Paplašinātā meklēšana

Meklējam pi.

Atrasts vārdos (1000):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (Ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
griezt (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
(Sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
Vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (Iz)veidot loku, apli, spirāli.
(Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
(Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā.
(Sa)liekt ragā (pie)spiest būt paklausīgam, padevīgam.
(Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
(Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
Klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
(Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
Tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, kad atzīmē pasaulē pirmo padomju cilvēka lidojumu kosmosā.
Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka.
Fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
abatija Abata pārvaldītais klosteris kopā ar šim klosterim piederošo teritoriju.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
absolūtists Absolūtisma piekritējs.
evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
Ar (vienu, arī vienu vienīgu) rāvienu, arī (vienā) rāvienā, arī uz rāviena (rāvienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas. Īstā āda, derma.
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
kopsapulce Administratīvs orgāns (piemēram, kolhozā).
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus. Arī savlaicīgi.
laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
ātri Agri (pirms parastā laika).
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
aizaicināt Aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
dumpot Aicināt uz dumpi [1]. Radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. _imperf._ Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu). _imperf._ Airēt apkārt.
aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu). _imperf._ Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp _imperf._ Airēt šurp Airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli). Pārklāties ar zelmeni.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai. Aizpīpēt.
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
aizkāpt Aiziet (kur, pie kā, u. tml.).
Aiziet par tālu Aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
aizlipināt Aizķepināt (acis).
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
aizdot Aizprecināt, izdot pie vīra.
aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
lēkts Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, dzīves posmam).
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
aizjozt Aiztaisīt (jostu). Aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus). _imperf._ Tepēt ciet.
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
karbons Akmeņogļu periods - paleozoja piektais periods.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
kinoizmēģinājums Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
aktinomikoze Aktinomicēšu izraisīta slimība (parasti mājlopiem).
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
nemiers Aktīva masu darbība pret apspiedējiem, arī sacelšanās.
atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā. Cīnīties (2).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
dienests Algots darbs (pie privātas personas).
rezerpīns Alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
Spirta dzēriens Alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
alus Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
darbs Amata pienākumi, to veikšana. Arī ieņemamais amats.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
piegriezējs Amatnieks, kas piegriez [2] (1).
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
mantzinis Amatpersona (kapitālistiskajās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
anarhists Anarhisma (1) piekritējs.
anarhosindikālists Anarhosindikālisma piekritējs.
anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
čartisms Angļu strādnieku revolucionāra kustība 19. gadsimta pirmajā pusē.
dubultkvartets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti). Oktets.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
antisemīts Antisemītisma piekritējs. Cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēkli.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
kamols Apaļš (vielas, masas) veidojums, pika.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru sausa un saslapināta - rādījumiem.
manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
vakuummetrs Aparāts retināto gāzu pilnā spiediena mērīšanai.
aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
spiest Apavi spiež.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
Virspilskunga tiesa Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju).
mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
Kails apgalvojums Apgalvojums bez pierādījuma.
apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu).
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
panckas Apģērba gabali. Arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa, aiz kuras to pakar.
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
Mest (arī lekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa.
apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
garums Apjoms (piemēram, tekstam).
sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
aplodēt Apklāt ar lādējamo materiālu (pirms lodēšanas).
aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
apšmaukt Apkrāpi, piekrāpt.
apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
sakvēpināt Apkvēpināt, parasti ļoti.
apkvēpēt Apkvēpināt.
apķepēt Apķepināt.
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
apkraut Aplikt (piemēram, ar nodokļiem).
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā. Arī aploks.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt piebraukšanas (zirgu).
Dienesta suņi Apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus).
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā). Novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
mesties Apmesties, piemesties. Palikt.
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nopikot Apmētāt ar sniega pikām.
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
apliekt Apņemt (par upi, ceļu u. tml.).
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu).
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
pārrēķināt Aprēķināt (piemēram, maksājumam) citādu naudas summu.
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu [1] (1).
piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
apslapēt Apslapināt.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
Likteņa pabērni Apspiesti, ekspluatēti cilvēki. Cilvēki, kam dzīvē neveicas.
nospiestība Apspiestība. Nebrīve.
bārabērns Apspiestie, ekspluatētie.
bārenis Apspiestie, ekspluatētie. Bārabērni (2).
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks. Bārabērns (1).
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā). Atrasties (piemēram, bezdarbībā).
apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni).
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
spiedienapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu. Spiedapstrāde.
spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu. Spiedienapstrāde.
sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti.
klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pietīt Aptīt, satīt papildus.
pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu. Apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
Mesties kopā Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. _imperf._ griezt apkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. Refl. --> apgriezt [1] (1).
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
apdūmot Apžāvēt dūmos (piemēram, zivis, gaļu).
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
noturēt Ar aktīvu darbību, rīcību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme). Arī novadīt (11).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
Siet izkapti Ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
četrlampu Ar četrām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
dadžains Ar dadžiem apaudzis, pieaudzis.
dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
daudzlampu Ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
divlampu Ar divām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām.
glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elsot (2).
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elst.
pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
Ģipša pārsējs Ar ģipsi piesūcināts pārsējs.
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
Ar pilnu tvaiku Ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti. Ar pilnīgu atdevi.
rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
dzīsla Ar iežiem aizpildīta plaisa zemes garozā.
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
Noņemt asinis Ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements. Arī kājsvira.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
pārkomandēt Ar komandu, rīkojumu u. tml. pārvietot (kādu uz kurieni, pie kā, kur).
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
Ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Ar kalnu Ar lielu kaudzi. Ļoti pilnīgi.
lauzties Ar lielu piepūli enerģiski strādāt.
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
Saņemt pēdējos (arī visus) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
Saņemt visus (arī pēdējos) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegulties (4).
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā).
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp. Ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp. _imperf._ Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur). Pārsviest (3).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
Caur degunu (arī degunā) Ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis. Ne pilnīgi šķērsām.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
piecskaldņu Ar piecām skaldnēm.
pieclemešu Ar pieciem lemešiem.
piecstāvu Ar pieciem stāviem.
piecžuburu Ar pieciem žuburiem.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
izbaudīt Ar prieku, baudu pilnīgi izjust.
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp. _imperf._ Dabūt šurp. Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Spiest sevi Ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
pārstiept Ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Dabūt augšā Ar pūlēm uzmodināt, panākt, lai pieceļas.
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
ieblīvēt Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt (1).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest). Stiept (4).
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
Paplest rokas Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
Rokraksta grāmata Ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
Biezpiena maize Ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize.
Salmu maiss Ar salmiem pildīts maiss gulēšanai.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom). _imperf._ Saukt prom. Aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.).
jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
iesist Ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos).
iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šķaidīt Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
saspiest Ar spiedienu izveidot (ko). Ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
saspiest Ar spiedienu savienot, sastiprināt.
uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju). Arī mest (8).
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
pārsviest Ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
maksts Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā.
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
piesisties Ar triecienu pieskarties. Strauji pieskarties.
pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
trīslampu Ar trim lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
pievalcēt Ar valcēšanas ierīci piestiprināt.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
Dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
vienpakāpes Ar vienu pakāpi. Ar vienu posmu.
vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīpuma.
vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpuma. Vienslīpnes. Vienslīps.
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
kost Ar zobiem radīt (kur, piemēram, robu).
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
čaulīte Ārējais (papirosa) apvalks.
izveidojums Ārējais noformējums (piemēram, grāmatai).
forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne.
senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstis, piemēram, Francijā).
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai).
aizart Arot aizpildīt _imperf._ Art ciet.
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izart Arot izveidot (piemēram, vagu). Izdzīt [1] (7).
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
griezt Arot šķelt (piemēram, augsni).
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
izārstēt Ārstējot pilnīgi novērst (slimību).
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
sfigmomanometrija Arteriālā asinsspiediena mērīšana ar sfigmomanometru.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība.
ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks.
imigrācija Ārvalstu pilsoņu ieceļošana (citā valstī uz pastāvīgu dzīvi).
imigrācija Ārzemju kapitāla ieplūšana (kādā valstī).
krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai).
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
Asins pirts Asinspirts.
līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
Diastoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
Sistoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem).
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
asinsspiediens Asiņu spiediens uz asinsvadu sieniņām.
dzelonis Ass augu epidermas veidojums.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu.).
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
tausagizs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
mīkstpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes).
noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.).
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks (feodālismā, kapitālismā).
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam).
Galda kultūra Atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks. Spilvena pārvalks.
pienācīgs Atbilstošs, piemērots.
pieskanīgs Atbilstošs, piemērots.
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
atstādināt Atbrīvot (no amata, pienākumiem u. tml.).
atcelt Atbrīvot (no amata, pienākumiem).
noņemt Atbrīvot (no amata, pienākumiem).
atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem). Atcelt (no amata).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
Dot (biežāk iedot) vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
Iedot vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu).
izlādēt Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci).
Velt no pleciem Atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
atpogāt Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu)
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
izāķēt Atbrīvot, izņemt (ko saāķētu, pieāķētu).
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedēties.
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedināties.
nomest Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznicinot (to).
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
Noņemt paraugu Atdalīt (kā) daļu, piemēram, analīzei.
separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu.
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
Izsaukuma zīme Atdalītājpieturzīme (!).
Jautājuma zīme Atdalītājpieturzīme (?).
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
Atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
ateists Ateisma piekritējs.
atelst Atelsties. Atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
Celt augšā (vecas) lietas Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Rakt augšā Atgādināt, pieminēt.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
atlaist Atgriezt, atskrūvēt vaļīgāk (piemēram, uzgriezni).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.). Atspirdzināt (ķermeni, organismu).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
atgriezties Atkal pievērsties (kam) - par domām.
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
rabats Atlaide no visas par preci maksājamās naudas summas (atlaidi parasti piešķir, ja pieci pērk vairumā, maksā skaidrā naudā).
komisija Atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot..
nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
ievīlēt Atlocīt un nosūt malu (piemēram, auduma gabalam). Izveidot vīli.
aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
noraisīt Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
Celties augšā Atmosties no miega un piecelties.
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
nopogāt Atpogāt un noņemt nost (ko piepogātu).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
Iedot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvi (biežāk kurvīti) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.).
atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
atāķēt Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Salikt rokas klēpī Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
apmesties Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp. _imperf._ Traukt šurp. Ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atvirzīties.
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izraut Ātri izlasīt (piemēram, grāmatu).
izraut Ātri izpirkt.
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
Pakratīt pirkstu (arī ar pirkstu) Ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko). Pārmesties (1).
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt. Ātri, pavirši piezīmēt.
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.). Mesties.
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp. _imperf._ Diegt šurp. Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai). Istaba.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā).
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika. Kukurznis.
Privāta persona Atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
Gredzenā atskaņas Atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo. Aptveru atskaņas.
Krusteniskās atskaņas Atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
Piekaramā (arī priekškaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Priekškaramā (arī piekaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Piekaramā (retāk priekškaramā) atslēga Atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
piespiedējatspere Atspere (kā) piespiešanai.
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
iespirdzināt Atspirdzināt.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
iespirgt Atspirgt.
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
rindstarpa Atstarpe starp iespiesta teksta rindām.
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atrast Atsvešināties (no kā pierasta). Atradināties.
kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
Likt nost amatu (arī pilnvaras) Atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
ietēlot Attēlot (piemēram, mākslas darbā).
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
Ūdens bilance Attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
pieeja Attieksme, veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
sliecība Attīstības virziens. Satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
slieksme Attīstības virziens. Satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
nosliece Attīstības virziens. Satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
veidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
likt Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu. no pārtikas).
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
atkļūt Atvirzīties šurp. Atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā.
atcere Atzīmēšana, pieminēšana.
marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu. Oficiāla (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšana.
diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
noraidīt Atzīt (kādu) par neizmantojamu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
noraidīt Atzīt par nepieņemamu (ko), vērsties (pret ko).
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnaugi.
ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnmīļi.
sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
Gaismas augi Augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
kļūt Augot sasniegt kādu attīstības pakāpi (par dzīvniekiem, augiem).
paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izaugt.
lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja). Vīteņaugs.
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti).
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
kaučukaugs Augs, no kura piensulas iegūst kaučuku.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants). Skeletainā augsne.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā).
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
smaile Augstākā (kā, piemēram, procesa, darbības) pakāpe.
akadēmija Augstākā (piemēram, lauksaimniecības, mākslas, militārā) mācību iestāde.
Pilsētas galva Augstākā administratīvā persona pilsētā.
gubernators Augstākā amatpersona guberņā pirmsrevolūcijas Krievijā.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām). Arī pilngatavība.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
Augšējā skaņa Augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta buržuāziskās revolūcijas.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
dievs Augstākais ideāls, pilnība. Centienu augstākais gala mērķis.
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā).
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
kursists Augstāko sieviešu. Kursu audzēkne (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs). Augstāka militāra persona. Arī dzimtkungs.
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
Tipogrāfisks spiedums Augstspiedums.
Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
Augļa vīkals Augšlapas, kas paliek pie augļa.
pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms.
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
ksantofils Augu dzeltenais pigments.
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
biezlapji Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi).
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
balanda Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, bietes, spināti, balodenes.
brūklene Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzērvenes, mellenes, zilenes.
kāpnīte Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, flokši, kāpnītes.
ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
panātre Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
pabērzs Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
Sinepju eļļa Augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas.
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atauļot Auļojot atkļūt šurp _imperf._ Auļot šurp. Auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam.
austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
reģistrators Automātiska pierakstīšanas ierīce.
brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma. Šīs sistēmas pistole.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
Automātiskais pilots Autopilots.
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
atspole Aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības.
stādīt Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
maiss Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
Labākās aprindas, arī labākā sabiedrība Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
Labākā (arī augstākā) sabiedrība, arī labākās aprindas Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus).
plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu.
izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus. Šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu.
konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā).
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu. Tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
Jūras putas Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Sepiolīts.
dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
šķērsbaļķi Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
membrānbarometrs Barometrs, kurā spiedienu uztver membrāna.
baronēns Barona nepieaudzis dēls.
papildbarošana Barošana ar papildbarību.
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
advente Baznīcas gada sākums (4 nedēļas pirms ziemsvētkiem).
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
tūcīt Bāzt. Spiest, spaidīt.
piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
kontrolaka Bedre, tvertne (piemēram, drenāžas darbības) kontrolēšanai.
atbēgt Bēgot atklāt šurp. _imperf._ Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei).
adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
sabērt Berot piepildīt. Piebērt.
piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzt (arī izberzēt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
ieberzt Beržot, beržaties radīt (piemēram, rievu, brūci).
uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
skaidbetons Betons ar skaidu pildvielu.
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts.
šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots.
Pa niekam, arī par nieku Bez (nopietnas) vajadzības.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu). Tīrs.
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Zilā (arī tukšā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Kā putns gaisā (arī kokā, zara galā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns zara galā (arī kokā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) Bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
tāpat Bez pierādījuma, pamatojuma, izskaidrojuma.
Uz zila gaisa Bez pierādījuma. Bez pamata.
Uz zila gaisa Bez pierādījuma. Bez pamata.
nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
etilēns Bezkrāsaina degoša gāze - nepiesātinātais ogļūdeņradis.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
liberāls Bezprincipiāls, nekonsekvents, arī nepamatoti iecietīgs.
bezprincipu Bezprincipiāls.
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks). Naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas.
Vecā derība Bībeles pirmā daļa.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
bibliogrāfet Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
Kupināts piens Biezpiens.
Kūpināts piens Biezpiens.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas). Saritināt.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
eksčempions Bijušais čempions.
bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences.
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās. Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
hakasi Bīs tautības piederīgais.
domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
kūrija Bīskapijas pārvaldes iestāžu kopums.
dravnieks Biškopis.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm). _imperf._ Bizot šurp. Bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
atblandīties Blandoties atkļūt šurp. Blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
blankists Blankisma piekritējs.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
skrimslis Blīva, elastīga (piemēram, skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt.
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
pietīklot Blīvi piestīgot.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens. Šīs bļodas saturs.
kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā). Traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu. Arī hermētiskuma zudums (kam).
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
Laist (arī spert) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
Spert (arī laist) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
makulatūra Bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs, nederīgi iespieddarbi.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
bonapartists Bonapartisma piekritējs.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas).
iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp. Braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atbraukt (par kuģi).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
piebremzēt Bremzējot piebraukt.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
atbrist Brienot atkļūt šurp. _imperf._ Brist šurp. Brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu. Degunkniebis.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā.).
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
bruģis Bruģēta braucamā daļa (piemēram, ielai, ceļam).
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks.
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
nirvāna Budismā - pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis.
budists Budisma piekritējs.
Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
Strīda bumba Bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
Pikējošais bumbvedējs Bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru.
pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
mašīnburtlicis Burtlicis, kas strādā pie salikuma mašīnas.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml. ar šādām piezīmēm.
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
lielburžuāzija Buržuāzijas daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
psihoanalīze Buržuāziskās psiholoģijas un psihoterapijas virziens, kura pamatlicējs bija Z. Freids.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
vilkties Būt - piemēram, par grumbām sejā.
