrāda Ūdra āda (parasti kažokāda).
- robežupe Upe, kas tek gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- cistīts Urīnpūšļa gļotādas iekaisums.
- Galda karte Uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.
- Galda karte Uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.
- pamirt Uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu.
- pamirt Uz laiku, parasti daļēji, kļūt tādam, kurā nav ievērojamu notikumu, aktīvas darbības, intensīvu norišu.
- Uz krīta Uz parāda.
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- Dieva tiesa Uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
- pergaments Uz šāda materiāla uzrakstīts teksts.
- pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
- galds Uz šādas mēbeles.
- stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam) bruņotā cīņā.
- aplaupīt Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.
- Pacelt roku (pret kādu) Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.
- Pacelt roku (pret kādu) Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.
- funkcija Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai).
- sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā. Uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
- pārģērbt Uzģērbt citu (piemērotāku apģērba gabalu). Uzģērbt (kāda apģērba gabala vietā) citu, piemērotāku apģērba gabalu.
- pieņemt Uzklausīt vai izlasīt (kāda piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.) un ar pozitīvu atbildi vai rīcību reaģēt (uz to).
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Uzkļūt uz kādas vietas.
- Dancot pa galvu (retāk uz galvas), retāk lēkāt pa galvu Uzkundzēties kādam.
- Lēkāt pa galvu, biežāk dancot pa galvu (retāk uz galvas) Uzkundzēties kādam.
- Dancot pa galvu Uzkundzēties kādam.
- pasniegt Uzlikt (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu.
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
- Lasīt domas Uzminēt, nojaust (kāda) domas.
- Lasīt domas Uzminēt, nojaust (kāda) domas.
- pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to).
- uzkrāt Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- saimniece Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva. Šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece.
- saimnieks Uzņēmuma, (parasti neliela) īpašnieks vai nomnieks. Šāda uzņēmuma īpašnieces vai nomnieces vīrs.
- reference Uzņēmuma, firmas u. tml., arī kādas personas izziņa, atsauksme par kādu cilvēku un viņa darbu ieteikuma veidā (kapitālistiskajās valstīs).
- koncesija Uzņēmums, kas dibināts pēc šāda līguma.
- Zelta laikmets Uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
- uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam).
- aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to).
- aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
- vizēt Uzrakstīt vīzu (2). Iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai.
- pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi. Uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
- Uzticēt papīram Uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
- Uzticēt papīram Uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību.
- Uzlaist suni (kādam) virsū Uzrīdīt suni (kādam) virsū.
- pasaukt Uzrunāt (kādā vārdā). Uzrunājot nosaukt (kāda vārdu).
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem. Izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- atstāt Uzsākt kustību (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- Uzsist pļauku (arī pliķi) Uzsist ar plaukstu (kādam, uz kā).
- skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sakuma momentu.
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šautai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- kompliments Uzslava, cildinājums, parasti, lai kādam glaimotu, izpatiktu.
- Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
- Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
- Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
- uzrullēt Uztīt (ko uz ruļļa), izveidot rulli (no kāda materiāla).
- apmilzt Uztūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
- uzmilzt Uztūkt (parasti, rodoties zemādas sastrutojumam) - par ķermeņa daļu, arī brūci, augoni.
- milzums Uztūkums (parasti ap ievainojumu), kas veidojas, rodoties zemādas sastrutojumam.
- trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi.
- vīties Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību.
- nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda).
- pansija Uzturs, ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma). Domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
- noķert Uztvert (kāda skatienu).
- izjust Uztvert, apzināties (piemēram, kādas parādības, priekšmeta īpašību) un pārdzīvot.
- nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī izjust.
- manīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
- samanīt Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības).
- nostādīt Uztvert, izprast, arī aplūkot (ko no kāda viedokļa, ar kādu tendenci u. tml.).
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- atšķirt Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma). Izšķirt.
- ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu).
- ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu). Panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu).
- uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Uzvirzīties uz kādas vietas.
