Paplašinātā meklēšana

Meklējam ī.

Atrasts vārdos (580):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Abas) rokas aizņemtas (Abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
(Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
(No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
(Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
(Iz)glābt stāvokli (arī situāciju) (At)rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
Savā vaļā (Brīvi par dzīvniekiem).
(Būt) stāvoklī (Būt) grūtniecības stāvoklī.
(Cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(Cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(Dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos.
(Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) (Ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu). (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (Ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
(Pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (Ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
(Pa) vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (Ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
(Pār)šaut (arī cirst) pār strīpu (arī svītru), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri strīpai (arī svītrai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(Sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
(Iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu) (Iz)locīt zāģa zobus.
(Aiz)iet postā (Iz)nīkt.
Atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus.
(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt. Nelietderīgi izmantot.
griezt (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
(Iz)likt kārtis (Iz)zīlēt pēc kartīm.
Lielais pirksts (kājas) īkšķis.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)izturēt kritiku (Ne)atbilst kādām prasībām.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
(Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā. Arī (ne)uztraukties.
(Ne)dabūt dibenā (Ne)spēt norīt.
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (Ne)uzskatīt citus par muļķiem.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
Darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži novec (no)darīt pāri.
Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
(No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
(No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
(No) ņemt mēru (no)mērīt (ko).
Uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību.
(No)iet (retāk aiziet) dibenā (No)slīkt, (no)grimt.
Turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
(Iet) kā pa ciņiem (Noris) ar grūtībām.
(Pa)agra rīta stunda (pa)agrs rīts.
(Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
(Pa)dzīt (retāk plēst) velnu (Pa)jokot. Arī (pa)muļķot kādu.
(Pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (Pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Pa(dot) dievpalīgu (Pa)teikt «dievs palīdz!».
(Iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
(Iz)iet (arī saiet) šķērsu (biežāk šķērsam) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
Iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti. (no)risināties kļūmīgi.
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pār)iet pušu (pār)plīst.
(Pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko).
(Pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā.
(Sa)liekt ragā (pie)spiest būt paklausīgam, padevīgam.
(Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
(Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
(Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
Klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
(Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
(Uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū.
(Uz)tīt spoli (uz)tīt uz spoles kādu materiālu.
gads 12 mēnešu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, kad atzīmē pasaulē pirmo padomju cilvēka lidojumu kosmosā.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš. Pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad pāriet uz citu nomas vai darba vietu.
Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
Dimanta kāzas 75 gadu laulības dzīves jubileja.
Fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
abatija Abata pārvaldītais klosteris kopā ar šim klosterim piederošo teritoriju.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
Abi (arī visi) vienā maisā bāžami, arī abi labi, bāz (tik) maisā Abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
Abi (arī visi) vienā maisā bāžami Abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
Abi (arī visi) vienā maisā bāžami Abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) olu kopa (ūdenī).
Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
Rupjā lopbarība (arī barība) Āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
Rupjā lopbarība Āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas), avīzes.
divpusgriezīgs Abpusgriezīgs.
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
Aukstais abscess Abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Acīm redzot (arī redzami) Acīmredzot.
Acīm redzami (arī redzot) Acīmredzot.
Acīm redzot (arī redzami) Acīmredzot.
Acs baltums Acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
Acs baltums Acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
nistagms Acs ābola nepatvaļīga, ātra, ritmiska raustīšanās.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa - caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis.
retīna Acs tīklene.
retinīts Acs tīklenes iekaisums.
katarakta Acu slimība, kuras pazīme ir acs lēcas apduļķojums.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
rāviens Acumirklī, tūlīt.
Ar (vienu, arī vienu vienīgu) rāvienu, arī (vienā) rāvienā, arī uz rāviena (rāvienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
momentāns Acumirklīgs. Ļoti ātri pārejošs.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
maisiņš Ādas kroka zem acīm.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis. Valnī ieadīta citas krāsas svītra.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
adāms Adīklis.
mašīnadīšana Adīšana ar adāmmašīnu.
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
adījums Adīšanas veids.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
adījums Adīts priekšmets.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
palē Administratīva celtne (Francijā).
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos. Attiecīgā teritorija.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vaivadija (2).
vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vojevodiste (2).
pagasts Administratīvi teritoriāla vienība apriņķī (Latvijā no 1866. gada līdz 1949. gadam).
mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība.
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs). Celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
kopsapulce Administratīvs orgāns (piemēram, kolhozā).
arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot. Noadīt.
izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
adventisms Adventistu sektas reliģiskā mācība.
advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs. Advokāta arods, darbs, profesija.
Zvērinātais advokāts Advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
Mazās dienās Agrā bērnībā.
Mazā tumsiņā (arī tumsā) Agra rīta krēslā
Mazā tumsā (arī tumsiņā) Agrā rīta krēslā.
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus. Arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk, nekā vajag. Arī priekšlaicīgi.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
Valču krēsls Agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti. Bisīte.
bisīte Agrīna ēdamā sēne.
kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
agrīnums Agrīnība.
agrs Agrīns (4).
agrējs Agrīns, agrs.
Agra (rīta) stunda Agrs rīts.
aģitkolektīvs Aģitācijas kolektīvs.
stīvēt Ai pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
sauksme Aicinājums (uz kādu darbību). Arī tieksme.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
bildinājums Aicinājums noslēgt laulību.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
Ņemt palīgā Aicināt palīgā (kādu).
Ņemt palīgā Aicināt palīgā (kādu).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
dumpot Aicināt uz dumpi [1]. Radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. _imperf._ Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu). _imperf._ Airēt apkārt.
aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu). _imperf._ Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp _imperf._ Airēt šurp Airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēties Airējot pavirzīties.
pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
irties Airējot virzīties (kurp). Airēties.
airēties Airējot virzīties (kurp). Irties.
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai. Attiecīgā lopkopības nozare.
merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu. Šīs šķirnes aita.
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs. Ārzemju.
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
izbaidīt Aizbaidīt.
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
aizbadīt Aizbakstīt.
sprūdenis Aizbāznis. Arī tapa.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
aizšaujamais Aizbīdnis (2).
šīberis Aizbīdnis (dūmvadam).
aizruna Aizbildināšanās. Atrunāšanās. Arī iegansts.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizbildniecība Aizbildnība (2).
kuratorija Aizbildnība, aizgādnība.
protekcija Aizbildnība, aizgādnība.
aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai). Rāvējslēdzējs.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai. Aizpīpēt.
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa Šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
aizaugt Aizdzīt (par brūci).
aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt.
aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
Aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) Aizdzīt, padzīt.
Aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) Aizdzīt, padzīt.
Aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) Aizdzīt, padzīt.
Pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) Aizdzīt, padzīt.
Padzīt (arī aiztriekt, retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie (visiem) jodiem, (visiem) velniem) Aizdzīt.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
paspārne Aizgādība, aizbildnība.
patronāts Aizgādība, aizbildnība.
Zem spārniem (arī spārna) Aizgādībā, aizbildnībā. Arī patvērumā.
aizgādnība Aizgādība.
aizgādniecība Aizgādība.
eksaltācija Aizgrābtība, satraukums. Slimīga jūsma.
eksaltēts Aizgrābts, satraukts. Slimīgi jūsmīgs.
aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
aizgrīļot Aizgrīļoties.
kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
latīnisms Aizguvums no latīņu valodas.
lībisms Aizguvums no lībiešu [1] valodas.
Izņemt atvaļinājumu Aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
Aiziet par tālu Aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizkustēties Aiziet, aizvirzīties. _imperf._ Kustēties prom. Aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aizmaldīties Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
aizlipt Aizķept (par acīm).
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
brīdinājums Aizliegums (ko darīt).
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizlīgoties Aizlīgot (1).
aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
aizmirst Aizmāršībā, izklaidībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu). Vairs nelietot, neizmantot (ko).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu). Neatrast (vajadzīgos vārdus).
nebūtība Aizmirstība (1).
nemiņa Aizmirstība (1).
nebūtība Aizmirstība (2).
nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
aizmilzt Aizpampt (par acīm).
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
aizdot Aizprecināt, izdot pie vīra.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
piezīme Aizrādījums.
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
aizdzīt Aizraidīt. Padzīt.
norakstīt Aizrakstīt (1).
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
aizrautīgums Aizrautība.
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi.
No pilnas sirds Aizrautīgi, dedzīgi.
No pilnas sirds Aizrautīgi, dedzīgi.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs. Spēcīgs (par pārdzīvojumu).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
lēkts Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, dzīves posmam).
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
aizstāvība Aizsardzība (3).
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās. Aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
maksts Aizsargapvaiks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
aizstāvēt Aizsargāt (kādu) pret fiziskiem pārdarījumiem.
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
atkost Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
ķivere Aizsargcepure. Arī bruņucepure.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
bruņas Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt. Arī aizslēgt.
aizslacināt Aizslacīt.
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
mīnēt Aizsprostot (ko) ar mīnām. Gatavot uzspridzināšanai (ko), novietojot mīnas.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
augšā Aizstāj verba priedēkli «uz-» (imperfektīvajā veidā).
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
dublēties Aizstāt vienam otru. Arī atkārtoties.
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
atsvērt Aizstāt. Būt līdzvērtīgam.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
aizstāvniecība Aizstāvība (2).
protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu).
aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
aizmest Aizsviest (kā nederīgu, nevajadzīgu).
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas). Aizšļakstīt.
aizjozt Aiztaisīt (jostu). Aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi. _imperf._ Korķēt ciet.
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus). _imperf._ Tepēt ciet.
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku.
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
aiztrīcēt Aiztrīcēties.
aiztrīsēt Aiztrīsēties.
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē). Nodzīvot.
pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu).
izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža.
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
aizlaist Aizvadīt.
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (parasti slūžām).
pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu). Nolaupīt.
aizlaist Aizvirzīt (aiz kā).
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām). Aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
akcionārs Akciju īpašnieks.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
dividende Akciju sabiedrības peļņas daļa, ko sadala pēc akcijām.
Akcijas ceļas Akciju vērtība paaugstinās.
Akcijas krīt Akciju vērtība pazeminās.
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
astilbes Akmeņlauzīšu dzimtas dekoratīvi krūmveida ziedaugi.
hortenzija Akmeņlauzīšu dzimtas krāšņumkrūms ar plašām ziedkopām.
Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
ērkšķogas Akmeņlauzīšu dzimtas ogulāji ar ērkšķainiem zariem un lielām, ovālām ogām.
upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
mērkaķoties Ākstīties (1).
žākstīties Ākstīties (1).
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
Skatuves kustības Aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
kinoizmēģinājums Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam). Lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
Pirmais mīlētājs Aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
Pirmais mīlētājs Aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
Komēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
Traģēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
kirijs Aktinīdu grupas ķīmiskais elements.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements.
aktinomikoze Aktinomicēšu izraisīta slimība (parasti mājlopiem).
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība. Rosme.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). Arī līdzjūtība.
nemiers Aktīva masu darbība pret apspiedējiem, arī sacelšanās.
pretspars Aktīva pretestība pret (ko).
attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā. Cīnīties (2).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
apkarot Aktīvi vērsties (pret nevēlamiem vai naidīgiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
darbīgs Aktīvs (par vielām). Arī iedarbīgs.
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs. Tas, kas atbalsta (2).
spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
enerģisks Aktīvs, darbīgs.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
Arhitektūras akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
Ārējais reids Akvatorija daļa pretī ostas ieejai.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
metināt Āķēt, kabināt. Arī pogāt.
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
kondotjers Algotņu karaspēka vadonis (no 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Itālijā).
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
rezerpīns Alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu.
strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
kārs Alkatīgs, mantkārīgs.
alkatains Alkatīgs.
badīgs Alkatīgs. Mantrausīgs.
nepiepildāms Alkatīgs. Negausīgs (2).
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
Velna dzēriens (arī dzira) Alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
Zāļu šņabis Alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
kalnākāpējs Alpīnists.
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
suiti Alsungas novada iedzīvotāji.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
Jūras kāposti Aļģes, kuras izmanto uzturā, ārstniecībā.
narcise Amariļļu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
darbs Amata pienākumi, to veikšana. Arī ieņemamais amats.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji.
amonjakūdens Amonjaka šķīdums ūdenī.
zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve. Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu.
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
Anatomiskais teātris Anatomikums. Arī morgs.
Uroģenitālā sistēma Anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
golfs Anglijā izplatīta sporta spēle, kurā bumba ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337.gada līdz 1453.gadam.
konformisms Anglikāņu baznīcas mācība. Saskaņa ar šo mācību.
metodisti Anglikāņu baznīcas sekta. Šīs sektas locekļi.
jards Angļu garuma mērvienība - aptuveni 914 milimetri.
Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
lambetvoks Angļu sarīkojumu deja.
čartisms Angļu strādnieku revolucionāra kustība 19. gadsimta pirmajā pusē.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
dubultkvartets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti). Oktets.
Ledus kontinents Antarktīda.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
haidamaks Antifeodālas kustības dalībnieks Ukrainas daļā, kas atradās Polijas varā (18. gadsimtā).
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
klasika Antīkie literatūras un mākslas darbi.
antikvariāts Antīku lietu veikals.
Latīņu burti Antīkva.
antisemīts Antisemītisma piekritējs. Cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
Kālija permanganāts Antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
Etniskā antropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī rases.
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
kranioloģija Antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš. Arī šalle.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām).
pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
miksīnas Apaļmutu klases apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
mēraparāts Aparāts (kā) mērīšanai.
sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru sausa un saslapināta - rādījumiem.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
spirolits Aparāts gaisa sastāva analīzei.
refraktometrs Aparāts gaismas refrakcijas koeficienta mērīšanai.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai. Pulverizators.
reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
vakuummetrs Aparāts retināto gāzu pilnā spiediena mērīšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un reproducēšanai.
radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
kimogrāfs Aparāts svārstību grafiskai reģistrācijai.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai. Telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
galvanometrs Aparāts vāju elektrisko strāvu, spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus. Projekcijas aparāts.
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
indikators Aparāts, kas noder vizuālai norādīšanai, kontrolei, arī mērīšanai.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
kaste Aparāts, mašīna (parasti radiouztvērējs, automobilis).
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību). Apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība. Arī dāvana.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
kapenes Apbedījumu vieta.
Pāridarījuma jūtas Apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs. Izvadītājs (2).
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
norakt Apbedīt (ierokot zemē).
Aizvadīt (arī pavadīt) pēdējā gaitā Apbedīt mirušo.
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
paguldīt Apbedīt zem (kā).
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
apguldīt Apbedīt, apglabāt.
guldināt Apbedīt, apglabāt.
guldīt Apbedīt, apglabāt.
Guldīt zemes klēpī Apbedīt, apglabāt.
Guldīt zemes klēpī Apbedīt, apglabāt.
Atdot zemei (arī zemes klēpim) Apbedīt, apglabāt.
glabāt Apbedīt.
Dabūt zem (arī apakš) zemes Apbedīt.