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
atbilst Būt (kam) piemērotam. Saskanēt (ar ko).
Būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) labā (arī varenā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt (retāk nākt) varenā (arī labā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
locīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus). Uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u.tml.
noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml. Nogriezties.
klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām.
pieslieties Būt atbilstošam, piemelotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai).
derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
(Sa)derēt kopā Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
piegulēt Būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai.
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
iet Būt ietilpināmam, ietilpt.
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
sniegties Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izvelties Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
Izstāvēt klāt Būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
attaisnoties Būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam.
Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Būt lielā cieņā, arī būt cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
Būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
Būt zelta cenā Būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
Stāvēt vaļā Būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
Karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu.
stāstīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu. Liecināt.
pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā).
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
(Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
pieriest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
gaiņāt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
gainīt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks).
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
apsūdzēt Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
Dot liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Dot (arī sniegt) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
izcelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
mudžēt Būt pārpilnam (ar ko).
čumēt Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem. Ņudzēt (2), čumēt (2).
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
beigties Būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas.
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
iekļauties Būt piemērotam (kādā kopumā, sistēmā).
derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
piederēties Būt piemērotam.
turēties Būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī.
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
piktoties Būt piktam, paust piktumu.
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķēniņam (arī ķeizaram, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un pavēlniekam (arī valdniekam, biežāk ķēniņam, ķeizaram) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un valdniekam (biežāk ķeizaram, ķēniņam, arī pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Būt zem jumta Būt pilnīgi uzceltam.
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
Iet (arī soļot, atrasties) avangardā Būt priekšgalā, pirmajās rindās.
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz gultas (arī slimības gulta) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
degt Būt spožam - par spilgtu, parasti sarkanu, blāzmu.
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
Būt pirmajā vietā Būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
vēdināt Būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem. Vēdīt (2).
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
valdīt Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.). Būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
Būt cenā Būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
Būt uz kājām Būt veselam. Būt atspirgušam (no slimības).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
dot Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
saturs Būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
sāls Būtiska, nepieciešama (kā) sastāvdaļa.
atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība.
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
faktors Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai).
pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
iebūvēt Būvējot ievietot (būvē). Izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem).
caurteka Caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kāda parādību).
dot Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
Lejas stāvs Celtnes pirmais stāvs.
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
būvdarbi Celtniecības darbi (piemēram, darbi celtniecības objektā).
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp. _imperf._ Ceļot šurp. Ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp. _imperf._ Celt šurp. Ceļot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
raudzīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Raudzīties (3).
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
Ņemt nost Censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
pietaupīt Censties saglabā!, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) Censties uzkundzēties, apspiest.
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) Censties uzkundzēties, apspiest.
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) Censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
punkts Centrālais (kā, piemēram, darbības, norises) objekts.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
centrists Centrisma piekritējs.
piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
pienaine Cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar joslu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
spiest Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
šmaugs Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to daļām).
samiegt Cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
piekrampēties Cieši pieķerties.
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
noslēgt Cieši piepildīt (plaisu, caurumu).
saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
piežmiegt Cieši piespiest (1).
piežņaugt Cieši piespiest (1).
pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piemiegt Cieši piespiest.
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
iestāties Cieši piestāties (pie loga).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
kopā Cieši saistīti (piemēram, vienos un tais pašos apstākļos, vienā un tai pašā dzīvesvietā).
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
ieķerties Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
kost Cieši spiest (zobus kur), parasti sasprindzinājumā.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kost Cieši spiest zobus (kur), parasti sasprindzinājumā.
miegt Cieši spiest, žņaugt.
plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
uzspiest Cieši uzmaukt (piemēram, cepuri).
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot. Rokas spiediens.
mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums. Mezglojums.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai).
konstebls Cietokšņa, pils komandants (Anglijā).
ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
Cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
Cik rīkle nes Cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
Cik rīkle nes Cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
Aromātiskie savienojumi Cikliska sistēma (piemēram, naftalīns, benzols).
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
Aromātiskie savienojumi Cikliskas sistēmas (piemēram, naftalīns, benzols).
stiprinieks Cīkstonis (piemēram, cirkā).
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
torss Cilvēka rumpis.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem (feodālismā vai kapitālismā).
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
tips Cilvēks ar spilgtām īpašībām.
saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
saimnieks Cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās. Cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
burvis Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme, - šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme. Šīs rases piederīgais.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
Vaļas vīrs Cilvēks, kam nav nekādu pienākumu. Brīvs cilvēks.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
lieluzņēmējs Cilvēks, kam pieder lieluzņēmums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas. Arī filozofs.
grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt homoseksuālisms.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
talants Cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
Sabiedrisks darbinieks Cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (2).
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes. Arī rožkopis.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
piktulis Cilvēks, kas bieži ir pikts.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
pieguļnieks Cilvēks, kas gana zirgus pieguļā.
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piemēram, iestādē).
inspirators Cilvēks, kas inspirē (1). Iedvesmotājs. Arī musinātājs.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
glūņa Cilvēks, kas izspiego, izseko.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3). Darba turpinātājs. Pēctecis.
putnkopējs Cilvēks, kas kop. Mājputnus. Arī putnkopis.
aitkopējs Cilvēks, kas kopj aitas. Aitkopis.
Dzīvnieku kopējs Cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
zvērkopējs Cilvēks, kas kopj kažokzvērus. Arī zvērkopis.
lopkopējs Cilvēks, kas kopj lopus. Arī lopkopis.
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles. Pīļkopis.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes. Arī puķkopis.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus. Teļkopis.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus. Arī zirgkopis.
zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis. Arī zivkopis.
zoskopējs Cilvēks, kas kopj zosis. Arī zoskopis.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli). Cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā.
māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
filantrops Cilvēks, kas nodarbojas ar filantropiju. Labdaris.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi. Arī gaļas tirgotājs.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot. Cilvēks, kas ved ūdeni.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās. Dēku meklētājs.
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
disputants Cilvēks, kas piedalās disputā.
kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā (1).
polemiķis Cilvēks, kas piedalās polemikā.
polemists Cilvēks, kas piedalās polemikā. Polemiķis.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā. Rotaļas dalībnieks.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
Sarunas (arī sarunu) biedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem. Sarunbiedrs.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu. Sportists, kas specializējies tūrismā.
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
buržujs Cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas.
neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
bušmeņi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
zulusi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
oligarhs Cilvēks, kas pieder pie oligarhiskās grupas.
pērs Cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Anglijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta
sīkburžujs Cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie Sīkgruntniecības.
sīkzemnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības.
pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu, - piegādātājs. Sagādnieks.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
aģitators Cilvēks, kas pierunā, pārliecina.
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces. Cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
kaklakungs Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
aizbildnis Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
māceklis Cilvēks, kas vēl pilnībā nav iemācījies (ko), bet turpina mācīties.
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
Paviršs paziņa Cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1): signalizētājs (2).
signalizētājs Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1).
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
piedzīvotājs Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā).
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
rangs Cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
Krustot šķēpus (arī zobenus) Cīnīties ar šķēpiem (zobeniem).
Krustot šķēpus (arī zobenus) Cīnīties ar šķēpiem (zobeniem).
Krustot zobenus (arī šķēpus) Cīnīties ar zobeniem (šķēpiem).
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
cionists Cionisma piekritējs.
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
Piramidālā ciprese Ciprese ar piramidālu vainagu.
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
starpcirte Cirte, kurā daļu koku izcērt pirms galvenās (beigu) cirtes.
vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai.
cittautietis Citas tautas piederīgais.
sveštautietis Citas tautas piederīgais. Cittautietis.
klusība Citiem nezinot. Tā, ka nepievērš citu uzmanību.
ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
Kolēģijas asesors Civildienesta rangs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
čartists Čartisma piekritējs.
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē. Klimatterapija.
Dabas katastrofa Dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma. Arī nemākslots.
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots. Arī atklāts, vaļsirdīgs. Brīvs (5).
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
Spirta laka Dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē, pielabinoties ar naudu, solījumiem u. tml.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
Dabūt pa mici Dabūt pērienu, sitienus. Tikt pieveiktam, uzveiktam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa zobiem Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu).
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
Dejas uz ledus Daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām.
kompanjons Dalībnieks (kapitālistiskā uzņēmumā).
loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma).
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
posms Daļa (dzelzceļa līnijai) starp divām stacijām, pieturām.
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
Feodālā zemes rente Daļa virsprodukta, ko rada tiešie ražotāji lauksaimniecībā un ko piesavinās feodāļi.
konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt.
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem).
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
pussilts Daļēji apsildīts (piemēram, par telpu).
atslogot Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem).
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
ieskicēt Daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā).
padzīt Daļēji iedzīt (piemēram, naglu).
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
puskails Daļēji kails. Nepilnīgi apģērbies.
pusnopietns Daļēji nopietns.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
pacelties Daļēji piecelties, uzcelties.
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
apradināt Daļēji pieradināt.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni). Daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
pusslims Daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts.
pusapgaismots Daļēji, nepilnīgi apgaismots.
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts. Tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
pusapstrādāts Daļēji, nepilnīgi apstrādāts.
pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts.
pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts. Tāds, kura izbūve nav pabeigta.
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
pusizžuvis Daļēji, nepilnīgi izžuvis.
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem).
puszaļš Daļēji, nepilnīgi nobriedis, nogatavojies.
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
pus Daļēji, nepilnīgi.
Pa daļai Daļēji. Nepilnīgi.
atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums. Šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām).
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
Caurspiedīgā radiācija Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Darba nams Darba kolonija, ieslodzījuma vieta pieradināšanai pie darba.
ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
iekārta Darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
Nedzīvais inventārs Darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
lieta Darba rīki, piederumi.
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai.
knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu. Skrūvsols.
priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
apeja Darbība --> apiet (3).
hospitalizācija Darbība --> hospitalizēt.
izpirkšana Darbība --> izpirkt.
izspiešana Darbība --> izspiest.
pieeja Darbība --> pieiet (1).
spiegošana Darbība --> spiegot.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
kompilācija Darbība, process --> kompilēt (2).
piebīde Darbība, process --> piebīdīt.
piedošana Darbība, process --> piedot [2].
piegāde Darbība, process --> piegādāt.
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (2).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
pierakste Darbība, process --> pierakstīt (1).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
piespēle Darbība, process --> piespēlēt.
piespiede Darbība, process --> piespiest (1).
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1). Arī apdare.
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (5), piestrādināt.
piesūce Darbība, process --> piesūkt (1).
pietece Darbība, process --> pietecēt.
pievade Darbība, process --> pievadīt (2).
pievade Darbība, process --> pievadīt (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (1), pilnveidoties (1).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (2), pilnveidoties (2).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (3), pilnveidoties (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (4), pilnveidoties (4).
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
saspiede Darbība, process --> saspiest (1).
saspiede Darbība, process --> saspiest (3).
spiešana Darbība, process --> spiest.
tipizācija Darbība, process --> tipizēt (1).
tipizācija Darbība, process --> tipizēt (2).
uzpilde Darbība, process --> uzpildīt.
piesūce Darbība, process piesūce.
piepilde Darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6).
pigmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2). Krāsa, ko rada pigmenti (2).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
transplantācija Darbība, process, arī rezultāts --> transpirēt.
nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
zvanīt Darbinot, piemēram, attiecīgu mehānismu, panākt, ka zvans (1) rada skaņas.
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem). Būkšķēt.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
rūpēties Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā. Arī iesākt (2).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā). Atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
Kvalificēts darbs Darbs, kura veikšanai nepieciešama speciāla sagatavotība.
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
Mest tīklu Darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem).
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
Iet parasto(s) ceļu(s) Darīt ko pierastā, ierastā veidā.
miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
laist Darīt zināmu, ziņot. Arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
izspiedējs Darītājs --> izspiest.
kāpinātājs Darītājs --> kāpināt.
papildinātājs Darītājs --> papildināt.
piedzīvotājs Darītājs --> piedzīvot
piegriezējs Darītājs --> piegriezt [2].
piekritējs Darītājs --> piekrist [3].
pielīdējs Darītājs --> pielīst.
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
piespiedējs Darītājs --> piespiest.
pildītājs Darītājs --> pildīt.
pilinātājs Darītājs --> pilināt.
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
darvinists Darvinisma piekritējs.
Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
Lapu dārzeņi Dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
saēsties Daudz apēst (ko). Daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to).
sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties.
pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
saēsties Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
sadzerties Daudz iedzert (ko). Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
sazīsties Daudz iezīst (ko). Daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
salaizīties Daudz laizot, pilnīgi paēst.
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
bestsellers Daudz pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata (kapitālistiskajās valstīs).
Rūdīts vilks Daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
izredzēties Daudz pieredzēt, piedzīvot.
pieraudāt Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
sazīsties Daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties.
Braukt ar mēli (arī muti) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
pieccīņa Daudzcīņa piecās disciplīnās.
grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
pienene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu.
trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
trīsenīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Vizulis.
vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
kamolzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
gladiola Daudzgadīgs skalbju dzimtas sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
Blakus sieva Daudzsievībā - nepilntiesīga sieva.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes. Piecskaldnis.
piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm. Piecstūris.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai).
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
valcis Dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem.
metiss Dažādu rasu piederīgo pēcnācējs.>.
Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai).
doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
viktorija Dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne.
stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
Ziemas (arī vasaras) miegs Dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph).
mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
jāņzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
Atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
Atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
deists Deisma piekritējs.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
horeogrāfija Dejas pieraksts ar speciālām zīmēm.
iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedēt Dējot piepildīt (ko) ar olām.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
Gleznu gobelēns Dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
apdare Dekoratīvs papildinājums.
aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
dēlēns Dem. --> dēls (1). Nepieaudzis dēls (1).
pieniņš Dem. --> piens.
pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
pirkstiņš Dem. --> pirksts.
skapītis Dem. --> skapis.
spilventiņš Dem. --> spilvens.
demokrāts Demokrātijas (1) atzinējs, piekritējs.
demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (kapitālistiskajās valstīs).
ieteicams Derīgs, piemērots, arī vēlams.
piederēt Derot pielīgt.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
piedēstīt Dēstot papildināt (dēstījumu).
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita. Attiecīgais teksts, dokuments.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
aploks Detaļa (velosipēda ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai.
piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
daļa Detaļas, piederumi (mašīnās, ierīcēs).
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti, individuāli. Detektīvs, kas strādā kapitālistiskā privātā komerciālā firmā.
determinists Determinisma piekritējs.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
spirtot Dezinficēt (ko) ar spirtu.
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei). Biezums (piemēram, metāla plāksnei).
Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
vakardiena Diena pirms šodienas. Iepriekšējā diena.
vakar Dienā pirms šodienas. Iepriekšējā dienā.
vakardien Dienā pirms šodienas. Vakar (1).
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienasvidus (1).
dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienvidus (1).
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks.
gana Diezgan, pietiekami.
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt šurp. Dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt prom. Dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos).
koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi.
Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
apspiests Divd. --> apspiest.
atspirdzinošs Divd. --> atspirdzināt.
kāpināts Divd. --> kāpināt.
nospiedošs Divd. --> nospiest.
nospiests Divd. --> nospiest.
pieaudzis Divd. --> pieaugt.
piebraucams Divd. --> piebraukt.
piedzēris Divd. --> piedzert.
piedzēries Divd. --> piedzerties.
piedzīvojis Divd. --> piedzīvot.
pieejams Divd. --> pieiet.
piekarams Divd. --> piekārt.
pieliekams Divd. --> pielikt.
pieļaujams Divd. --> pieļaut.
piemērots Divd. --> piemērot.
pieņemams Divd. --> pieņemt.
pierasts Divd. --> pierast.
pieredzējis Divd. --> pieredzēt.
piesārtis Divd. --> piesārst.
piesātināts Divd. --> piesātināt.
pieskaitāms Divd. --> pieskaitīt.
piespiests Divd. --> piespiest.
pietiekams Divd. --> pietikt [1].
pietiekošs Divd. --> pietikt.
pilnvarots Divd. --> pilnvarot.
piparots Divd. --> piparot.
pērkams Divd. --> pirkt.
pirkts Divd. --> pirkt.
saspiests Divd. --> saspiest.
spiedošs Divd. --> spiest.
spirtots Divd. --> spirtot.
kvarts Divdesmit pieci rubļi. Divdesmit piecas kapeikas.
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja. Sudraba kāzas.
Sudraba kāzas Divdesmit, piecu gadu kāzu jubileja.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, piemēram, kaņepes, apiņi.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
cinerārija Divgadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar spilgtiem ziediem.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā.
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju (piemēram, 8 un 5).
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir l (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
iekavas Divpusēja izdalītājpieturzīme: (), [] vai {}.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" " vai « »).
dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
ūnija Divu monarhiju apvienība, kurā vara pieder vienam monarham.
laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai).
līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
pilsētsavienība Divu vai vairāku pilsētu savienība.
skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
vairogpuķe Dižā aspidistra. Mājas svētība.
kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls. Kundziņš (3).
kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieauguši meita.