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot. Arī savākt kādas ziņas (par ko).
- dzirdēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- redzēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- ādgrauži Vaboles, kuru kāpuri pārtiek, piemēram, no ādas, vilnas.
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās).
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
- Zagt dienas Vadīt dienas bezdarbībā, slaistīties. Vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
- koncertmeistars Vadošais (kādas instrumentu grupas) mūziķis simfoniskajā orķestrī.
- instrukcija Vadošs norādījums (kādai rīcībai, darbībai). Priekšraksts.
- uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- novadīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- cisterna Vagons vai automobilis, uz kura platformas vai šasijas ir uzmontēta šāda tvertne.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- buknīt Vairākkārt (kādu) viegli pagrūst, vairākkārt (kādam) viegli iesist.
- apskalināt Vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot).
- klaušināt Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
- aizkravāt Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt. _imperf._ Kravāt prom. Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
- pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās). Atskanēt šādam troksnim.
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu). Atskanēt šādam troksnim.
- sperties Vairākkārt spert kādam, kam.
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
- knābāt Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
- klauvēt Vairākkārt vērsties (pie kāda), parasti ar lūgumu, aicinājumu.
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
- svaidīt Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas). Mētāt (3).
- mētāt Vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas).
- tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
- pasākums Vairāku vai daudzu cilvēku organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
- atsacīties Vairs neizpildīt (kādas saistības). Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atteikties.
- panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem). Kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
- maitāt Vājināt, pasliktināt (piemēram, veselību, kādas ķermeņa daļas darbību).
- mape Vākiem līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas, ādas) priekšmets (kā, parasti dokumentu, zīmējumu, nošu) glabāšanai. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni. Šādas dinastijas locekles tituls.
- princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni. Šāda dinastijas locekļa tituls.
- svešvaloda Valoda, kas (kādam) nav dzimtā valoda.
- Mirusi valoda Valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
- Mirusī valoda Valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
- oriģinālvaloda Valoda, kurā ir uzrakstīts (kāda teksta) oriģināls [1] (1).
- pamatvaloda Valoda, kurā runā kādas teritorijas pamatiedzīvotāji, valoda, kurā runā kādas teritorijas iedzīvotāju vairākums.
- starpniekvaloda Valoda, no kuras tiek pārņemti kādas trešās valodas teksti tulkošanai savā valodā vai kuru izmanto, lai veidotu aizguvumus no kādas trešās valodas.
- stils Valodas līdzekļu izmantošanas paņēmienu kopums (piemēram, tekstā, kāda cilvēka runā).
- dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam (vai dialektiem).
- žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam. Arī žargonvārdi.
- dialekts Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai.
- žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji. Arī slengs.
- pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
- Polisintētiskās valodas Valodas, kurās raksturīgas izteikuma veida vienības, ko veido, saistot dažāda tipa semantiskus elementus.
- Polisintētiskās valodas Valodas, kurās raksturīgas izteikuma veida vienības, ko veido, saistot dažāda tipa semantiskus elementus.
- nepievienošanās Valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
- konsuls Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
- monarhija Valsts forma, kurā vara pieder vienai personai, kas parasti varu manto. Valsts, kurā ir šāda valsts forma.
- republika Valsts iekārtas un varas orgānu forma, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku. Valsts, kurā ir šāda valsts iekārtas un varas orgānu forma.
- reģistrs Valsts iestāde, arī privāts kapitālistisks uzņēmums, kas veic kuģu tehnisko pārbaudi, lai garantētu kuģniecības drošību, arī apdrošina kuģus; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- cietums Valsts iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma. Šādas iestādes ēka.
- notariāts Valsts iestāde, kur sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- ministrija Valsts pārvaldes centrāls orgāns kādas nozares vadīšanai, koordinēšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds orgāns.
- optācija Valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī.
- režīms Valsts politiskā iekārta. Valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids.
- tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvija. Arī dzimtene.
- tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvzeme. Arī dzimtene.
- kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu. Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- minējums Varbūtējs pieņēmums (kādas parādības izskaidrošanai).
- daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāk nekā viens priekšmets, viena persona u. tml.
- vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml.
- draudi Vārdi vai darbība, ar kuriem sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļaunu.
- pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
- minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
- Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
- Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- blīvējums Vārdrinda, kurā savienoti divi vai vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- uzskaitījums Vārdrinda, kurā savienoti vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena vietā.
- žargonvārds Vārds, kas raksturīgs kādam žargonam.
- epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību. Māksliniecisks apzīmētājs.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu. Lamu vārds.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu. Šīs vārdšķiras vārds.
- vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
- leksika Vārdu kopums (valodā, kādā tās formā, piemēram, izloksnē). Vārdu kopums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, atsevišķam indivīdam, arī kādam tekstam.
- kalambūrs Vārdu rotaļa, kas pamatojas uz skaņu līdzību dažādas nozīmes vārdos.
- Vārdu kārta (arī kārtība) Vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
- Vārdu kārtība (arī kārta) Vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
- Vārdu kārta (arī kārtība.) Vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
- Skaitāmais pantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles dalībai.
- Skaitāmais pantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- virst Vārīties (1). Būt tādam, kurā kas vārās.
- virt Vārīties. Būt tādam, kur kas vārās.
- Uzmesties par kaklakungu Varmācīgi uzspiest (kādam) savu gribu, varmācīgi pakļaut (kādu) sev.
- varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to. Ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
- savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- vāverāda Vāveres āda (parasti kažokāda).
- ievēcināt Vēcinot sagatavot (kādai darbībai).
- dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un kāda iekšējā orgāna vienlaicīga savilkšanās.
- aizvedināt Vedinot panākt, ka attālinās. _imperf._ Vedināt prom. Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp. _imperf._ Vest šurp. Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp. _imperf._ Vizināt šurp. Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt. Vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt prom. _imperf._ Vest prom. Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas. Arī uzvadīt (1).
- atvest Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp. _imperf._ Vest šurp. Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārvest Vedot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Atvest (kādam ko).
- ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
- uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos). Šāda veģetācijas tipa mežs.
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- šūt Veidojot diegu šuves, vīles, saistīt (kāda materiāla, piemēram, auduma, ādas, gabalus). Šādā veidā saistot detaļas, elementus, gatavot (ko, piemēram, apģērbu, apavus, to daļas), arī veikt (to) apdari.
- rezervuārs Veidojums (piemēram, tvertne, balons, baseins) kādas (parasti šķidras, gāzveida) vielas uzglabāšanai, arī transportēšanai.
- slīpslāņojums Veidojums no (kā, piemēram, iežu) dažāda slīpuma slāņiem.
- piramīda Veidojums, kas ir līdzīgs šādam daudzskaldnim.
- vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- paaugstinājums Veidojums, kas paceļas, atrodas augstāk par apkārtējo virsmu. Laukums uz šāda veidojuma.
- uzbūve Veidojums, konstrukcija u. tml., kas ir izveidota uz kādas pamatnes, virsmas.
- sega Veidojums, parasti no tekstilmateriāla vai ādas, priekšmetu pārsegšanai.
- standartizācija Veidošana, vienādošana pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- vasara Veidošanās un attīstības augstākā pakāpe (piemēram, kādai parādībai).
- rudens Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma beigu posms (piemēram, kādai parādībai), kam parasti seko norišu pārtraukums, (kā) bojāeja.
- jaunība Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
- pavasaris Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
- ziedonis Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
- plānot Veidot (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu.
- formalizēt Veidot (kādas parādības, struktūras u. tml. aprakstu) ar noteiktiem formāliem paņēmieniem.
- mūrēt Veidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
- jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- dibināt Veidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli uz kāda pamata).
- krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu (3), klājot to uz kādas virsmas.
- stigot Veidot apvidū īpašu (kā) joslu. Veidot (apvidū) joslu kādam nolūkam.