Dabūt zem (arī apakš) zemes Apbedīt.
paglabāt Apbedīt.
pavadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā.
vadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā. Pavadīt (3).
apbrīns Apbrīna.
Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
saķert Apcietināt. Notvert un atņemt brīvību.
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
apdomīgums Apdomība.
gudrs Apdomīgs.
aizskart Apdraudēt, ierobežot (tiesības, intereses u. tml.).
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
apdzirdināt Apdzirdīt.
aizņemt Apdzīvot.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu lauku apvidu.
miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
oranža Apelsīns (1).
oranža Apelsīns (2).
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti u. tml.) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) Apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
Notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) Apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
Virspilskunga tiesa Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
apgāde Apgādāšana, apgādība (1).
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
apbruņot Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem).
piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
finansēt Apgādāt ar (parasti neatmaksājamiem) naudas līdzekļiem (pasākumu, iestādi, uzņēmumu).
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku). Arī nometināt (1).
apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju).
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus). Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem.
aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
informētība Apgādātība ar informāciju.
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
Maizes tēvs Apgādnieks. Arī darba devējs.
apgādība Apgāds, apgādniecība.
apgaisme Apgaismība.
apgaismniecība Apgaismība.
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs. Cīnītājs pret dzimtbūšanu.
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
fots Apgaismojuma mērvienība.
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai.
gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
Gāzes radziņš Apgaismošanas ierīce, kur gaismu rada degoša gāze.
laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
svečturis Apgaismošanas ierīce, kurs iestiprina sveces vai sveci.
Kails apgalvojums Apgalvojums bez pierādījuma.
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
rakt Apglabāt, apbedīt.
appaijāt Apglāstīt.
apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
apgrābāt Apgrābstīt (1).
apgrābāt Apgrābstīt (2).
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
apšķibīt Apgriezt, arī aplauzīt.
apcirpt Apgriezt, saīsināt (spārnus).
Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
pieguldīt Apguldīt (daudzus). Dot (daudziem) naktsmājas.
saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
apguldināt Apguldīt.
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt. Piesavināties (2).
nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko).
ieņemties Apgūt. Iemācīties.
pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
panckas Apģērba gabali. Arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
Modes ateljē Apģērbu šūšanas darbnīca.
Modes ateljē Apģērbu šūšanas darbnīca.
Mest (arī lekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem).
hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem).
pamatīgs Apjomīgs, liels.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
ietvars Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
vide Apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
kauns Apkaunojums. Arī negods.
Apkaunot (kāda, kā) vārdu Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu). Aptraipīt.
notraipīt Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
summārs Apkopots. Arī rezumēts.
nokopt Apkopt (mājdzīvniekus).
pakopt Apkopt (mājdzīvniekus).
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
Tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi).
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
apķērīgums Apķērība.
aprakste Apķīlāšanas akls.
noķīlāt Apķīlāt (1).
izķīlāt Apķīlāt (2).
apsūtīt Aplaist (apkārt). Aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
pārlieties Aplaistīties.
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu). Pabeigt lāpīšanu.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u.tml.
Nabadzības apliecība Apliecība par personas slikto mantas stāvokli.
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
aplikācija Apliekamais (ārstniecībā).
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
aplīgoties Aplīgot vienam otru, citam citu.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku. Apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru. Uzlikt apvāku.
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
ripulis Aplis (2). Riņķis (2). Arī ripa (1).
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
aptecēt Aplīt (ar ko).
pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
sleņģis Aploda (durvīm, logiem).
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā. Arī aploks.
zirgaploks Aploks zirgu turēšanai un ganīšanai.
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
(Visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
Mācību ierocis Apmācībās izmantojams ierocis.
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
Diferencētā apmācība Apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt piebraukšanas (zirgu).
iejāt Apmācīt jāšanai (zirgu).
izmācīt Apmācīt.
Dienesta suņi Apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
izmainīt Apmainīt (1).
konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu).
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
permutēt Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
apmīt Apmainīt.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
Mainīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Mīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Pārmīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
apmīties Apmainīties.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus).
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
pazust Apmaldīties.
piedurlīste Apmale (durvīm, logam).
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
spalva Apmatojuma krāsa (dzīvniekiem, parasti zirgiem).
spalva Apmatojums (zīdītājdzivniekiem).
pakausis Apmatojums uz šīs galvas daļas.
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
insinuēt Apmelot. Izplatīt melīgus izdomājumus. Ļaunprātīgi aprunāt.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī). Apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā). Novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
Izmest enkuru Apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
Izmest enkuru Apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
kakts Apmešanās vieta. Dzīvesvieta. Miteklis.
novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
klimstēt Apnicīgi riet.
vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
klukstēt Apnicīgi runāt.
rezolūts Apņēmīgs. Enerģisks, drošs.
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
aplikt Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
apmalot Apņemt ar līnija, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
apstīpot Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
noņemties Apņemties (1). Sevī nolemt.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
apmurcīt Apņurcīt (2).
apmurdzīt Apņurcīt (2).
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
dabūt Apprecēt (kādu). Nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
aprakste Aprakstīšana.
deskripcija Aprakstīšana.
noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
protokolēt Aprakstīt, fiksēt (ko) protokolā (1).
notēlot Aprakstīt, raksturot.
parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
Sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
sareibums Apreibums, arī iereibums.
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu. Arī saskaitīt (2).
rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu.
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem. Šīs aprikožu šķirnes auglis.
Sulu mēnesis Aprīlis.
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
cietpaurains Aprobežots. Truls. Ietiepīgs.
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
aprūpe Aprūpība.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
apture Apsardzības priekšgrupa.
pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu [1] (1).
apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku. Aiztaisīt.
apsēja Apsējības.
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem). Uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
apsildītājs Apsildīšanas ierīce.
latot Apsist ar latām vai kārtīm.
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
apskatīties Apskatīt (1).
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
izlūkot Apskatīt, izskatīt.
raudzīt Apskatīt.
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt.
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
spīļapskava Apskāva, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
Zirga kāja Apslēpta negatīva iezīme.
Zirga kāja Apslēpta negatīva iezīme.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar goda vārdu.
Dot godavārdu (arī goda vārdu) Apsolīt ar godavārdu.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu. Apvizēt (1).
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
apliesmot Apspīdēt.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
Likteņa pabērni Apspiesti, ekspluatēti cilvēki. Cilvēki, kam dzīvē neveicas.
nospiestība Apspiestība. Nebrīve.
saspīlēt Apspīlēt.
apdurstīt Apspraudīt (visapkārt).
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai. Arī parks.
zaļums Apstādījumi.
apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
Kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
Kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura.
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
Kā sprostā Apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
konstelācija Apstākļu sagadīšanās.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts.
apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā). Atrasties (piemēram, bezdarbībā).
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
piestāt Apstāties kādā virzībā.
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas orgānā.
Konfirmēt līgumu Apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes orgānā.
aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
pleķis Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts. Fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals.
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu.) ar stipru sārma šķīdumu.
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas.
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
sadarīt Apstrādāt, arī sastrādāt.
kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u.tml. un vienlaicīgi žāvējot.
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti.
klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus). Apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana.
atcerēties Apsveikt, arī apdāvināt.
adrese Apsveikuma raksts glītā ietērpā.
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīvesvieta. Zaņķis.
mērķis Apšaudē iznīcināmais, bojājamais objekts. Tas, kurā jāraida kas izšauts, mests.
bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
apšaudīties Apšaudīt citam citu.
atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
aptīties Aptīt sev (ko).
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
apsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
pietīt Aptīt, satīt papildus.
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
apsmulēt Aptraipīt.
aptriept Aptraipīt.
apvārtīt Aptraipīt.
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
Uz to pusi Aptuveni tā, gandrīz tā.
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
Lēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
Uzlēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties; arī saskaisties.
Sacelt seksti (arī spuras) Apvainoties; arī saskaisties.
Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties. Arī saskaisties.
aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to dētaļām).
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
apslāpēt Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
Tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
apvelt Apvārtīt, apviļāt.
apviļāt Apvārtīt.
apviļāties Apvārtīties.
kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu. Apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni.
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām.
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
konfederācija Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības).
federācija Apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas.
brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie.
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
grupēties Apvienojiesgrupās, dalīties grupās.
(Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
(Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasifikācija.
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
federalizācija Apvienošana, savienības veidošana.
atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasificēt.
sakomplektēt Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
Salikties kopā Apvienoties kopīgai darbībai.
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam. Pielīdzināties.
Mesties kopā Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
vienoties Apvienoties. Sasaistīties (2).
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
novīlēt Apvīlēt [2].
panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. _imperf._ griezt apkārt.
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā.
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. Refl. --> apgriezt [1] (1).
Pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
pazeltīt Apzeltīt.
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu. Ļoti daudz.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi). Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
marķēt Apzīmēt (2).
numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
šifrēt Apzīmēt ar šifru (2).
atribūts Apzīmētājs.
pikets Apzīmēts trases punkts (plānā vai teritorijā).
Dzēst pastmarku Apzīmogot pastmarku.
Dzēst pastmarku Apzīmogot pastmarku.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
izjust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas).
sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana.
mānīt Apzināti izturēties negodīgi. Arī krāpt.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
Jaukt galvu (arī prātu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
Jaukt prātu (arī galvu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
apmānīt Apzināti maldināt. Piemānīt.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus. Apkrāpt.
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
Tīšu prātu, arī tīšā prātā Apzināti, ar nodomu, tīšām.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
Ar nodomu Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Atrast sevi Apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
apzinība Apzinīgums.
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
prāts Apziņa. Arī izpratne, domas.
apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
fenomens Apziņas parādība. Apziņas subjektīvais saturs.
nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
transports Ar (kā) pārvadāšanu saistīto darbību kopums.
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
binokulārs Ar abām acīm.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
Krusas grauds Ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
izcīnīt Ar aktīvu darbību iegūt.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
noturēt Ar aktīvu darbību, rīcību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme). Arī novadīt (11).
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
astoņnīšu Ar astoņām nītīm.
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
griezt Ar asu rīku veidot (attēlu, ornamentu) kādā virsmā. Gravēt.
griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
(Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot (3).
sabalsot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot.
atskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
stornēt Ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos.
uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Sviest (1).
sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Mest (1).
polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu. _imperf._ Badīt pretim.
visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
Iedzīt prātu Ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
našķēties Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
atblēdīt Ar blēdību atņemt.
noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
izblēdīt Ar blēdību iegūt (no kāda). Izkrāpt.
ieblēdīt Ar blēdību iegūt.
atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)..
Ar uguni un zobenu Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
Ar uguni un zobenu Ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
Ar ieročiem rokās Ar bruņotu varu. Bruņotā cīņā.
Ar ieročiem rokās Ar bruņotu. Bruņotā cīņā.
atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
atburt Ar burvībām, buršanu atvērt.
atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lasīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
četrasu Ar četrām asīm.
četrdurvju Ar četrām durvīm.
četrnīšu Ar četrām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
četrrūšu Ar četrām rūtīm (par logu).
četrslīpju Ar četrām slīpēm (parasti par jumtu).
četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
Darba mūžs Ar darbu saistītā mūža daļa.
darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
daudznīšu Ar daudzām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
aizsargāt Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
divasu Ar divām asīm.
divdurvju Ar divām durvīm.
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
izdūmot Ar dūmiem izdzīt.
atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt. Nošņākt (2).
pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens. Arī dzeltenbalts.
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt. Arī apdzejot.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
pasaule Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
aerēt Ar gaisa cirkulāciju vēdināt, mainīt.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
balts Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām.
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
gleznot Ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu).
glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs. Šādu skaņdarbu kopums.
grimēt Ar grimu mainīt ārējo izskatu.
grimēties Ar grimu mainīt savu izskatu.
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. _imperf._ Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
Rausties augšā Ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
Sisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
ņurīt Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
Dabūt (ko) iekšā Ar grūtībām ieēst, iedzert.
dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu. Arī dangāt.
(Tikko) (pa)vilkt kājas Ar grūtībām iet.
(Tikko) vilkt kājas Ar grūtībām iet.
izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā) Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus kopa (arī roka) Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā) Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
izcīnīties Ar grūtībām izkļūt cauri (kam), caur (ko).
sasaukt Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
tvarstīt Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
noņurīt Ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi).
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu Ar grūtībām paelpot.
(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt elpu Ar grūtībām paelpot.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu Ar grūtībām paelpot.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
Lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
izvilkt Ar grūtībām panākt, ka izstāsta, izsaka.
piekļūt Ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
režģīt Ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt.
dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
Izsisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
noķert Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
Mīcīt mālus (arī dubļus) Ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
izboksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt.
boksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri lasīt.
izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
pārvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
novelt Ar grūtībām, neskaidri izrunāt.
viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt. Izelst.
elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elsot (2).
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elst.
pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
izsprukt Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
hipnotisms Ar hipnozi saistīto parādību kopums.
hloroformēt Ar hloroformu izraisīt (kādam) narkozes stāvokli.
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
motorollers Ar iekšdedzes motoru darbināms, motociklam līdzīgs viengrambas sauszemes transportlīdzeklis.
izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
iesnains Ar iesnu pazīmēm.
Ar pilnu tvaiku Ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti. Ar pilnīgu atdevi.
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
dzīsla Ar iežiem aizpildīta plaisa zemes garozā.
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
melisms Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju. Melisms.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
Noņemt asinis Ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
aizgrūst Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (arfai).
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements. Arī kājsvira.
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
karabinieris Ar karabīni bruņots strēlnieks. Izlases strēlnieks.
Jo dienas (arī gadus), jo Ar katru dienu (arī gadu).
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
griezt Ar ko asu radīt (ievainojumu, brūci).
šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
pārkomandēt Ar komandu, rīkojumu u. tml. pārvietot (kādu uz kurieni, pie kā, kur).
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
iekrāsot Ar krāsām iezīmēt (ko).
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
atlabināt Ar laipnību panākt, ka vairs nedusmojas.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
Izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) Ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
Izraut nāvei no zobiem (arī no nagiem) Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
Izraut nāvei no zobiem (arī no nagiem) Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
Izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
izmocīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmocīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
Ar (savas) sirds asinīm Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
Ar kalnu Ar lielu kaudzi. Ļoti pilnīgi.
kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
apkārt Ar līkumu (doties).
nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt. ..
ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
pāršaut Ar lodi, šāviņu radīt (kam) caurumu, bojājumu.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
Viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
Viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
atmāt Ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu.
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp. Ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.). Izvilināt (1).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (kā) esamību, iespējamību.
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko).
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp. _imperf._ Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā). Iesviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izsviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nosviest (2).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Mest nelielu attālumu. Pasviest (1).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
nomocīt Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt.
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
izdīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis. Ne pilnīgi šķērsām.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība. Meli.
instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms. Ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
palielināt Ar optisku ierīci panākt, ka (priekšmets, tā attēls) kļūst vizuāli lielāks, labāk saskatāms.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
cienīt Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
labprāt Ar patiku. Arī neiebilstot.
dzeltens Ar patumšu šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
iepelēks Ar pelēku nokrāsu. Pelēcīgs.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
tarēt Ar precīzām metodēm noteikt (kā) masu.