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
antilopes Dobradžu dzimtas pārnadžu grupa, kurā ietilpst, piemēram, antilopes (2), gazeles, gnū.
klauģis Dobs stienis, ko izmanto tukšu vietu aizpildīšanai salikumā.
pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas.
asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
dobspiede Dobspiedums.
caurums Dobums (piemēram, kokā, iezī).
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību.
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
izpildraksts Dokuments par tiesas, sprieduma piespiedu izpildīšanu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos).
karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
pase Dokuments, kas apliecina pilsoņa personu.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
protokols Dokuments, kurā ietverts (kā, piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu).
aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu).
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam).
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums).
doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
domkungs Domkapitula loceklis.
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam).
gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
dāvāt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
dāvināt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
maksāt Dot (piemēram, algu).
atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko). Dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko). Dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
atbrīvot Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
Kārtot parādu Dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
Ar acīm (pa)mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Ar acīm mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Pamest ar acīm Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
glābt Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdalīt kratīšanu, arestēt personu).
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot.
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
Iet pie mācītāja Doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu).
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
drošs Drosmīgs. Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
Pamats zem kājām Drošs, stabils stāvoklis (piemēram, rīcībā, darbībā).
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
lauzīt Drupināt.
apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
atdrupināt Drupinot atdalīt. _imperf._ Drupināt nost.
iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt).
sadrupināt Drupinot sasmalcināt.
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
duālists Duālisma (1) piekritējs.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpināt. Nokvēpināt.
kvēpināt Dūmot (piemēram, bites).
ezergailis Dumpis [2].
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
sadurt Durot radīt caurumus. Durot sabojāt, parasti pilnīgi.
iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
sadurstīt Durstot radīt caurumus. Durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
lūka Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam).
spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
pildiņdurvis Durvis, kuru elementi ir pildiņi.
bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda).
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda). Bārt.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
Ritošais sastāvs Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
Ritošais sastāvs Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
laktiņa Dzelzs stienis, uz kā (ar āmuru) kapiņa izkapti.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt.
(Pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
(Pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Pasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni). Ņemt (šķidrumu) - par mēli.
laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu. Izdzesēt.
izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
nodzēst Dzēšot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
lalināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas. Aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
šlāgerdziedonis Dziedonis, kas izpilda šlāgerus.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam).
piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
Piena dziedzeris Dziedzeris, kas izstrādā un izdala pienu.
jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
iedziedājums Dziesmas ieskaņojums (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
Diafragmas elpošana Dziļa elpošana, kurā piedalās diafragma.
Diafragmas elpošana Dziļa elpošana, kurā piedalās diafragma.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
pievilkt Dziļi elpojot, piepildīt (plaušas ar gaisu).
ievilkt Dziļi ieelpot (piemēram, gaisu, smaržu).
ierakt Dziļi iespiest (piemēram, seju spilvena).
ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
iegremdēt Dziļi ievirzīt (piemēram, kādā dobumā).
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā).
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
dzimtskapi Dzimtkapi.
dzimumdziņa Dziņa turpināt sugu. Dzimuminstinkts.
klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
zābaki Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus.
gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
padzīve Dzīve (parasti baudu pilna). Arī uzdzīve.
Dabiskā izlase Dzīves apstākļiem labāk pielāgoto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un sliktāk pielāgoto indivīdu bojāeja.
sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
Barības vielas Dzīviem organismiem nepieciešamo vielu pamatgrupas.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās). Attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju. Kopiena (2).
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
iedzīvot Dzīvojot (kādā vietā), pierast (pie tās).
izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
apdzīvojams Dzīvošanai piemērots (nams, telpa u. tml.).
mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
Dzīvot fiktīvi Dzīvot bez pierakstīšanās.
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
Dzīvot uz akmeņiem Dzīvot pilsētā.
Dzīvot uz akmeņiem Dzīvot pilsētā.
uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras. Senie ebreji.
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
pieecēt Ecējot pielīdzināt.
pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
sānause Ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē.
saldūksne Ēdama pienaine ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
piltuvene Ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
Viltotais zaķis Ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldais ēdiens.
Saldais ēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldēdiens.
omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
papildēdināšana Ēdināšana ar papildbarību.
zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
Piebāzt vaigus Ēdot (ko), piepildīt muti (ar to) tā, ka izspiežas vaigi.
izēst Ēdot iztukšot (piemēram, trauku).
grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
kanāls Eja (piemēram, starp celtnēm, ledū, klintī).
noiet Ejot garām, iegriezties (kur, pie kā).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
Ieturēt soli Ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
Ieturēt (arī noturēt, izlīdzināt) soli Ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot).
Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus. Veidot soli (piemēram, slidojot).
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
ekonomists Ekonomisma piekritējs.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam). Metiens.
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam). Tirāža.
eksistenciālists Eksistenciālisma piekritējs.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs.
kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
fēns Elektriskais ventilators (piemēram, matu žāvēšanai).
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
Piroelektriskais efekts Elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
pentode Elektronu aparāts ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
pieelpot Elpojot piesātināt (gaisu) ar ogļskābo gāzi.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst zemes pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
mumijs Eļļas krāsu un gruntskrāsu pigments, kura galvenā sastāvdaļa ir dzelzs oksīds.
lādiņš Emocionāls ierosinātājs. Iekšējais spriegums (piemēram, psihē).
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
bēdas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
empiriokritiķis Empiriokriticisma piekritējs.
empīriķis Empīrisma (1) piekritējs.
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
epikūrietis Epikūrisma (1) piekritējs.
Krītamā kaite Epilepsija.
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
epiķis Episku darbu autors.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas (2).
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
panzootija Epizootija ļoti plašā teritorijā.
komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena. Ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
Vīna spirts Etilspirts.
Vīna spirts Etilspirts.
spirts Etilspirts.
etilalkohols Etilspirts. Vīna spirts.
abesīņi Etiopieši.
etiopieši Etiopijas pamatiedzīvotāji.
neguss Etiopijas valdnieks. Etiopijas valdnieka tituls.
klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
Brīvdabas muzejs Etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā.
luterietis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterānis.
luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis, luterānis.
luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
kontrole Faktiska (piemēram, teritoriju, akciju) pārvaldīšana. Faktiskais (piemēram, teritoriju, akciju) īpašums.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
kontrolēt Faktiski pārvaldīt (piemēram, teritoriju, akcijas).
vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
fašists Fašisma piekritējs.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
federālists Federālisma (1) piekritējs.
federālists Federālisma (2) piekritējs.
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
komūna Feodālismā - pilsētas kopiena.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
fermeris Fermas īpašnieks (kapitālistiskajās valstīs).
Siera raugs Ferments, ko izdala no piena teļu vai piena jēru kuņģa daļas un izmanto siera un pilnpiena biezpiena ražošanā.
fetišisms Fetišu pielūgšana.
fideists Fideisma piekritējs.
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piemēram, šahā, dambretē).
rakstīt Fiksēt (informāciju) ar grafiskām zīmēm (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
ieskaņot Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī.
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpnē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
fizioterapija Fizikālā terapija.
fizioterapeits Fizikālās terapijas speciālists.
Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā. Fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
Dot (arī sadot, gāzt) pa sprandu Fiziski pārmācīt. Sist, piekaut.
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums. Arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
vara Fizisks spēks, arī piespiedu metodes.
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, kurus izpilda no rīta.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
treniņtērps Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērots tērps.
admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
Burvju paklājs Folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
Zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
formālists Formālisma (2) piekritējs.
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu). Fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (piemēram, kādā valodā).
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
Periodiskā funkcija Funkcija, kuras vērtība nemainās, ja argumentam pie skaita noteiktu lielumu.
nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā. Atmiršana.
Vecgada vakars Gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
maijs Gada piektais mēnesis.
jaungads Gada pirmā diena. Gada sākums.
janvāris Gada pirmais mēnesis.
Locīt pūru Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
Dzīvot savā maizē Gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
Dzimšanas gads Gads, kurā (kāds) ir piedzimis.
Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas.
dakšiņa Gaida piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms). Gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
Saspiests gaiss Gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
Naga mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
Saimes ļaudis Gājēji, kalpi.
cilvēks Gājēji, kalpi. Saime.
ļaudis Gājēji, kalpi. Saime.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
videoterminālis Gala ierīce, kas sastāv no vadības pults un ekrāna un ko izmanto, piemēram, attēlu analizēšanai.
menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis. Garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
Galda klājums Galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai.
regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai. Plauktene.
plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
Tiesas (arī sarkanais) galds Galds, pie kura atradās tiesneši tiesas sēdes laikā. Arī tiesa.
Tiesas (arī sarkanais) galds Galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā. Arī tiesa.
Sarkanais (arī tiesas) galds Galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā. Arī tiesa.
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe. Ļoti spilgts pretstats.
Kulminācijas punkts Galējā, maksimālā kāpinājuma moments.
Kulminācijas punkts Galējā, maksimālā kāpinājuma moments.
sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem).
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
Galvas pilsēta Galvaspilsēta.
Galvas pilsēta Galvaspilsēta.
metropole Galvaspilsēta. Arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā).
aksesuāri Galvenā papildinājumi, detaļas, palīgelementi. Arī piederumi.
matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā).
Guberņas pilsēta Galvenā pilsēta guberņā.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī).
ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī ideja (4).
pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā).
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
pamatēdiens Galvenais ēdiens (piemēram, ēdienreizē).
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
teīns Galvenais kālijos pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu. Kofeīns.
vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā). Galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis).
kazeīns Galvenais piena olbaltumvielu komponents.
tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs. Galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei). Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
apmēram Galvenajos vilcienos, nepilnīgi.
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas.
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
sagānīties Ganoties pilnīgi paēst, arī uzbaroties.
varza Gara (piemēram, transportlīdzekļu) rinda, arī (to) jūklis.
peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus.
kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
puskombinezons Garās bikses ar nelielu piešūtu krūšu daļu.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tirku, slāvu tautām).
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
bārda Garš apmatojums pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
Sveķu aile Garš, arsveķiem pildīts kanāls augu organismā.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
Skāba garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Salda garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sīva garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sāļa garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Rūgta garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
lemt Gatavot lēmuma pieņemšanu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu). Izgatavot.
vīkšt Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam).
organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību).
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Čāpot šurp. Gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīgs Gāzelīgs, grīļīgs (piemēram, par gaitu).
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
Baktericīdā lampa Gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
aizgāzt Gāžot (ko), piepildīt (bedri, grāvi u. tml.).
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt.
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt. Glabāt lielā slepenībā.
sagrābt Glābjot izveidot (piemēram, kaudzi).
piegrābt Glābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piegrābt Glābjot, tverot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu).
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
ieglaudīt Glaudot pieradināt pie glaudīšanas.
pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus).
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
vīngliemezis Gliemežu klases dzimta, pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu.
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
Tautas mākslinieks Goda nosaukums, ko piešķir izciliem mākslas darbiniekiem.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Akadēmiskais teātris (arī koris) Goda nosaukums, ko piešķir teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Pa godam Godīgi, pieklājīgi.
Goda pilns Godpilns.
Goda pilns Godpilns.
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
Govs stāv (arī ir) ciet Govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
Govs iet ciet Govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
Govs norauj pienu Govs sāk dot mazāk piena.
lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
Piena govs Govs, kas dod pienu.
Piena govs Govs, ko izmanto piena ražošanai.
Piena govs Govs, kuru izmanto piena ražošanai.
uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus). Uzgrābstīt (1).
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
uzgrābt Grābjot savākt (piemēram, gružus).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
uzgrābstīt Grābstot savākt (piemēram, gružus). Uzgrābāt (1).
piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
iezīmēt Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā).
pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uz būve.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
melnplauka Graudzāļu slimība, kas pilnīgi iznīcina graudu.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
vāvere Grauzēju kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki un vidēji lieli grauzēji, piemēram, murkšķi, susliki, vāveres.
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
Darbīga grava Grava, kas turpina veidoties.
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
atlaidas Grēku piedošana (katoļu baznīcā).
indulgence Grēku piedošanas raksts (katoļu baznīcā).
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
Laist dibenā Gremdēt. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem).
villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α).
helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
griezt Griezt pirkstā.
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
Iet pie tiesas Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
Iet pie tiesas Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
līdzināt Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens.
piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu).
piegriezt Griežot pievienot (pie kā, kam klāt).
sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
meldri Grīšļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās.
spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt. Arī vārtīt (1).
iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
krokot Grumbot (piemēram, seju).
čokurs Grumbuļaina, nelīdzena pika.
pālis Gruntī iedziļināts stabs kuģu pietauvošanai.
smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
rubrika Grupējuma vienība (piemēram, parādībai).
piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums. Sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
smags Grūti uztverams (piemēram, par tekstu, valodu).
nags Grūtums, liela piepūle.
izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos. Gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām.
palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
cisas Guļasvieta ar maisu, kurā ir šāds pildījums.
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst. Gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt, (kur) piedalīties.
sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
mantot Gūt no priekštečiem (piemēram, īpašības, pazīmes).
atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).
Nolikt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Noguldīt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
progresēt Gūt sekmes, pilnīgoties attīstībā.
smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
mirkt Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu.
rast Gūt, saņemt (no citiem, piemēram, palīdzību, izpratni).
loms Guvums (piemēram, medībās).
turboģenerators Ģenerators, ko piedzen tvaika turbīna vai gāzturbīna.
repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
puansons Ģeogrāfijas kartēs - pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.).
ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās).
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas pēti telpiskas figūras.
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
ģeopolitiķis Ģeopolitikas piekritējs.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu. Šīs cilšu grupas piederīgie.
teitoņi Ģermāņu ciltis, kas 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos. Šo cilšu piederīgie.
pusģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem. Nepilna ģimene.
Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs). Priekšējā halle.
silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls.
piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu). Arī piepelnīt.
hedonists Hedonisma piekritējs.
hēgelietis Hēgelisma piekritējs.
ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu. izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti kādā citā šķidrumā.
slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Kopvaloda, pamatvaloda.
kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Pirmvaloda, pamatvaloda.
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
hitlerietis Hitlerisma piekritējs. Fašistiskās Vācijas karavīrs.
terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
humānists Humānisma piekritējs. Cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms.
travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā. Šī žanra dzejolis.
taborīti Husītu kustības radikālā virziena piekritēji.
ideāls Ideālam atbilstošs. Nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
ideālists Ideālisma (1) piekritējs.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā).
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu). _imperf._ Bakstīt pretim.
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā).
sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
uzcelt Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu.
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi.
sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi. Sacietināt (3).
ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
palaist Iedarbināt (piemēram, mehānismu, ierīci, mašīnu).
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
Ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās).
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus. Piemest (5).
piemest Iedot, piešķirt papildus. Piesviest (5).
iemesties Iedzerties. Arī piedzerties.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties. Arī aizmirsties.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija - pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
debilitāte Iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu).
iegrime Iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai).
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu) Iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā (parasti ārzemēs).
iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, an apkrāpjot).
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
izsist Iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.).
ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
Stāties (likumīgā) spēkā Iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
Stāties (likumīgā) spēkā Iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
Uzkāpt slavas augstumos Iegūt lielu svaru, slavas augstāko pakāpi.
noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
naturalizēties Iegūt pilsonību (par ārvalstnieku, bezvalstnieku).
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
pirkt Iegūt savā īpašumā (piemēram, mājas, zemi).
satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu). Aizgul, arī piesavināties (ko).
sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā.
iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku. Iegriezties [1] (2).
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku. Iegriezties.
pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
Lēkt starpā Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku). Izraisīt (piemēram, jūtas).
delikāts Iejūtīgs, pieklājīgs.
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē).
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces).
kompresors Iekārta gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai.
skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai.
stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
piespiedējs Iekārta, ierīce (kā) piespiešanai.
reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai.
separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu.
pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu). Ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai.
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā. Piedzīt.
ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
pievienot Iekļaut (ko) kādā kopumā, sastāvā, to papildinot.
ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā).
ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā).
ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā). Pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko). Pievienoties.
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā).
ietapt Iekļūt (piemēram, kādā stāvoklī).
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī). Iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai.
kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
lūmens Iekšējais diametrs (piemēram, asinsvadiem).
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls, - gliemežnīca (2).
ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem).
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
aizdedzināt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
aizdegt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā). Strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
iekrampēt Ielikt (krampi) dzintelē.
iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
Iebāzt (arī iespiest) durvīs Ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā).
ierotīt Ielocīt (piemēram, auduma malu).
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos).
piemācīt Iemācīt papildus.
piemācīties Iemācīties papildus.
apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.).
Sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) Iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
Iezīst ar mātes pienu Iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
Iezīst ar mātes pienu Iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
Iezīst ar mātes pienu Iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
uzpierenis Iemauktu pieres siksna.
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu).
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām).
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm), - parādīties (acīs) - piemēram, par mirdzumu, kvēli.
slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu. Procenti.
peļņa Ienākums, ko, izmantojot kapitālu, gūst kapitālists.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
piespiednis Ience, rīks (kā) piespiešanai.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni).