- retināt Veidot lielākas atstarpes (piemēram, kāda kopuma sastāvdaļām).
- imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti).
- vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
- vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kādas, piemēram, sabiedriskas parādības, tās īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
- vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam cilvēkam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības (spējas, zināšanas u. tml.).
- vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam dzīvniekam, augam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības.
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē). Būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- standartizēt Veidot, vienādot pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- raisīties Veidoties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.). Būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- dibināties Veidoties, tikt veidotam (uz kāda pamata).
- metode Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai). Paņēmienu, principu sistēma, kas regulē praktisko vai teorētisko darbību.
- universālveikals Veikals, kurā mazumā pārdod dažādas plaša patēriņa preces.
- dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot «dievs palīdz!».
- Labu ceļa vēju! Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- Laimīgu ceļu! Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- Labu ceļa vēju! arī Laimīgu ceļu! Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- Laimīgu ceļu! arī Labu ceļa vēju! Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- dalīt Veikt (kāda skaitļa) dalīšanu.
- reizināt Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu.
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- rotaļāties Veikt kādas rotaļai raksturīgas darbības (parasti par bērniem).
- spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem). Rotaļāties (1).
- rīkoties Veikt kādu darbību, kādas darbības (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti.
- strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
- strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
- Parastais vekselis Vekselis, kurā ietverta kādas personas saistība samaksāt vekselī minētajai personai norādīto naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
- Pārvedu vekselis Vekselis, saskaņā ar kuru maksātājs ir kāda trešā, vekseļa devēja norādītā persona.
- rādiusvektors Vektors, kas iet uz patvaļīgu telpas punktu no kāda fiksēta punkta.
- Pēc tam Vēlāk. Tad, kad ir izbeidzies kāds laikaposms. Tag, kad ir izbeigusies kāda darbība, process, stāvoklis
- Pēc tam Vēlāk. Tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms. Tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, norise, stāvoklis.
- sekmes Vēlamais, kādam mērķim, nodomam atbilstošais (darbības, rīcības) rezultāts. Arī panākums.
- Tīkot pēc (kāda) dzīvības Vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi.
- uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
- uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas.
- atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp. _imperf._ Vilkt šurp. Velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilkt Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku. Velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
- upurēt Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
- ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
- domāts Veltīts, paredzēts (kādam).
- aizvelt Veļot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- atvelt Veļot atgādāt šurp. _imperf._ Velt šurp. Veļot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- Virspusējās vēnas Vēnas, kas atrodas zem ādas un savāc asinis no ādas un zemādas audiem.
- Darāmā kārta Verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- Nolasīt vārdus no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
- rādīt Vērst (parasti ar žestu) (kāda) uzmanību (uz ko), šādā veidā informēt (par ko).
- sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
- nākt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību). Izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).
- griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot). Doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
- jautāt Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
- sūdzēt Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
- vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu. Jautāt.
- taujāt Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem. Arī jautāt.
- veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu). Vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
- piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem. Brīdināt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā).
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
- pavadvēstule Vēstule, ko pievieno kādam sūtījumam.
- papīrs Vēstules, piezīmes, manuskripti u. tml., kas kādam pieder, ir kāda rīcībā.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma).
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai). Cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai).
- ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai).
- ievicināt Vicinot sagatavot (kādai darbībai).
- lauks Vide, apstākļi, arī nozare, kur risinās kāda darbība, process, izpaužas kāda parādība.
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
- prokurators Viduslaikos Rietumeiropā - kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
- sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- aspekts Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. aplūkošanā). Skatījums.
- griezums Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. vērtējumā). Skatījums, aspekts.
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- gaisma Viedoklis, no kāda, kas tiek aplūkots, vērtēts. Nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
- Vēja bakas Viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas.
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās. Viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- pieskandināt Viegli piesist (parasti pie kāda trauka), lai radītu skaņu.
- pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu. glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu). Būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē). Būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- pumeks Viegls, porains vulkānisks iezis. Šāda ieža gabals.
- divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs. Arī šāda rakstura svīta.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
- stabilizators Viela, kas aizkavē kādas reakcijas norisi.
- inhibitors Viela, kas kavē kādas ķīmiskas reakcijas norisi.
- substrāts Viela, vide, kas ir nepieciešama kāda, parasti ķīmiska.
- šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu. Šādas spējas kvantitatīvais raksturojums.
- substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- kortelītis Viena ceturtā daļa litra vai stopa. Šāda tilpuma trauks.
- puse Viena no (kāda priekšmeta) virsmām.
- stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
- elements Viena no (kāda veseluma) sastāvdaļām.
- puse Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- pusaploce Viena no aploces divām vienādajām daļām. Daļa aploces, parasti aptuvena aploces puse.
- pusaplis Viena no apļa divām vienādajām daļām. Daļa apļa, parasti aptuvena tā puse.
- vīkallapa Viena no dažādas konsistences, krāsas, formas pārveidotām lapām, kas sedz ziedkopu pie tās pamata.
- puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām.
- pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām. Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- puslode Viena no lodes divām vienādajām daļām. Daļa lodes, parasti aptuvena tās puse.
- pusloks Viena no loka divām vienādajām daļām. Daļa loka, parasti aptuvena tā puse.
- taktsdaļa Viena no metriski vienādajām daļām taktī.
- pusriņķis Viena no riņķa divām vienādajām daļām. Daļa riņķa, parasti aptuvena tā puse.
- Dzeltenā kaite Viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- Dzeltenā kaite Viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- vāks Viena no šāda ietvara divām daļām.
- homoforma Viena no tādām divu vai vairāku vārdu formām, kuru izruna ir vienāda.
- pusvilnis Viena no viļņa divām vienādajām daļām.
- Vienlīdzīgi teikuma locekļi Viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- paaudze Vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums. Ģenerācija.
- reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.).
- gredzens Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās.
- vienveidīgs Vienāda veida, vienāda rakstura.
- izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
- superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā. Šādas ievietošanas rezultāts.
- kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā. Vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
- katedra Vienas vai vairāku radniecīgu zinātņu nozaru mācību spēku grupa augstākajā mācību iestādē. Telpa, kurā darbojas šāda grupa.
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- flokši Viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās.
- cinnija Viengadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
- klarkija Viengadīgs dekoratīvs naktssveču dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem ķekaros.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem.
- magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu. Šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
- aizvirzīties Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā). _imperf._ Virzīties prom. Virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (12). Skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (2). Skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (6). Skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (7). Skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (8). Skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist (9). Skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> sist (1). Skaņa, ko rada šāda darbība.
- lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem - dažādas formas un lieluma vasas veidojums, kurā norisinās fotosintēze un citi augu dzīvībai svarīgi procesi.
- līdzpilsonis Viens no diviem vai vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus.
- līdzparādnieks Viens no diviem vai vairākiem vienlaicīgiem (kāda) parādniekiem.
- variante Viens no kādas skaitļu kopas elementiem.
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu dō un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
- homofons Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna ir vienāda.
- homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
- versija Viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem.
- infuzorijas Vienšūņi ar divējāda tipa kodolu un skropstām klātu ķermeni.
- audi Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas.
- stūris Vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga.
- aizstraume Vieta aiz kāda šķēršļa tekošā ūdenī (upē, jūrā), kur nav jūtams vai ir maz jūtams straumes tecējums.
- Beigu punkts Vieta, arī laika moments, kurā beidzas kāda kustība, norise u. tml.
- sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml. Sākuma punkts.
- Sākuma punkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml. Sākumpunkts.
- Sākuma punkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml. Sākumpunkts.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- centrs Vieta, iestāde, organizācija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
- mala Vieta, kas atrodas (kādas rindas) sākumā vai beigās. Vieta, kas atrodas (kādas kopas) ārpusē, parasti samērā tuvu pie (tās) robežām.