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
izbaudīt Ar prieku, baudu pilnīgi izjust.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp. _imperf._ Dabūt šurp. Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ielauzīt Ar pūlēm iemācīt.
iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
Spiest sevi Ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
izkulties Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
Izmocīt smaidu Ar pūlēm pasmaidīt.
Izmocīt smaidu Ar pūlēm pasmaidīt.
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
pastīvēt Ar pūlēm pavirzīt.
piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
spiest Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
sacīnīt Ar pūlēm, grūtībām iegūt, sagādāt.
ieblīvēt Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt (1).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nēsāt (ko).
stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
izsist Ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest). Stiept (4).
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Uzsisties uz augšu Ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
noķert Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu). Notvert (2).
spiest Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
spiest Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīt (2).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīties (2).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
atraut Ar rāvienu attīt, izplest.
atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
Plātīt rokas Ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
(No)plātīt rokas Ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
Noplātīt rokas Ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
Paplest rokas Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
Rokraksta grāmata Ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
Spēlēt bumbu Ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur). Virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
aizgūtnēm Ar sajūsmu, aizrautīgi.
sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
Salmu maiss Ar salmiem pildīts maiss gulēšanai.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrā dāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu. Arī iesarkans.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom). _imperf._ Saukt prom. Aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.).
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
Pieliet eļļu ugunī Ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko nevēlamu) - par dzīvniekiem.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pavadīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu reaģēt uz (kāda, kā) attālināšanos.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
Pielikt plecu Ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
Pielikt plecu Ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml. Arī pamudināt.
pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara. Pamudināt.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
sešasu Ar sešām asīm.
sešrūšu Ar sešām rūtīm (par logu).
sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
sfigmogramma Ar sfigmogrātu iegūtā līkne.
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt (1).
nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
atsist Ar sitienu atvirzīt šurp. Ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iesist Ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos).
iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
nozvelt Ar spēcīgu sitienu nogāzt.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
Grūst lodi Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
dzīt Ar spēku virzīt (ko).
dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
spridzināt Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm uzrakstīts teksts.
kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
Zīļu vainags Ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
Zīļu vainags Ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.). Ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
Pagrūst zem deguna Ar strauju kustību novietot acu priekšā.
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
pamest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
uzmest Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju). Arī mest (8).
grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
Pagrūst kāju priekšā Ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izraut Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp. _imperf._ Sviest šurp. Ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā). Iemest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izmest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nomest (2).
pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Sviest nelielu attālumu. Pamest (1).
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzmest (1).
pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
zvans Ar šādu instrumentu radītā skaņa.
gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
fotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (parasti uz fotopapīra).
Parketa grīda Ar šādu segumu veidota grīda.
svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
maksts Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā.
aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
Taustīt pulsu Ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
portretēt Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
Nodibināt faktu Ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp. Ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
patriekt Ar triecienu pavirzīt.
pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
trīsdurvju Ar trim durvīm.
trijfāzu Ar trim fāzēm. Trīsfāzu.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trīskājains.
trīsnīšu Ar trim nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar trim nītīm.
trīsrindu Ar trim rindām. Tāds, kas veido trīs rindas.
trīsrūšu Ar trim rūtīm (par logu).
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
trijžuburu Ar trim žuburiem. Trīsžuburu.
izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
(Ar) kailām (arī plikām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
tanks Ar vāku noslēdzams trauks fotofilmu attīstīšanai.
pievalcēt Ar valcēšanas ierīci piestiprināt.
pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
Dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
Taisīt jokus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
Taisīt pekstiņus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
izraidīt Ar varu padzīt, aizdzīt.
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu). Likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
Par varu (arī vari, arī varēm) Ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvēdīt Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp. _imperf._ Vēdīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
viendurvju Ar vienām durvīm.
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīpuma.
vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpuma. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpuma. Vienslīps.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
rings Ar virvēm iežogots kvadrātveida laukums boksa cīņām.
sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
Līdz sirds (arī dvēseles) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība. Arī zālaugu kopums kādā platībā.
zāllauks Ar zālaugiem apsēta aramzemes platība.
zaļganīgs Ar zaļganu nokrāsu. Arī iezaļgans.
zaļgans Ar zaļu nokrāsu. Arī iezaļgans.
aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
zilgans Ar zilu nokrāsu; arī iezils.
bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
kost Ar zobiem radīt (kur, piemēram, robu).
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
rušināt Ārdīt (sienu).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.).
erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
atārdīt Ārdot atdalīt. Ārdot samazināt. _imperf._ Ārdīt nost.
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu) _imperf._ Ārdīt vaļā.
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt. Arī izjaukt.
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt. Arī nopostīt.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko).
protektors Ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu.
izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
eksterjers Ārējais (dzīvnieka) izskats un ķermeņa daļu proporcijas.
āda Ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks.
ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
parāde Ārējais efekts. Ārišķība.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Ārējā dīgļlapa.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
ārišķība Ārēji efekti, pārspīlējumi.
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
apdare Ārējo, redzamo detaļu galīgs izstrādājums.
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība.
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji.
argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana. Argumentu kopums. Arī pamatojums.
stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
Dzelzs laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
Bronzas laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
Vara laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu.
senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
ar Arī [1] (1).
ar Arī [1] (2).
arīdzan Arī [1].
Iesildīt galvu Arī apreibināties.
Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
tinējs Arī šīs dzimtas tauriņi.
liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
ārišķīgums Ārišķība (1).
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura. Arī banāls.
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urāpatriotisms.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urrāpatriotisms.
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas ekstāze.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
Debess (arī zili) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili zaļi (arī zili, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
tonnīgs Ārkārtīgi smags.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz.
pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels.
pasaulplašs Ārkārtīgi, ļoti plašs.
pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs.
pasaultāls Ārkārtīgi, ļoti tāls.
bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti.
pasaulīgs Ārkārtīgi, ļoti.
nežēlīgs Ārkārtīgi.
neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs.
spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
Sameklēt bērnu Ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
dabūtenis Ārlaulības bērns.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
kanons Armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstis, piemēram, Francijā).
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
arodnieks Arodbiedrības biedrs, arodkustības dalībnieks.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
arodorganizācija Arodbiedrības organizācija (kādā uzņēmumā, iestādē u. tml.). Arodbiedrība.
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai).
aizart Arot aizpildīt _imperf._ Art ciet.
uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu). Uzart.
saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Uzart.
noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku). Apart.
uzgriezt Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
uzvērst Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
izart Arot izveidot (piemēram, vagu). Izdzīt [1] (7).
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu).
aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
durns Ārprātīgs. Neprātīgs.
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
arsēniks Arsēna oksīds, ko lieto medicīnā un tehnikā.
frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
saārstēt Ārstējot izraisīt ko nevēlamu.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst. Sadziedēt.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
izārstēt Ārstējot pilnīgi novērst (slimību).
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
hemoterapija Ārstēšana ar asinīm.
Konservatīvā ārstēšana Ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību.
piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu.
pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
mehanoterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto īpaši konstruētus aparātus un rīkus.
Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
radioterapija Ārstēšanos metode, kurā izmanto radioaktīvos izotopus.
dziedēt Ārstēt (slimību).
dziedināt Ārstēt (slimību).
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml. Apvārdot.
Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
Gulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā.
Gulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā.
dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna).
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
zāles Ārstniecības augi, arī drogas.
Zāļu tēja Ārstniecības augu tēja.
Zāļu sieva Ārstniecības augu vācēja, tirgotāja.
solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
Drogu preces Ārstniecības līdzekļi.
Drogu preces Ārstniecības līdzekļi.
Bišu mētra Ārstniecības melisa.
hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums.
Bērnu ārsts Ārsts - speciālists bērnu slimībās.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.). Arī kārtāt.
sfigmomanometrija Arteriālā asinsspiediena mērīšana ar sfigmomanometru.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
baterija Artilērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
Vadāmais šāviņš Artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
faķīrs Artists, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem).
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem). Miroņkauls.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība.
valūta Ārvalstu nauda (kredītbiļetes, monētas u. tml.).
imigrācija Ārvalstu pilsoņu ieceļošana (citā valstī uz pastāvīgu dzīvi).
imigrācija Ārzemju kapitāla ieplūšana (kādā valstī).
devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala.
krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai).
Mēle kā nātre Asa, dzēlīga runa.
Mēle kā nātre Asa, dzēlīga runa.
tvans Asa, nepatīkama smaka. Gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
Asaras kāpj acīs Asaras riešas acīs.
Karstas asaras Asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
zandarts Asaru dzimtas plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem.
asaris Asaru dzimtas zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
Mesties virsū Asi pārmest, asi nosodīt.
atcirst Asi un īsi atbildēt.
atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
knābt Asi, arī dzēlīgi teikt.
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
noasināt Asināt un pabeigt asināt (darbarīku).
sula Asinis. Arī limfa.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
hemoglobīns Asins krāsviela, ko satur sarkanie asinsķermenīši.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gamma globulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām serecot.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process.
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
franciskānis Asīzes Franciska dibinātā kātoju ubagotāju mūku ordeņa loceklis.
askēze Askētisma (1) prasībām atbilstošs dzīves veids.
līmenis Aspekts (zinātniskajā analīzē).
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni. Asprātības.
asprātis Asprātīgs cilvēks.
radze Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
nejauks Ass, pretīgs (par smaržu, garšu).
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
tritons Astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
mīkstpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
Nepilnā vidusskola Astoņgadīgā vai septiņgadīgā skola.
Nepilnā vidusskola Astoņgadīgā vai septiņgadīgā skola.
astoņkārtējs Astoņkārtīgs.
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
heliofizika Astrofizikas nozare, kas pētī Saules fizikālās parādības.
Debess mehānika Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu kustību.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
Komētu astronomija Astronomijas nozare, kas pētī komētas.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
siderostats Astronomisks instruments. Ar kustīgu, plakanu spoguli.
iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst.
atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.).
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
alga Atalgojums par paveikto. Atzinība, pateicība.
cena Atalgojums, atlīdzība, samaksa.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
smalkne Atauga. Arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
atstutēt Atbalstīt (1).
atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
Stāvēt (arī būt u. tml.) (kāda, kā) pusē Atbalstīt kādu, ko, simpatizēt kādam, kam.
Nostāties kāda pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
piestutēt Atbalstīt.
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atslieties Atbalstīties (pret ko).
Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
atspiesties Atbalstīties.
radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes).
pretvizīte Atbildes vizīte.
Nepalikt atbildi parādā Atbildēt (parasti asprātīgi).
Nepalikt atbildi parādā Atbildēt (parasti asprātīgi).
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Atkratīt galvu Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto). Noskaitīt.
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
Vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) Atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks (feodālismā, kapitālismā).
galvenais Atbildīgais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
virsredaktors Atbildīgais, galvenais redaktors.
standartums Atbilsme standartam [1] (1). Atbilsme standarta [1] (2) nosacījumiem.
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
Būt pa zobam Atbilst kāda prasībām, iespējām.
Būt (arī turēties) līmenī Atbilst kādām normām, prasībām.
Izturēt pārbaudi Atbilst noteiktām normām, prasībām.
aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
Galda kultūra Atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
atbilsme Atbilstība.
Pa prātam Atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
plānveidā Atbilstoši plānam. Plānveidīgi.
likumisks Atbilstošs likumam (1). Arī likumīgs.
legāls Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei. Arī jaunlaiku.
burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei Tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
Laist vaļā Atbīvot, atlaist (no darba).
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
atbrīve Atbrīvošana.
Taisnīgs karš Atbrīvošanas vai aizstāvēšanās karš.
Taisnīgs karš Atbrīvošanās vai aizstāvēšanās karš.
atsvabināt Atbrīvot (4).
nomest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu).
nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu). Nomest (6).
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu).
atmežot Atbrīvot (kādu platību) no meža.
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
atmīnēt Atbrīvot (kādu vietu) no mīnām.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
nomainīt Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam.
atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
izmest Atbrīvot (kādu) no darba (pret viņa gribu).
izpirkt Atbrīvot (kādu) samaksājot, atlīdzinot.
atlaist Atbrīvot (ko uzspraustu, saspraustu).
utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
atsārņot Atbrīvot (ko) no sārņiem.
atpumpurot Atbrīvot (koku, krūmu) no nevajadzīgiem, nevēlamiem pumpuriem.
atzarot Atbrīvot (koku) no zariem.
atlaist Atbrīvot (muskuļus).
atstādināt Atbrīvot (no amata, pienākumiem u. tml.).
atcelt Atbrīvot (no amata, pienākumiem).
noņemt Atbrīvot (no amata, pienākumiem).
atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem). Atcelt (no amata).
atpestīt Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem).
atindēt Atbrīvot (no indīgām vielām).
atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama). Izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atkarot Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas).
atlaist Atbrīvot (no soda, maksājumiem u. tml.).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
atlaist Atbrīvot (sagūstīto, aizturēto).
palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
dot Atbrīvot (vietu), ļaujot izmantot (citam).
(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Atbrīvot eju, platību kustībai.
nogāzt Atbrīvot no amata.
noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
izsaitēt Atbrīvot no apsaitējuma.
atcelmot Atbrīvot no celmiem.
Izmest (arī izsviest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
Izsviest (arī izmest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
Dot (biežāk iedot) vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
Iedot vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu).
izlādēt Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci).
attaukot Atbrīvot no eļļas kārtas.
izjūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku).
nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku). Izjūgt.
Jūgt nost Atbrīvot no iejūga. Izjūgt.
Velt no pleciem Atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
noputināt Atbrīvot no kā tāda, kas put.
atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā).
izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
atpogāt Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu)
atsaistīt Atbrīvot no saistījuma.
atlaist Atbrīvot no saspringta stāvokļa.
atskujot Atbrīvot no skujām (nozāģētus skuju kokus).
atpestīt Atbrīvot no soda par grēkiem. Atbrīvot, pasargāt no velna varas.
attaukot Atbrīvot no taukvielām.
atūdeņot Atbrīvot no ūdens (kādu vielu, materiālu).
attarot Atbrīvot no zivīm (tīklus).
palaist Atbrīvot, arī neaizturēt, neaizkavēt.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
izāķēt Atbrīvot, izņemt (ko saāķētu, pieāķētu).
izsaiņot Atbrīvot, izņemt no iesaiņojuma.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
Dāvāt brīvību Atbrīvot.
Palaist brīvībā Atbrīvot.
patikt Atbrīvoties (3). Pasprukt.
izslēgt Atbrīvoties (no kā nevajadzīga).
Tikt vaļā Atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu). Atjēgties, atgūties.
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
Dabūt (arī aizgādāt, nogādāt, novākt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt, dabūt) pie malas, arī novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Dabūt (arī nogādāt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedēties.
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedināties.
nomest Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznicinot (to).
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma.