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos). Iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu). Ieķepināt.
Iepirkties par dzimtu Iepirkt par dzimtu.
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu. Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
ievēsmot Ieplūst (piemēram, par vieglu gaišai strāvu, smaržu).
iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem.
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu.
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas. Pagaidu lēmumi.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
Iesist vārtus Ieraidīt (bumbu, ripu u.tml.) vārtos, iegūt punktu (piemēram, futbola, hokeja spēlē).
Iemest vārtus (arī grozu) Ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
Iegūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu vārtos (grozā), iegūt punktu(s) sporta spēlē.
Gūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos (grozā), gūt punktu(s) sporta spēlē.
Gūt vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, gūt punktu(s) (sporta spēlē).
Iemest (arī iesist) vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
Atvērt kontu Ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus). Reģistrēt (1).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā. Arī dzimšanas apliecība.
būt Ierasties un piedalīties. Arī ierasties.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos.
atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
činavnieks Ierēdnis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai.
slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
izsviedējs Ierīce (kā) izmešanai (piemēram, no mašīnas).
pildītājs Ierīce (kā) pildīšanai.
pilinātājs Ierīce (kā) pilināšanai.
kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
izlīdzinātājs Ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
kompilators Ierīce (skaitļotājā), kas kompilē (2).
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
Televīzijas kamera Ierīce attēla pārvēršanai elektriskajos signālos (piemēram, attēla pārraidīšanai, fiksēšanai).
pantogrāfs Ierīce attēlu kopiju izgatavošanai, parasti citādā mērogā.
altimetrs Ierīce augstuma mērīšanai (piemēram, lidaparātos).
katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
numerators Ierīce ciparu uzspiešanai (uz kā).
mūrdzītne Ierīce detaļu pievienošanai pie mūra.
gludeklis Ierīce drēbju gludināšanai ar siltumu un spiedienu.
spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu.
hronogrāfs Ierīce īsu laika intervālu mērīšanai un automātiskai pierakstīšanai.
multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
greifers Ierīce kravas satveršanai (piemēram, celtņiem).
pašgrābis Ierīce kravas satveršanai grābjot (piemēram, celtņiem). Greiters.
medspiedne Ierīce medus izspiešanai no šūnām.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
linete Ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam.
kikstarteris Ierīce motocikla motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
Elektriskais krēsls Ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
moderators Ierīce pianīna skaņas klusināšanai.
katapulta Ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai).
katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
diferenciālmanometrs Ierīce spiediena starpības mērīšanai dažādos aparātos.
spilgtummērs Ierīce spilgtuma (1) mērīšanai.
butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā un piena produktos.
termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piemēram, telpā, ierīcē).
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
pantogrāfs Ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
filtrs Ierīce vielu attīrīšanai no piemaisījumiem.
lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
uztvērējs Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai. Komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
drupinātājs Ierīce, kas drupina.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona). Marķieris 2 (2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona). Pēdvilcis.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml., to sistēmu.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
Sadales skapis Ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi. Sadalītājs (2).
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās. Savācējspiedne.
Putekšņu uztvērējs Ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšnus.
spīles Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
līmspiede Ierīce, mašīna līmēšanai, izmantojot spiedienu.
duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas. No šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
izpūtējs Ierīce, pa kuru (piemēram, gāze) izplūst (no mašīnas, mehānisma).
piebīdnis Ierīce, rīks (kā) piebīdīšanai.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
ekrāns Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
līnija Ierinda (piemēram, pionieriem, skolēniem). Ierindā nostādīto (piemēram, pionieru, skolēnu) kopīga darbība.
kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā).
iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās).
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai. Iekārdināt.
sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
uzvest Ierosināt (piemēram, uz kādām domām).
pieprasīt Ierosināt (tiesā, piemēram, soda apmēru).
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā).
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml.).
mēģinājums Iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā).
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.).
iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
instalēt Iesaistīt, izmantot (piemēram, enerģiju).
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
Mesties starpā Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem). Īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dimdēt.
iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
aizdrāzt Iesākt drāzt, bet neturpināt.
iedunēties Iesākt dunēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dunēt.
paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā). Ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstīt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iegailēties Iesākt gailēt (par acīm). Īsu brīdi gailēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
ieieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
aizkvēpināt Iesākt kvēpināt.
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm). Īsu brīdi mirdzēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Īsu brīdi plūst, izplatīties.
iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.). Īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
ierisināt Iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu).
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.). Aizsmēķēt.
iesnigt Iesākt snigt (par pirmo sniegu).
iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību). Īsu brīdi spilgti izpausties.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu). Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu. Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
ievizēties Iesākt vizēt (par acīm). Īsu brīdi vizēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm). Īsu brīdi zaigot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm). Īsu brīdi zalgot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm). Īsu brīdi zibēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt. Daļēji nožāvēt.
ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
iestāties Iesākties un turpināties (par stāvokli, norisi, parasti dabā, piemēram, par salu, tumsu).
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
piesēt Iesēt papildus.
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
ieslapēt Ieslapināt.
iezvilu Ieslīpi.
Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
virbis Iesms, uz kura uzdur, piemēram, zivis žāvēšanai, gaļu cepšanai.
piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
saspeķot Iespeķot, parasti pilnīgi.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,256 milimetri.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
petits Iespiedburti, kuru augstums ir aptuveni 3 milimetri.
izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas. Bezmaksas eksemplārs.
spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids. Arī iespiedums [2] (1).
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko).
izdevums Iespieddarbs.
Drukas darbs Iespieddarbs.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
iespiedprodukcija Iespieddarbu kopums.
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
Drukas kļūda Iespiedkļūda.
loksne Iespiedloksne. Arī autorloksne.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas. Arī attiecīgā iespiedmašīna.
Drukas kļūda Iespieduma kļūda.
kailmateriāls Iespiedumā neredzamais materiāls.
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
Jaunā druka Iespiedums ar antīkvas burtiem.
Jaunā druka Iespiedums ar antīkvas burtiem.
Vecā druka Iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
Vecā druka Iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
merkurogrāfija Iespiedums no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
druka Iespiedums, iespiešana.
iekniebt Iespiest (ko starp ko).
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
iemiegt Iespiest (starp ko).
iedrukāt Iespiest [2] (1).
nodrukāt Iespiest [2] (1).
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
iebuktēt Iespiest, ieliekt.
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
ietvert Iespiest, ievērt.
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
drukāt Iespiest.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām). Izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
attēls Iespiests zīmējums, fotouzņēmums u. tml. Reprodukcija.
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
iežņaugties Iespraukties. Arī iespiesties.
piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1) (piemēram, PSRS Valsts banka, Valsts darba krājkase).
izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda (piemēram, citas iestādes vai kādas atbildīgas personas darbu).
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
iespraudums Iestarpinājums (2).
parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
iemetināt Iestarpinot papildināt.
ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru).
iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu) Pienākt.
izglītība Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu).
ievākot Iestiprināt vākos (iespieddarbu).
oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem).
iezīst Iesūkt, uzsūkt (piemēram, gaisu, mitrumu).
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu. Piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu). Iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu).
ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
Ņemt atvaļinājumu Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku. Arī pavadīt (1).
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā. Pārslēgs.
laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus). Spiedveidne.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko). Pieteikties.
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai). Izvirzīt (5).
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē). Izcila personība (piemēram, kādā specialitātē).
dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
satērpt Ietērpt, parasti pilnīgi (cilvēku).
stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēkiem).
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā. Ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
tilpināt Ietilpināt.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
satīstīt Ietīstīt, parasti pilnīgi.
satīt Ietīt, parasti pilnīgi.
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atskaitīt, atrēķināt.
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atvilkt (6).
logāts Ietvars (piemēram, gleznai, attēlam).
iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
ievietot Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.).
tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē).
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana.
centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, kā cenu).
sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, tempu).
divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas).
sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lielu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā).
mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā).
pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
ielikt Ievietot (piemēram, cietumā).
dot Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā).
ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavoamā formā (lappusē, slejā).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu).
ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplūkt.
iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts. Stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni).
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi).
ģipšakmens Iezis, kas sastāv no minerāla ģipša, bieži ar dažādiem piemaisījumiem.
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas planētas garozā.
Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas zemes garozā.
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
Organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes (planētas) garozā.
Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
izplosīties Ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju).
izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot). Ilgāku laiku sēdēt snaužot.
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
nopikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties.
noripināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt.
noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt. Ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt). Izglausties (1).
izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
Izieties rotaļā Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
Izieties rotaļās Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļās.
izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
izripināties Ilgāku laiku, daudz ripināt.
nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
nozīst Ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to).
izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebināties.
izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm). Izdrebēties.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt. Arī izkalpināt.
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
kanna Ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām). Sastāvēties.
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā).
odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
Pasīvā (arī piespiedu) smēķēšana Ilgstoša uzturēšanās piesmēķētā telpā.
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
bružāt Ilgstoši berzēt (piemēram, nevērīgi lietojot, valkājot). Vairākkārt berzēt.
iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
spindzoņa Ilgstošu nepārtraukta skaņu kopums --> spindzēt (1).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
pieturēties Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem).
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
Koloniālais karaspēks Imperiālistisko valstu karaspēks koloniju, tautu apspiešanai.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
indoirāņi Indiešu un irāņu tautu grupa. Šo tautu piederīgie.
metilspirts Indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu.
atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires.
velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
individuālists Individuālisma (2) piekritējs.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas republikas valsts valoda.
Ķeltu valodas Indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, skotu, velsiešu, bretoņu valoda.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
indoģermāņu Indoeiropiešu.
riketsioze Infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīts).
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
rādītājs Informatīvs saraksts (piemēram, grāmatā, rakstā).
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpildīšana. Notiesāto publiska sadedzināšana uz sārta.
kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
instrumentālists Instrumentālisma piekritējs.
oktets Instrumentāls skaņdarbs astoņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs astoņām balsīm. Ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji.
kvartets Instrumentāls skaņdarbs četriem instrumentiem, vokāls skaņdarbs četrām balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
nonets Instrumentāls skaņdarbs deviņiem instrumentiem. Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
kvintets Instrumentāls skaņdarbs pieciem instrumentiem, vokāls skaņdarbs piecām balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
sekstets Instrumentāls skaņdarbs sešiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs sešām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji.
tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
trio Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem. Vokāls skaņdarbs trim balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
Optisks instruments (arī aparāts) Instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
tonometrs Instruments acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai.
kompresors Instruments asinsvadu saspiešanai (piemēram, ķirurģiskajās operācijās).
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
caurumsitis Instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā).
knaibles Instruments zīmju iespiešanai vai izkniebšanai.
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
intelektuālists Intelektuālisma (2) piekritējs.
rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.). Arī uzplūdums (2).
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piemēram, par procesu).
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
krass Intensīvs, straujš (piemēram, par kā pieaugumu, palielināšanos).
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
internacionālists Internacionālisma (1) piekritējs.
kvarta Intervāls - četri, pieci vai seši pustoņi.
Tīrā kvarta Intervāls - pieci pustoņi.
Melodiskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi.
Melodiskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi.
Harmoniskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
Harmoniskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
intuitīvists Intuitīvisma piekritējs.
tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos. Kūpinātava.
privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem).
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos). Īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapi.
Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt).
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļās. Dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, pētīšanai, novērošanai).
spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
Tīras asinis Īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
puse Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
ēdamgalds Īpašs galds, pie kura ēd.
krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
guļammaiss Īpašs maiss, kurā var gulēt (piemēram, ceļojumos).
klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā).
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi. Nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
krāsa Īpatnība, raksturīga pazīme (piemēram, kādam laikmetam, videi).
akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā). Izrunas nianse, pieskaņa.
individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze.
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu). Ieairēt.
izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1).
izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu). Pārairēt.
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt. Noairēt (2).
noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko). Noairēt (1).
atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu). _imperf._ Irt šurp. Irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atairēt.
pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēties.
pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
izķert Īsā laikā izpirkt.
nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
ieskicēt Īsi aplūkot (piemēram, problēmu).
piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
noteikt Īsi pateikt, piebilst. Nosacīt (1).
nosacīt Īsi pateikt, piebilst. Noteikt (1).
konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
Pret gaismu Īsi pirms saules lēkta.
koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Spraksts.
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Sprakšķis [1].
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam. Pukšķis.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot. Arī sprakšķis [1].
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
musulmanis Islama piekritējs. Muhamedānis.
muhamedānis Islama piekritējs. Musulmanis.
sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
parabola Īss, pamācošs stāstījums (parasti alegorijā), kura morāle izteikta ar kādu uzskatāmu, analoģisku piemēru.
intermeco Īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums.
bagatelle Īss, rotaļīgs, parasti viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm).
salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
dežūristaba Istaba, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants.
Mājas svētība Istabas augs ar garenām tumšzaļām lapām. Aspidistra.
Mājas svētība Istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām. Aspidistra.
Kā saukts Īstajā laikā, tieši tad, kad ir nepieciešams.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli. Teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli. Teatralitāte (1).
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
notikt Īstenoties. Piepildīties.
oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
noglāstīt Īsu brīdi maigi, pa tīkami pieskarties (par parādībām dabā).
noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
paņirbēt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
nopurināt Īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu).
noskurināt Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
uzsmaidīt Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzmirdzēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
novēsmot Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
novirpināt Īsu brīdi virpināt un pabeigt virpināt.
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par. Pārdzīvojumu.
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukties (2).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
nospindzēt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
noaugt Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) - par augiem.
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
Dabūt just Izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
pabāzt Izbāzt, arī iebāzt, parasti uz īsu brīdi (piemēram, galvu).
izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
aprauties Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
notrūkt Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli).
noklust Izbeigties (piemēram, par strīdu).
sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli). Nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu). Uzstādīt (piemēram, aparatūru).
asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
uzsvērt Izcelt (piemēram, domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
ziedēt Izcelties apkārtnē ar savu spilgtumu, krāšņumu. Būt spilgtam, krāšņam.
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens. Tāds, kam ir dziļš saturs.
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
iegūt Izcīnīt un saņemt (piemēram, apbalvojumu).
izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu). Izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras).
izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu). Izdvest (3), izdvašot (1).
izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Izdvest (3).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes).
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem). Arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
Velna (arī vella) zellis Izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiļu.
izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
atkārtot Izdarīt, izpildīt (parasti, atdarinot to pašu, ko pirms tam veicis cits).
atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) ieņem noteiktu stāvokli.
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī).
izdegums Izdegusi vieta, piemēram, mežā, stepē. Izdega (1).
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
izpētīt Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
izrēķināt Izdomāt pilnīgi, līdz galam.
sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
izlaist Izdot (3). Publicēt. Nodot (parasti iespied darbu) lasītāju rīcībā.
iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu). Nelietderīgi izdot.
Laist tautās (arī tautā, pasaulē) Izdot iespieddarbus. Arī publicēt.
Laist pasaulē (arī tautās, tautā) Izdot iespieddarbus. Arī publicēt.
Laist tautās (arī tautā, pasaulē) Izdot iespieddarbus. Arī publicēt.
izmantot Izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus).
pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
izdegt Izdzist, sadegot kurināmajam (piemēram, par lampu).
iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai apstākļos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot, rezerves izeja.
Pūst balonu (arī bumbu) Izelpā pildīt ar gaisu balonu (bumbu).
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
izdzenāt Izgaiņāt (piemēram, odus, mušas).
izdzenāties Izgaiņāties (piemēram, odus, mušas).
izdvašot Izgarot (piemēram, mitrumu).
kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku.
viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
izstrādāt Izgatavot (piemēram, vielu).
iztaisīt Izgatavot (piemēram, vielu).
izveidot Izgatavot (piemēram, vielu).
pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iedobt Izgatavot iedobuma (1) veidā (iespiedelementus).
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
dekorācija Izgreznojums, izrotājums (piemēram, kādā vietā, telpā).
izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo). Piedomāt (2).
izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi). Izputēt (3).
izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
izšķīst Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu).
izšķīst Izjukt (piemēram, tiekot vārītam).
pačibēt Izjukt, parasti daļēji (piemēram, par norisi, pasākumu).
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma). Uzelpot.
kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Kārot (1).
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi). Nevarēt paciest.
izbaudīt Izjust un pārdzīvot. Arī piedzīvot.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
izbirt Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem).
Izspiest kā citronu Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki. Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
paverdzināt Izkalpināt, nostrādināt.
izdancināt Izkalpināt.
poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
uzkapināt Izkāpināt (izkapti).
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī).
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
izkašāt Izkasīt (piemēram, uzrakstu).
izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.
izgaiņāt Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu).
izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
izgaiņāt Izkliedēt (piemēram, miglu) - par vēju, sauli.
krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
paklupiens Izklupiens (2).
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
noslīpētība Izkoptība līdz pilnībai.
lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
izsvēpēt Izkvēpināt (1).
izkūpināt Izkvēpināt (2).
izsvēpēt Izkvēpināt (2).
izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas).
iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
iztaisnoties Izlīdzināties (piemēram, par audumu).
nolīdzināties Izlīdzināties (piemēram, par ierindu).
kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
izlikt Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi).
izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
Nots karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
papildizloze Izloze, ko organizē papildus pamatizlozei.
izprasīt Izlūgt. Arī pieprasīt.
izkaulēt Izlūgties (piemēram, atļauju, tiesības).
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu. Pagriezt.
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
ierinda Izmantojams, derīgs (piemēram, mašīnu, ierīču) kopums.
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem. Sagrauzt (2).
spiest Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
iesaistīt Izmantot (kādā norisē, procesā, piemēram, dabas bagātības, vielas).
ieguldīt Izmantot (kapitālu), lai iegūtu peļņu.
balstīties Izmantot (materiālus, resursus) par pamatu (piemēram, darbībai, kā organizēšanai).
balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu. Pamatoties.
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam.
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
kurināt Izmantot par kurināmo (piemēram, malku), lai radītu siltumu, gaismu.
taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
špikot Izmantot špikeri zināšanu pārbaudes gaitā.
žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
Lauka izmēģinājums Izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
jēlmīts Izmērcēts un ar taukvielām piesūcināts (par dzīvnieka ādu).
izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem).
izmērīties Izmērīt sev (piemēram, auguma garumu).
formāts Izmērs (piemēram, iespieddarbam, salikuma lappusei, rindas garumam).
katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
Izmest (vēstures) mēslainē (arī mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
samalt Iznīcināt, parasti pilnīgi, bruņotā cīņā.
izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību).
plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
konfiscēt Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
izzvejot Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas).
priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības. Privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
rezervāts Izolēta teritorija, uz kuru piespiedu kārtā pārceļ dzīvot pamatiedzīvotājus (piemēram, indiāņus Amerikā).
kabinets Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā).
paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
Iezīmētais atoms Izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
liecība Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā).
amplitūda Izpausmes apjoms (piemēram, spējām). Vēriens.
oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
atklāt Izpaust, izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas).
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegult (2).
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegulties (3).
atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis).
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
papildizpeļņa Izpeļņa, ko saņem papildus iepriekš paredzētajai peļņai.
izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu).
sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
ievērot Izpildīt (kādus nosacījumus), lai saglabātu (piemēram, noteiktus politiskos apstākļus).
apsteigt Izpildīt (plānus, ieceres) ātrāk nekā paredzēts.
intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
atskaņot Izpildīt (skaņdarbu).
dziedāt Izpildīt (vokālu partiju).
Atvērt iekavas Izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
giljotinēt Izpildīt nāves sodu ar giljotīnu.
džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā).
Turēt solījumu (arī zvērestu) Izpildīt solījumu (zvērestu).
Turēt zvērestu (arī solījumu) Izpildīt zvērestu (solījumu).
darīt Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu. Arī darboties.
Izpildu komiteja Izpildkomiteja.
Izpildu komiteja Izpildkomiteja.
Izpildu raksts Izpildraksts.
eksekutīvs Izpildu.
kustība Izplatīšanās (piemēram, radioviļņiem).
izklāt Izplatīt (kādā vietā, piemēram, gaismu).
plūdināt Izplatīt (piemēram, smaržu, gaismu, skaņu).
izstrāvot Izplatīt (piemēram, smaržu).
sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piemēram, gaismu, smaržu).
tvīkt Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu.
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Arī zaigot.
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
pārraidīt Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
stīdzēt Izplatīties (kar), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu. Arī piedvašot.
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) - par uguni.
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām.
pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu.
piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
klāt Izplešot (piemēram, audumu), segt (ko).
caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
iziet Izplūst (piemēram, par dūmiem).
izsūkties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par siltumu, gāzi.
izrasot Izplūst lāšu, pilienu veidā (no kurienes, kur u. tml.).
izlieties Izplūst plašumā (parasti par upi).
izslīdēt Izplūst, izbirt (piemēram, par smiltīm).
pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt. Ar savu darbību atbalstīt.
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, sprieguma sajūtu (par fizioloģisku stāvokli).
dvest Izraisīt (piemēram, jūtas).
sapīt Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
izvilināt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
izvilt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
iekairināt Izraisīt kairinājumu (piemēram, šūnās, orgānos).
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
kost Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
kveldināt Izraisīt sāpīgu kairinājumu (piemēram, par salu, vēju).
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
cirsties Izraisīt sāpju sajūtu (acīs) - par spilgtu gaismu.
durt Izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu).
Durties sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Griezt (arī griezties, biežāk durties) sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Griezties (arī griezt, biežāk durties) sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Kost sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Kosties sirdī Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Durties (arī griezties, griezt, kost, dzelties, retāk kosties) sirdī, arī dzelt sirdi Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
apraut Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
Sažņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā) - par elsām, sāpēm.
tveicēt Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu). Apšķebināt.
iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
iekairināt Izraisīt un pastiprināt (piemēram, ziņkāri).
atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
iekairināt Izraisīt, ierosināt (piemēram, tieksmi ēst, dzert).
uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
celt Izraisīt, radīt (piemēram, paniku, naidu).
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīties (2).
noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros. Šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
izmudžināt Izritināt un samudžināt (piemēram, dziju, diegu).
izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu).
intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums.
Velns lai parauj! arī Velns parāvis! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
Velns lai parauj! arī Velns parāvis! arī Velns un elle! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku).
caururbt Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus). Iepazīties (piemēram, ar faktiem).
pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
izšķirt Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
izslapēt Izslapināt.
noslaukt Izslaukt (parasti daļu piena).
izdzēst Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus).
izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par Cilvēku. Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties.
piesmiet Izsmiet, piezobot.
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
izdalīt Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma).
pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu).
izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
izbradāt Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu).
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
izstrāvot Izstarot (piemēram, gaismu).
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu. Būt spožam, spilgtam. Degt, kvēlot.
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
izvirzīt Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas).
izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
silikāti Izstrādājumi no šādiem minerāliem (piemēram, stikls, keramika).
aizkari Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas. Arī aizkari.
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām. Attiecīgais lietišķās mākslas veids.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
risināt Izstrādāt (piemēram, metodi, projektu u. tml.).
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai). Robainā ārējā (mežģīņu) mala.
projekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (kā, piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas u. tml.) realizēšanai, rekonstruēšanai.
iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu. Izplatīties, caur (ko) - piemēram, par stariem.
bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
Izmainīt sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
Izmainīt (retāk samainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
Samainīt (biežāk izmainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemērām, spējas, talantu).
izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību).
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
sasliet Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus).
izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas). Izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
sastiept Iztaisnot, parasti pilnīgi, un pastiept (ķermeņa daļu).
tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu).
runājošs Izteiksmīgs. Tāds, kas spilgti pauž (ko).
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot. Arī piereģistrēties.
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
Palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji.
Palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji. Izpļāpāt (ko).
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
ietēlot Iztēlot (kādu, piemēram, zināmā situācijā).
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
Maizes kumoss Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
Maizes kumoss Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni. Ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
iznest Izturēt (piemēram, grūtības).
Iziet ugunskristības Izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
ņemt Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
Turēt sevi rāmjos Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
Turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos sar.) Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
nosusināt Iztvaicē lot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) - par putniem, dažādiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem.
izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
padziļināt Izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti.
ierīkot Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības). Izbūvēt (piemēram, ceļu).
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
uzskrullēt Izveidot (ko) lokveidā, spirālveidā uz augšu.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
iztaisīt Izveidot (piemēram, mākslas darbu).
izdot Izveidot (piemēram, periodisku izdevumu kādā iestādē) un izplatīt kolektīvā.
saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
izstigot Izveidot ar stigām (piemēram, mežu).
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
novilkt Izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu).
iegūt Izveidot dzīves laikā (piemēram, fizioloģiskas īpašības) - par organismu, tā daļām.
izgatavot Izveidot gatavā formā (piemēram, dokumentu).
Uzsist jumtu Izveidot jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
Savīt (arī sagriezt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, apli, spirālē.
Sagriezt (arī savīt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Saritināt (arī sagriezt, savīt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
Sagriezties (arī savīties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Saritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
Savīties (arī sagriezties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
saverkšķīt Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
izsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām. Izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai.
nostiept Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
izdzīt Izveidot zemē (piemēram, vagu).
iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu).
iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu).
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
sagriezt Izveidot, savīt lokā, apli, spirālē.
ierasties Izveidoties (piemēram, par grumbām, tulznām).
ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
sablīvēt Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
saverkšķīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
piemeklēt Izvēlēties (ko piemērotu, atbilstošu).
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas. Pielāgot (2).
kadrēt Izvēlēties kadru (2) epizodes detalizēšanai kinofilmā.
izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
izvilkt Izvēlēties un paņemt (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti).
noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
eksportēt Izvest (preces, kapitālu) uz ārzemēm.
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
izlikt Izvietot (ko) pievilināšanai, saķeršanai.
izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
grupēt Izvietot grupās (piemēram, kur, ap ko).
izkliedēt Izvietot izklaidus. Attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
stacionēt Izvietot, novietot (piemēram, karaspēka daļas, ieročus).
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
nokare Izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju.
nokare Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
Nostādīt (kāda) priekšā Izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
stādīt Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
pieprasīt Izvirzīt par uzdevumu, pienākumu.
izvelbt Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu). Arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa. Arī konsole (2).
dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
kļūt Izvirzīties (piemēram, ar spējām, sasniegumiem).
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
izvilkt Izzīmēt, an izveidot (piemēram, līniju, apli).
ņemt Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
domāt Izziņas darbībā rast (piemēram, atziņu).
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt. Dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā.
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
izkaltēt Izžāvēt (piemēram, slapjas drēbes).
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem).
spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru.
spinakers Jahtas papildbura.
piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm.
spīgana Jāņtārpiņš.
Ķimeņu siers Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
Ķimeņu siers Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
piejaukt Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam). Arī piemaisīt.
iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai). Iemaisīt (1).
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
piejaut Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt).
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
pigmentēt Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus.
plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
sizigija Jauna vai pilna Mēness fāze.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
evaņģēlijs Jaunās derības pirmās četras grāmatas. Katra no šīm grāmatām. Teksta fragments no šīm grāmatām.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
jaunhēgelietis Jaunhēgelisma piekritējs. Neohēgelietis.
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
rekrūtis Jauniesaucamais (feodālismā un agrā kapitālismā).
jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai (piemēram, buržuāziskās Latvijas armijā).
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē). Novitāte.
pirmpiens Jaunpiens.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
prozelīts Jauns un dedzīgs kādas mācības, kustības, virziena piekritējs.
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
progresīvs Jauns, moderns. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
maori Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
Kur tas rakstīts? Jautā, ja kam nepiekrīt.
Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
lieta Jautājums (piemēram, pārrunās). Būtība, kodols.
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
Nacionālais jautājums Jautājums par nāciju atbrīvošanos no apspiestības, par brīvas attīstības nosacījumiem.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem).
Mūra java Java, ko izmanto, piemēram, celtņu pamatu, sienu mūrēšanai.
Jauktā java Java, kurā ir dažādas saistvielas (piemēram, cements un kaļķi).
teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
jogs Jogas (1) piekritējs.
jogs Jogas (2) piekritējs.
orbīta Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas. Izplatība (piemēram, darbībai, parādībai).
pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas. Josla, kas piekļaujas šai robežai.
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
Debess (arī debesu) mala Josla pie horizonta.
apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
Metinājuma šuve Josla, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes plaisas, atvērumi.
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
klaidīgs Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām).
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
valgums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Sedums.
sedums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Valgums.
Jūras vārti Jūras ostas pilsēta. Jūras osta.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
transgresija Jūras uzvirzīšanas sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku.
rekvizīts Juridiski nepieciešams (dokumenta, darījuma) elements.
piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
spēks Juridisks (kā) iedarbīgums. Tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
Konsulāras tiesības Juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus.
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
brīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš.
reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
Justies kā mājās Justies labi, brīvi, nepiespiesti.
Justies kā mājās Justies labi, brīvi, nepiespiesti.
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
kaunēties Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies glaimotam Justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ).
Justies glaimotam Justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ).
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
piektkārt Kā piektais pēc kārtas. Piektajā vietā.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas. Pirmajā vietā.
bads Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
iztrūkums Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
Kā nākas Kā vajag, kā pieklājas, arī kārtīgi, pamatīgi.
piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
desmitnieks Kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis.
grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā.
ekspropriācija Kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša privātīpašuma atsavināšana, ko izdara cita šķira vai slānis par labu sabiedrībai vai valstij.
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu. Oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
rezidents Kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
filozofija Kādas zinātņu nozares metodoloģiskie principi.
kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
Balta kafija Kafija ar piena vai krējuma piedevu.
Melna kafija Kafija bez piena vai krējuma piedevas.
Melna kafija Kafija bez piena vai krējuma piedevas.
Kafijas galds Kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
priede Kailsēkļu skuju koku vai krūmu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, egles, lapegles, dižegles.
paleogēns Kainozoja pirmais periods, kad plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji.
kutināt Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē).
birdināt Kaisīt (piemēram, par kokiem, mākoņiem).
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu.
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem.
plezna Kāja ar peldplēvi (piemēram, pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem).
racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē.
ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai.
peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai.
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki).
pedikīrs Kāju pirkstu kopšana.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
pakakte Kakta apakšējā daļa. Vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas.
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml., detaļām.
potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela.
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
ģērbējs Kalpotājs, kas rūpējas par tērpiem.
gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
Pārinieku (arī pārinieka) puisis Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml. Kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
vedga Kalts (parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai.
reformāti Kalvinisma novirziena piekritēji.
hugenots Kalvinisma piekritējs Dienvidfrancijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam.
kalvinists Kalvinisma piekritējs.
iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
kampars Kampareļļa, kamparspirts.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
pievadkanāls Kanāls (kā) pievadīšanai.
pīpkanna Kanna ar snīpi.
Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
kantietis Kantisma piekritējs.
klerks Kantorists, rakstvedis, piemēram, tirdzniecības uzņēmumā (dažās kapitālistiskajās valstīs).
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
izkāpaļāt Kāpaļājot veikt (piemēram, ceļu).
izkāpelēt Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu).
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
kāpe Kāpiens (3).
kāpienveidīgs Kāpienveida.
kapilārvads Kapilārs [1] (3).
Kapilārie viļņi Kapilārviļņi.
Kapilārie viļņi Kapilārviļņi.
sakne Kāpināšanas inversās darbības rezultāts.
uzdzīt Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.).
Pakāpes rādītājs Kāpinātājs.
Pakāpes rādītājs Kāpinātājs.
eiforija Kāpināts, jautrs noskaņojums.
sakapināt Kāpinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā. Kāpinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
kapitalizācija Kapitāla summas noteikšana pēc ienākuma no tā.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
Kapitālā celtniecība Kapitālceltniecība.
Kapitālais ieguldījums Kapitālieguldījums.
Atmaksāšanās laiks Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
monopolīpašums Kapitālista monopolistiskais īpašums.
Ekonomiskā krīze Kapitālistiskā atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga relatīva pārprodukcija, ražošanas sašaurināšanās, cenu krišanās, bezdarba pieaugums u. tml. parādības.
namsaimnieks Kapitālistiska īres nama vai namu īpašnieks.
pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
Pilsoniskā sabiedrība Kapitālistiska sabiedrība.
Pilsoniskā sabiedrība Kapitālistiskā sabiedrība.
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
kartelizācija Kapitālistiskajās valstīs - (parasti rūpniecības uzņēmumu) apvienošana kartelī.
kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
kartelēt Kapitālistiskajās valstīs - apvienot karteli (parasti rūpniecības uzņēmumus).
kombināts Kapitālistiskajās valstīs - dažādu uzņēmumu apvienojums konkurences interesēs.
dempings Kapitālistiskajās valstīs - eksportēšana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
elite Kapitālistiskajās valstīs - izcilākā daļa (kādā sabiedrības slānī).
parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
kotēt Kapitālistiskās valstīs - noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
kapitāls Kapitālistisks (parasti par valsti, zemi).
Nekustamā manta Kapitālistisks īpašums - zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības. Nekustamais īpašums.
kompānija Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu kapitālu.
sabiedrība Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu uzņēmumu vai arī ar līdzekļiem.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
finansists Kapitālists, kas nodarbojas ar liela mēroga naudas darījumiem.
bizness Kapitālistu peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
Kapitālais remonts Kapitālremonts.
Kapitālais remonts Kapitālremonts.
Ražīgais kapitāls kāp Kapitāls, kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
Kapitālā siena Kapitālsiena.
Kapitālā siena Kapitālsiena.
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Kara materiāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
dienests Karadienests. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
kreiseris Karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
junkurs Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
Kara gaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā.
karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā. Kara gaitas.
Kara gaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā. Karagaitas.
karadienests Karavīra pienākumu veikšana bruņotajos spēkos. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
Kara draudze Karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā.
lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
gvards Karavīrs PSRS Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu.
karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu. Karognesējs (1).
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Vecākie virsnieki Karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs.
piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
cept Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi.
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi. Telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
piedegt Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
piecept Karstumā pielipt, piekalst.
Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru).
piecdesmitais Kārtas skait. --> piecdesmit (50.).
piektais Kārtas skait. --> pieci (5.).
piecpadsmitais Kārtas skait. --> piecpadsmit (15.).
piecsimtais Kārtas skait. --> piecsimt (500.).
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
kartēzietis Kartēzisma piekritējs.
Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai). Pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai).
ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
kravāt Kārtot (piemēram, somu, portfeli), liekot ko iekšā.
kārtoties Kārtot [1] (1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
Darvas muca Kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
balansiere Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts balansē (piemēram, uz virves).
Trekns kumoss Kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
Kārs kumoss Kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
Dabas retums Kas neparasts, netipisks.
čeks Kases talons par pircēja samaksāto naudas summu.
vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
izkasīt Kasot iznīcināt (kur, piemēram, uzrakstu).
piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
lāde Kaste, skapis (naudas līdzekļu) glabāšanai.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
kasete Kastveida veidne (piemēram, betona paneļu liešanai).
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
piekāst Kāšot (ko), piepildīt (ar to trauku).
iekāst Kāšot iepildīt (šķidrumu traukā).
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
katoļticīgs Kātoju baznīcas loceklis. Katolicisma piekritējs. Katolis.
katolis Kātoju baznīcas loceklis. Katolicisma piekritējs. Katoļticīgais.
pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela). Mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku.
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
latekss Kaučukaugu piensula. Pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles.
piekaulēt Kaulējoties panākt, ka iegūst (ko) papildus.
izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt).
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
atminēties Kavēties atmiņās (pie kā).
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Sotņa.
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
atklaiņot Klaiņojot atkļūt šurp. Klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
ietvert Klasificējot iekļaut (piemēram, kādā grupā).
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos), piemēram, balinātu.
kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
krāsot Klāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar krāsu (3).
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
kārpains Klāts ar kārpiņām (2).
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
klaunāde Klaunu māksla. Uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā).
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
Klaušu (arī muižas, kungu) gaitas Klaušu pildīšana.
Klaušu (arī muižas, kungu) gaitas Klaušu pildīšana.
Kungu (arī klaušu, muižas) gaitas Klaušu pildīšana.
Muižas (arī klaušu, kungu) gaitas Klaušu pildīšana.
izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
Klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
Klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis (klasiskā izpratnē). Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
Klavieru kvartets Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju ansamblim (parasti sonātes cikla formā).
sarafānkleita Kleita ar sarafānam (1) raksturīgu piegriezumu.
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
atklejot Klejojot atkļūt šurp. Klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem, piemēram, krēpas).
klerikālis Klerikālisma piekritējs.
apklibot Klibojot apiet (ap ko, kam apkārt).
pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm). Skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
atklīst Klīstot atkļūt, atnākt šurp. _imperf._ Klīst šurp. Klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pieklīst Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt).
pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
klupšus Klūpot, ar klupieniem.
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
trausls Klusināts, liegs (par skaņu). Nepiesātināts (par krāsu, gaismu). Ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
piegrabināt Klusu pieklauvēt.
glausties Kļauties (ap ko, pie kā).
iespiedkļūda Kļūda iespiestā tekstā.
pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
sabiezēt Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā).
Iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu Kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
Nākt (biežāk būt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Kļūt (būt) iereibušam, piedzērušam.
Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbalēt (2). Izzust.
izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbālēt (2). Izzust.
kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
izdzist Kļūt blāvam, neskaidram, nesalasāmam (piemēram, par rakstu).
biezēt Kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm).
nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
sacirsties Kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu).
samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
dilt Kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti).
karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām). Uz neilgu laiku apklust.
noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (piemēram, par augsni, gaisu, arī platību u. tml.).
piepūsties Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
paaugstināt Kļūt lielākam par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
izgrabēt Kļūt ļoti nestipram, pilnīgi nolieloties.
uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām). Izplūst (6).
Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
iedegties Kļūt ļoti spilgtam.
iekarst Kļūt ļoti spraigam (piemēram, par ciņu, sacensībām).
atkust Kļūt maigākam. Zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
kliedēties Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem).
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu).
nobālēt Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
rauties Kļūt mazākam (par piena izslaukumu).
kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni). Samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu. daudzumu, apjomu).
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
Apcietināt sirdi Kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attiecībās ar citiem).
Apcietināt sirdi Kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
Iziet no ierindas Kļūt neizmantojamam, nederīgam (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
migloties Kļūt neskaidram (piemēram, par apziņu, prātu).
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles.
Iekarot vietu (retāk pozīcijas) Kļūt nozīmīgam, nepieciešamam (kur).
Iekarot pozīcijas (biežāk vietu) Kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
Iekarot vietu (retāk pozīcijas) Kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
Aiziet partizānos Kļūt par partizānu, pievienoties partizānu vienībai.
Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
Nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla, arī uzsēsties (kādam) kaklā Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
Pieteikt savu vārdu Kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā). Gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
Pieteikt savu vārdu Kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā). Gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
Nākt vaļā Kļūt pieejamam, arī izmantojamam.
Nākt vaļā Kļūt pieejamam, arī izmantojamam.
pavērties Kļūt pieejamam, izmantojamam, arī īstenojamam (piemēram, par iespēju, kādu parādību).
apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
pieriesties Kļūt pilnam (ar ziediem, atvasēm, augļiem)- par augiem, to daļām.
pieriest Kļūt pilnam (piemēram, ar ziediem, atvasēm, augļiem) - parasti par augiem.
blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām). Briest.
izsaldēties Kļūt pilnīgi aukstam (parasti par telpu).
sagriezties Kļūt pilnīgi citādam (par laikapstākļiem).
nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
izšķīst Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
Iegūt vārdu Kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
izskanēt Kļūt plaši zināmam (piemēram, par kādu faktu).
Iziet tautā Kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
Iziet tautā Kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
piesarkt Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) - par acīm, plakstiņiem.
piesarkt Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
kalst Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
spiralizēties Kļūt spirālveidīgam.
spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
spirgt Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
iespītēties Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Iespītēties, ietiepties.
pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
sagulsnēties Kļūt tādam, kam ir, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
Pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi). Arī pārplūst.
piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums. Uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētot.
sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu). Kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi). Izraisīt plūdus.
saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu). Piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu).
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
pievārīties Kļūt tādam, pie kura kas vāroties ir pielipis.
pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
sabiezēt Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam (piemēram, par kādu informāciju).
rasties Kļūt uztveramam, sajūtamam (piemēram, par smaržu).
laisties Kļūt valganam (piemēram, par sienu).
atlabt Kļūt veselākam, veselam. Atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
noslīdēt Kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā).
sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokrist (6).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokristies (2).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
izplatīties Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
apstaigāt Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
saspuroties Kļūt, parasti ļoti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
saspringt Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli). Sasprindzināties (3).
sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam. Arī saskaisties.
vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
sapīkt Kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam.
sabiezēt Kļūt, parasti pilnīgi, biezam (parasti par šķidrumu).
sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, parasti karstuma iedarbībā.
sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta). Kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām. Salīkt.
samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam.
samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēsla). Satumst.
samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu). Samelnēt.
satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu).
satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
sasilt Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru). Saplūksnot (1).
saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru). Saplūksnoties.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
pieredzēt Kļūt, piemēram, par nozīmīga notikuma aculiecinieku vai dalībnieku. Sagaidīt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
pieknābāt Knābājot piepildīt (parasti gūžu).
pieknābāties Knābājot pilnīgi paēst (par putniem).
saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu). _imperf._ Knibināt vaļā.
ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
piekņupt Kņupot pievirzīties (pie ka, kam klāt, arī kam tuvāk).
kodolatbruņošanās Kodolieroču klājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
klabata Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara. Zara kanna.
Zara kanna Koka kauss ar zarveida snīpi.
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles. Skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
ķeģis Koka spieķis.
šķērskoks Koka stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai. Barjera (1).
vītols Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
Malkas koki Koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā). Augu kopums šādā laukumā, joslā.
kokospiens Kokosrieksta sula - balts, pienam līdzīgs šķidrums.
stelts Koks, ko piesien tīkla vai vada spārnu galā linuma izplešanai.
slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
heveja Koks, no kura piensulas iegūst kaučuku.
upurkoks Koks, pie kura veic upurēšanas darbības.
Sveķu vēzis Koksnes uzbiezējums, pārpilnām piesātināts ar sveķiem.
Meža darbi Koku gāšana un kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri. Eriku dzimta.
linzīds Kokvilnas audums ar nelielu zīda piejaukumu.
poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
kolektīvists Kolektīvisma piekritējs.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
sakompilēt Kompilējot izveidot.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību).
nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam).
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
piekomponēt Komponēt papildus (piemēram, skaņdarba daļu).
intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
koncentrāts Koncentrēts (piemēram, ārstniecības) preparāts.
ģeosfēras Koncentriskas (zemeslodes) sfēras, kam ir dažāds vieliskais sastāvs un blīvums (piemēram, atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra).
spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
konceptuālists Konceptuālisma piekritējs.
oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
konfūcietis Konfūcisma piekritējs.
vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus)
iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu plūsmu. Kūpināt (4).
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
novērot Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
interpelācija Konstitucionālām prasībām atbilstošs (buržuāziskā parlamenta deputāta vai deputātu grupas) iesniegums valdībai vai tās loceklim, lai prasītu paskaidrojumus (piemēram, par valdības politisko darbību, valdības locekļu rīcību).
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
konstitucionālists Konstitucionālisma piekritējs.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kā balstās, kam tiek pievienoti pārējie (kā) elementi, detaļas.
piedūra Konstruktīvs izvirzījums pie loga vai durvīm.
margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piemēram, izteikumam, vārdam).
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
Basmaču kustība Kontrrevolucionāra, bandītiska kustība (Vidusāzijā pilsoņu kara un ārzemju intervencijas laikā).
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemēram, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
konvencionālists Konvencionālisma (1) piekritējs.
koppienotava Kooperatīvā pienotava.
Kimono piedurknes Kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
Kimono piedurknes Kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskanējums (2).
kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskaņa (2).
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
Asiņu balss Kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
streiks Kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
fotokopija Kopija, kas iegūta fotografējot.
kopa Kopiņa (1).
kopmoderniecība Koppienotava.
uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti. Arī (kā) skaits.
diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai). Amplitūda.
bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
komplekss Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu. Priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
Koraļļu polipi Koraļļpolipi.
aktīnija Koraļļpolipu klases jūras dzīvnieks (spilgtā vai raibā krāsā).
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
naktskrēms Kosmētisks krēms, kas paredzēts ieziešanai pirms gulētiešanas.
pomāde Kosmētisks līdzeklis - smaržīga, taukaina ziede (piemēram, matiem, lūpām).
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
košsarkans Koši, spilgti sarkans.
košzaļš Koši, spilgti zaļš.
košzils Koši, spilgti zils.
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi. Sakodīt (3).
iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu).
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
Vēss (arī auksts) (krāsas) tonis Krāsa tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
Dzīvā krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
Dzīva krāsa Krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu. Spilgta krāsa.
pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai.
piekrāsa Krāsa, kas piešķir pamatkrāsai citādu toni, niansi.
Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
kolorists Krāsaino iespieddarbu speciālists.
krāsa Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
Silts (krāsas) tonis Krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma. Maigs, gaišs krāsas tonis.
papildkrāsas Krāsas, kas (piemēram, gleznā) papildina citas (parasti dominējošās) krāsas.
piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam.
lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā).
lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā).
kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām).
krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
piekratīt Kratot (ko), piepildīt (ar to).
piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt).
uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
piekravāt Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt. Kravājot (ko), aizsprostot. Aizkraut.
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
saiņot Kravāt (piemēram, somu, portfeli).
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
Zemes banka Kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
Kredīta krīze Kredīta sistēmas sajukums, ko rada ražošanas pieaugumam neatbilstoša kredīta virsbūves palielināšana.
kredītbiedrība Kredītiestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kas sagādā biedriem kredītu.
Vekseļu diskonts Kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
Valsts aizņēmums Kredīts, ko saņem vai piešķir valsts.
Malt pienu Krejot pienu ar separatoru.
Malt pienu Krejot pienu ar separatoru.
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (pienu).
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
Kafijas krējums Krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu.
piekrēpot Krēpojot piepildīt (ar krēpām, piemēram, trauku).
galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
Pirmsrevolūcijas Krievija Krievija pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
katorga Kriminālsods (pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs) - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu). Krist, arī tecēt (par pilieniem).
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (bēršana, spiešana, šķelšana).
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
kristietis Kristietības piekritējs. Kristīgās baznīcas loceklis.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
nazarieši Kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos). Šīs sektas locekļi.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
aizrādījums Kritiska piezīme.
nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu).
Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
Kroģējamā (arī krogojamā) istaba Kroga telpa, kurā pērk un arī patērē nopirkto.
baznīckrogs Krogs, kas atrodas pie baznīcas.
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu). Krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
kizils Krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā).
varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
rupucis Krupis. Arī bruņurupucis.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
mezgls Krustojums (piemēram, ceļiem, ielām).
priekškrūtis Krūšu nodalījuma pirmais posms (posmkājiem).
kserokopija Kserogrāfiski iegūta kopija.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām). Buru kuģis.
pirātisms Kuģu aplaupīšana, piesavināšanās jūrā.
sūcējkukaiņi Kukaini, kuru mufes orgāni ir piemēroti sūkšanai.
ķirmis Kukaiņu dzimta, kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji).
ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri. Šīs kārtas kukaiņi.
vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
spārneņi Kukaiņu klases apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi). Šīs apakšklases kukaiņi.
nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas. Kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
Ceļa kule Kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai.
atkūleņot Kūleņojot atkļūt šurp. _imperf._ Kūleņot šurp. Kūleņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks, mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
Arhitektūras piemineklis Kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
pārkūpināt Kūpināt (zivis, gaļas produktus) vēlreiz, no jauna.
vārenis Kupināts un raudzēts piens.
nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem. Nokvēpināt.
apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem). Nokvēpt.
pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem). Nokūpēt.
nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
nokūpēt Kūpot kvēpiem, sodrējiem, pārklāties ar tiem. Nokvēpt.
apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpt. Nokvēpt.
piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums. Šo daļiņu nosēdumi.
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem). Kustēties, radot gaisa plūsmu.
vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
pašplūde Kustība (piemēram, transportlīdzeklim), ko izraisa šāda plūšana.
berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā). Berzēties (1).
strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā). Berzēties (1). Berzties (1).
manipulācija Kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim). Arī atpakaļgaita.
virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
tramīgs Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem).
svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).
zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu).
šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā.
viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
Skaitīšanas vienība Kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
piekveldēt Kveldējot piekarsēt.
piekveldināt Kveldinot piekarsēt.
dūmi Kvēpi, sodrēji.
kvēpēt Kvēpināt (2).
svēpēt Kvēpināt (piemēram, lai dezinficētu, novērstu slimību).
nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
apkvēpināt Kvēpinot (ko), pārklāt ar kvēpiem, sodrējiem vai apņemt ar dūmiem.
izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko). Kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
pieķemmēt Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties. Ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp. Ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
Fiziskais svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
elefantiāze Ķermeņa daļu palielināšanās, pietūkums (limfas sastrēguma un limfvadu paplašināšanās dēļ).
spiede Ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
metamērija Ķermeņa segmentācija (piemēram, posmtārpiem, posmkājiem).
balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku). Neveikties (par darbu).
kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
ķimioterapija Ķīmijterapija.
Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
ķīmijterapeits Ķīmijterapijas speciālists.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
pesticīds Ķīmisks līdzeklis kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā).
leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām).
Zelta segums Labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus).
izlabot Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
korektūra Labojums, precizējums (piemēram, norisē, darbībā).
izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci). Salabot.
pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
jēdzīgs Labs, pieņemams.
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti ļoti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru). Arī sadilt (1).
inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
Putnu dienas Laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai). Septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu apceļojumu ap Zemi.
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu riņķojumu ap Zemi.
Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. Šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
Mēra laiki Laikposmi, kad ir mēra pandēmijas (piemēram, 6., 14. un 19. gadsimtā).
pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma.
Putnu dienas Laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
Miera laiki Laikposms pirms kāda kara vai starp diviem kariem.
priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
pirmskarš Laikposms pirms kara.
pirmskembrijs Laikposms pirms kembrija.
pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
pirmsleduslaikmets Laikposms pirms leduslaikmeta.
priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara. Pirmspavasaris.
pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara. Priekšpavasaris.
pirmsrudens Laikposms pirms rudens.
Miera laiki Laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem.
Neceļa laiks Laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
Leģislatūras periods Laikposms, kurā darbojas likumdevējs orgāns (parasti kapitālistiskajās valstis).
Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
Pirmie gaiļi Laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt pirmo reizi.
Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi Laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
Veģetācijas periods Laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums
sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
atlaipot Laipojot atnākt šurp. _imperf._ Laipot šurp. Laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
sēsties Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
laizīties Laizīt sava ķermeņa dalās (piemēram, lūpas).
pielaizīties Laizot pilnīgi paēst.
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - par putniem, kukaiņiem.
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielidot (1).
aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
dievkrēsliņi Lakstaugi ar indīgu piensulu un dzeltenzaļiem ziediem.
Zaķu grīslis Lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās.
petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un baltiem, sarkaniem, violetiem vai raibiem stobrveida vai piltuvveida ziediem.
mazlēpe Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, elodejas, elsi.
grīšļi Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, grīšļi, spilves, meldri.
amarillis Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes.
akmeņlauzītes Lakstaugu un krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzeltenās akmeņlauzītes, parastās pakrēslītes, ērkšķogas, jāņogas, upenes, neīstie jasmīni.
pulkstenīte Lakstaugu, retāk puskrūmu vai krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, pulkstenītes, lobēlijas.
lumsts Laksts (piemēram, kartupeļiem).
lamaists Lamaisma piekritējs.
lamarkists Lamarkisma piekritējs.
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
Griestu lampa Lampa, ko pakar pie griestiem.
Sienas lampa Lampa, ko piestiprina pie sienas.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, virza, atstaro gaismas starus.
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
Plūksnaina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
lāpnesis Lāpas nesējs (piemēram, lāpu gājienā).
pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
lapele Lapiņa (3).
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
platlapis Lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši).
Vasas mezgli Lapu piestiprinājuma vietas stumbram.
plūksna Lapu pirmās pakāpes dalījuma segments (pie lapas kāta).
mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu, vēstuli).
izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (tekstu, piemēram, grāmatā, laikrakstā, vēstulē).
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt.
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu).
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks (feodālismā, kapitālismā).
Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
Intensīvā lauksaimniecība Lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku. Ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
ekseļmašīna Lauksaimniecības mašīna, piemēram, salmu, siena, zāles ekselēšanai.
piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi, piena produktu ražošanu.
dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
ferma Lauksaimniecības privātuzņēmums, privātsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs).
palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
Saimes gals Lauku dzīvojamās ēka daļa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks (feodālismā, kapitālismā).
rātslaukums Laukums pie rātsnama.
forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
krāsnspriekša Laukums uz grīdas pie krāsns kurtuves durvīm.
plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm. Laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši savā ģimenē audžubērnu vai audžubērnus.
pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi.
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). _imperf._ Lauzt vaļā.
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzt Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams. Laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu).
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu). Laužot padarīt robainu.
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu). Sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
priekšlēca Lēca, ko pievieno uzņemšanas objektīvam, lai mainītu attēla mērogu.
atlēkt Lecot atkļūt šurp. _imperf._ Lēkt šurp. Lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlēkt Lecot attālināties. _imperf._ Lēkt prom. Lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu.
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
gāle Ledus kārta, parasti plāna (piemēram, upē, ezerā).
Ledus skapis Ledusskapis.
Ledus skapis Ledusskapis.
leģitīmists Leģitīmisma piekritējs.
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot.
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
ieliet Lejot iepildīt (kur iekšā).
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu).
pieliet Lejot piepildīt (parasti trauku).
pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt).
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
aizlēkāt Lēkājot attālināties. Lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, mācību kursu, lekciju ciklu).
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
atlēkšot Lēkšiem atkļūt šurp. _imperf._ Lēkšot šurp. Lēkšiem atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
dekrēts Lēmums, ko pieņem uz likuma pamata valsts augstākais varas orgāns un kam ir likuma spēks.
apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp. _imperf._ Vilkties šurp. Lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur).
pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt šurp. Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
izvilkties Lēnām izplūst, izsūkties (piemēram, par mitrumu).
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
spogāt Lēnām pilēt, tecēt.
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pietrausties Lēnām, parasti ar grūtībām, piecelties (kaļas, arī sēdus).
kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām).
čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem).
nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu). Pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piemēram, (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
grāds Leņķa mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - leņķa stara pilna apgrieziena 1/360 daļa.
papildleņķis Leņķis, kas papildina doto šaurleņķi līdz taisnam leņķim.
liberālis Liberālisma (1) piekritējs.
aerostats Lidaparāts, kas ir pildīts ar gāzi, kura vieglāka par gaisu.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
Gaisa vārti Lidosta (piemēram, pilsētai). Lidostas pilsēta.
lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos.
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
Pilna burtnīca Līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
izslīpēt Līdz pilnībai izkopt (2).
noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā). Iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur). Līdzdalība.
paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
radniecība Līdzība (piemēram, priekšmetiem, vielām).
radniecīgs Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
radniecisks Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku).
Vidējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
Dorsāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
Laterāls līdzskanis Līdzskanis, kura izrunā gaiss plūst gar mēles sāniem (piemēram, «l»).
afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž).
velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
Labiodentāli līdzskaņi Līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
konsonantisms Līdzskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā).
korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus.
reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
līdzsvarotība Līdzsvara (1) piemitība (ķermenim, fizikālai sistēmai).
līdzsvarotība Līdzsvara (2) piemitība.
balansēt Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi).
līdzrunāt Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā).
Dot liecību Liecināt (piemēram, tiesā).
Dot (arī sniegt) liecību Liecināt (piemēram, tiesā).
Sniegt (arī dot) liecību Liecināt (piemēram, tiesā). Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
solīt Liecināt, ka (kas, piemēram, psihiska stāvokļa izpausme) izraisīsies, sekos.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedzīt Liekot (iekšā), cieši piepildīt (ko).
pielikt Liekot (ko klāt), papildināt (kādu kopumu).
pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
durt Liekt zemu (galvu, pieri).
līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
Krist veldrē Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
riezties Liekties, vērpties (piemēram, par kādu materiālu).
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
mokas Liela fiziska vai garīga piepūle, sasprindzinājums.
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
ikri Liela kauliem piegulošie kāju muskuļi.
grūtības Liela piepūle, spriegums (kādā darbībā).
Kontinentālā sala Liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).
Elsdams pūzdams Lielā steigā, ar lielu piepūli.
Elsdams pūzdams, arī pūzdams elsdams Lielā steigā, ar lielu piepūli.
siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
Lauvas tiesa Lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma).
Lauvas tiesa Lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma).
burtnīca Lielāka iespieddarba brošēta vienība.
smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
robežslodze Lielākā pieļaujamā (kā) slodze.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā (kā) novirze.
robežātrums Lielākais (arī mazākais) pieļaujamais (kā) ātrums.
robežspriegums Lielākais pieļaujamais (kā) spriegums.
autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
robežizmērs Lielākais vai mazākais pieļaujamais (kā) izmērs.
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem).
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā). Celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
bonapartisms Lielburžuāzijas diktatūra Francijā (19. gadsimta pirmajā pusē).
piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
magnāts Lielkapitālists.
monopolists Lielkapitālists.
govslopi Liellopi.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
pūlis Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
ražens Liels (pēc apjoma) - piemēram, par priekšmetiem.
kaudze Liels (piemēram, mākoņu) kopums.
pali Liels (psihiska stāvokļa) intensitātes kāpinājums.
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
gūzma Liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu).
sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā). Dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss.
pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitas putns.
sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
kontinents Liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni. Šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām.
trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
stalts Liels, augsts, samērīgs (piemēram, par celtni, kuģi).
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus). Gabals.
bluķis Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals.
spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem.
Zivju ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivjērglis.
zivjērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivju ērglis.
raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
plantācija Lielsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs), kur audzē viena veida augus (piemēram, kāliju, cukurniedres, tēju).
pelēcis Lielsaimnieks (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
Lauzt darbus Lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu).
Saņemt pēdējos spēkus Lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
Saņemt pēdējos spēkus Lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
Akciju sabiedrība Lieluzņēmuma forma kapitālistiskajās zemēs.
Akciju sabiedrība Lieluzņēmumu forma kapitālistiskajās zemēs.
atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst šurp. Lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst prom. Lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp. Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
Mest garu Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi).
trofeja Lietisks pierādījums dzīvnieka nomedīšanai, uzvarai sporta sacensībās u. tml.
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
oficiāls Lietišķs. Vēsi pieklājīgs.
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
atļaut Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
klau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
Paklausies!, arī Paklausieties! Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību. Klau.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņāks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
hallo Lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās). Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību.
lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
To (tik) es saprotu! Lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
arī Lieto, lai izteiktu pieļāvumu un pievienojumu.
Lai, arī lai nu, arī lai jau Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai ir, arī lai (jau) būtu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai nu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
ir Lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu. Arī.
arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
tāpat Lieto, lai izteiktu pievienojumu. Arī [1] (1).
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
saprasties Lieto, lai kam pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
tiešām Lieto, lai noradītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām, patiesi.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulību uzvārdu.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, arī šķietamību, nepilnīgumu. It kā.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā šķietamību, nepilnīgumu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu. Lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi, patiešām.
patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi.
taisnība Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Tiesa [2]. Patiesi, patiešām.
Tas pats Lieto, lai norādītu uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
piemēram Lieto, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs.
patiesi Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām.
Ej tu! Lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz. Lūk. Re.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
reče Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam "uzmanību.
e Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
eē Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
ei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
ek Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
edz Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību. Redz.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam). Lūk.
pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk (1).
palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Palūk (1).
raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Raug.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu - vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
savs Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par piederību kam, saistību ar ko.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
bravo Lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu.
oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
uh Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku.
vellos Lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
Gan nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu. Diezin (2).
nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
maz Lieto, lai piešķirtu vārdam šaubu nokrāsu.
vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
nu Lieto, lai, kādu uzrunājot, pievērstu tā uzmanību runātājam.
Nu ko Lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
Klausies!, arī Klausieties! Lieto, pievēršot (kam) kāda uzmanību.
Bez tam Lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam. Turklāt.
Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
Ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
izlietot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai).
izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). Izlietot (1).
izmantot Lietot (piemēram, telpas, priekšmetus).
praktizēt Lietot savā darbībā (piemēram, paņēmienu, metodi).
taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
izlietot Lietot, piemērot (kādu paņēmienu, materiālu, parasti mākslā).
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
Pilnvarotais lietvedis Lietu pilnvarotais.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Zāļu diena Līgo diena, retāk diena pirms Līgo dienas.
Zāļu vakars Līgo vakars, retāk vakars pirms Līgo vakara.
atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp _imperf._ Līgot šurp. Līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pielīgt Līgstot (pie kāda), vienoties, ka saņems (ko) papildus.
noderēt Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu).
nolīgt Līgstot pieņemt (kādu) darbā.
pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam).
derēt Līgt darbā (pie darba devēja).
pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus).
koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei).
Tangenciālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari.
Normālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
piecelt Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
piecelt Likt (kādam) piecelties.
dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi. Kalpināt, nostrādināt.
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
jaukt Likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt).
pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
raidīt Likt doties (uz kurieni). Likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu). Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
Klāt galdu Likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
piesūtīt Likt ierasties (pie kāda).
Saukt priekšā Likt ierasties kur (piemēram, liesā).
Saukt priekšā Likt ierasties kur (piemēram, tiesā).
izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
Saukt pie atbildības Likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
bāzt Likt klāt, pieskarties.
segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas. Likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
Pacelt (biežāk piecelt) kājās Likt piecelties, panākt, ka pieceļas.
Celt kājās Likt piecelties.
Celt kājās Likt piecelties.
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu sar.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd visi spēki. Izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
pieturēt Likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā).
atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas. Likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
klāt Likt, izvietot slānī (piemēram, linus, salmus).
attriekt Likt, lai (cilvēks) ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
atsūtīt Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no jauna.
karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
bezdarbība Likuma noteikto pienākumu neizpildīšana.
pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kongress Likumdošanas orgāns divpalātu sistēmā (kapitālistiskajās valstīs).
Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
patvaļa Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoša valdonība, varmācība.
patvaļīgs Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoši valdonīgs, varmācīgs.
civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
likvidators Likvidatorisma piekritējs.
Noslēpt pēdas Likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus.
degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai.
diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
linaudzētājs Linkopis.
pārlipināt Lipināt vēlreiz, no jauna. Pielipināt citā vietā.
aplipināt Lipinot (ko) virsū, apklāt.
nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
ielipināt Lipinot iestiprināt (kur iekšā).
pielipināt Lipinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzlipināt Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
salipināt Lipinot salabot. Lipinot izveidot.
salipināt Lipinot savienot.
pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
lipināties Lipt (pie kā) - parasti par priekšmetiem.
dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
urbānisms Literatūrā un mākslā - lielpilsētas dzīves, tās straujās dinamikas attēlojums.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu).
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
mūsējais Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
klanīt Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) - par vēju.
klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
lodīšspalva Lodīšu pildspalva.
Lodīšu zīmulis Lodīšu pildspalva.
skrotzīmulis Lodīšu pildspalva.
bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
Loģiskais aplis Loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
heiristika Loģisku paņēmienu un metodisku likumu sistēma (patiesības atklāšanai), kuri parasti nav pilnīgi izpētīti un pierādīti.
līksts Lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai).
Šūpuļa kārts Lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot.
spirohetas Lokanas spirālveida vienšūnas baktērijas.
klūga Lokans, elastīgs (parasti kārkla) zars, ko izmanto pinumiem.
manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā).
nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei. Noliekt (1).
salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem).
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi. Saliekt (2).
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli).
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums. Savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
atlocīties Lokoties atlīst (parasti par rāpuļiem, tārpiem).
aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
vītne Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā).
apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties).
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, Ietvert).
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone. Aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots raksturs.
rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
aktieris Lomas izpildītājs, tēlotājs pašdarbības izrādē.
repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
precipitēts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
lopība Lopiskums.
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
Katakombu kultūra Lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā.
izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
pielūgties Lūdzoties panākt piedošanu.
nolūgties Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod.
dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
atvainoties Lūgt, lai piedod. Lūgt, lai neļaunojas.
dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
maša Lūku, arī augu tievo daļu pinums.
nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas: ērtības).
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem. Vēzis.
turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
guldīt Ļaut (lopiem) gulēt ganībās.
izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās. Izguldināt (2).
izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās. Izguldīt (2).
vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
atdoties Ļaut pilnīgi rūpēties par sevi.
korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ.
perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, viesi) ierodas, un rūpēties, gādāt (par viņiem).
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, lai (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
ļeņinietis Ļeņinisma piekritējs.
Mazā gaismā (biežāk gaismiņā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Mazā gaismiņā (retāk gaismā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Mazā gaismiņā (retāk gaismā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Bez gaismas (retāk gaismiņas) Ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs.
Bez gaismiņas (biežāk gaismas) Ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs.
Bez dienas Ļoti agri, pirms saules lēkta.
Bez saules Ļoti agri, pirms saules lēkta.
pieblīvēt Ļoti aizņemt, piepildīt (laikposmu ar kādām darbībām).
Pilns kā lūks (arī mārks, zeķe, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mākonis (arī lūks, mārks, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns (retāk pilnā) kā zeķe (arī mārks, lūks, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
Kā ar cirvi atskaldīt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt.
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi nocirst (arī noskaldīt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi nocirst Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt. Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
Kā ar cirvi skaldīt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt.
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
skaudrs Ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām).
kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
joņot Ļoti ātri lidot (piemēram, par šāviņu).
piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
Mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
(No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem. Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
Kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.). Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
Vai cik Ļoti daudz, pārpilnam.
Vai cik Ļoti daudz, pārpilnam. ..
Sieku siekiem Ļoti daudz. Pārpilnām.
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs. Arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
Līdz degunam Ļoti dziļi (piemēram iegrimt).
Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
linbalts Ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem).
Linu balts Ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem). Linbalts.
traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu.
spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
(Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru) Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
(Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru) Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju. Ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
Kā pa kāzām Ļoti labi, ļoti pārticīgi (piemēram, dzīvot).
izlase Ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs.
Kā (lasīt) izlasīts Ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs.
Kā lasīt izlasīts Ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs.
Par neko Ļoti lēti (iegūt, nopirkt, arī atdot, pārdot).
Par smieklu Ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
pienstobrs Ļoti liela, ar piensulu pildīta šūna (augā, tā orgānā).
maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte. Iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
Atbalsta punkts Ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
melnmelns Ļoti melns, pilnīgi melns.
Piķa melns Ļoti melns. Piķamelns, piķmelns.
jēls Ļoti mitrs, slapjš, staigns (piemēram, par zemi).
plukata Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks.
pluska Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks. Plukata (1).
Kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
dārgs Ļoti nepieciešams, svarīgs, nozīmīgs konkrētā situācijā.
trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
Mīksts kā lūks Ļoti noguris, piekusis.
Mīksts kā lūks Ļoti noguris, piekusis.
Nolīdzināt (līdz) ar zemi Ļoti nopelt, atzīt par pilnīgi nederīgu.
Nolīdzināt (līdz) ar zemi Ļoti nopelt, atzīt par pilnīgi nederīgu.
apkraut Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs). Kapitāls darbs.
grimase Ļoti pārvērsta sejas izteiksme (piemēram, dusmās, sāpēs).
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
Nomesties ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt. Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
Piedzerties kā lūkam Ļoti piedzerties.
Piedzerties kā lūkam Ļoti piedzerties.
piesvelmēt Ļoti piekarsēt (1).
pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
ieķerties Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (platību) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piesarkst kā biete Ļoti piesarkst.
Piesarkst kā zemene Ļoti piesarkst.
Pilns kā piebērts Ļoti pilns (parasti par kādu virsmu).
Pilns kā acs Ļoti pilns, līdz malām pilns.
Pilns kā acs Ļoti pilns, līdz malām pilns.
Ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti pilns, pārpilns, ļoti pilnīgi.
Pilns kā maiss Ļoti pilns.
Pilns kā mārks Ļoti pilns.
Pilns kā mārks Ļoti pilns.
Pilns kā maiss Ļoti pilns.
plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
gaisīgs Ļoti plāns, viegls (piemēram, par audumu, apģērbu).
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
ciklons Ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens.
neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu. Pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
mikrofotokopija Ļoti samazināta (kā) fotokopija.
mikrokopija Ļoti samazināta (kā) kopija.
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
korpuskula Ļoti sīka (kā, piemēram, vielas) daļiņa.
preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus).
krass Ļoti skaidri uztverams, spilgts.
Gaišs kā diena (arī kā dienā) Ļoti skaidrs, pilnīgi saprotams.
poētisks Ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā).
Galvu galvām Ļoti skali (piemēram, kliegt, smieties).
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā rīklē Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
riet Ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās).
leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
beigts Ļoti slims (piemēram, par cilvēka ķermeņa daļām).
Sūri grūti Ļoti smagi, ar lielu piepūli, grūtībām.
neapskaužams Ļoti smags, grūts, arī nevēlams (piemēram, par apstākļiem).
verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
bīdelēt Ļoti smalki malt (labību), pilnīgi atdalot sēnalas, klijas u. tml.
tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu). Tāds, kas var nodarīt postu.
versmains Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
versmīgs Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
trekns Ļoti spēcīgs, piesātināts (par smaržu).
bargs Ļoti spēcīgs. Tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
Nežēlot krāsas Ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
ugunīgs Ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu).
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem). Ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
nemierīgs Ļoti spilgts, kontrastains (par krāsu).
liesmains Ļoti spilgts, košs.
kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots. Arī eksaltēts.
spalgs Ļoti spilgts, spožs.
saspriegts Ļoti spraigs (piemēram, par norisi, stāvokli).
sasprindzināts Ļoti spraigs (piemēram, par norisi, stāvokli).
ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību).
traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi). Tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
Kā ar maiglēm, arī kā maiglēs Ļoti stipri (piemēram, spiest).
spalgs Ļoti stiprs, ass (piemēram, par sāpēm).
uzsprāgt Ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus).
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu).
sīks Ļoti tievs, smalks (piemēram, par pavedienu).
naktsmelns Ļoti tumšs. Arī pilnīgi melns.
Gar (pašu) degungalu (arī degunu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
Gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties). Tikko.
iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa daļu pie ka, kam klāt).
Vajadzīgs (arī nepieciešams) kā gaiss Ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
kārot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt, iemantot (piemēram, kādu stāvokli). Alkt.
pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa.
primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs. Arī apzināti vienkāršots.
vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
pirmatnīgs Ļoti vienkāršs, nesarežģīts, arī nepilnīgs. Primitīvs (2).
dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
zilzils Ļoti zils, spilgti zils.
gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
ultrajutīgs Ļoti, neparasti jutīgs (piemēram, par ierīci, vielu, materiālu).
Līdz nesamaņai Ļoti, pārmērīgi (piemēram, darīt, darboties).
Līdz kaulam Ļoti, pavisam, pilnīgi.
brīnišķīgs Ļoti, sevišķi (piemēram, labs, skaists).
stingrs Ļoti. Arī pilnīgi, pamatīgi.
Līdz kaklam Ļoti. Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
profesioloģija Mācība par cilvēka spējām, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā.
purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvmācība.
purvmācība Mācība par rurviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvzinība.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai). Mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja.
Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja. Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi.
izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
kafija Madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
ģeomagnētisms Magnētisms, kas piemīt Zemei.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Rūgtais sāls Magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja pirtij ejot, peroties uz inākot no pirts.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
mahists Mahisma piekritējs.
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot. Sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu).
glāsts Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām daba).
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks. Tāds, kas rada daudzus iespaidus.
mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām).
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
Vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laiku, laika apstākļiem).
samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisot savienot (piemēram, vielas).
piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt).
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
kalpmāja Māja, kur dzīvo muižas kalpi. Kalpu māja.
šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
Kalpu māja Māja, kurā dzīvo muižas kalpi.
Kalpu māja Māja, kurā dzīvo muižas kalpi.
mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti.
Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
Dzīvais vilcējspēks Mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai. Darba lopi.
jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
Bazīdiju sēnes Makroskopiskas, retāk mikroskopiskas sēnes (piemēram, lapiņu sēnes, piepes).
pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu).
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
Uz nomaksu Maksājot pa daļām (pirkt, iegūt).
samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības). Pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu).
starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
Vaku grāmatas Maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
bankrots Maksātnespēja, kārtojamo maksājumu pārtraukšana (kapitālistiskajās valstīs) Saimniecisks sabrukums.
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs).
maksimālists Maksimālisma (2) piekritējs.
raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā.
pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai.
improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
stilists Mākslas stila pazinējs un realizētājs (piemēram, režijā, dekorācijās).
tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām. Spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
Ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
Meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis Mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
betons Mākslīgs būvmateriāls - saistvielu, ūdens un pildvielu maisījums.
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
daiļinieks Mākslinieks (piemēram, gleznotājs, tēlnieks).
raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu. Pīšanas speciālists.
dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
Ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
spiningot Makšķerēt ar spiningu.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
puse Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei). Arī malas, krasta tuvākā apkārtne.
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanas, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp. Maldoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
plītskatis Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
sedzējmāls Māls, kas pārklāj (ko, piemēram, iežus).
piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
pārmalt Maļot pieļaut, ka (kas) tiek pārāk sīki samalts, sasmalcināts.
piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
iemānīt Mānot, pierunājot panākt, ka paņem (ko).
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
dzimtnoma Mantojama tiesība nomāt zemi (feodālismā, kapitālismā).
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā). Persona, kam ir šāds tituls.
Redakcijas portfelis Manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
maoists Maoisma piekritējs.
reliņi Margas (piemēram, balkonam).
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
marksists Marksisma piekritējs.
Marksists-ļeņinietis Marksisma-ļeņinisma piekritējs.
Marksists-ļeņinietis Marksisma-ļeņinisma piekritējs.
centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
Papīra masa Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa masa.
piesvars Masas pieaugums (dzīvniekiem).
centners Masas, svara mērvienība - 100 kilogramu (piemēram, Padomju Savienībā) vai 50 kilogramu (piemēram, vācu mērvienību sistēmā).
izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas).
iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas.
rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas.
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta).
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlavjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
signālmasts Masts, pie kura piestiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
Kulstāmā mašīna Mašīna (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai.
grābeklis Mašīna (piemēram, siena, zāles) grābšanai.
gludspiede Mašīna iespieddarbu veikšanai gludspieduma tehnikā.
ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
iespiedmašīna Mašīna, ar ko veic iespiešanas procesu.
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
mehanizācija Mašīnu, mehānismu, ierīču ieviešana (piemēram, darba procesā).
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem. Filantropija.
veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
štancējamība Materiāla piemērotība štancēšanai.
siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
Mācību līdzekļi Materiāli (piemēram, mācību grāmatas, kartes, attēli, modeļi, kinofilmas), ko izmanto mācību procesā.
palīgmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz nodrošināt kā darbību, funkcijas.
papildmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem.
piepildīt Materiāli apmierināt (kādu). Arī pieēdināt.
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
materiālists Materiālisma (1) piekritējs.
Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
Matemātiskais svārsts Materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
Vaska krītiņi Materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas.
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
vadītājmateriāls Materiāls, kas vada, piemēram, elektrību, siltumu.
stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai.
manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
zīdals Mātes piens.
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus).
spilva Matiņš (augiem). Spilve (2).
mateļļa Matu kopšanas līdzeklis - eļļa, parasti ar augu ekstraktu piedevā.
matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
mauri Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
monpansjē Maza cieta augļu karamele bez pildījuma.
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim.
konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu).
uzmazgāt Mazgājot savākt (uz grīdas, klona u. tml., piemēram, izlijušu šķidrumu).
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpē. Arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
berzt Mazgāt (cilvēku, viņa ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
berzt Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
vājināt Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus).
ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu).
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju).
sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku).
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma. Šīs sistēmas šautene, pistole.
pakrāpt Mazliet apkrāpt, piekrāpt.
atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu. Mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
iemērkt Mazliet iegremdējot, apslapināt.
pieknapināt Mazliet knapināt.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
paplesties Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
pielīkt Mazliet pieliekties.
puspiemiegts Mazliet piemiegts.
savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma. Laikus (1), iepriekš.
laikus Mazliet pirms laika.
paīsināt Mazliet saīsināt (piemēram, tekstu).
Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
ieslīpus Mazliet slīpi.
iestāvus Mazliet slīpi.
ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti). Pavērt (2).
pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu).
pairt Mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli).
paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
pakust Mazliet, daļēji izkust (siltuma un spiediena iedarbībā).
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
padīgt Mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu).
padeldēt Mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu).
pašķiebt Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
puspavērts Mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
puspievērts Mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikrokosmoss. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikropasaule. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
Bezdelīgu piekūns Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
zvirbuļvanags Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
būcenis Mazs šķūnis vai piebūve.
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts ne raudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
velnēns Mazs, nepieaudzis velns.
zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis.
slieka Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
stobriņtārpi Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma. Šīs dzimtas tārpi.
Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).
Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem). Trūcīga barība, iztika.
šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
Vidējais medicīnas personāls Medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa). Arī stomatoloģija.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ātrsta uzraudzībā.
atskurbtuve Medicīniska iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt analizējot (piemēram, asinis, urīnu).
piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
Lapu medus Medus, kurā ir medus rasas piejaukums.
utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās visi (koncerta, izrādes u. tml.) dalībnieki.
samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, parasti izpildītai mākslā) noris saskaņoti.
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
Kaujas rati Mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki).
saspiedējmehānisms Mehānisms (kā) saspiedei (1).
saspiedējmehānisms Mehānisms (kā) saspiedei (2).
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
Mehāniskā terapija Mehanoterapija.
Mehāniskā terapija Mehanoterapija.
atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp. _imperf._ Meimurot šurp. Meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizmeimurot Meimurojot attālināties. _imperf._ Meimurot prom. Meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
lūkot Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
raudzīt Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
lūkoties Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Lūkot (2).
pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), kuru valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu, grupas.
vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
Cietā melnplauka Melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu.
piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem.
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai.
ornaments Melodijas izrotājums (piemēram, melisms, pasāža).
fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis).
ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā).
piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
aktinīdi Mendeļejeva periodiskās sitēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs.
mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
Vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
meņševiks Meņševisma piekritējs.
Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
Krējuma mērce Mērce ar lielu krējuma piedevu.
Majonēzes mērce Mērce ar majonēzes piedevu.
Asā mērce Mērce ar stipru garšvielu piedevu.
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
samērcēt Mērcot (ko), saslapināt (to).
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai. Atsevišķs šī ieža gabals.
dimensija Mērījams lielums (piemēram, garums, platums, augstums).
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
piemērīt Mērījot pievienot (kam klāt).
triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
mērīties Mērīt sev (piemēram, auguma garumu).
mandrils Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
merkantilists Merkantilisma (1) piekritējs.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam).
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, darba rīku, ieroci) kādas darbības veikšanā.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
izkopt Mērķtiecīgi ietekmējot, izveidot, pilnveidot.
zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu. Būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
pielietot Mērķtiecīgi, konkrētos apstākļos lietot (piemēram, paņēmienu, metodi, līdzekli).
veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu).
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
gradients Mērs, kas rāda (fizikālā lieluma) pieauguma vai samazināšanās virzienu.
voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai.
samēslot Mēslojot panākt, ka (augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojuma devu.
samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu.
pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
piedot Mēslot (augus, augsni) ar papildmēslojumu.
Dot mēslojumu Mēslot (piemēram, zemi, augus).
pikot Mest (kādam) ar sniega pikām.
virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
metafiziķis Metafizikas (1) piekritējs.
metafiziķis Metafizikas (2) piekritējs.
pārmētāt Mētājot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu.
pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai).
pakavs Metāla lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem io aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
kokarde Metāla nozīme pie formas cepures.
zvārgulis Metāla piekars, kas, parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu.
tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu.
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
vads Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepļu kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
Vieglie metāli Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volliams, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas un kuru iegūšana ir sarežģīta.
Smagie metāli Metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par 5000 kilogramiem uz kubikmetru.
Smagie metāli Metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
krāšņvabole Metāliski mirdzoša vabole (parasti tropiskajā joslā).
dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos.
cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas (piemēram, zelts, platīns).
metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
papildmetiens Metiens (iespieddarba izdevumam), ko laiž klajā papildus jau izlaistajam metienam.
metanols Metilspirts.
Koka spirts Metilspirts.
Koka spirts Metilspirts.
spiedienmetināšana Metināšana (bez karsēšanas), izmantojot spiedienu.
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna. Piemetināt citā vietā.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
aizmetināt Metinot aizpildīt (plaisu, atvērumu, caurumu).
uzmetināt Metinot piestiprināt (uz kā, kam).
tonometrija Metode acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai.
hologrāfija Metode, ar kuru gaismas viļņu lauku fiksē uz fotoplates, lai iegūtu, piemēram, priekšmeta telpisku attēlu.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri). Piesviest (2).
piemest Metot papildināt (kā daudzumu). Piesviest (3).
piemest Metot pievienot (pie kā, kam klāt).
trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči).
izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
meždega Meža vieta, kas ir daļēji vai pilnīgi izdegusi.
žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu). Mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka neka pilna biezība.
Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
samīcīt Mīcot (ko), panākt, ka (tas) kļūst, parasti pilnīgi, viendabīgs, elastīgs u. tml.; mīcot samaisīt.
piemīcīt Mīcot pievienot (pie kā, kam klāt).
iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
aizmīdīt Mīdot, arī mīdoties aizpildīt. _imperf._ Mīdīt ciet.
juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda.
miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki.
Separāts miers Miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
satelīts Miesassargs. Bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
mietpilsoniskums Mietpilsonība.
mietpilsonisms Mietpilsonība.
mietpilsonīgs Mietpilsonisks.
Seskansu mieži Mieži ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
Četrkanšu mieži Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
divkanšu Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
Divkanšu mieži Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
sēnīte Mikroskopiska sēne.
pelējumsēnes Mikroskopiskas sēnes, kas rada pelējumu.
Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
mikroorganismi Mikroskopiski augu un dzīvnieku valsts, parasti vienšūnas, organismi.
amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms - visvienkāršāk organizētais pirmdzīvnieks.
mikrobs Mikroskopisks, parasti vienšūnas, organisms (izņemot mikroskopiskās aļģes un vienšūņus).
pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas parasti rada kārtu (uz kā).
Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
mikrosociologs Mikrosocioloģijas (2) piekritējs.
mīkstums Mīksta detaļa, sastāvdaļa (piemēram, mēbelēm).
ķēpa Mīksta, slapja, arī pašķidra (piemēram, sniega) masa.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
maigs Mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu, dziju).
jāņtārpiņš Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
nobloķēt Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
militārists Militārisma piekritējs.
cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
pretmīna Mīna, ar ko veido šķērsli pieejai pie aizstāvēšanās būvēm.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto piemēram, kosmētikā, tehnikā.
smaragds Minerāls - spilgti zāleszaļš berila paveids (dārgakmens).
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes šālim (piemēram, kalcīts, dolomīts).
kalcīts Minerāls, piemēram, kaļķakmens, merģeļa sastāvdaļa.
minerālbarība Minerālsāļi, ko izmanto par lopbarības piedevu.
fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
atzīmēt Minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus).
Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenim pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
Paraboliskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Otrais kosmiskais ātrums.
Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
Ministrs bez portfeļa Ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu, ministriju.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
piemīņat Miņājot saspiest, padarīt blīvāku. Piemīdīt (1).
aizmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties aizpildīt. _imperf._ Mīņāt ciet.
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus).
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Mirdzošs (kā) piliens.
skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem.
Ziedot dzīvību Mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u.tml.).
mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
nekrolatrija Mirušo pielūgšana.
rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise.
Senču kults Mirušo senču garu pielūgšana.
mistiķis Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
malt Mīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus).
piemistrot Mistrojot pievienot (augu kopai augus).
ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.

pi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pi¹

pi²

pi³

MLVV

MEV

pi^I

pi^II