- perifērija Vieta, kas atrodas kāda nozīmīga ģeogrāfiska centra apkaimē un veido tā nomali.
- mugurpuse Vieta, kas atrodas pie šādas priekšmeta puses, daļas.
- izeja Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
- postenis Vieta, kur (kādam) jāveic attiecīgais darbs, jāpilda attiecīgais uzdevums, pienākums.
- Nervu punkts Vieta, kur nervs ir tuvu ādai vai pieguļ kaulam.
- kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai. Vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
- nomale Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
- depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piemēram, kādas vielas.
- apakšstacija Vieta, telpa, kur uzstādīta šāda iekārta.
- pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta.
- zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
- Norādāmais vietniekvārds Vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- Norādāmais vietniekvārds Vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- atraitnīte Vijolīšu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
- vijolīte Vijolīšu dzimtas lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties. Vijoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- vilce Vilcējspēks (1), šāda spēka avots.
- vilcināties Vilcināt kā, parasti kādas darbības, uzsākšanu.
- atvilināt Vilinot atdabūt šurp. _imperf._ Vilināt šurp. Vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilināt Vilinot attālināt. _imperf._ Vilināt prom. Vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
- pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā). Šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- vilkāda Vilka āda (parasti kažokāda).
- atvilnīt Vilnījot atplūst šurp. Vilnījot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mahinācija Viltīgs paņēmiens, viltīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai). Arī blēdība (2).
- refrakcija Viļņa frontes, gaismas stara virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa (stara) izplatīšanās ātrums.
- atviļņot Viļņojot atplūst šurp. Viļņojot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atviļņot Viļņojot atvirzīt šurp. Viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- plands Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā. Troksnis, ko rada šādas kustības.
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas.
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
- saimnieks Vīrietis, kura rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
- atvirmot Virmojot atvirzīties šurp. Virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvirpināt Virpinot attālināt. _imperf._ Virpināt prom. Virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināties. _imperf._ Virpuļot prom. Virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp. Virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp. _imperf._ Virpuļot šurp. Virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzkalns Virs (kā) pamala izveidots vai izveidoties neliels, parasti kādas masas, paaugstinājums.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Labā puse Virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- plakne Virsma (piemēram, priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma. Arī skaldne.
- šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā). Attiecīgais šāda šķēluma attēls.
- kornets Virsnieka zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas armijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos). Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā). Virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
- tituls Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai).
- tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
- tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tādējādi Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tāpat Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, stāvokļa pazīmi, ko konkretizē palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums. Tāpēc.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli «ka» ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli «ka» ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- kasandra Viršu dzimtas mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām.
- iekšā Virzienā uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru.
- tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- tikt Virzīties (pie kāda), lai nonāktu saskarsmē (ar to). Gūt iespēju veidot saikni (ar kādu).
- tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības. Kļūt tādam, kam ir iespēja strādāt, mācīties (kur).
- skarties Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko). Kļūt tādam, kas ko skar (1).
- spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
- sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku). Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas). Virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem. Virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
- tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp. _imperf._ Virzīt šurp. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt. _imperf._ Virzīt prom. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
- uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Virzoties nokļūt uz kādas vietas.
- šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem). Būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija. Kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
- visuriene Visas, dažādas vietas.
- zenīts Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā.
- nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai.
- Tehniskais minimums Visnepieciešamāko tehnisko zināšanu un prasmju kopums (kāda darba veikšanai).
- tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.).
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: tur (2).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: te [1] (2).
- tas Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas.
- Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
- Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
- formula Vispusīgs un precīzs (kāda jēdziena, attiecības, likuma) definējums. Īsi izteikts definējums, raksturojums.
- panteons Visu kāda kulta dievu kopums.
- telpa Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa.
- pūpols Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
- aizzagties Zagšus attālināties. _imperf._ Zagties prom. Zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus). Nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
- zaķāda Zaķa āda (parasti kažokāda).