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
Aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
Izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa. Atmaigt.
Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes. Kļūt laicīgam.
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā. Arī iegaumēt.
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
atdale Atdalījums (1)
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
Noņemt paraugu Atdalīt (kā) daļu, piemēram, analīzei.
tīrīt Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot).
separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu. Izoperēt.
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu.
tīrīt Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
ķidāt Atdalīt ķidas.
atlapot Atdalīt lapas (augiem).
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma).
dehidrēt Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma).
nozvīņot Atdalīt zvīņas (zivij).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
atšķirt Atdalīt, atšķirot. Nošķirt.
ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem). Atšķirt.
iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
Izsaukuma zīme Atdalītājpieturzīme (!).
Jautājuma zīme Atdalītājpieturzīme (?).
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
atputēt Atdalīties putekļu veidā.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atkrist Atdalīties un nokrist nost. _imperf._ Krist nost.
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
atslāņot Atdalot atbrīvot (no kāda slāņa, kārtas).
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
imitācija Atdarināšana. Arī atdarinājums.
Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
attaisīt Atdarīt (acis, muti).
atvērt Atdarīt (acis, muti).
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
atsist Atdauzīt (pret ko).
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā). Apmainīt (1).
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ. Ziedot (2).
ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
Piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
Uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam).
izdoties Atdot visu. Arī iztērēties.
ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
attraukt Atdzīt, attriekt šurp.
Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
atvest Atgādāt šurp (ko) - par transportlīdzekļiem.
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par sava esamību.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
Pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
reversibls Atgriezenisks. Arī apgriežams.
atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī. Atjaunot.
atlaist Atgriezt, atskrūvēt vaļīgāk (piemēram, uzgriezni).
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atguldināt Atguldīt.
atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
Ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
Ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
Ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
atdzīvoties Atgūt mundrumu, možumu, rosīgumu, darbīgumu.
Atgūt sevi Atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
atspirgt Atgūt veselību, spēkus. Atlabt (pēc slimības).
atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
atžirgt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (pēc panīkuma, pagrimuma).
pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
atdot Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
atdzīvināt Atjaunot dzīvības procesus (organismā).
reanimēt Atjaunot dzīvības procesus (organismā). Atdzīvināt.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
atsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
uzsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu).
atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
atjauta Atjautība (1).
akots Atjautība, veiklība, prasme.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt. Negribīgi grauzt.
bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
dzenāt Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
diedelēties Atkārtoti, uzmācīgi diedelēt.
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
daudzkārtīgs Atkārtots. Arī biežs.
atvazāties Atklaiņot, atklīst.
atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
izskaidrot Atklāt (kā) būtību, cēloņus.
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
Rādīt zobus Atklāt zobus smaidā. Smaidīt.
(Pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā. Smaidīt.
(Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atklāt, (pa)darīt zināmu.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
Celt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) Atklāt, darīt zināmu.
Rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
konstatēt Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultāta).
atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai).
atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
(Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
Nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
Ņirgāties acīs (arī sejā) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
Ņirgāties sejā (arī acīs) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
(Pa)teikt skaidru patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
Klāt vaļā (arī laukā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Klāt laukā (arī vaļā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
nelegāls Atklātībā nezināms, slepens.
filokartija Atklātņu, grāmatzīmju vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
brīvs Atklāts, vaļsirdīgs.
piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
atkulties Atklīst, atklaiņot.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta). Darbība --> aptīrīt (1).
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
soliflukcija Atkusušos, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs.
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
atrast Atlicināt, veltīt (laiku).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
gandarījums Atlīdzība (cietušajam).
kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
komisija Atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
honorārs Atlīdzība par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
Izpirkšanas nauda Atlīdzība, samaksa par (kāda) atbrīvošanu.
Izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda Atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
atlīdzinājums Atlīdzība.
vieta Atlīdzinājumam (pretī dodot, saņemot ko citu).
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atlīgoties Atlīgot (1).
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
beidzamais Atlikušais, pēdējais. Arī viss.
nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
ievīlēt Atlocīt un nosūt malu (piemēram, auduma gabalam). Izveidot vīli.
auss Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.). Atloks.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
uzloks Atloks. Arī uzlocījums.
atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
atvēle Atļauja (ko darīt).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
atvēlēt Atļaut (ko darīt).
Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
Atdot savu vietu Atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā. Arī iedalīt (zemi).
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
atdeva Atmaksa, atriebība.
līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
atvilt Atmānīt, atvilināt šurp. Atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
apsūdzēt Atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
atmērot Atmērīt.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
noraisīt Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
augšāmcelšanās Atmoda pēcnāves dzīvei.
pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā.
radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī. Pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
atlīmēties Atnākt vajā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev. Arī atsavināt.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
atmagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
Uzlikt (kādam) ķepu Atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
Saistīt rokas (un kājas) Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
Saistīt rokas (un kājas) Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
Iekšējā konversija Atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodola starojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
Atoma masas vienība Atoma masas mērvienība.
Atoma masas vienība Atoma masas mērvienība.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
metilgrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi.
metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi. Metilgrupa.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
kodolpētījums Atomu kodolu pētījums.
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus).
atplaiksna Atplaiksnījums.
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3).
stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas. Skrandas.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
atdusa Atpūta (parasti miegā), īsa atpūta
Pasīvā atpūta Atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana.
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
sliept Ātrā gaitā iet, arī skriet.
lēkšus Ātrā gājienā, arī skrējienā.
pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība.
stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens. Arī uzkožamais.
Dot (arī iedot) kurvīti Atraidīt (parasti bildinātāju).
Iedot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvi (biežāk kurvīti) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.).
atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus). _imperf._ Šņorēt vaļā.
atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
atmezglot Atraisīt (mezglu). Atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tad.).
atšķetināt Atraisīt (samudžinātu auklu, diegu u. tml.).
izraisīt Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
atāķēt Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
atrisināt Atraisīt, atrežģīt.
atmudžināt Atraisīt, atrisināt (ko samudžinātu).
atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu). _imperf._ Saiņot vaļā.
atmetināt Atraisīt, attaisīt (ko sasaistītu).
atjozt Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu). Attaisīt (ko sajoztu).
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
Sarkanais Krusts Atrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
attapt Atrast (īsto, vajadzīgo).
atrisināt Atrast atbildi (mīklai, šaha, dambretes uzdevumam u. tml.).
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
Izglābt stāvokli (arī situāciju) Atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
atminēt Atrast mīklas atminējumu.
notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
atlicināt Atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku).
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
parādīt Atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma).
būt Atrasties (kā) rīcībā (par faktiem, spriedumiem u. tml.).
būt Atrasties (kā) rīcībā (par pasākumiem, laiku).
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Salikt rokas klēpī Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī. Arī bezdarbībā gulšņāt.
karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
degt Atrasties karsonī, drudzī.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
rotāties Atrasties kustībā, virzībā. Būt kustīgam.
Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
karot Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
Griezties kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
Griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita). Krustoties (citam ar citu).
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz ceļiem Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
Stāvēt uz galvas Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz rokām Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kustēties Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns. Cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā.
mija Atrašanās secīgi (citam aiz cita).
novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
sazāns Ātraudzīga karpu dzimtas zivs.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
tuneļdiode Ātrdarbīga diode, kuras darbībā tiek izmantots tuneļefekts.
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizdiebt Ātri aizskriet. _imperf._ Diebt prom. Ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlobt Ātri aizskriet. Arī aizbēgt.
aizraut Ātri aizvest (ar transportlīdzekli).
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
Aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) Ātri apskatīties.
apcirsties Ātri apvainoties. Iespītēties. Iecirsties.
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp. _imperf._ Traukt šurp. Ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atvirzīties.
atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
atdiebt Ātri atskriet šurp. _imperf._ Diebt šurp. Ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atraut Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
skraidelēt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skraidīt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā). Arī iebēgt.
lēkšot Ātri iet, arī skriet.
sperties Ātri iet, arī skriet. Spert (5).
spert Ātri iet, arī skriet. Sperties (3).
sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
izraut Ātri izlasīt (piemēram, grāmatu).
izbraukt Ātri izlasīt, izskatīt.
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
izlobt Ātri izskriet. Arī izbēgt.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Izmesties (2).
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
laidelēties Ātri kustēties. Arī plīvot.
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nolēkšot Ātri noiet, nonākt, arī noskriet.
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Pakratīt pirkstu (arī ar pirkstu) Ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko). Pārmesties (1).
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
Uzmest skatienu (arī skatu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatu (arī skatienu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest acis (arī aci) Ātri paskatīties (uz ko).
palobt Ātri paskriet. Arī pabēgt.
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
patraukt Ātri pavirzīties.
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
traukt Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
traukties Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
mesties Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
lobt Ātri skriet. Arī bēgt.
Locīt kājas Ātri skriet. Arī dejot.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
Pārskriet (kam) pāri Ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārlaist acis Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pamest acis Ātri vai pavirši paskatīties.
raut Ātri vest (par transportlīdzekli).
traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
skriet Ātri virzīties ar vēju, gaisa strāvu.
notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt.
pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
Ar steigu Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot (4).
eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
rīt Ātri, negausīgi ēst.
norīt Ātri, negausīgi noēst.
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt. Ātri, pavirši piezīmēt.
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
panesties Ātri, steigā pavirzīties, padrāzties.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.). Mesties.
aizjozt Ātri, strauji aizskriet. _imperf._ Jozt prom. Ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u.tml.).
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp. _imperf._ Jozt šurp. Ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt.
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
pazust Ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp. _imperf._ Diegt šurp. Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet. Arī ātri uzbraukt.
atriebe Atriebība. Atriebšanās.
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
Saberzt pulverī Atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
Saberzt pulverī Atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
atrist Atritināties, attīties.
atritēt Atritināties. Arī atraisīties, atrist.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
knašs Ātrs, straujš. Arī veikls.
mudīgs Ātrs. Arī veikls.
ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
mezgls Ātruma mērvienība - aptuveni 1852,2 metri stundā.
temps Ātrums (norisei, darbībai u.tml.).
ātrumsacīkstes Ātrumsacensības.
atteikt Atsacīt (3).
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
atsaucīgums Atsaucība (1).
atsaucīgums Atsaucība (2).
atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums). Atbalss (2).
atbalsts Atsaucība, līdzdalība. Palīdzība.
pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam). Atbalsts (kādam).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
atplīvurot Atsegt (ko), noņemot plīvuru vai aizsegu.
attuntuļot Atsegt, attīt (ko satuntuļotu).
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai). Istaba.
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
Naudas gabals Atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā).
vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
daļa Atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā).
loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
laukums Atsevišķa vieta (kādā platībā).
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
savrupsēta Atsevišķa zemnieku saimniecība.
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
īpašs Atsevišķi izteikts, arī par sevišķu uzsvaru izteikts.
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
sastāvs Atsevišķo (administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
gājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms.
piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms. Arī reize.
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
Privāta persona Atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
indivīds Atsevišķs cilvēks, persona. Arī personība.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
numurs Atsevišķs elements (kādā apmācībā).
komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
pārstāvis Atsevišķs indivīds (no kādas cilvēku grupas).
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
āboliņš Atsevišķs šīs kultūras augs.
rūpniecība Atsevišķs šīs tautas saimniecības nozares veids.
īpašs Atsevišķs un īpatnējs.
paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem). Arī kušķis.
kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums. Arī kušķis.
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
atskalde Atskaldīšana.
atplēst Atskaldīt.
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Kalambūriskā atskaņa Atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
Trīskāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas trīs rindas.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
taurēt Atskaņot (ko) ar tauri, radīt (signālus) ar tauri.
izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
pavadīt Atskaņot pavadījumu. Vadīt pavadījuma atskaņojumu.
saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu). Arī samēģināt.
atlūkoties Atskatīties (1).
atlūkoties Atskatīties (3).
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
atšļukt Atslīdēt uz mugurpusi.
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
buferis Atsperīga ierīce trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
līgans Atsperīgs, elastīgs (parasti par mēbelēm).
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
atsperība Atsperīgums.
atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā). Tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
atstarot Atspīdēt (1).
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
atgaisma Atspīdums, atblāzma.
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
raksturot Atspoguļot, attēlot (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes (mākslas darbā).
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas) Izdalīties (uz kāda fona).
Attaisīt siksnu Atsprādzēt, atraisīt siksnu.
Attaisīt siksnu Atsprādzēt, atraisīt siksnu.
Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
spīgot Atstarojot gaismu, mirgot. Spīguļot.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
Relatīvais mods Atstāstījuma izteiksme.
atstāsts Atstāstījums (1).
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
papuvēt Atstāt (kādu lauku, platību) papuvē.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
palaist Atstāt neievērotu. Nepamanīt.
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
vakuumēt Atsūkt, izsūkt gaisu, arī citu gāzi.
izsūtīt Atsūtīt (kāda no kurienes, kur u. tml.).
atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni). Pārcelt.
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
izpiņķēt Atšķetināt, atmudžināt. Arī izraisīt (1).
robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
izšķirība Atšķirība.
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
diverģence Atšķirību rašanās. Atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
diferencēts Atšķirīgs (atkarā no kādiem nosacījumiem).
slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā).
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
atsevišķs Atšķirīgs, īpašs.
dalīt Atšķirīgs, pretējs.
kontakts Atšķirīgu iežu saskaršanās virsma.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
atāķēt Attaisīt (āķi).
atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu). _imperf._ Pogāt vaļā.
atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu) _imperf._ Āķēt vaļā.
atsprādzēt Attaisīt (ko sasprādzētu). _imperf._ Sprādzēt vaļā.
atsprādzēt Attaisīt (sprādzi).
atvāzt Attaisīt (vāku).
atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
atnākt Attaisīties, atvērties Arī atirt, atraisīties.
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
malēnieši Attālas, nomaļas vietas iedzīvotāji.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām. Aizviļņot.
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
distance Attālums no starta līdz finišam. Sacīkšu ceļš.
garums Attālums no viena gala līdz otram.
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti Ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
attapīgums Attapība.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
izmanīgs Attapīgs, veikls.
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību). Liegt, nedot (prasīto).
liegties Atteikties (ko darīt).
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
Likt nost amatu (arī pilnvaras) Atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
uzņēmums Attēla iegūšana uz gaismjutīgiem materiāliem ar īpašām optiskām ierīcēm. Fotogrāfija (1).
stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā). Izskaistināt.
No dabas (zīmēt, gleznot, veidot) Attēlot reālu ainavu, priekšmetu u. tml. (zīmējumā, gleznā, skulptūrā).
atkailināt Attēlot tieši, arī vienkāršoti (mākslas darbā).
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
elektrofotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot vielas fotovadītspēju.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
attieksme Attiecība (1).
attieksme Attiecība (2).
relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kūms tā samaksājusi citām valstīm.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kurus tā samaksājusi citām valstīm.
Ūdens bilance Attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
celtniecība Attiecīgā ražošanas nozare.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
grebums Attiecīgā tehniķa.
dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
dragūns Attiecīgais kavalērijas veids.
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets.
astronomija Attiecīgais mācību priekšmets.
fizika Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
konstitūcija Attiecīgais mācību priekšmets.
literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
rasēšana Attiecīgais mācību priekšmets.
trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
ēdamkarote Attiecīgais tilpuma mērs.
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
Kuro reizi Attiecīgajā reizē.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
apmācība Attiecīgās nodarbības.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
Vietējais laiks Attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
Vietējais laiks Attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Pieņemt mērus Attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
Pieņemt mērus Attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
lieta Attiecīgo dokumentu kopums.
lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
bikses Attiecīgs veļas gabals.
ekstrapolēt Attiecināt parādības daļas novērojumos iegūtos secinājumus uz visu parādību.
aukstums Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība.
saltums Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība. Aukstums (3).
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
Relatīvais adjektīvs Attieksmes adjektīvs.
pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
atputekļot Attīrīt no putekļiem.
atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus).
iztīrīties Attīrīties (2).
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
augsme Attīstība, veidošanās, augšana.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
dinamika Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
aizmetnis Attīstības sākuma forma (lapām, zariem u. tml.).
aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam vai tā daļām).
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
sliecība Attīstības virziens. Satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
slieksme Attīstības virziens. Satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
nosliece Attīstības virziens. Satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
diferenciācija Attīstīšanās atšķirīgās formās.
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
inkubēt Attīstīt (inkubatorā zivju mazuļus).
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
veidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
dzemdības Attīstīta augļa izvadīšana no dzemdes.
fotoattīstītājs Attīstītājs (1).
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
griezties Attīstīties, no risēt (citādi).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu). _imperf._ Šķetināt vaļā.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
atturīgums Atturība (1).
atturīgums Atturība (2).
atturīgums Atturība (3).
atturīgums Atturība (4).
vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
atvairīgs Atturīgs, noraidošs. Izvairīgs.
ieturīgs Atturīgs, savaldīgs.
rezervēts Atturīgs.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
Sacīt (arī teikt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
Teikt (arī sacīt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
vadīties Atvadīties.
atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
aiztrenkt Atvairīt (domas).
Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgaiņāties Atvairīt (uzbrucēju).
apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
attēls Atveidojums zīmējumā, gleznā, skulptūrā u. tml. Zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums.
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
gleznot Atveidot (ko) glezniecības darbā.
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties (1).
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
attēloties Atveidoties (atmiņā). Tikt radītam (iztēlē).
Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atviru Atveltā, vaļējā stāvoklī. Vaļā.
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
Acs zīlīte Atvere varavīksnenē.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
Noplātīt muti Atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
Tikt uz kātiem Atveseļoties, atgūt veselību.
Tikt uz pekām Atveseļoties. Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt).
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā. Atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
atvizināt Atvest, attransportēt (par transportlīdzekļiem).
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām). Bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
atkļūt Atvirzīties šurp. Atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
numurs Atzīme (2).
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā.
atcere Atzīmēšana, pieminēšana.
marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
(No)dzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
Nodzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
Sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
apslapināt Atzīmēt ar iedzeršanu.
fiksēt Atzīmēt, attēlot (kādu faktu).
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
gandarījums Atzinība (par paveikto).
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
balva Atzinība, pozitīvs novērtējums.
godalga Atzinības balva par panākumiem kādā darbības nozarē. Arī prēmija.
Goda dēļ (arī pēc) Atzinības, ievērības dēļ.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
Laba slava Atzinīgs, labvēlīgs vērtējums.
Laba slava Atzinīgs, labvēlīgs vērtējums.
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
Dzīvā doma Atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā.
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.).
aprobācija Atzīšana par labu, apstiprināšana. Aprobēšana.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu. Oficiāla (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšana.
diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
renesanse Atzīšana, ieviešana, arī izplatīšanās no jauna.
atzīties Atzīt (1).
pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
noraidīt Atzīt (kādu) par neizmantojamu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
cienīt Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.). Dot gandarījumu.
Gāzt cauri (eksāmenā) Atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām.
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
aprobēt Atzīt par labu, apstiprināt.
Nostādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu. Atcelt.
brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu Pelt, niecināt.
izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
noraidīt Atzīt par nepieņemamu (ko), vērsties (pret ko).
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu. Izpaust šādu atzinumu.
godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
Dot priekšroku Atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
Turēt vērtē Atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
Nākt pie atziņas Atzīt.
ieskatīt Atzīt. Uzskatīt.
atzveltnis Atzveltnes krēsls. Neliels dīvāns ar atzveltni.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
endosperma Audi (augu sēklās), kuros uzkrājas barības vielas.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim. Sietava.
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
atlass Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi.
pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
Rozīšu audums Audums ar rozīšu rakstu.
žakards Audums ar sarežģītu rakstu. Žakardaudums.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu. Žakards.
mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
melanoma Audzējs šūnās, kuras izstrādā melanīnu.
ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
Sarucis stumbrs Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
Vasu sistēma Auga virszemes veģetatīvās daļas.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs.
šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
Ārstniecības augi Augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnmīļi.
Pusēnas augi Augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās.
sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
nezāles Augi, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesušies.
laukaugi Augi, ko audzē tīrumos (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne.
lekns Auglīgs (par augsni).
rasmīgs Auglīgs, dāsns, ražens.
dāsns Auglīgs, ražens.
devīgs Auglīgs.
rasma Auglīgums.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
ābele Augļu koks ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību.
lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni.
Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
pārņemt Augot aizņemt (visu platību), parasti nomācot (tajā) citus augus.
aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to daļām.
paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Paaugt (1).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
kļūt Augot sasniegt kādu attīstības pakāpi (par dzīvniekiem, augiem).
paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izaugt.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām.
raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja). Vīteņaugs.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus. Hibrīds.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi.
Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai iāzei un iestrādājot augsnē. Zaļmēslošana.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā).
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai).
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
tenors Augsta vīriešu balss.
gardibene Augsta vīriešu filca platmale. Arī cilindrs.
papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt.
Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi. Virsmiziņa.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība.
smaile Augstākā (kā, piemēram, procesa, darbības) pakāpe.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
akadēmija Augstākā (piemēram, lauksaimniecības, mākslas, militārā) mācību iestāde.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
Pilsētas galva Augstākā administratīvā persona pilsētā.
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām). Arī pilngatavība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem).
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
virslīga Augstākā līga [1] (2).
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
Kara akadēmija Augstākā militārā mācību iestāde.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē.
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
vēstnieks Augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
akadēmija Augstākā valsts zinātniskās pētniecības iestāde.
virsvadība Augstākā, galvenā (kā) vadība.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
Valsts kanclers Augstākais civilais amats (dažās valstīs).
sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
dievs Augstākais ideāls, pilnība. Centienu augstākais gala mērķis.
vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs. Šī ierēdņa tituls.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
karavadonis Augstākais komandieris. Augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
virsvadītājs Augstākais, galvenais (kā) vadītājs.
aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis (antagonistisku šķiru sabiedrībā). Dižciltīgie, augstmaņi.
sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs, vatmaņpapīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs. Vatmaņpapīrs.
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs). Augstāka militāra persona. Arī dzimtkungs.
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām).
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
augstprātīgums Augstprātība.
augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
Dzīves dārdzība Augsts cenu līmenis.
Dzīves dārdzība Augsts cenu līmenis.
maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis. Vēlēta muižniecības amatpersona.
mandarīns Augsts ierēdnis (feodālajā Ķīnā).
leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
Ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums. Leduskalns (2).
Ledus kalns Augsts ledus. Gabalu sablīvējums, krāvums. Leduskalns (2).
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
falsets Augsts vīriešu balss reģistrs. Kāda no šī reģistra skaņām.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpot (3).
dzidrs Augsts, skanīgs (par skaņu).
gaišs Augsts, skanīgs (par skaņu).
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpt (3).
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
darsonvalizācija Augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi (1).
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Treļļi (1).
augša Augstumā, gaisā, debesīs.
Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
Absolūtais augstums Augstums virs vidējā ūdens līmeņa okeānos.
elite Augstvērtīga (augu, to sēklu, kā arī dzīvnieku) grupa.
līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras diametrs ir mazāks par 25 milimetriem.
Trīsgalvainais muskulis Augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
tricepss Augšdelma trīsgalvainais muskulis.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi.
galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
Augšupejošā līnija Augšupējā līnija.
kāpiens Augšupeja, progress. Arī panākumi.
kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums.
tīklot Augt tiklveidīgi (par augu daļām, parasti par saknēm, zariem).
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
veidotājaudi Augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem.
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
hidroponika Augu audzēšana barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
Veģetatīvā pavairošana Augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
ozolpaparde Augu dzimta, kurā ietilpst augi ar īsu, ložņājošu sakneni un (parasti) plīvuru.
pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
biezlapji Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi).
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
ziemciete Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi daudzgadīgi augi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
kāpnīte Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, flokši, kāpnītes.
ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
mistrs Augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās. Pašapsēja.
pašapsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās. Pašizsēja.
klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzelt ēšana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
Ziedu svītrainība Augu slimība, ko ierosina vīrusi.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
sīkplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - radniecīgu ģinšu grupa.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola).
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
aukains Aukai līdzīgs. Brāzmains.
svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai.
atauklēties Auklēt ilgi, līdz apnikumam.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
Vilka rīkle Aukslēju šķeltne. Vilkarīkle.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
puansons Aukstās štancēšanas štanču kustīgā pamatdaļa.
aukstasinīgums Aukstasinība.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
atauļot Auļojot atkļūt šurp _imperf._ Auļot šurp. Auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
tekulis Auns. Arī kuilis.
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
izaurot Aurojot radīt (skaņas). Aurojot izpaust.
zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
svīst Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
mežģīt Aust (parasti tīklu).
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam.
austrālieši Austrālijas iedzīvotāji.
austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši.
austrieši Austrijas pamatiedzīvotāji.
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
orientālisms Austrumniecisks kolorīts.
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas PSR pamatiedzīvotāji.
orientālisms Austrumu zemju pētīšana. Aizraušanās ar šo zemju kultūru.
austrumnieki Austrumzemju iedzīvotāji.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
gaisma Aušana. Saullēkta laiks. Attiecīgais apgaismojums.
aušīgums Aušība (1).
Stiķi un niķi Aušības, nerātnības.
Stiķi un niķi Aušības, nerātnības.
spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
auša Aušīgs cilvēks.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
vāģis Automašīna (parasti vieglā).
monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
pašpalaidējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) iedarbināšanai.
pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevējs.
pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevis.
reģistrators Automātiska pierakstīšanas ierīce.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts.
brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma. Šīs sistēmas pistole.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
šoferis Automobiļa vadītājs.
autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
autorūpniecība Automobiļu rūpniecība.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
devīze Autora apzīmējums (konkursa darbā).
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
Autora apliecība Autorapliecība.
prestižs Autoritāte, cieņa, arī ietekme.
galva Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pārausties Aužot kļūdīties.
avenājs Aveņu audze, aveņu stādījums.
transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
kodolbumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis.
atombumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis. Kodolbumba.
degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai.
Gaisa līnija Aviolīnija.
Gaisa līnija Aviolīnija.
lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
Dienas avīze Avīze, kas iznāk katru dienu.
Dienas avīze (arī laikraksts) Avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.
lapa Avīze.
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs. Ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
avīžnieks Avīžu pārdevējs.
avīžniecība Avīžu sagatavošana un izdošana.
svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
azbestcements Azbesta un portlandcementa maisījums.
aziāti Āzijas pamatiedzīvotāji.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
ravēt Badā veidā atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
badīties Badīt citam citu.
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
maiss Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
dižmanība Bagātība, vara, izcils stāvoklis.
Labākās aprindas, arī labākā sabiedrība Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
Labākā (arī augstākā) sabiedrība, arī labākās aprindas Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
ādere Bagātīga (cēlmetāla) atradne.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
apsvētīt Bagātīgi apveltīt.
Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties.
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
sacienāt Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pacienāt.
samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot.
applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi).
dāsns Bagātīgs.
devīgs Bagātīgs.
koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus).
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
gausināt Bagātināt. Dot svētību, veiksmi.
nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
kupls Bagāts, bagātīgs. Arī liels, plašs.
liels Bagāts, turīgs.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Trīcēt (arī drebēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Nedrīkstēt ne elpot Baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
rauties Baidīties. Arī valdīties.
iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā).
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. _imperf._ Baidīt prom. Aizbiedēt.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. Aizbaidīt.
nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem).
dairīgs Bailīgs, bikls, izvairīgs.
zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks. Zaķapastala.
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks. Zaķpastala.
zaķpastalīgs Bailīgs, gļēvs. Zaķapastalīgs.
zaķapastalīgs Bailīgs, gļēvs. Zaķpastalīgs.
drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebelīgs (2).
drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebulīgs (2).
bailulis Bailīgs, nedrošs cilvēks.
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
bailība Bailīgums.
baisms Baismīgs.
baiss Baismīgs.
bakhante Bakhanāliju dalībniece.
bakstāms Bakstīklis.
čukstīt Bakstīt (1).
urbināt Bakstīt (ko ar ko smailu).
pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
urdīt Bakstīt, bikstīt. Rakņāt, rušināt.
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt. Rakņāties, rušināties.
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
atbakstīt Bakstot atbīdīt nost. _imperf._ Bakstīt nost.
nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
izbakstīt Bakstot izgrūstīt. Izbikstīt.
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
izbakstīt Bakstot iztīrīt.
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma. Bacilis.
gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
bakteriofāgs Baktēriju vīruss, kas iznīcina attiecīgas grupas baktērijas.
Melnās bakas Baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.
spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
biete Balandu dzimtas viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi.
nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā. Arī līdzsvarot (ko).
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
dejotājs Baleta mākslinieks. Dalībnieks deju kolektīvā.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu.
sārts Bāli sarkans, gaiši sarkans. Arī sarkanīgs.
ballinieks Balles [1] dalībnieks.
Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas. Attiecīgā baložu šķirne.
Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju). Tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
Balss rīkle Balsenes dobums, arī elpvads.
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
Balss nesīgums Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus. Šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
Nosmēķēta balss Balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
Krūšu balss Balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
stutēt Balstīt (1).
stutēt Balstīt (2).
nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu.
konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
kāja Balsts (priekšmetam, ierīcei).
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
eiropeīdi Baltā rase. Šīs rases pārstāvji.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
sudrabvītols Baltais vītols.
metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā).
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm.
Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
Jūras putas Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Sepiolīts.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu, tautība.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
Baltais vīns Baltvīns.
Baltais vīns Baltvīns.
dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās tilta grīda.
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus. Šīs baļļas saturs.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
bandīts Bandas [1] dalībnieks.
gangsteris Bandīts, bandas dalībnieks (parasti anglosakšu zemēs).
kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
Emisijas banka Banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
baptisms Baptistu sektas reliģiskā mācība.
bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
Iedzīt prātu Bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
Uzbērt (arī sadot) (kādam) piparus Bargi izbārt, sodīt kādu.
Uzbērt (arī sadot) (kādam) piparus Bargi izbārt, sodīt kādu.
Sadot (arī uzbērt) (kādam) piparus Bargi izrāt, sodīt kādu.
nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
Pārvilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
Noraut galvu Bargi sodīt, norāt.
Noraut galvu Bargi sodīt, norāt.
sūrs Bargs, skarbs, arī naidīgs.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
Vitamīnu barība Barība, kas bagāta ar vitamīniem.
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
suķis Baroklis. Arī cūka.
papildbarošana Barošana ar papildbarību.
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
ēdināt Barot (dzīvnieku).
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sipināt Bārstīt, kaisīt (ko smalku).
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā). Iekaisīt.
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
Mazgāt galvu Bārt, arī lamāt (kādu).
Mazgāt galvu Bārt, arī lamāt (kādu).
(Pa)ņemt uz grauda Bārt. Arī izzobot.
svētīt Bārt. Arī pērt.
Ņemt uz grauda Bārt. Arī zobot.
Dot pretī Bārties pretī.
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
nosēdbaseins Baseins, tvertne, tilpe nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
gardināties Baudīt (kā) garšu.
valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
Gardināt muti Baudīt kā garšu, aromātu.
Gardinēt muti Baudīt kā garšu, aromātu.
bairītis Bavāriešu alus šķirne. Šīs šķirnes alus Pudeļu alus.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīglunkcijas kādā darbībā, norisē.
civillaulība Baznīcā nereģistrēta laulība.
katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps. Galvenā baznīca.
dievnams Baznīca, lūgšanas nams.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriālā pamatvienība. Kristīgo kopa.
virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
diecēze Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
prezbitērijs Baznīcas daļa, kur atrodas galvenais altāris.
advente Baznīcas gada sākums (4 nedēļas pirms ziemsvētkiem).
diakons Baznīcas hierarhijā - augstākais altāra kalpotājs.
ķesteris Baznīcas kalpotājs - garīdznieka palīgs.
kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
Taisīt pīpi Bāzt tabaku pīpē, gatavojoties smēķēt.
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
tūcīt Bāzt. Spiest, spaidīt.
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
best Bedīt.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
kontrolaka Bedre, tvertne (piemēram, drenāžas darbības) kontrolēšanai.
dobīte Bedrīte (2).
dobulītis Bedrīte (2).
iedobe Bedrīte (vaigos, zodā).
iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā).
bēdulis Bēdu nomākts cilvēks. Nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
atbēgt Bēgot atklāt šurp. _imperf._ Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
reiz Beidzot. Arī tagad.
Reiz (biežāk reizi) par visām reizēm Beidzot. Galīgi.
Reizi (retāk reiz) par visām reizēm Beidzot. Galīgi.
Reizi (retāk reiz) par visām reizēm Beidzot. Galīgi.
Reizi (retāk reiz) par visām reizēm Beidzot. Galīgi.
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
Atraut skatienu (no kā, no kāda) Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
dzist Beigties (par dzīvību). Mirt (par cilvēku).
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
Rieta (arī vakara) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
beļģi Beļģijas pamatiedzīvotāji.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa.
bengāļi Bengālijas iedzīvotāji.
gazolīns Benzīns (parasti Amerikā).
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
mazgadība Bērna vecums līdz sešpadsmit gadiem.
mazotne Bērnība.
Bērnu (arī bērna) dienas Bērnība.
Bērnu (arī bērna) dienas Bērnība.
Pirmsskolas vecums Bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
Pirmsskolas vecums Bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
bērnišķs Bērnišķīgs (1).
bērnišķs Bērnišķīgs (2).
bērns Bērnišķīgs. Tāds, kā bērnam.
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
mazbērns Bērns no viena gada līdz trīs gadu vecumam.
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
ābecnieks Bērns, kas mācās lasīt.
Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Nelikumīgs (arī ārlaulības) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības (arī nelikumīgs) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Rūpju (arī sāpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
Bērnu rīts Bērnurīts.
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pabērt Berot novietot (kam priekšā). Arī nobērt.
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
sabērt Berot piepildīt. Piebērt.
sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
Pēdējā (arī beidzamā) gaita Bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
Dinamiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
Slīdes berze Berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzt (arī izberzēt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
noberzēt Berzējot atdalīt nost.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
izrīvēt Berzējot iztīrīt.
izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
pārberzēt Berzējot pārdalīt. Berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Pārberzt (1).
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt. Berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
Sēru bērzs Bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem.
baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
noberzt Beržot atdalīt nost.
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt. _imperf._ Berzt nost. Noberzt.
ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā).
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
pārberzt Beržot pārdalīt. Beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Beržot izbojāt.
saberzt Beržot sasmalcināt. Beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties. Berzties (3).
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
ieberzt Beržot, beržaties radīt (piemēram, rievu, brūci).
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonejot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
vieglbetons Betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru.
keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts.
Pa niekam, arī par nieku Bez (nopietnas) vajadzības.
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
Pats no sevis Bez ārējas iedarbības, ietekmes.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
tāpat Bez atlīdzības, samaksas.
Par pliku (arī tukšu) paldies Bez atlīdzības.
Par pliku (arī tukšu) paldies Bez atlīdzības.
Par tukšu (arī pliku) paldies Bez atlīdzības.
bezbēdu Bez bēdām. Bezbēdīgs.
viens Bez citiem, bez citu līdzdalības.
Saviem (arī pašu) spēkiem Bez citu palīdzības.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu). Tīrs.
Uz ielas Bez darba. Bez dzīvokļa.
(Ar) kailām rokām Bez darbarīkiem.
(Ar) kailām (arī plikām) rokām Bez darbarīkiem.
(Ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
izdzist Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Zilā (arī tukšā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem). Jauks, labs.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
nekavējoties Bez kavēšanās, bez vilcināšanās. Tūlīt.
nedzīvs Bez kustības, sastindzis.
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs. Dzedrs (2).
Par tukšu (arī baltu) velti Bez maksas, atlīdzības.
Par velti (arī par tukšu, arī baltu velti) Bez maksas, atlīdzības.
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
Tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
Tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
Tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem. Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
Piku pikām Bez noteiktas kārtības, kā pagadās.
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
Kā putns gaisā (arī kokā, zara galā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns zara galā (arī kokā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
tāpat Bez pierādījuma, pamatojuma, izskaidrojuma.
Uz zila gaisa Bez pierādījuma. Bez pamata.
Uz zila gaisa Bez pierādījuma. Bez pamata.
nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
bezpriecīgs Bez prieka. Skumjš, bēdīgs. Bezprieka.
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
Kā pa diegu (arī diedziņu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sliedēm Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa sviestu (arī taukiem) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa taukiem (arī sviestu) Bez sarežģījumiem, grūtībām.
Kā pa diedziņu (arī diegu) Bez sarežģījumiem, grūtībām. ...
dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
Galvenos vilcienos Bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām.
(Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
(Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
Savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
bezatbildīgums Bezatbildība.
bezbailīgums Bezbailība.
drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
Griezt krūtis (arī zobus) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
Griezt krūtis (arī zobus) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
Griezt zobus (arī krūtis) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
grūtsirdīgs Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts.
bezcerība Bezcerīgs stāvoklis.
nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
bezdarbīgums Bezdarbība (1).
bezdarbs Bezdarbība (1).
dīkā Bezdarbībā (par cilvēku). Nenodarbināts (parasti par zirgu).
vāļāties Bezdarbībā gulšņāt.
valstīties Bezdarbībā gulšņāt.
viļāties Bezdarbībā gulšņāt.
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt. Valstīties. Vāļāties (1).
vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt.
dīkdienība Bezdarbība, slinkošana.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis.
bezdomīgums Bezdomība.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
rinda Bezgalīga skaitļu vai funkciju summa.
taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
Mūžīgi mūžam Bezgalīgi ilgā laikposmā.
Mūžīgi mūžam Bezgalīgi ilgā laikposmā.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
bezgala Bezgalīgs (1).
nebeidzams Bezgalīgs (1).
mūžīgs Bezgalīgs laikā.
bezgaršīgums Bezgaršība (1).
bezgaršība Bezgaumība.
bezgaumīgums Bezgaumība.
bezgaumība Bezgaumīgs veidojums.
bezgaršīgs Bezgaumīgs.
bezgodība Bezgodīgums. Bezgodīga rīcība.
bezgrēcīgums Bezgrēcība.
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
bezsaimnieka Bezīpašnieka.
bezjēdzīgums Bezjēdzība (1).
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
ārprāts Bezjēdzība.
vājprāts Bezjēdzība.
neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
bezjēgas Bezjēdzīgs.
bezjūtīgums Bezjūtība.
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs (parasti par psihisku stāvokli).
cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem). Arī nežēlīgs.
bezdvēselīgs Bezjūtīgs.
bezkaislīgums Bezkaislība.
bezkaunīgums Bezkaunība (1).
bezkaunīgums Bezkaunība (2).
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
tiazols Bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas. Baltie asinsķermenīši.
Baltie asinsķermenīši Bezkrāsainās asiņu šūnas. Leikocīti.
Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātriju, sāls.
Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls, ko izmanto ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmā sāls, akmeņsāls.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmās sāls iegulas.
benzols Bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
bezmērķīgums Bezmērķība.
izvazāt Bezmērķīgi izvadāt.
novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
pavazāt Bezmērķīgi pavadāt.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
Sist laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
bezmērķa Bezmērķīgs.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
bezpalīdzīgums Bezpalīdzība.
bezpersoniskums Bezpersonība.
bezprātīgums Bezprātība (1).
bezprātīgums Bezprātība (2).
bezprātis Bezprātīgs cilvēks.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
liberāls Bezprincipiāls, nekonsekvents, arī nepamatoti iecietīgs.
politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
bezrūpīgums Bezrūpība (1).
bezrūpīgums Bezrūpība (2).
Kā circenis aizkrāsnē Bezrūpīgi, bez bēdām.
nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks). Naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
bezsātīgums Bezsātība (1).
bezsātīgums Bezsātība (2).
bezsāta Bezsātīgs (1).
bezsāta Bezsātīgs (2).
bezsaturīgums Bezsaturība.
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
bezsatura Bezsaturīgs.
partenokarpija Bezsēklu augļu attīstīšanās bez apaugļošanās.
bezsirdīgums Bezsirdība.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks. Cietsirdis.
bezsirds Bezsirdīgs.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
kolembolas Bezspārnu kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
bezspēcīgums Bezspēcība (1).
bezspēcīgums Bezspēcība (2).
bezspēks Bezspēcīgs.
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml. Slīgt (1).
Pliena augsne Bezstruktūras māla augsne, kuras daļiņas saķep blīvā masā.
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
beztiesīgums Beztiesība.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
beztiesisks Beztiesīgs.
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums.
bezveidīgums Bezveidība.
murskulis Bezveidīgs priekšmets.
bezveida Bezveidīgs.
bezvērtīgums Bezvērtība.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas.
bībelstāsts Bībeles fragments, stāsts.
pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā derība.
Jaunā derība Bībeles otrā daļa.
Jaunā derība Bībeles otrā daļa.
Vecā derība Bībeles pirmā daļa.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
Dieva vārds Bībeles teksts. Bībeles teksta fragments.
Bībeles stāsts Bībelstāsts.
Bībeles stāsts Bībelstāsts.
bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists. Bibliogrāfiju sastādītājs.
bibliogrāfet Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
kulise Bīdāmā daļa (bazūnei) skaņas augstuma mainīšanai.
bīdeklis Bīdāmā šautra (dažādās ierīcēs).
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
cirpe Bīde.
sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
sabīdelēt Bīdelējot sasmalcināt (graudus).
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Bīdīt apkārt.
aizbīdīt Bīdot attālināt. _imperf._ Bīdīt prom.
atbīdīt Bīdot atvērt (ko). _imperf._ Bīdīt vaļā.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp. _imperf._ Bīdīt šurp. Bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.). Aizstumt.
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdīt nelielu attālumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
aizbiedēt Biedējot likt attālināties. _imperf._ Biedēt prom. Aizdzīt.
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās. Atbaidīt (1).
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Nuka.
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Ņuka.
marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai.
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
ērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati.
vērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis (3).
murskulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis.
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
mežs Biezs augu (parasti lakstaugu) kopums (parasti lielākā platībā).
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
voiloks Biezs, blīvs velts audums.
kupls Biezs, garš, arī sprogains (par matiem, ūsām, bārdu).
ādains Biezs, gluds, arī ciets (par dažu augu lapām, kātiem u. tml.).
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
brezents Biezs, ūdensnecaurlaidīgs audekls.
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
iebārt Bieži barot, iebaidīt.
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.). Apgrozīties (3).
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
leģendārs Bieži minēts, daudzināts. Plaši pazīstams.
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
bīts Bigbīta paveids.
bijāšana Bijība.
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
Pusgarās bikses Bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
bikstīties Bikstīt citam citu.
čakarēt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
nobikstīt Bikstot atdalīt nost.
iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā).
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
binoklis Binokulāra optiska ierīce tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem.
magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
hidrobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī ūdens organismus.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
dzīve Bioloģiska (cilvēku vai dzīvnieku) eksistence.
oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
attīstība Bioloģiskās pārmaiņas dzīvā organismā no tā embrionālās stadijas līdz nobriedumam.
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
monitorings Biosfēras stāvokļa regulām novērošanas un analīzes sistēma.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
atbirt Birstot atdalīties nost. _imperf._ Birt nost. Nobirt.
nobirzt Birstot atdalīties nost. Nodrupt.
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
izbirt Birstot izkaisīties.
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
bērties Birt, kaisīties.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
hakasi Bīs tautības piederīgais.
murķelis Bisīte.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
kūrija Bīskapijas pārvaldes iestāžu kopums.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis. Sarežģīts pārejas stāvoklis.
kritisks Bīstams, sarežģīts, smags.
vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
Lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Lapseņu pūznis (arī midzenis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
dravniecība Biškopība.
bišsaimniecība Biškopības saimniecība.
drava Biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai. Attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai lakstauga peru pūšana.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
nozematoze Bišu slimība, ko izraisa nozema.
varroatoze Bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce.
bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
Bišu peri Bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
bijāt Bīties (1).
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
bijāties Bīties, izjust bijību.
bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm). _imperf._ Bizot šurp. Bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
kaimiņš Blakus vai tuva māja, blakus vai tuvs dzīvoklis.
balastviela Blakus viela (kādā vielu maisījumā).
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
aizblandīties Blandoties aizklīst. Nozust.
atblandīties Blandoties atkļūt šurp. Blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
liste Blanka, anketa, arī saraksts.
blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
palss Blāvi dzeltens, dzeltenīgs.
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uznākts debess fona.
rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu).
netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
palss Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs.
palsens Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs. Palss (1).
atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums. Atblāzma.
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt. Mazliet apgaismot.
niķis Blēdība, viltība.
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
blēdīt Blēdīties.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
Kazu vītols Blīgzna.
pūpolvītols Blīgzna.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze. Blāķis.
blāķis Blīva (liela) kopa. (Liels) daudzums.
parķis Blīva auduma flanelis.
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
skrimslis Blīva, elastīga (piemēram, skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
Smaga augsne Blīva, mālaina augsne.
Smaga zeme (arī augsne) Blīva, mālaina zeme, arī augsne.
klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
sablīvētība Blīvējuma pakāpe.
noblīvēt Blīvēt un pabeigt blīvēt.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
gumt Blīvēties.
aizblīvēt Blīvi aiztaisīt, arī aizsprostot, aizsegt.
nozelt Blīvi izaugt, saaugt (par augiem).
ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt.
nozelt Blīvi noaugt (ar augiem).
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
pietīklot Blīvi piestīgot.
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
Kā mūris Blīvi, ļoti cieši kopā.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
blīva Blīvs kopums, veidojums.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
marokens Blīvs mākslīga zīda audums ar viļņotu stiegru reljefu.
Locītavas somiņa Blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
moleskins Blīvs, biezs kokvilnas audums.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei).
muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums.
biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
kretons Blīvs, stingrs kokvilnas audums (mēbeļu apvilkšanai, drapēšanai).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens. Šīs bļodas saturs.
radioboja Boja ar raidītāju, kas raida radiosignālus.
bojā Bojā eja (retāk iešana) - nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās. Bojāeja.
beigas Bojā eja, sabrukums. Arī nāve.
kapracis Bojā ejas izraisītājs.
maita Bojā gājis dzīvnieks.
robežboja Boja, ar ko apzīmē (kā) robežu.
Miglas boja Boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
gals Bojāeja, sabrukums. Arī nāve.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdens nelaime.
Ūdens nelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā). Lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā). Traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu. Arī hermētiskuma zudums (kam).
tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
cūkot Bojāt (parasti tīšām).
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
bendēt Bojāt, iznīcināt (augus).
ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
makulatūra Bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs, nederīgi iespieddarbi.
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
sparings Boksā - treniņa cīņa.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
bolīties Bolīt acis.
bolīvieši Bolīvijas pamatiedzīvotāji.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt.
algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes.
karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
mikoloģija Botānikas nozare, kas pētī sēnes.
palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas).
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam. _biežāk_ Izbradāties.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
ietaļa Brāļa sieva. Vīra brāļa sieva.
drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
sastāvs Braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
reiss Brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā). Iebraukt (par kuģi).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni).
izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
aizbraukt Braucot nogādāt (transportlīdzekli).
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
iebraukt Braucot noregulēt (transportlīdzekli).
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobraucīt Braukot atdalīt nost.
iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
smaiļot Braukt ar smailīti (2).
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā: šīs dejas mūzika.
brazīlieši Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
auri Brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
nobremzēt Bremzējot apturēt (transportlīdzekli).
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji.
Aizturēt elpu Brīdi neelpot.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt.
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas.
Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki.
Vīra gadi Brieduma posms (vīrieša mūžā).
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Brist apkārt.
atbrist Brienot atkļūt šurp. _imperf._ Brist šurp. Brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta). Rēgs, spoks.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
Briesmu darbi Briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna.
brīnišķs Brīnišķīgs (1).
brīnišķs Brīnišķīgs (2).
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
feerija Brīnumains, pasakains skats.
manna Brīnumbarība (vecās derības leģendās).
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā. Arī fenikss.
atbristies Brist ilgi, līdz apnikumam.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā.).
Dabas klēpī Brīva dabā.
Pie dabas krūts Brīvā dabā.
Pie dabas krūts Brīvā dabā.
Dabas klēpī Brīvā dabā.
verlibrs Brīvā dzeja.
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
skansens Brīvdabas muzejs.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
Izejamā diena Brīvdiena.
Suņu dienas Brīvdienas.
tukšgaita Brīvgaita.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
Telpiskais gobelēns Brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
brīve Brīvība (1).
brīvestība Brīvība (1).
brīve Brīvība (2).
brīvā Brīvībā (2).
Uz brīvām kājām Brīvībā.
Uz brīvām kājām Brīvībā.
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
vaļa Brīvība. Iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
brīvkundze Brīvkunga sieva.
brīvdiena Brīvlaiks.
sabiedrība Brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs).
kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs). Kooperācija (2).
kooperācija Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs). Kooperatīvs [1] (1).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko.
V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
pionieris Brīvprātīgās bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
kolektivizēt Brīvprātīgi apvienot (individuālo zemnieku saimniecības) kolektīvas (kooperatīvās) saimniecībās.
Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
rezerve Brīvs, atlicināts laikposms, kas vajadzības gadījumā izmantojams kā veikšanai.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi).
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli. Pikrīnskābe.
laikiem Brīžiem, reizēm.
laiklaikiem Brīžiem, reizēm. Laikiem.
jonis Brīžiem.
dažbrīd Brīžiem. Dažreiz.
bromūdens Broma šķīdums ūdenī.
bromūdeņražskābe Bromūdeņraža šķīdums ūdenī.
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
caurums Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā).
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens (2).
brūklenājs Brūklene (1), brūkleņu cers. Arī brūkleņaudze.
dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
kavalieris Bruņinieks, dižciltīgais.
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
veikt Bruņotā cīņā pārspēt, uzvarēt (kādu).
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
sadot Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks.
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
reihsvērs Bruņotie spēki (Vācijā no 1919. gada līdz 1935. gadam).
bundesvērs Bruņotie spēki (Vācijas Federatīvajā Republikā).
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā.
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
invāzija Bruņots iebrukums citā valstī.
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
nirvāna Budismā - pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis.
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
izbuknīt Buknījot izgrūstīt. Buknījot pārmācīt, sodīt.
frikadeles Buljonā vārītas maltas gaļas lodītes.
šautra Bultveida rādītājs (iekaltās, lencēs u. tml.).
dziļumbumba Bumba, ko nomet no kuģa (zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens).
Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
Strīda bumba Bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem augļiem Attiecīgā bumbieru šķirne.
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
bungādiņa Bungplēvīte.
aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru.
jahtklubs Burāšanas un ledusburāšanas mācību un organizatoriskā darba centrs (parasti sporta biedrību sistēmā).
lavēt Burāt pret vēju, ieturot kursu līkloču līnijā.
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu. Buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
Gaišie burti Burti, ko veido smalkas līnijas.
mašīnburtlicis Burtlicis, kas strādā pie salikuma mašīnas.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml. ar šādām piezīmēm.
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
Burta augstums Burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli.
burvestība Burvība (1).
ņurcīt Burzīt, arī spaidīt.
krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
burnīt Burzīt.
ņurcīties Burzīties.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
lielburžuāzija Buržuāzijas daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
dievturība Buržuāziskajā Latvijā - reakcionāra kustība, kuras mērķis bija atjaunot seno latviešu reliģiju.
apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
Būt (ar kādu) uz nažiem Būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Būt (atrasties, nodot) drošībā.
Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām Būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
Turēt dusmas (uz kādu) Būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
Turēt dusmas (uz kādu) Būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
atklāt Būt (kāda laikmeta) sākumam, ievadījumam.
raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
piederēt Būt (kāda) īpašumam.
piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
valdīt Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
Būt (arī palikt) ēnā Būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
palikt Būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam).
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
(Būt) (kā) spārnos Būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam.
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
Gulēt mūža miegā (arī mūža miegu) Būt apbedītam, apglabātam.
Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
Gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
dusēt Būt apbedītam. Gulēt kapā.
kotēties Būt apgrozībā (biržā).
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Berzēt plaukstas (arī rokas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt labu prātu (uz kādu) Būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
locīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
Būt trakam (uz ko) Būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
Turēt ļaunu prātu (uz kādu) Būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
Būt kā jukušam (uz ko) Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt sistam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu. Pelēksnēt.
pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu. Pelēksnīt.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
konverģēt Būt ar robežvērtību (par rindu).
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
spīgot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
spīguļot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vesties Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
Kāpt pāri galvai Būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
kost Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
Nest atbildību Būt atbildīgam (par ko).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
klāties Būt atbilstošam kādām normām, prasībām.
pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām.
pieslieties Būt atbilstošam, piemelotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai).
Nākt nost Būt atdalāmam. Lobīties nost.
atkarāties Būt atkarīgam (2) (no kā).
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
Nākt pretī (arī pretim) Būt atsaucīgam, izpalīdzīgam.
dalīties Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.).
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot zobenus (arī šķēpus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt attīstības sākumstadijā.
ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
Laistīties zeltā, sudrabā Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
pleknēt Būt bezdarbībā, garlaikoties.
gulšņāt Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
Būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
Karāties mata galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties mata galā (retāk matā, arī zara galā, zobu galā) Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties mata galā (retāk matā) Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties zara (arī mata, zobu) galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties zobu (arī mata, zara) galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
ņirbēt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
derēt Būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām).
skaldīt Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
Raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Skatīties briesmām acīs Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Turēt dūšu Būt drošam, pašpaļāvīgam.
Turēt dūšu Būt drošam, pašpaļāvīgam.
ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
Būt (arī saiet) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
Saiet (arī būt) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
eksistēt Būt dzīvam, dzīvot.
Turēties pie dzīvības Būt dzīvam.
Būt (šajā) pasaulē Būt dzīvam. Dzīvot.
spridzēt Būt dzīvīgam, možam, aktīvam. Mirdzēt, dzirkstēt.
Krist uz deguna Būt galīgi bez spēka.
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
Būt uz grūtām kājām Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt uz grūtām kājām Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt mātes cerībās Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt (mātes) cerībās Būt grūtniecības stāvoklī.
ķert Būt iedalītam (no veselā).
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
Celt degunu par augstu Būt iedomīgam.
Celt degunu par augstu Būt iedomīgam.
Celt degunu par augstu Būt iedomīgam.
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam. Būt darba kārtībā.
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
īgt Būt īgnam, dusmoties.
erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
dzīvot Būt intīmās attiecībās.
aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
bēdāt Būt izmisušam, nelaimīgam.
čumēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
mudžēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
Gulēt drupās (un gruvešos) Būt izpostītam un sagrautam.
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
izvērst Būt izvirzītam (uz āru, sānis).
izvelties Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
režģīties Būt juceklīgam, neskaidram.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
stāvēt Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
gribēt Būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
Izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam. Būt kā varā.
(No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
turēties Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
kaprizēties Būt kaprīzam.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst (2).
degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
Izstāvēt klāt Būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
Būt tintē Būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
Sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē Būt kūtram, pasīvam.
Tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē Būt kūtram, pasīvam.
Sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē Būt kūtram, pasīvam.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties (3).
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
līdzināties Būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
līdzsvaroties Būt līdzsvarā (2).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
Nostāties blakus (arī līdzās) Būt līdzvērtīgam.
Stāties (arī stāvēt) blakus (arī līdzās) Būt līdzvērtīgam.
Stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) Būt līdzvērtīgam.
līst Būt liekulīgam, iztapīgam.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
attaisnoties Būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam.
līksmoties Būt līksmam (1). Līksmot.
līksmot Būt līksmam (1). Līksmoties.
Būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū Būt ļoti aktīvam, darbīgam. Būt (kā) centrā.
Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
Baidīties no savas ēnas Būt ļoti bailīgam.
Baidīties no savas ēnas Būt ļoti bailīgam.
Vārīties dusmās Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut baltu Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut (baltu, arī zilu) uguni Būt ļoti dusmīgam.
Vārīties dusmās Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut zilas zēveles Būt ļoti dusmīgam.
Spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēveles Būt ļoti dusmīgam.
tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
Trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Trīsēt (arī trīcēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
Būt no viena koka Būt ļoti līdzīgiem.
Būt no viena koka Būt ļoti līdzīgiem.
Nepamirkšķināt (ne) acis (arī aci) Būt ļoti mierīgam, arī aukstasinīgam.
kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt pēdējo kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
Rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
Laizīt (arī bučot) svārku stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
Parādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
Rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
(Pa)rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
(Vai) plīst no (arī aiz) skaudības Būt ļoti skaudīgam.
(Vai) plīst no (arī aiz) skaudības Būt ļoti skaudīgam.
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
Būt un palikt Būt ļoti stabilam, nemainīgam.
Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Nevarēt savā ādā rimties Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
Nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
Nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
Būt lielā cieņā, arī būt cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
Būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
Būt zelta cenā Būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
(Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības Būt ļoti ziņkārīgam.
(Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības Būt ļoti ziņkārīgam.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt ne izdarīgam, nevērīgam.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli).
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
Raudzīties (arī skatīties) šķībi Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Arī draiskuļoties.
Nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) Būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
krāpt Būt nepareizam, neprecīzam (par mērinstrumentiem, mēraparātiem).
jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
izplūst Būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē).
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
baidīties Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē, arī draudzībā).
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties riņķī (arī apkārt) Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
nīgroties Būt nīgram, paust nīgrumu.
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu). Būt kādās attiecībās (ar kādu).
kalpot Būt noderīgam, lietojamam (par priekšmetiem).
Būt uz muguras Būt nodzīvotam (par laikposmu).
Būt uz pleciem (arī plecos) Būt nodzīvotam (par laikposmu).
Gulēt uz procentiem Būt noguldītam (par naudu).
Gulēt uz procentiem Būt noguldītam (par naudu).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
Sēdēt kaulos (arī asinīs) Būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
izvietot Būt novietotam, atrasties kādā secībā (organismā, tā daļās).
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
Stāvēt augstāk Būt nozīmīgākam, attīstītākam.
svērt Būt nozīmīgam, vērtīgam.
Ieņemt vietu Būt nozīmīgam.
Ieņemt vietu Būt nozīmīgam.
Karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
vējot Būt pakļautam vēja iedarbībai.
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
pavadīt Būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu.
stāstīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu. Liecināt.
rādīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi.
pavēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
ierosināt Būt par (kādas darbības, darba paņēmiena u. tml.) izraisītāju, veicinātāju.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
ietilpt Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu. Atsvērt.
biedēt Būt par baiļu cēloni. Baidīt.
pamudināt Būt par cēloni (kāda) darbībai.
Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
atļaut Būt par cēloni labvēlīgiem apstākļiem.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
sariest Būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras).
piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
iemidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg. Izraisīt miegu.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
(Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
nošķirt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
rūsināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
Izlaist kā teļu Būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud. Arī kutināt.
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
pārraut Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
pārtraukt Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā.
sēt Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst. Saliedēt.
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
izrūsināt Būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
aizklabināt Būt par cēloni, ka klab kādu brīdi.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.). Atņem kustības spējas.
darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
Kost makā (arī kabatā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
darbināt Būt par enerģijas avotu (mehānismam, ierīcei).
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
iezīmēt Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).
norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
apsūdzēt Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
Dot liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Dot (arī sniegt) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
šķērsot Būt par šķērsli (kam). Veidot šķērsli (kā kustībai).
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
norobežot Būt par zīmi (kā) robežai.
Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
mēgt Būt paradušam (ko darīt).
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
izcelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
attaisnoties Būt pareizam, atzīstamam.
pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko). Mīties.
čumēt Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem. Ņudzēt (2), čumēt (2).
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
Mīlēt sevi Būt patmīlīgam.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
(Ie)sisties degunā Būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
turēties Būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķēniņam (arī ķeizaram, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un pavēlniekam (arī valdniekam, biežāk ķēniņam, ķeizaram) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un valdniekam (biežāk ķeizaram, ķēniņam, arī pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Būt zem jumta Būt pilnīgi uzceltam.
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
dergties Būt pretīgam, riebīgam. Riebties.
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
riebties Būt riebīgam.
nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma daļām).
liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
attiekties Būt saistītam attiecībā (4).
dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
Būt uz sēkļa Būt sarežģītā, grūtā situācijā.
sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
saiet Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēt.
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēties.
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz gultas (arī slimības gulta) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
rasties Būt sastopamam, gadīties.
atrasties Būt sastopamam. Arī gadīties, parādīties.
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
iebilsties Būt sevī lepnam, iedomīgam.
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) Būt skopam, pārlieku taupīgam.
mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
kvēlot Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu). Dārdēt (5).
dimdēt Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
(Būt) gudrā prātā Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
cirst Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
Būt pie pilna saprāta (arī prāta), arī pie pilnas saprašanas Būt spējīgiem apzināti domāt, rīkoties.
starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
staipīties Būt staipīgam (1).
stiepties Būt staipīgam (1).
stīgot Būt staipīgam (1).
staltoties Būt staltam, arī krāšņam.
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
Sliet ragus Būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
švītēties Būt švītīgam.
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
Krist kopā (arī čupā sar.) Būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
Būt pirmajā vietā Būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
vārguļot Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
sekties Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
paātrināt Būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli).
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
nolīgoties Būt tādam, kurā Īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
pārmest Būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums.
trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
norisināties Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1), noritēt (3).
noritēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1).
norisēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Noritēt (3).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4).
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
sijāt Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
vēdināt Būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem. Vēdīt (2).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
vest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur) - par durvīm, kāpnēm u. tml.
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam. Būt neapkoptam.
saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā. Būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
liesmot Būt trauksmainam, aizrautīgam.
radoties Būt tuvam, līdzīgam (pēc kādām pazīmēm).
tvanot Būt tveicīgam. Tvanēt (3).
tvanēt Būt tveicīgam. Tvanot (3).
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
Sēdēt augstā krēslā Būt vadošā, nozīmīgā amatā.
Sēdēt augstā krēslā Būt vadošā, nozīmīgā amatā.
Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Būt pie vainas Būt vainīgam.
valdīt Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.). Būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
Atrasties starp dzīvajiem Būt vēl dzīvam.
derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml. Raudzīties (2).
raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
Būt cenā Būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
Būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
Turēties (arī būt) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
Būt (arī turēties) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
Būt uz kājām Būt veselam. Būt atspirgušam (no slimības).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
Turēties kā vīram Būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
Kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt zīdaiņa vecumā.
pārbūt Būt, aizvadīt (kur visu laikposmu).
šķirties Būt, arī kļūt atšķirīgam.
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā. Degt.
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
Nokārt (retāk nolaist) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nokārt (retāk nolaist) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nolaist (biežāk nokārt) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
kodols Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
saturs Būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
nūmens Būtība, kas ir aptverama ar prātu.
parādība Būtības izpausme, tās ārējā, empīriski uztveramā forma.
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā). Pavērsiens (2).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība.
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums. Galvenais, svarīgākais.
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
faktors Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai).
pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
Nebūtu par ļaunu Būtu labi, lietderīgi.
Nebūtu par skādi Būtu labi, lietderīgi.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists ar vidējo arodizglītību.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
būvēties Būvēt savām vajadzībām (ēkas, mājas).
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
rubīns Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
transparents Caurspīdīgs.
transparence Caurspīdīgums.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
novadcaurule Caurule (kā) novadīšanai.
pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem).
dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
notekcaurule Caurule šķidruma, masas novadīšanai.
caurteka Caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml. Arī uzmaucama detaļa.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem).
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
saiņotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur saiņo (ko).
kauzalitāte Cēlonība.
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
atkarība Cēloniska sakarība.
determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kāda parādību).
kriminoģenēze Cēloņi, kas ir izraisījuši noziegumu.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
celaine Celos darināta josta, prievīte, apauda.
cēlsirdīgums Cēlsirdība.
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei.
tītava Celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
apsūdzēt Celt apsūdzību pret kādu.
dot Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu. Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem). Smailēt (1).
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.). Arī putēt.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
Augu māja Celtne siltummīlošo augu audzēšanai. Arī siltumnīca.
ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu) žāvēšanai dūmos.
Saimniecības ēka Celtne, ko izmanto saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām. Atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums. Arī nojume.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
mašīnmāja Celtne, kurā ir uzstādītas mašīnas.
krematorija Celtne, kurā izdara kremāciju speciālā krāsnī.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
Ledus halle (arī arēna, pils) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
Ledus pils (arī arēna, halle) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
Policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
būvniecība Celtniecība (1).
celsme Celtniecība (1).
būvniecība Celtniecība (2).
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks. Celtnieks.
būvdarbi Celtniecības darbi (piemēram, darbi celtniecības objektā).
Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
Tilta celtnis Celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli. Celtniecības materiāli.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
Ceļa zīme Ceļazīme (1).
Ceļa zīme Ceļazīme (1).
Ceļa zīme Ceļazīme (2).
Ceļa zīme Ceļazīme (3).
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
aizcelt Ceļot aiztaisīt.
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
atcelt Ceļot attaisīt.
atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp. _imperf._ Celt šurp. Ceļot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā. Iztaisīt sev sastiepumu (1). Arī sastiepties (1).
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli.
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
orbīta Ceļš, pa kuru debess ķermenis kustas attiecībā pret kādu citu debess ķermeni.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
Ganu ceļš Ceļš, pa kuru lopus dzen uz ganībām.
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Arī strupceļš.
tranzītceļš Ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt. Cementējot izveidot.
nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādi.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot). Mēģināt.
Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
Rīt siekalas Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
raudzīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
Tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) Censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
Meklēt ceļu uz sirdi Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Raudzīties (3).
Meklēt ar acīm Censties ieraudzīt.
Meklēt ar acīm (arī ar skatienu) Censties ieraudzīt.
Meklēt ar skatienu (arī ar acīm) Censties ieraudzīt.
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt prātus (arī galvas) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Salikt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas.
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli). Censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
Sisties starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
žēlot Censties neiztērēt, nedot. Arī taupīt (1).
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Slēpt.
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas. Izraisīt naidu, dusmas (pret kādu). Censties sanaidot.
labot Censties panākt, ka (iepriekšējais rezultāts) kvalitatīvi mainās, kļūst labāks.
Ņemt nost Censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
Vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
Mānīt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
Vilt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
risināt Censties rast atbildi (mīklai, šaha, dambretes uzdevumam u. tml.).
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) Censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
censība Centība.
censonība Centība.
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
mediāna Centrālā skaitliskā vērtība.
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
punkts Centrālais (kā, piemēram, darbības, norises) objekts.
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
pienaine Cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu.
tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
ceras Cerības.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iecirpt Cērpot radīt ievainojumu.
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
nocirst Cērtot atdalīt nost.
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt. _imperf._ Cirst nost.
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par rīku).
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju. _imperf._ Cirst vaļā.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
pārcirst Cērtot pārdalīt.
pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
ciemnieks Ciema, ciemata iedzīvotājs.
ciematnieks Ciemata iedzīvotājs.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
zemlikas Cienasts mirušo gariem. Arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem.
cienmāte Cienīgmāte.
respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
Turēt godā (arī cieņā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
Turēt cieņā (arī godā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
draugs Cienītājs, mīļotājs.
biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
Kā ar naglām aiznaglots Cieši aiztaisīts.
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
iekļauties Cieši apņemt sev apkārt. Ietīties.
aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
Pie sāniem Cieši blakus, līdzās.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
samiegt Cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
noslēgt Cieši piepildīt (plaisu, caurumu).
saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
kopā Cieši saistīti (piemēram, vienos un tais pašos apstākļos, vienā un tai pašā dzīvesvietā).
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
Saritināties (arī savilkties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī saritināties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
pieķerties Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
saspiest Cieši savirzīt (ķermeņa daļas).
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
Sāpju (arī rūpju) bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
Sāpju (arī rūpju) bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts.
Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem).
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
Sausais ledus Ciets oglekļa dioksīds.
Sausais ledus Ciets oglekļa dioksīds.
rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
kasiterīts Ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls. Arī alvas rūda.
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
stearīns Cietu taukskābju maisījums.
Sausā destilācija Cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē.
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
Pārmācības nams Cietums ar smaga fiziskā darba režīmu.
Pārmācības nams Cietums ar smagu fiziskā darba režīmu.
Izmeklēšanas cietums Cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
garums Cik garumā arī vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
Cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
pārvarēm Cik vien spēj, var. Arī ļoti (2).
Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Aromātiskie savienojumi Cikliska sistēma (piemēram, naftalīns, benzols).
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
Aromātiskie savienojumi Cikliskas sistēmas (piemēram, naftalīns, benzols).
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
stiprinieks Cīkstonis (piemēram, cirkā).
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
celms Cilme, izcelšanās. Arī pamats (kādai norisei).
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
virsaitis Cilts vadonis. Novada valdnieks. Arī kādas cilvēku grupas vadonis.
cilvēcīgums Cilvēcība.
cilvēcisks Cilvēcīgs (1).
nenovēršams Cilvēka aiziešana no dzīves. Nāve.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
Dzīves uztvere Cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Ūdens nelaime Cilvēka bojāeja slīkstot.
Garīgā seja Cilvēka būtība.
Garīgā (arī iekšējā) seja Cilvēka būtība.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
taka Cilvēka darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
Svešas rokas Cilvēka darbību, darbu.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
biogrāfija Cilvēka dzīve un darbība.
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
pašattīstība Cilvēka galīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Arī akts.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves. Mirstīgās atliekas.
pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums. Vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
Dzīves rīts Cilvēka mūža sākumposms. Bērnība, jaunība.
dzīve Cilvēka mūžs. Arī biogrāfija.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Vecums (1).
pasaule Cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. Arī cilvēka atsevišķa darbības nozare.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
noosfēra Cilvēka prāta darbības un tehnikas sfēra.
sodomija Cilvēka pretdabiska kopošanās ar dzīvnieku.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
akcija Cilvēka stāvoklis, nozīmīgums.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kaitēkļus.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
Cilvēka mērogs Cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
gurns Cilvēka vai dzīvnieka kājas augšdaļa.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
Fiziskā audzināšana Cilvēka vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz daba, tās norisēm.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
iedzīvotāji Cilvēki, kas dzīvo (kādā dzīvoklī, celtnē u. tml.).
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, neekspluatējot svešu darbaspēku.
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā. Mežinieki (2).
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
galva Cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem (feodālismā vai kapitālismā).
brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
pelēkacis Cilvēks ar pelēkām acīm.
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem. Arī vecs cilvēks.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku. Stiprinieks.
tips Cilvēks ar spilgtām īpašībām.
tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem. Pēcnācējs.
saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
Pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī.
Pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī. Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
Prāts iegriežas reti Cilvēks kļūst prātīgs.
Prāts iegriežas reti Cilvēks kļūst prātīgs.
novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
rekonvalescents Cilvēks rekonvalescences stāvoklī.
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas. Uzmāka.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
pusdraugs Cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Kara biedrs.
Kara biedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Karabiedrs.
Nelaimes biedrs Cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
paziņa Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
burvis Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
erudīts Cilvēks, kam ir erudīcija.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
īpašnieks Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1). Kuprītis.
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1).
palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
talmudists Cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2).
urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms. Urrāpatriots.
urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms. Urāpatriots.
pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme, - šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme. Šīs rases piederīgais.
cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs. Arī laisks, izlutināts cilvēks.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
Vaļas vīrs Cilvēks, kam nav nekādu pienākumu. Brīvs cilvēks.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
Ciema brālis Cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas. Arī filozofs.
grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt homoseksuālisms.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
talants Cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms.
dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus, oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
mīļotājs Cilvēks, kas (ko) mīl (3).
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Sabiedrisks darbinieks Cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas. Mašīnstrādnieks.
atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2).
apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
stagnants Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī - stagnāts.
stagnāts Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī. Stagnants [2].
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
attīstītājs Cilvēks, kas attīsta (filmas, plates).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes. Arī rožkopis.
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
absolvents Cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus.
bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
dziedātājs Cilvēks, kas bieži dzied, kam patīk dziedāt.
ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas. Arī raudulīgs cilvēks.
reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī. Alkoholiķis.
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
pūce Cilvēks, kas bieži it īgns, dusmīgs.
Pasaules gājējs Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules gājējs (arī klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu. Arī klaidonis.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud. Cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. Dzērājs.
uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī cilvēks, kas bieži raud.
ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī). Pasažieris.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā. Brīvprātīgais.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz cita rēķina.
reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
Ieroču nesējs Cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa bībeli. Cilvēks, kas bieži izmanto bībeles tekstu.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa. Grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām. Arī kājāmgājējs.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
aizpurvietis Cilvēks, kas dzīvo aiz purva.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā. Sliņķis, slaists.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
ezermalnieks Cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā.
krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Cilvēks, kas atrodas krastā.
krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Krastinieks.
askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
pārupietis Cilvēks, kas dzīvo pārupē.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
ārnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārnovadā.
ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
Grēka pagale Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piemēram, iestādē).
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
sieninieks Cilvēks, kas ievāc sienu. Arī siena pļāvējs.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
inspirators Cilvēks, kas inspirē (1). Iedvesmotājs. Arī musinātājs.
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
Hronisks alkoholiķis Cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās. Izvirtulis.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā. Mežrūpniecības speciālists.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
dzimtcilvēks Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu. Cilvēks, kas dzīvo trimdā.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6). Arī tuvākais.
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
melomāns Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
mērnieks Cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā).
pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
putnkopējs Cilvēks, kas kop. Mājputnus. Arī putnkopis.
Dzīvnieku kopējs Cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
zvērkopējs Cilvēks, kas kopj kažokzvērus. Arī zvērkopis.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
lopkopējs Cilvēks, kas kopj lopus. Arī lopkopis.
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles. Pīļkopis.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes. Arī puķkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis. Govkopības speciālists.
kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas. Kazkopības speciālists.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus. Arī zirgkopis.
zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis. Arī zivkopis.
zoskopējs Cilvēks, kas kopj zosis. Arī zoskopis.

ī citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ī¹

ī²

MEV