- zaķenīca Zaķādas, arī trušādas cepure. Zaķene (2).
- koncertzāle Zāle, kas iekārtota koncertiem. Celtne, kurā ir šāda zāle.
- zamšs Zamšāda.
- ziemišķāda Zamšāda.
- pamest Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā. Arī izšķērdēt.
- atstāt Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā. Izšķērdēt.
- Krist (kāda) acīs Zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās. Organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
- sals Zema kādas vides temperatūra.
- Zila acs Zemādas asins izplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
- Zila acs Zemādas asisnizplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai). Šāda tauku slāņa šķēle, gabals. Šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- uradņiks Zemākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas apriņķa policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas pilsētu policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un citu valstu armiju artilērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konstebls Zemākā dienesta pakāpe policijā (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs). Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- atašejs Zemākais diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Šāda ranga diplomāts.
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni). Zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi). Zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
- platība Zeme, ko kāds apsaimnieko. Zeme, kas kādam pieder.
- Nekustamais īpašums Zeme, tās bagātības un celtnes (kā kāda kapitālistisks piederums).
- teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā. Arī apmešanās vieta, neliels miteklis.
- gruntsgabals Zemes gabals, kas atrodas kādas personas privātīpašumā (feodālismā, kapitālismā).
- atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
- lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. Feods.
- tehnosfēra Zemeslodes daļa, kurā noris saimnieciskā, parasti ar tehnikas izmantošanu saistītā, darbība, arī zemeslodes daļa, kuru ietekmē šāda darbība.
- kažoks Zīdītāju dzīvnieku, parasti biezs, garš, apmatojums, arī āda ar šādu apmatojumu.
- valis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Vaļveidīgie.
- vaļveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem. Attiecīgais augļu sakopojums.
- Nekārtns zieds Zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām.
- ziemišķis Ziemišķāda.
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā. Ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
- izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses). Izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir pārsātinātas ar ogļskābi.
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- iekavas Zīme (), [] vai {} vai zīme ar kuru norāda uz matemātisko darbību secību.
- diēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par pustoni.
- dubldiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni.
- bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni.
- dublbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni.
- volta Zīme nošu rakstā, kas norāda uz skaņas, skaņu kopas atkārtojumu.
- robežzīme Zīme, ar ko norāda uz (kādas teritorijas) robežu.
- vēstnesis Zīme, kas norāda uz (ko), parasti gaidāmu, iespējamu. Arī priekšvēstnesis.
- miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
- diagramma Zīmējums, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme.
- dermatoloģija Zinātne par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
- metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
- kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes.
- daktiloskopija Zinātne, kas pētī cilvēka roku pirkstu ādas līniju veidoto rakstu.
- vēsture Zinātne, kas pētī cilvēku sabiedrības attīstību, tās posmus. Arī zinātne par kādas nozares attīstību, tās posmiem. Attiecīgais mācību priekšmets.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas Svētos Rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- televīzija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver kustīgu attēlu pārraidi ar elektrisko signālu starpniecību; šādas pārraides veids, arī process.
- monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkota kāda atsevišķa problēma.
- planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- komentārs Zinātniski pamatots izskaidrojums, paskaidrojošas piezīmes (kādam tekstam).
- filoloģija Zinātnisko mācību kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- licenciāts Zinātnisks grāds, kas atbilst doktora grādam (dažās ārzemju universitātēs). Persona, kam ir šāds grāds.
- hipotēze Zinātnisks pieņēmums kādas parādības izskaidrošanai.
- Nāves ziņa Ziņa par (kāda) nāvi, arī šāds paziņojums presē.
- personālijas Ziņas par kādas personas dzīvi, darbību.
- zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta).
- iet Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
- zvērāda Zvēra āda (parasti kažokāda).
- nosūdzēt Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).
- žirokompass Žiroskopiska ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna, virzienu.
- haimorīts Žokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
āda citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV